Entry tags:

fakti

par Doriana vēsturi, attiecībām un mērenubērnišķošanos...
rakstot par Dorianu, ejot līdzi ICQ sarunām, Doriana blogam un fotogrāfijām radās sajūta, ka visa Doriana vēsture ir romantisko attiecību vēsture... nekad iepriekš uz to nebiju tā skatījies... tagad sapratu, ka patiešām bija vērts rakties, jo tagad es Dorianu ieraudzīju no pavisam cita leņķa... un jā, arī guvu šādu tādu mācību...

2003. gada pavasarī (pēc vienas citas versijas tas bija 2002. gada septembris vai oktobris) mēs ar Ivaru (eques) kārtējo reizi mēģinājām radīt absurda prozu... līdz tam mums kulta tēls bija "Peldošā Māte" jeb P.M., kuru mēs kopistiski radījām, kad iepazināmies sanatorijā... neatceros precīzi, bet man šķiet, ka es mācījos kādā septītajā klasē... nolēmām, ka katrs rakstīs pa vienam teikumam turpinot sižeta līniju... nu un protams viens otru centāmies pārspēt asprātībā un padarīt otram neiespējamu stāsta turpināšanu... sanāca patiešām murgaini, taču kārtējo reizi nolēmām radīt kultu...

2003. gada 21. aprīlī uzrakstīju Andai (invidia, tolaik - andux), ka ir doma dibināt klubu... radās dorians...

2003. gada jūnijā notika pirmais Doriana simpozijs, kurā piedalījās andux jaunavas lomā, unintended, eques un es, tolaik lord_andrey


Anduku mēs laimīgi noupurējām un par simpozijiem uzrakstījām savas hronikas un drīz vien parādījās gana daudz deviantu ļautiņu, kas vēlējās pievienoties Dorianam...

pienāca jūlijs un jūlijā parasti man ir dzimšanas diena... arī šis gads nebija izņēmums, izrādījās, ka tas ir labs iemesls jaunam simpozijam, bet šoreiz pieaicinot vairāk tautas... kopumā pasākumā piedalījās andux, eques, jerrym, pravietis, unintended, honeybee, seraphim, Evita un Jolanta... pasākums kopumā esot ildzis piecas dienas un sākās ceturtdien ar pirmās kagortas braucienu uz Rēzekni... brauciena laikā, ja nemaldos, Džerijs ar Pravieti spēlēja šahu vai ko tādu ar šņabi, rezultātā nonākot Rēzeknē, jau bija visā visumā iesiluši... rezultātā pie manis ēstie salāti izraisīja smagas paģiras un ieguva nosaukumu "pohu salāti"... atziņas par pasākumu ir šeit, šeit, šeit un šeit...

otro simpoziju laikā radās Doriana himna "Zaļais pūķis" un daudz jaunu leģendu... brauciens ar laivu uz ciematiņu ar skanīgu nosaukumu Pracapole (vai kas tamlīdzīgs), kur Līva glābšanas vestē centās veikaliņā nopirkt žiletes Lord, vien bija ko vērts... visā visumā skaists pasākums, manā atmiņā lielākoties palicis saistībā ar daudz daudz pieskārieniem, masāžu ar vīnu Līvai, braucienu laivā kaut kur ellē ratā un daudz labām sajūtām... parasti dzertiņos nav tik daudz labu sajūtu... bet bija arī dažas nejaukas lietas... sarežģījās manas attiecības ar Andu... kaut gan ilgtermiņā viss laikam tomēr izvērtās labi...

lasot Dorianu, redzams, ka augustā sākās neliela šķelšanās... augustā notika nākamais simpozijs - ūdenspīpes, Pravieša dzīvoklis, Undīne, Anduka dzīvoklis... apraksts par simpozijiem Dorianā neparādās... ja pirmajos simpozijos piespiedu visiem rakstīt hronikas, tad šoreiz pat pats neko neuzrakstīju



viss gāja samērā karsti - kompānija, kas bija savākusies, bija gana daudzpusīga, bija vairāki līderi, un rezultātā arī daudz ņemšanās par to, kurš te būs galvenais, un kāpēc viens diktē noteikumus... zināms mailstouns bija ūdenspīpes iegāde decembrī.... uz to laiku Anda jau bija ar Pravieti un pirmajos ūdenspīpes simpozijos mēs ar Diānu paziņojām pārējiem par savām attiecībām... uz to brīdi Dorianā bija iesaistījušies - atbilstoši - melora, angors, h2o un andzha, malefici, ib, lilai, hurt, fragile... daļa no šiem ļaudīm parādījās tikai laiku pa laikam, bet daži, kā Diāna un Māris, kļuva par neatņemamu Doriana sastāvdaļu...

Dorianā gāja karsti - es trakoju, jo Līva koķetēja te ar Andžu, te ar Džeriju, turpinājās iekšējas intrigas, asu vārdu apmaiņas, asaras, trakošanas un nelielas šķelšanās, taču pasākumi joprojām bija ļoti labi... un radās mīlīga tradīcija uz paģirām doties uz dabas muzeju un sēdēt antropoloģijas zālē, cīnoties ar galvassāpēm blenzt uz galvaskausu sienu... pagāja ziema un pienāca Līgo...

Līgo bija frīkains... rituāls izsita daudzus no sliedēm un sekas bija jūtamas vēl ilgu laiku...



Līva strādāja pie logotipa



atkal pienāca mana dzimšanas diena... pasākums itkā bija labs un jautrs, taču ļoti saspringts... vai arī vienkārši es biju saspringts... bija daudz pārdomu...



viss lēnā garā turpinājās, bet kulta statusu Dorians jau bija zaudējis... Anda izšķīrās ar Pravieti, es ar Diānu, notika kaut kādas "hameleonu rotaļas" bez gala un malas... 2004. gada oktobrī atgriežoties no Slovākijas, uzzināju, ka Anda ar Diānu ir atradušas un komunicē ar Agnesi, un paziņoju, ka Dorians ir miris... pēc dažām dienām vecrīgā satiku Veltas Tanti, kura teica, ka esot gribējusi mani redzēt, jo viņai pirms nedēļas esot bijusi vīzija par mani un simbolos atstāstīja kā es jutos par šo visu situāciju... tā arī, šķiet, bija pēdējā reize, kad es redzēju Veltas Tanti...

2005. gadā jau kompānijā bija Agnese, un man tas bija pārāk grūti, februārī parādījās elvira, un aprīlī Anna... kaut kāda daļiņa vēl savācās uz Līgo... un vēl pāris reizes sanāca kopā pa bariņiem, bet Doriana laiks man bija pagājis... runā, ka kaut kas vēl esot noticis arī pēc manis, bet to lai stāsta aculiecinieki...