Nē, bērnam ir jāiemāca, ka bez datora uz pasaules ir arī citas lietas - grāmatas, spēles un dzīvi cilvēki.

Piekrītu. Kad nebija izdomāti datori, tad bērni to vien darīja kā kāvās, dūrās un dzēra? viņi spēlējās, runājās, makšķerēja un lasīja...

Nu, bet viņi arī tagad to dara.
Un jā - kāvās :) Un dzēra (no zināma vecuma).

Dators no dzeršanas neattur.

Neattur.

Lūk. Un tam nav nekāda sakara ar datorlietām. :) Nebūs datora, bet vienalga neviens neiemācīs neko par grāmatām, spēlēm (pag, ar ko datorspēle atšķiras no citām spēlēm radikāli?Ja runājam par visādiem Monopoiliem, dambreti, šahu, Katanas Iekarotājiem utt) un dzīviem cilvēkiem - tad tukšumu aizņems manis uzskaitītās lietas. Būs labāk?

tev nešķiet, ka spēlēt cīniņus datorā un pašam trenēties džudo zālē tomēr ir divas ļoti atšķirīgas lietas?

Nu, spēlējot cīniņus datorā, nevar iedzīvoties izmežģījumos, zilumos un smadzeņu satricinājumos - kas ir džudoistu un bokseru patstāvīgie pavadoņi :)

ojā - cīnoties datorā var uzaudzēt un saglabāt brīnišķīgu resnu pakaļu, sarkanas acis un milzīgu vēderu. Un pēc tam elst un pūst, ja jākāpj piektajā stāvā bez lifta. Toties pirkstu muskulatūra labi trenēta!

Par vēderu - tas jā :)))))))) Bet man ir velosipēds, un es pat reizēm atrodu laiku uz tā uzkāpt.
A pakaļa man nav resna :P
Labi, tātad aizliedzam datorus, šahu, grāmatas un dambreti. Jo tie visi audzina resnus vēderus. Nemācam lasīt, atgriežamies pie senās Spartas audzināšanas principiem - veselā miesā vesels gars...

Nu grāmatu gan var lasīt jebkādā pozā. Mana mīļākā grāmatlasāmā vieta bija uzrāpties ābelē un ērti ierīkoties žaklē. Plus vēl, ka papīrdrukas darbu un elektronisko tekstu lasīšana tīri tehniski notiek atšķirīgi - citādas redzes iemaņas.

Šī atšķirība nolīdzinās. Domāju, ka Kaža varēs ābelē lasīt plaukstdatoru :) Kā es to daru autobusā.
Par tām redzes iemaņām - var sīkāk? Salīdzinot akmens plākšņu/papirusa tīstokļu/papīra grāmatu/elektroniska ekrāna lasīšanu un akcentējot trešā veida Priekšrocības?

Papīra grāmatu ir vieglāk šķirt un var acumirklīgāk uztvert lielus teksta laukumus; tātad pirmkārt tā lasāma ātrāk, otrkārt - smadzenes aktivizējas citādi. Datorrakstu es lasu prātīgi, grāmatas - gudri, vienā gadījumā tā ir apziņa, otrā - apziņa + zemapziņa.

Nez, man abos gadījumos lasās vienlīdz ērti. Varbūt tev jāpadomā par kvalitatīvāku displeju un piemērotāku fonta izvēli?

Man ir kvalitatīvs monis, bet lielus teksta apjomus datorā nepatīk lasīt vienalga. Nepatīk, un viss. Kā arī - virtuālā vide pieradina pie fragmentētiem tekstiem, pie iespējas lēkāt pa saitēm, līdz ar to rodas grūtības monolīta teksta uztverē, kas nekad nenotiek ar grāmatām.

Kā cilvēks, kas bijis spiests studējot apkrauties ar kaudzi grāmatu, lēkāt starp monogrāfiju atsaucēm, fragmentēt tekstus pats un no fragmentētā kompilēt ko savai domai atbilstošu - nevaru monolītismu kā Priekšrocību uztvert. Ja runa nav par dāmu romānu vai pasaku par Vistiņu-Raibīti.

