Ja nu kādam vajag (ceru, ka nevajag un nevajadzēs), labākā opcija, kā izņemt ērci profesionāli, Rīgā varētu būt Centrālā laboratorija (tās vietas, kuras viņi ir atzīmējuši kā tādas, kur to dara). Poliklīniku reģistratūras un "sēdiet dzīvajā rindā pie ķirurga, citu variantu nav", pat ja tajā kantorī ir CL, kas to dara, toč nav variants

Pieraksts man bija parastais (kā uz analīžu noņemšanu), bet piezvanīt viņiem un pajautāt ir opcija

Analizēt nav obligāti, un ja neanalizē, tie ir 5 EUR (bet es izvēlējos zināt, nevis gūglēt statistiku un panikot)

Komēdijepu žanrs liekas maz apgūts un ar lielu potenciālu. Varētu tapt vietējais eps par zelta caunādu, piemēram.

Šorīt maza meitenīte vilcienā dungoja dažādas melodijas. Vārdi sastāvēja no mjau, mjau, mjau. Mammai laikam jau bija apnicis un delikāti centās mainīt tēmu. "Počemu tak grustnaja pesņa?" Meitenīte kaut ko atbildēja, šķiet iebilda. Dziesmiņa nelikās nemaz tik bēdīga, ja tas vārds to nozīmē, bet nu varbūt ikdienā nemitīgi ko tādu klausīties būtu par traku. Tad meitenīte centās šo pašu mjau-mjau izdziedāt mažorīgākā melodijā, bet mamma laikam nejutās pārāk iespaidota un īsti neklausījās. Konduktore smaidīja un teica:"Te arī viens mjau-mjau braucējs." Laikam uzlabojās noskaņojums gan mammai, gan meitai. Tomēr jauki tādi mazi laipnības žesti ikdienā.

Palasījos savus senu gadu ierakstus. Sasodīts, nevajadzēja tā darīt. Cik salkani stulba esmu bijusi. Pati no sevis nobijos.

holy shit, es pabeidzu to tulkojumu (nu, jāpārlasa vēl, bet jā, damn, fuck)

tā jau var paspēt visu tekstu atdot līdz "honeybee tu esi psihopāts, ka teici, ka tas vispār ir iespējams" dedlainam

/ saliku visu vienā word failā, jo man ir jauns dators un ar šo varbūt word neaizrīsies no apjoma. 231 118 vārdi. Holy fucking shit.

Pēdējās nedēļās ar bērniem esmu nobraucis apmēram 400km.
Ar Tomu braukt ir viegli. Viņš mani aptverot cieši piekļaujas un ir mierīgs, līdz ar to pasažiera radītās balansa izmaiņas nejūtu.
Ar Rasu ir savādāk. Viņa visu laiku kustas un meklē ērtāku pozu. Viena no tādām ir atstutēt ķiveres zodu pret manu plecu tā, ka manā rokā asins pārstāj cirkulēt. Tā ir tik forša sajūta - vest, ciest un priecāties par to kā viņa priecājas.

Abiem patīk braukt ātri. Ļoti, ļoti ātri.

Šodien bija pēdējā iespēja šovasar Rasu izvizināt. Izbraucām kalnus, aizbraucām līdz jūrai, vēlreiz līdz jūrai, līdz ostai, līdz otrai ostai. Filips mani nepazīst, bet nav pirmā reize, kad esmu pārlaimīgs ieraugot viņu. KC.

Nespējot beigt par to domāt... es tev parādīšu savu pasauli, paradīšu no kurienes nāk visas krāsainās lampiņas, dejas, mūzika, teltis un sedziņas, visus jocīgos cilvēkus, kas dara dīvainas lietas un runā par kaut kādām ezotēriskām lietām... un tev nav tam visam jāpatīk. Tev var būt pārāk auksti, pārāk skaļi, sāpēt galva, negribēties kāpt visaugstākajā tornī un dejot rīta saulrietā, kamēr vien tu pieņem to, ka tā ir daļa no manis. Then we are going to be alright.

Nürburgringos eating nürburgers and ringrolls

Turpināt to, ko līdz galam neviens nekad nesapratīs, atskaitot saujiņu šauras jomas speciālistu, ir, ja ne varonība, tad ļoti cienījama nodarbošanās.

Layer Cake (2004)

Es nekad nebūšu "gatavs" AB. Uz Līgo - atbraucu, uzstellējos, saskrūvēju, nodedzināju, novācos. Gandrīz vai "leave no trace", ja neskaita pelnu kaudzīti ar skrūvēm, jo magnētu tā arī nesameklēju, un lampiņu piekāršanu, ko no manis atpirka pagājušajos Līgo, jo "smuki". Savukārt satraukums par to, ka piektdien jau ir jābrauc būvēt, ir kā pirms randiņa, neskatoties uz to, ka ekselī stāv atzīme "veteran burner". "Veteran burner" manī gan zina, ka satraukums pazudīs ar to brīdi, kad es ierāpšos burbuļvannā, un sāksies mēnesi gara nedēļa, un jebkāda cita realitāte pārstās eksistēt.

kas tā par perversiju - sandales taisīt ar zamšādas papēdi.

Salonu kāzu kleitas ir neglītas un vienādas un maksā neadekvāti daudz un jūs, bābas, pašas ļaujat to sev nodarīt.

kur labāk pirkt telti, paklājiņus un guļammaisus - dekatlonā vai depo?

man vajag normālus, ne labus.

Pa ceļam uz mājām paspēju izlasīt iepriekšējā nedēļā gandrīz visu neizlasīto grāmatu lappuses. Neredzētās pieturvietas un aicināja ārā uzkavēties ilgāk un iepazīties ar ieliņām, ēkām, cilvēkiem. Varbūt iztēlē tā notika. Domu kartē jau atzīmēju vietas, uz kurām gribētu šovasar aizbraukt. Laikam braucieni vilcienos man nekad neapniks. Rīgā šovakar gaiss smaržo pēc vasaras un klusuma. Viena no pastāvīgajām ainām kopš pavasara - naudas kaķis guļ uz palodzes.

Ceru, ka jums bija un turpina būt priecīgi.
Līgo! Saulgriežu svinamlaiks turpinās no Jāņiem līdz Pēteriem, tā mums stāsta dedzīgākie folkloristi.

Un visu dievju dēļ - lūdzu, nevajag gaudas un vaimanas par "tagad dienas kļūs īsākas, praktiski vasara cauri". Solārā vasara turpinās līdz 5./6. augustam, bet viss jūlijs ir tikpat gaišs kā jūnijs un maijs. Rītos joprojām būs ļoti sarežģīti pamosties pirms saules, bet vakaros varēsim uz terasēm žūpot / lasīt Žižeku vai Fihti, līdz pusnaktij.

Varbūt gaumes jautājums, bet atkritumu problēma mani satrauc vairāk nekā cilvēki, kas ēd gaļu.