Kā cilvēks, kas bijis spiests studējot apkrauties ar kaudzi grāmatu, lēkāt starp monogrāfiju atsaucēm, fragmentēt tekstus pats un no fragmentētā kompilēt ko savai domai atbilstošu - nevaru monolītismu kā Priekšrocību uztvert. Ja runa nav par dāmu romānu vai pasaku par Vistiņu-Raibīti.