Unintended

Man bieži jautā :

1) Kāpēc dzīvoju Turcijā
2) Vai es gribu precēties un bērnus
3) Ko mana ģimene domā par manu dzīvošanu Turcijā
4) Vai man pietrūkst Latvijas

Par to 4.punktu man īsti līdz šim nebija ko teikt, bet tagad gan es varu pateikt, kas man pietrūkst tieši šobrīd:

1) Valdemāra iela
2) šūpoles pie manām pēdējām Rīgas mājām
3) kartupeļu biezputra
4) sajūta, ka es vienmēr zinu, kur ko atrast
5) riču raču turnīri ar māsu un mammu
6) ceriņu smarža
7) happy hour

Bet man pavisam nepietrūkst:

1) Centrāltirgus
2) "Game of thrones" apspriešana
3) Dziesmu svētku ažiotāža... jebkura ažiotāža patiesībā
4) iekšējas un ārējas izolētības sajūta latviešu sabiedrībā
5) tas jocīgais starpstāvoklis, kad ievu ziedēšana mistiski izsauc aukstumu

Ar dažiem sarežģījumiem un komiskiem gadījumiem šodien oficiāli saņēmu uzturēšanās atļauju Turcijā līdz 13.05.2014!

Bija brīži, kad likās- kultūru krustcelēs būt ir pagrūti, bet pat drūmakajos brīžos uz jautājumu, vai vēlos atgriezties LV, atbilde nekavējoties bija NĒ!!!

Man bieži jautā, kāpēc es atgriežos Turcijā, kāpēc nebraucu uz Ameriku vai Angliju vai citu valsti... Domās rakstu sacerējumu ar savu pamatojumu, bet izskatās, ka loģiski izskaidrot, kāpēc es labāk jūtos Turcijā, nevaru. Tā vienkārši ir sajūta, varētu teikt iekšējas brīvības un viegluma sajūta (jā, jā, un tas viss ne tik demokrātiskajā musulmaņu valstī), un es bieži pieķeru sevi jūtoties...laimīga.

Vot taa- visu laiku kladzinaaju, ka neesmu bijusi Aazijaa, un shodien man piedaavaa braukt uz Kjiinu.
Naudas zinjaa izklausaas tik labi, ka ir paaraak labi, bet Kjiina.. es nekad neesmu vareejusi uztvert Kjiinu nopietni par spiiti visam, ko es par to zinu.
Man ir 5 dienas domaashanai- mans praats saka vienu lietu, bet tas, ko sauc par sirdi, pavisam ko citu.

esmu kultūru krustcelēs

Kamēr tiek kārtota mana uzturēšanās atļauja, mans boss ieteica nelūgt ciemos tik daudz vīriešu dzimuma pārstāvju (jo kaimiņi sūdzās).
Kas to būtu domājis, ka tas būs viens no grūtākajiem uzdevumiem, jo apmēram 80% no manas dzīves un draugiem ir vīrieši...
Cīnos ar vīrišķīgo daļu sevī- izrādās manī ir tik daudz vīrišķīguma, un sieviešu sabiedrība vairumā gadījumā mani garlaiko.

"Noskatījos Voiceku un dzēru trīs dienas. Kaut gan - es jau pirms tam divas dzēru. Bet man likās - manas rokas ir vējdzirnavas un es malu vēju uz astoņpadsmit tiltiem, cilvēki netika man garām un veidoja nelielas saliņas ap mani. Uz saliņām auga koki. Es uzrāpos augstākajā un meklēju tevi ar acīm un skropstām un visas pasaules federālajiem dienestiem. Tevis nebija te. Un tāpēc es aizbraucu. Uzlauztajā pastkastē krājās reklāmas bukleti un pavēstes, izlietnē uzplauka ziedi. Arī manis vairs nebija te, bet es centos rakstīt dzejoli tev, es centos, kamēr tas zēns man nepateica - "tu zini, tas varbūt ir pēdējais". Un es nobijos. Un es vairs nespēju. Apsēdos uz kāpnēm, tik tālu prom no tevis un siltiem rīta skūpstiem, gandrīz pavisam prom, smēķēju un urbināju ar naža asmeni ametista pogas. "Tam nebūtu jābeidzas tā," - es domāju - "mums vēl ir visas pasaules bailes un nelieli tuksneši sevī." Tad es piecēlos, samaksāju rēķinu apakšā un devos mājās. Man likās - es sastapšu tevi pie durvīm. Muļķīgi, protams, pēc visa, kas bijis, muļķīgi, ka man likās. Pie durvīm mētājās no avīzes izlocīta krāsotāju cepure. Es nespēju tai pārkāpt, nespēju atslēgt durvis un ieraudzīt sevi beigušos ar divām glāzēm rokās, sienā blenzošu, neko nesapratušu, muļķīgu. Atslēgas savādi žvadzēja rokās, es biju kā Ziemeļkoreja - es biju aizgājis par tālu, lai apstātos un par gļēvu, lai turpinātu. No blakus dzīvokļa iznāca tas puisēns. "Bet man likās - tavas rokas ir vējdzirnavas," - viņš teica, veidojot saliņu ap mani un klusi smejoties. Gaiteņa grīda bija silta un uzticību iedvesoša - es ieelpoju tās linoleju un vēsturi un betonu un visas pasaules sāpes vienā ieelpā pirms kaut kas truls, manu galvu atgādinošs, sašķīda pret to un puisēnam uzplauka spārni. "Tu esi pārdozējis, draudziņ," - viņš teica - "mīlēt vajag klusām un prātīgi".
@Aksels Hiršs

