Martins ([info]mat) rakstīja,
@ 2008-10-18 15:05:00

Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
Entry tags:medibas

Šodien medības bija veiksmīgas un jau laicīgi esmu mājās.
Mežā palika par vienu alni mazāk un papildus vēl tiku pie kārtīgas fiziskās "atpūtas", jo tas alnis bija jāvelk kādi ~500 metri un tie vilcēji arī nebija pārāk daudz. Es pat teikšu, ka ir veselīgi kaut ko šādi padarīt, savādāk vēl aptaukošos neko aktīvu nedarot :D
Papildus tam vēl paspēju arī pabļaustīties, jo savādāk apnicis, ka daudziem tur viss ir vienalga un pieraduši neko nedarīt. Kaut kāds rezultāts jau bija un viens vismaz arī kaut ko padarīja. Es vēl saprotu, ka cilvēki ir veci, te nevar paiet vai pavilkt, bet nu ir lietas, ko var izdarīt. Piemēram, uzcept aknas, kad tas tiek darīts, vai arī pēc tam iztīrīt. Bet visvairāk man fascinē tas, ka ir tādi, kam vecums jau ir pietiekami liels, bet viņi tā pat lāgam to buku nemāk nodīrāt. Ja viņi vēl nevarētu, tad to vēl varētu saprast, bet nemācēt. Tas gan nav īsti saprotams. Vēl tagad atceros kā es ar diviem šitādiem kadriem kopā dīrāju savu trešo āzi un pēc tam arī kaut kā to sadalījām.

Ai, vispār jau diena izdevusies. Vakarā vēl varbūt jāiet vēl nedaudz pasportot un tad jau būs pavisam labi :)



(Lasīt komentārus) - (Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]mat
2008-10-18 16:12 (saite)
Neuztraucies, kā lasīji, tad man jau šodien daži uzkasījās un esmu jau vairāk nekā nomierinājies.

Katram jau tās sajūtas ir savādākas un arī tās atšķirās no situācijas. Man liekas, ka vislabāk to varētu raksturot kā tādu vieglu uztraukumu. Patiesībā, šāviens jau ir rezultāts. Vispirms ir process, kad ieraugi/sadzirdi to zvēru. Tad reizēm var dzirdēt kā sirds sitās ātrāk. Tas ir tas labākais process, kam seko šāviens. Pēc tam jau pēc šāvieniem seko (vai drīzāk saglabājas) tas nelielais satraukums, neatkarīgi no tā kāds ir šāviena rezultāts. Bet sajūtas jau pie tā beigtā zvēra jau ir pavisam dažādas. Reizēm tās ir pozitīvas, reizēm ne tik pozitīvas. Tas viss variē no situācijas.
Nav jau tie zvēri nemaz tik asiņaini. Turklāt, uz savu 'migu' jau tie parasti arī netiek stiepti. Es cenšos to ādas vilkšanas procesu izdarīt mežā, lai 'migā' atliktu to tikai sadalīt. Kā jau minēju, tad asinis tur parasti nekādas lielās nav, tāpēc arī nekādas baigās sajūtas velkot nost ādu neizjūtu. Tas jau ir apstrādes process, kuram vienkārši ir jānotiek. Pirms es to sāku darīt, man likās, ka tas varētu būt kaut kas tāds nepatīks, jo tomēr it kā tur ir asinis, vēl visas iekšas. Bet sākot to darīt, tu vienkārši redzi, ka viss tur ir ļoti vienkārši. Nepatīkamākais ir tas, ja ir trāpīts kuņģī, kas nozīmē, ka tur būs sūdi. Jā, tas ir nepatīkami, bet citādi, piemēram, nodīrāt buku un izlaist kuņģi var kādās 10 minūtēs. Piesien aiz pakaļkājām pie koka, nogriez priekškājas, nogriez galvu, pēc tam vienkārši to ādu novelc lejā un jau ir palicis gandrīz tikai derīgais. Atliek vien vienkārši atgriezt kuņģi, lai tas izkristu ārā un viss, lieta darīta. Jā, kuņģī vēl vajag sameklēt derīgos orgānus - ko var izvārīt sunim vai pašam - sirdi, nieres, aknes, liesu un plaušas. Reti, kad tur ir baigās asinis. Tālāk jau tā ir patiešām garšīga gaļa.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]romija
2008-10-18 16:22 (saite)
Mjā, paldies. Man vajag saprast, ko cilvēks jūt vai nejūt...
Darbs tāds.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]mat
2008-10-18 16:30 (saite)
Nez, vienkārši varu atbildēt, ka parasti tās sajūtas beidzes neilgi pēc šāviena, jo visam pārējam ir jānotiek tāpēc, ka tam ir jānotiek. Tieši tāpat - kādas sajūtas izjūti, kad raksti ar klaviatūru tekstu? Droši vien nekādas, jo tas ir jādara, lai būtu teksts.

