Tev pretī ir virtuāls tēls, alternatīvā personība. Par mani kā mani tu neko daudz nezini. Turklāt es esmu precīzākais piemērs tam, kā interneta pļāpa reālajā dzīvē sēž un klusē kā zivs, piesardzīgi ieturot zināmu distanci no cilvēkiem.

Un tu tā atdali sevi no tā, ko te raksti? Divas dažādas personības?
Par otro tēzi - tātad tu esi piemērs tam, ka dators palīdz socializēties un kontaktēties.

Internets paplašina paziņu loku un mobilais dod sasniedzamību. Bet, kad tā visa nebija, manā dzīvē bija vairāk sarunu, pieskārienu, kopīgas dziedāšanas, blēņu un piedzīvojumu.
Bet lielāko daļu BĒRNU (mēs sākām par bērniem!) interesē nevis sociālie kontakti, bet spēlītes, spēlītes un spēlītes. Līdz trulumam.

Emmm.... Klau, a ko tu zini par trulumu tādās spēlēs kā Civilizācija, World of Warcraft utt?
Online multiplayer role playing tev ko izsaka?

he! tas ir angliski! nav godīgi sist man pa izglītības sistēmas traumētajām vietām!

Latviskas datorspēles zinu tikai Latvenergo veidotos kvestus par elektrodrošību - un tur nekā trula ar nevaru saskatīt.
Bet viens skaidrs - spried Pujāta līmenī - nepazīstu, bet nosodu.

Nu zini, man viens labs paraugs dzīvo tepat netālu - 12 gadu, sēž pie datora augām dienām, resns, puņķains, līkām kājām, pērk krutās datorspēles par pārdesmit latiem un tik vālē.
Šī lieliskā orientēšanās tehnoloģiju pasaulē viņam netraucē pa ceļam no mājām apkrāsot sienas, lauzt stadiona solus un zagt veikalā.

Tā ka savu Pujātu labāk pietaupi citai reizei :PPP

Un man ir ap simts paziņu, kas lielu daļu sava laika pavada pie datoriem - un ir slaidām kājām, gudri, daži pat dzejoļus sacer, ar cigun nodarbojas. Un nezog veikalos (es ceru).

A jūs izkaujaties!

Nu labi, lai neaizietu marasmā (un tāpēc, ka man šodien arī jāstrādā), es gribētu rezumēt: nav labi, ja bērnam, īpaši bērnudārza vecumā, sēdēšana pie datora aizstāj cita veida nepieciešamo attīstību. Zīmēšana ar datorprogrammu bērnam nevar aizstāt zīmēšanu ar roku, tetris - veidošanu no plastilīna, monstru šaušana - rāpšanos kokos un spēles ar bumbu. Arī burtus vieglāk var iemācīties, tos aptaustot, nevis bīdot ar peli vai spiežot uz tastatūras. Ja teļļuku būtu ieteicams skatīties ne vairāk kā stundu dienā, tad datoru arī ne vairāk, drīzāk pat mazāk!
Tavi simts paziņu nav sēdējuši datorsalonos no pirmās klases, tā ka viņiem arī emocionālajai attīstībai pieticis laika un dzīvi viņi ir redzējuši "dzīvajā", nevis datorizētās bildītēs.

+1