Nē. Es pieņemu, ka tu kā vīrietis nemaz nemāki lasīt tā kā es :D

Pfff. Sieviešu šovinistu čūska.

Nē nebūs labāk, bet datorspēle no citām spēlēm atšķiras ar to, ka nav jāblenž ekrānā.

A blenzt uz šaha galdiņu ir Daudz Labāk? Vai blenzt Kapteiņa Granta Bērnu lappusēs?
Izmantojot datorienaidnieku terminoloģiju - "truli blenzt kvantu fizikas grāmatā " :)

blenzt uz šaha galdiņu vai spēlēt monopolu neelektroniskā veidā ir daudz labāk, tāpēc ka pretī ir dzīvs cilvēks un pie viena var pilnveidot saskarsmes iemaņas, nevis grimt autismā.

Aha, tagad man pretī ir bezdveseles elektronu mudžeklis, kuru sauc "lavendera" un ar saskarsmes iemaņām šim čatam nav nekāda sakara, ja?

Tev pretī ir virtuāls tēls, alternatīvā personība. Par mani kā mani tu neko daudz nezini. Turklāt es esmu precīzākais piemērs tam, kā interneta pļāpa reālajā dzīvē sēž un klusē kā zivs, piesardzīgi ieturot zināmu distanci no cilvēkiem.

Un tu tā atdali sevi no tā, ko te raksti? Divas dažādas personības?
Par otro tēzi - tātad tu esi piemērs tam, ka dators palīdz socializēties un kontaktēties.

Internets paplašina paziņu loku un mobilais dod sasniedzamību. Bet, kad tā visa nebija, manā dzīvē bija vairāk sarunu, pieskārienu, kopīgas dziedāšanas, blēņu un piedzīvojumu.
Bet lielāko daļu BĒRNU (mēs sākām par bērniem!) interesē nevis sociālie kontakti, bet spēlītes, spēlītes un spēlītes. Līdz trulumam.

Emmm.... Klau, a ko tu zini par trulumu tādās spēlēs kā Civilizācija, World of Warcraft utt?
Online multiplayer role playing tev ko izsaka?

he! tas ir angliski! nav godīgi sist man pa izglītības sistēmas traumētajām vietām!

Latviskas datorspēles zinu tikai Latvenergo veidotos kvestus par elektrodrošību - un tur nekā trula ar nevaru saskatīt.
Bet viens skaidrs - spried Pujāta līmenī - nepazīstu, bet nosodu.

Nu zini, man viens labs paraugs dzīvo tepat netālu - 12 gadu, sēž pie datora augām dienām, resns, puņķains, līkām kājām, pērk krutās datorspēles par pārdesmit latiem un tik vālē.
Šī lieliskā orientēšanās tehnoloģiju pasaulē viņam netraucē pa ceļam no mājām apkrāsot sienas, lauzt stadiona solus un zagt veikalā.

Tā ka savu Pujātu labāk pietaupi citai reizei :PPP

Un man ir ap simts paziņu, kas lielu daļu sava laika pavada pie datoriem - un ir slaidām kājām, gudri, daži pat dzejoļus sacer, ar cigun nodarbojas. Un nezog veikalos (es ceru).

A jūs izkaujaties!

Nu labi, lai neaizietu marasmā (un tāpēc, ka man šodien arī jāstrādā), es gribētu rezumēt: nav labi, ja bērnam, īpaši bērnudārza vecumā, sēdēšana pie datora aizstāj cita veida nepieciešamo attīstību. Zīmēšana ar datorprogrammu bērnam nevar aizstāt zīmēšanu ar roku, tetris - veidošanu no plastilīna, monstru šaušana - rāpšanos kokos un spēles ar bumbu. Arī burtus vieglāk var iemācīties, tos aptaustot, nevis bīdot ar peli vai spiežot uz tastatūras. Ja teļļuku būtu ieteicams skatīties ne vairāk kā stundu dienā, tad datoru arī ne vairāk, drīzāk pat mazāk!
Tavi simts paziņu nav sēdējuši datorsalonos no pirmās klases, tā ka viņiem arī emocionālajai attīstībai pieticis laika un dzīvi viņi ir redzējuši "dzīvajā", nevis datorizētās bildītēs.

+1