Ja nav noslēpums, tad ar ko nodarbojies, ka ir tādas intereses?

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]romija
2008-10-18 16:47 (saite)
Izdzēsu pēdējās rindas dēļ. :)

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]mat
2008-10-18 16:50 (saite)
?

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]romija
2008-10-18 16:53 (saite)
Nezinu, nepatīk neko stāstīt..
Tu jau e-pastā komentu saņēmi, vai ne?

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]mat
2008-10-18 17:00 (saite)
Izskatās, ka nē :)
Tā ka var droši sūtīt arī epastu :)

Var jau saprast, katram ir lietas, par kurām nevēlas runāt ;)

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]mat
2008-10-18 17:05 (saite)
Pāradresāciju neesmu uzlicis, jo pārāk nesatrauc, ka kāds kaut ko saraksta un pēc tam izdzēšs. Bet laikam jau jāliek :D

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]romija
2008-10-18 17:10 (saite)
Dīvaini, parasti jau komentus e-pastā saņem.
;)
Rakstīju, ka, jā, lai cik arī dīvaini nebūtu, bet no Tava teksta tieši to arī sajutu - "jo visam pārējam ir jānotiek tāpēc, ka tam ir jānotiek"
Paldies, ka esi tik līdzsvarots, mierīgs. :)

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]mat
2008-10-18 17:20 (saite)
Par komentiem jau atbildēju. Tagad vari rakstīt un dzēst, jo atķeksēju pareizajā vietā, lai pārsūta uz meilu.

Lai iegūtu ticamāku informāciju, par sajūtām, tad Tev būtu jāapjautā vēl citi mednieki. Katram jau tās sajūtas var atšķirties. Turklāt, vēl jau ir nosacītā mednieku klasifikācija, ko laikam ir ieviesuši paši mednieki, ka ir gaļinieki, kas iet uz mežu pēc gaļas, un trofejnieki, kam vajag kaut ko pie sienas pielikt. Tad droši vien ir trešā grupa, kas ir apvienojums no abiem, kur es varētu pieskaitīt arī sevi.
Kāpēc lai es nebūtu mierīgs? Pagājušajā reizē jau es tikai piedāvāju ekskluzīvu iespēju izbaudīt mežu ;D

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]romija
2008-10-18 17:32 (saite)
Man šķiet, ka es to sajūtu uztvēru no Tava teksta. Ja kāds mednieks gadīsies pa ķērienam, protams, pavaicāšu. :)
Man vispār patīk sajust, ko cilvēki dažādās situācijās jūt, bet tad stāstītājam jābūt ļoti patiesam.
Jā, jā, atceros to ekskluzīvo piedāvājumu.;)
Ceru, ka vairāk neko nedzēsīšu, kad pa retam te ienākšu.
Jauku vakaru.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]mat
2008-10-18 18:06 (saite)
Sajūtas vispār ir grūti aprakstīt, tās var tikai piedzīvot un ne vienmēr var tām piešķirt atbilstošus vārdus.
Piedāvājums vēl ir spēkā :D
Njā, tā arī palieku neziņā.

Paldies, Tev ar jauku vakaru!

