Jeba, esmu saaukstèjies, man nenàk miegs un es nevaru paskatìties ekrànà.

Vienmēr ir patīkami satikt Draženu, bet Erīnu šodien satikt bija labākais pedejā laika pārsteigums.

jūs bijāt brīnišķīgi, visu pārējo es pats sev nodarīju.

es sapratu, doooras rakstīšanas stils saucas gape.

i presume you recognize the dark blob im refrēniņ to, you quite familiar with it? has it corrupted you yet?

brīvība ir tā, kurai nav dieva.

lielākās ziemassvētku skumjas un vilšanās katru gafu ir par to, cik ļoti apjomā sakrītas trīs dienas sutināti kāposti.

vot, tādi pīrāgi, mīlīši.

es varu ar absolūtu precizitāti uzskaitīt cilvēkus, kuri ir uz mani apvainojušies, bet es vēl joprojām ietiepīgi izliekos, ka nezinu, ko ar to darīt. ai, zinu gan, bet neteikšu pat sev, jo te nu jūs pie manis esat apvainojušamies un es no jums vārīšu pelmeņus kā tā lielā griba, kurai vajag paēst, lai tā varētu gribēt.

jaunākajos jaunumos ir tā, ka ir iespēja uzrakstīt vienalga, ko gribas un kā gribas un ielikt to zem atslēdziņas un tad justies, ka komunicēju, jo tā komunikācija ir vajadzīga tāda pareiza, tu nevari cilvēkiem dirst virsū, viņi var arī apvainoties un dara to ar vistīrāko sirdsapziņu kā tas netīrais sniegs.

Lai gan ciemiņu skaits dzimšanas dienā bija bija kaut kur ap komfortablu limitu, noteikti bija vēl cilvēki, kurus es būtu gribējis aicināt. Skaidrs, ka šis arī nebija pasākums, kurā ar katru kvalitatīvi pavadīt laiku, bet vairāk atzīmēt dienu un sanākt kopā. Bet tas bija arī indikators tam, ka tu vari droši dalīties ar saviem draugiem, un tev pretī tiks dota iespēja iegūt otra cilvēka draugus sev. Šis laikam bija pirmais pasākums, uz kuru bija atnākuši cilvēki no kādām četrām kompānijām, kuras citā laikā īsti nepārklājas, vai arī saskaras ļoti reti.

Es nomiršu 96+. Es dzīvošu laukos un tā būs vasara. Mani bērni, mazbērni vai mazmazbērni atbrauks uz laukiem un atradīs mani mirušu. Es būšu kaut kad atnākusi mājās, salikusi puķu tējas žūt smukos pušķīšos. Atlaidusies. Iemigusi. Un nomirusi. Un viņiem būs neizsakāmi skumji. Bet reizē arī saprotami. Jo neviens nevar dzīvot mūžīgi un arī Memmim |man| būs pienācis aizejamais laiks.. Tā tas būs.
Tā tam būs būt.

Šajā gadā vēl jāizdzīvo deviņas dienas.

The Dead Don't Die (2019)

Ak, jā! Es dabūju kadiķu zarus! Ģertrūdes ielas "Lakstos".

Apkārt klejojošo gripu ar klepu izdevās izslimot 2 naktīs un 1 dienā

šodien tumšākā gada diena, vai?

Pamodos neparasti moži, neparasti agri. Nu, nav jau nemaz Tik agri, vien pusstundu agrāk, kā katru dienu. Palaidu suni pagalmā pačurāt. Viss Āgenskalns vēl kluss. Tālumā kaut kur dzied strazds. Īsas aprautas skaņas. Bet strazds, Patiešām dzied. Ziemas saulgriežos, kad ārā ir plus 3 grādi. Šitik silta ziema, laikam, ir pirmo reizi manā mūžā. Silta un smaga. Dēļ tās bezgalīgās tumsas. Neizsakāmi i;gojos pēc sniega, gaismas un sala. Nu kaut vien kādi mīnus pieci būtu. Bet, lai daba aizietu gulēt, nevis manas rozes joprojām pumpuros un ceriņa resnie pumpuri zaļotos, kā uz plaukšanu. Man traucē un uztrauc šī dabas kārtības nekārtība. Šķiet, tā ietekmē visu dzīvo radību tādā nepasakāmā veidā. Nav tā kā jābūt.

KC