pie kāda bardaka? es nezinu nevienu humanoīdu, kurš darba laikā un darba devēja tehniku nekad nedarītu pilnīgi privātas lietas.

Izmantojot korporatīvo kontu. Nez, kā saucas iestāde kurā tu strādā, bet gan jau tev ir korporatīvais mails. Tu brūtei vēstuli ar bučiņām sūtīsi no šī e-maila? Skriesi uz tiesu, ja sistēmadministrators šo vēstuli būs izlasījis?

kādu tieši korporatīvo kontu? savu personisko kontu kompānijas paspārnē? Depersonalizētu kontu, kuru kompānija izmanto oficiāliem paziņojumiem?

Cik zinu visādu kantoru specifiku, tad korporatīvais Yahoo konts parasti tiek izmantots kaut kādu supporta funkciju nodrošināšanai.

Lai zinātu, vai precedents var izraisīt bardaku, vai arī nē, svarīgi zināt, kas tad īsti notika šajā gadījumā. Pieļauju, ka kantoris gan jau neiztika ar metadatu analīzi, bet līda sarakstes saturā.

Ja tas bija kaut kāds daudzlietotāju konts supportam, kur saņemto un nosūtīto var lasīt daudzi, tad gan varētu būt bardaks.

Ja tas bija personalizēts konts kompānijas paspārnē, līšanai sarakstes saturā jābūt skaidri pamatotai (piemēram, ja kantorim tāda uzraudzība nepieciešama kādu likumdošanas prasību izpildei). Savukārt, ja kantoris pētīja darbinieka saraksti ar mērķi nodrošināt iekšējās prasības "neizmantot darba acc privātām vajadzībām" izpildi, tad tā ir nesamērīga iejaukšanās privātumā, un kantoris ir pelnījis pa nagiem.

Re, kur arī var nojaust, ka tas ir bijis personalizēts konts:
Bărbulescu’s employer read messages he sent to his brother and fiancee from an online account he had been asked to set up for work purposes. The firm’s rules banned private use of online accounts.

nevienam sistēmadminam nav tiesību lasīt nevienu manu e-pastu. e-pasti ir domāti tikai un vienīgi tiem, kam tie tiek sūtīti. tas ir prevalējošais princips! citādi mūsu darbā būtu bardaks, jo mums neviens nevarētu uzticēties.

Un tas, ka tu konkurentiem nosūti uzņēmuma klientu sarakstu ar adresēm vai aizsūti iepirkumam sagatavotu bet vēl neiesniegtu piedāvājumu, pret mazu, bet taisnīgu samaksu, tas nevienu nedrīkst interesēt :)?

nāk prātā, ka vienkāršāk ir nofotografēt ar tel un aizbliezt whatsappā vai kur tur vēl.

līdz ar to tāda urķēšanās pa saraksti ir mazefektīva un nesamērīgi invazīva.

Gan jau tagad DSS ITSEC atkal zīmēsies vesela virkne ar invazīvas uzraudzības piedāvātājiem. :)

drīkst interesēt, bet tas nav pamats lasīt manus e-pastus. liela mūsu darba daļa balstās uz konfidencialitāti.

citas firmas interesēs darbojošos kadru var izskaitļot un noķert bez urķēšanās e-pastos.

Ja tu tiec apsūdzēts šādā noziegumā (tas, ko saki, ir krimināllikuma 198,199,200 pants) tad tavu privātumu var pabradāt gan skatoties uz taviem epastiem, gan uz tavu apakšbikšu atvilktni mājās kur tas slepenais dokuments varētu būt pieglabāts - bet ne darba devējs, bet policija; un ne tāpat vien, bet tiesiskā procesā ar adekvātu pamatojumu.

Tas tāpat kā tad, ja darba devējam liekas, ka strādnieks zog desas no viņa fabrikas - tas, protams, var viņu interesēt, bet meklēt strādnieka mājās pierādījumus nav ne viņa vajadzība, ne tiesības, to dara valsts.

jums tāpat neuzticas. bet par korespondenci (ar dažiem specifiskiem izņēmumiem) taisnība.

Ja līgumā ir noteikts, ka nedrīkst izmantot trafiku privatām vajadzībām. tad nedrīkst. Jāskatās līgums. Man tāds darbs, ka es drīkstu. Bet privāts ir privāts un darba laikā pie darba datora labāk nē. Vācijā ir diezgan stingri noteikumi.

Par to jau runa. Un tagad katrs, kuru pēc šiem noteikumiem iegrožos, var iet uz tiesu, jo ir precedents.

līguma pārkāpums nenozīmē, ka darba devējam ir ļauts neievērot humanoīda tiesības, kas noteiktas konvencijā. capish?

Visticamāk, par pārkāpumu atzīts pats atlaišanas process, kurā acīmredzot nav ievērotas kādas likuma normas, nevis fakts, ka īpašnieks liedz darbiniekam izmantot uzņēmuma resursus privātām vajadzībām.

nē, tā noteikti nav. eiropas tiesa izskata tikai tos pārkāpumus, kuri ietverti attiecīgajā konvencijā. un ar atlaišanas procedūrām tai sakara nav. konvencijā ir punkts par privātās dzīves neaizskaramību.