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]romija
2008-10-18 20:21 (saite)
Jā, paldies par vēl spēkā esošo piedāvājumu. Bet zini, man pat Tavam jūzerpikčas sunītim gribas pakasīt aiz auss (es kādreiz to jau teicu). Tā kā ir lietas par kurām būs jāspriež tikai pēc svešiem izjūtu aprakstiem.
Varu vienīgi iedomāties sevi... raudot pie kāda miruša dzīvnieka ķermeņa, domājot par to, ka viņa ģimene šovakar nesagaidīs viņu 'mājās'..par to, cik viņam bija skaistas tagad jau stiklainās acis, par vilnu un ķepām, par visu..
Tātad tās nebūs mednieka sajūtas. Izklausās jau tā kā izklausās.. bet tā nu tas ir, te nav nekādas histērijas vai koķetērijas. Ir pat smagāk nekā es varu uzrakstīt.
Bet es Tevi nenosodu.. tāpat kā Tu taču nesmiesies par mani. Mēs tikai sarunājamies.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]mat
2008-10-18 21:40 (saite)
Nez, pirmo trīs teikumu salikums man liekas nedaudz nesaprotams :)
Suns ir kapitāls. Es noteikti ar to lepojus. Raksturs arī tam ir interesants.
Nez, tad kad es sāku medīt, tad pirmie šāvieni bija garām. Tie bija šāvieni ar dīvainām domām, bet pēc tam, kad pirmais putns arī nokrita, tad šīs domas pazuda. Tās visas ir tikai iespējamās sajūtas. Tas ir tikai sākums. Tas liekas kaut kas neiespējams, bet tās ir tikai domas. Tieši tāpat man likās, ka zvērus jau nu es diez vai baigi dīrāšu. Likās, ka tur jau būs baigās asinis, būs pretīgi, jo vajadzēs skatīties uz iekšējiem orgāniem, bet es tagad mierīgi to varu darīt.
Bet man liekas, kā šādi tas jau nu noteikti nebūs, jo par šo Tu jau domāsi pirms šāviena izdarīšanas, kas nozīmēs, ka Tu šāvienu vienkārši neizdarīsi. Precīzs šāviens reizēm vienkārši ir barjera. Līdzīgi kā sportā - spēlētājs iemetīs pāris metienus pēc kārtas un viņam vienkārši būs pārliecība vai arī aizmetīs garām un tieši pretēji pārliecība zudīs. Pēc šāviena jau nosacīti Tu vairāk neko nevari darīt, vari tikai pieņemt rezultātu.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]romija
2008-10-18 22:17 (saite)
Nebija tajos pirmajos teikumos nekāda zemteksta vai kā tāda. Viss teksts bija par to vien, ka visas sajūtas visi nav spējīgi izjust uz savas ādas. Tā kā Tu saki " Tu šāvienu vienkārši neizdarīsi"..
Es sapratu, par mednieku kļūst pamazām.

Nu ir Taču vīrieši no Marsa, bet sievietes no Venēras. :)

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]mat
2008-10-18 22:30 (saite)
Nē, nejau zemteksts. Vienkārši tie trīs teikumi ir pēc kārtas un vienā rindkopā, bet tā doma starp tiem man kaut kā nesaistās. Turklāt, teikumi tiek sākti tā it kā tie savā starpā saistītos. Ja viņi savā starpā nav saistīti, tad izklausās ļoti normāli.
Neteiksim, ka pamazām, bet savs apmācības/pārejas periods ir vajadzīgs. Cilvēkiem jau ir dažāds šis posms, cits saskaitīšanu saprot uzreiz, citam var to skaidrot stipri ilgāku laiku.

Da tik traki nav, esmu piedalījies kopā medībās ar vismaz trijām daiļā dzimuma pārstāvēm. Turklāt, zinu, ka vismaz viena no viņām, ar to nodarbojas arī tā diezgan aktīvi. Laikam jau uz Marsa ir sastopamas sievietes, tāpat kā uz Venēras vīrieši :)

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]romija
2008-10-18 22:42 (saite)
Pieļāvu kļūdu un nesāku katru no tiem trīs teikumiem jaunā rindkopā.:)
Nē, nu es arī pazīstu kādu sievieti, kura nocirta savai kazai galvu un pēc tam to Dieva mierā nodīrāja. Tā kā, nu ja, ir jau arī izņēmumi.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]az
2008-10-18 17:59 (saite)

reiz jautāju brālēnam, ko viņš jūt, un tad viņš ilgi skatījās un teica - sievietēm to nesaprast. bet vēlāk viņš dziedāja skumju dziesmu un teica - tas mirklis, kad tu skaties uz viņu un zvērs skatās uz tevi - tas ir neaprakstāms. tur ir viss.

