reiz jautāju brālēnam, ko viņš jūt, un tad viņš ilgi skatījās un teica - sievietēm to nesaprast. bet vēlāk viņš dziedāja skumju dziesmu un teica - tas mirklis, kad tu skaties uz viņu un zvērs skatās uz tevi - tas ir neaprakstāms. tur ir viss.

man liekas, ka tādā veidā viņš saglabā cilvēcību.

vectētiņš gan nekad nevarēja. viņš strādāja mežā ar kokiem. izlikās mēms un kurls īstajā brīdī.