Mazs veltījums tiem, kas raud, ka bērni par ātru pie datoriem pieradinās.
Un ne jau datorā ir vaina - ja gribat, lai bērns nespēlē datorspēles - iemāciet viņu dzert, smēķēt un rīkot ielas bandu kautiņus. Vai heroīnu durt. Vai zagt.
ojā - cīnoties datorā var uzaudzēt un saglabāt brīnišķīgu resnu pakaļu, sarkanas acis un milzīgu vēderu. Un pēc tam elst un pūst, ja jākāpj piektajā stāvā bez lifta. Toties pirkstu muskulatūra labi trenēta!
Par vēderu - tas jā :)))))))) Bet man ir velosipēds, un es pat reizēm atrodu laiku uz tā uzkāpt. A pakaļa man nav resna :P Labi, tātad aizliedzam datorus, šahu, grāmatas un dambreti. Jo tie visi audzina resnus vēderus. Nemācam lasīt, atgriežamies pie senās Spartas audzināšanas principiem - veselā miesā vesels gars...
Nu grāmatu gan var lasīt jebkādā pozā. Mana mīļākā grāmatlasāmā vieta bija uzrāpties ābelē un ērti ierīkoties žaklē. Plus vēl, ka papīrdrukas darbu un elektronisko tekstu lasīšana tīri tehniski notiek atšķirīgi - citādas redzes iemaņas.
Šī atšķirība nolīdzinās. Domāju, ka Kaža varēs ābelē lasīt plaukstdatoru :) Kā es to daru autobusā. Par tām redzes iemaņām - var sīkāk? Salīdzinot akmens plākšņu/papirusa tīstokļu/papīra grāmatu/elektroniska ekrāna lasīšanu un akcentējot trešā veida Priekšrocības?
Papīra grāmatu ir vieglāk šķirt un var acumirklīgāk uztvert lielus teksta laukumus; tātad pirmkārt tā lasāma ātrāk, otrkārt - smadzenes aktivizējas citādi. Datorrakstu es lasu prātīgi, grāmatas - gudri, vienā gadījumā tā ir apziņa, otrā - apziņa + zemapziņa.
Man ir kvalitatīvs monis, bet lielus teksta apjomus datorā nepatīk lasīt vienalga. Nepatīk, un viss. Kā arī - virtuālā vide pieradina pie fragmentētiem tekstiem, pie iespējas lēkāt pa saitēm, līdz ar to rodas grūtības monolīta teksta uztverē, kas nekad nenotiek ar grāmatām.
Kā cilvēks, kas bijis spiests studējot apkrauties ar kaudzi grāmatu, lēkāt starp monogrāfiju atsaucēm, fragmentēt tekstus pats un no fragmentētā kompilēt ko savai domai atbilstošu - nevaru monolītismu kā Priekšrocību uztvert. Ja runa nav par dāmu romānu vai pasaku par Vistiņu-Raibīti.