man liekas, ka tādā veidā viņš saglabā cilvēcību.

vectētiņš gan nekad nevarēja. viņš strādāja mežā ar kokiem. izlikās mēms un kurls īstajā brīdī.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]mat
2008-10-18 18:16 (saite)
Vislabāk to var izjust tikai piedzīvojot ;)
Nez, tas varbūt ir neaprakstāms, bet tajā pašā laikā zinu, ka zvērs mani tā pa īstam nemaz neredz un neuztver, vismaz atsevišķas sugas. Ja buks neredz kustību, tad tas var palikt tramīgs, bet tomēr var turpināt ēst.

Es zinu, ka sākums nav vienkārš, jo galvā sēž visādi aizspriedumi, bet tajā pašā laikā tas ir tikai sākums, jo pēc tam aizspriedumi lēnām atkāpjas. Es zinu kā es ar to sāku nodarboties un tai brīdī pirmie šāvieni nebija vienkārši.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]az
2008-10-18 18:50 (saite)
kādi aizspriedumi?



lai gan varbūt es saprotu. ir teikums par to, ka līdz ar šaujamieročiem medības beidza pastāvēt, sākās slepkavība. zvērs apriori zaudē šaujamierocim. un ir teikums par to, ka slepkavot ir slikti.

bet tad, kad ziemā viss ir tumšs un auksts, un tev jāmaļ aļņa aknas, lielas un sarkanas, vienīgais, ko jūt, ir siltums un spēks.



brālēns liek smiltis mugursomā kad iet dzinējos. varbūt tas ir mēģinājums izlīdzināt spēkus.
lai gan lielā mērā tev jāpiekrīt - godīgāk ir nogalināt kādu, ko esi mīlējis un barojis. vai jūs piebarojat zvērus?

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]mat
2008-10-18 21:15 (saite)
Medības nav beigušas pastāvēt līdz ar šaujamieročiem, tās vienkārši ir izmainījušās. Manuprāt, šaujamierocis ir labāks par kaut kādu loku un bultām, ne jau tikai tāpēc, ka ar to var labāk šaut, bet tas dod daudz lielākas iespējas rezultātam 0/1 - respektīvi, ir mazāk savainoti dzīvnieki. Diez vai ar lokām un šķēpiem varētu tik vienkārši nomedīt alni. Medīt var dažādi - var medīt tā, ka zvēram nav daudz variantu un var medīt tā, ka ir jābūt kaut kādā mērā labākam par zvēru, jo nav jau tik vienkārši, piemēram, bukam pieiet 40 metru attālumā.

Aļņa aknas nav sarkanas, aknas ir brūnas, un labāk tās sagriez un apcept uz pannas arī sanāk gardi. Tad, kad jau ēd to gaļu, tad tur vairāk jau nav ne siltums, ne spēks. Tā ir gaļa, bet tikai nedaudz savādāka un zini, ka pats vien esi strādājis, lai to sagādātu, nevis vienkārši nopircis veikalā.

Konkurence jau nepastiprinās tikai pilsētās, savā ziņā tā ienāk arī mežā. Jā, mēs piebarojam zvērus, visvairāk meža cūkas, jo bez tā jau īsti vairāk nevar. Ir vietas, kur var vienkārši runāt par meža cūku barošanu, nevis piebarošanu.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]az
2008-10-19 07:23 (saite)
aknās ir asinis. asinis ir sarkanas. griežot un cepjot to varbūt nejūt, maļot jūt. brūnas aknas ir gatavas aknas.
vismaz latgales aļņiem aknās ir asinis.

un asinīs ir siltums un ir spēks. tur, protams, ir arī citas lietas.

vienkārši tas nebija, jā. tāpēc mednieki lūdza dieviem svētību un nesa ziedojumus. protams, tagad ir licences. lūgšanas - ?

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]mat
2008-10-19 13:11 (saite)
Aknās ir asinis, kas ir sarkanas, bet vai tāpēc aknas ir sarkanas?

Nu nez, vai tieši tāpēc tie lūdza svētību. Laiki mainās un nevar īsti dzīvot pagātnē.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


(Lasīt komentārus) -

Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?