Papīra grāmatu ir vieglāk šķirt un var acumirklīgāk uztvert lielus teksta laukumus; tātad pirmkārt tā lasāma ātrāk, otrkārt - smadzenes aktivizējas citādi. Datorrakstu es lasu prātīgi, grāmatas - gudri, vienā gadījumā tā ir apziņa, otrā - apziņa + zemapziņa.

Nez, man abos gadījumos lasās vienlīdz ērti. Varbūt tev jāpadomā par kvalitatīvāku displeju un piemērotāku fonta izvēli?

Man ir kvalitatīvs monis, bet lielus teksta apjomus datorā nepatīk lasīt vienalga. Nepatīk, un viss. Kā arī - virtuālā vide pieradina pie fragmentētiem tekstiem, pie iespējas lēkāt pa saitēm, līdz ar to rodas grūtības monolīta teksta uztverē, kas nekad nenotiek ar grāmatām.

Kā cilvēks, kas bijis spiests studējot apkrauties ar kaudzi grāmatu, lēkāt starp monogrāfiju atsaucēm, fragmentēt tekstus pats un no fragmentētā kompilēt ko savai domai atbilstošu - nevaru monolītismu kā Priekšrocību uztvert. Ja runa nav par dāmu romānu vai pasaku par Vistiņu-Raibīti.

Nē. Es pieņemu, ka tu kā vīrietis nemaz nemāki lasīt tā kā es :D

Pfff. Sieviešu šovinistu čūska.