Man joprojām vārds 'epilators' jūk ar 'vibratoru' angļu valodā. Tikko pārbaidīju vienu turceni gandrīz līdz sirdstriekai.

Man ir divas mājas- Rīga un Turcija.

Manai jauniibai ir robezhas.
Es labi saprotos ar jauniem cilveekiem...liidz tam kaa vinji saak trakot pie Gangnam style un Harlem Shake.
Tad es samierinos ar savu vecumu un eju lasiit graamatu.

ÇANAKKALE 12°C
esmu absoluutaa kaifaa.

Man nebija ne jausmas ka esmu tik pieradusi pie Radio101.

'Izrādās, A izmēra krūtis sver tikai ~113 g, B – nedaudz virs 230 g, C – ~340 g un D – ap 450 g.'

Cik sver DD krútis? 450g x 2?

Neatceros pirmās izrādes nosaukumu, biju pirmajā vai otrajā klasē. Ierodoties teātrī ar visu klasi un pāris audzinātajām, man nelikās, ka būtu varena doma sēdet tumšā telpā. Tāpēc pametu ideju, ka varētu aizbēgt no teātra. Atsaucās kādi desmit cilvēki, vairākums zēnu. Man tad bija topā „Ronja- laupītāja meita”, un mēs aizskrējām uz stroiku.
Piezīmi par nelabu uzvedību un aktīvu līderismu es dabūju, taču man joprojām liekas, ka tā bija viena no visvarenākajām domām.

Ja májá sapulcéjas vairák ká 4 cilvéki, ir dienas tumsháká dalja un ir vismaz 3 pudeles alkoholisku dzérienu, es pienjemu, ka dazhádas lietas notiek.

Tátad pie manis ir palicis pokera komplekts, bet ir pazudis mans vienígais nazis.
Mainu pokeru pret nazi.

'Man ir teikts, ka cilvēki dalās tajos, kas pusaudžu gados ir lasījuši Ēriku Mariju Remarku un tie kas Selindžeru, man sanāk pieskaitīties tiem otrajiem.'

http://rmm.lv/?p=9176

Jau sen gribēju, un šodien izmēģināju zemūdens niršanu instruktora pavadībā (Žēl gan, ka tikai Ķīpsalas baseinā).
Joprojām adrenalīns mutuļo pa dzīslām.
Liekas,ka man ir jauna aizraušanās.

Skatos un briinos, kaa notiek transformaacija no zeeniem uz viirieshiem.
Vienu briidi vinji ir mazi un tievi puikas, kas aatri skrien ar pusmarlboro pacinju zobos, skalji un pilni ar dazhaadaam trakaam domaam par revolucciju un citaam noderiigaam filozofijaam, un tad (bladaac) vinjiem ir lieli veederi, maz matu, daudz ordenju un bildees vienmeer seezh pie rosola bljodaam.
Un kur paliek tas posms pa vidu?

Izraadas, ka bez pases Latvijaa var dziivot 30 dienas.
Dazhas dienas pirms 30 dienu cikla beigaam atcereejos par to, un tikpat nejaushi dabuuju vienu briivu vietinju pmlp birojaa. Teica, ka obligaati jaanaak TAGAD, citaadi man peec dazhaam dienaam vajadzees rakstiit protokolu, kaapeec dziivoju nelegaali.
Nu visaadu protokolu man savaa liidzshineejaa dziivee ir pieticis, taapeec ar piiraadzinju rokaa aizskreeju pusdienu paartraukumaa
nofotografeeties un nonjemt pirkstu nospiedumus. Par droshiibas jautaajuma atbildi izveeleejos "Mio". Tanti mana slepenaa atbilde ljoti sajuusminaaja, un vinja aiz sava lodzinja iedziedaajaas "mio, mans mio".

Kameer atljaava gatavoties fotograafijaam, kas mani vajaas 10 gadus, baigajaa aatrumaa izskreeju cauri 5 gadiem.. Turcija, Spaanija, Serbija. Cilveeki krogos, uz shosejas, pie alus kausa, juuraa, cilveeki aizejot un atnaakot. Daudz dazhaadu juutu. Studijas, darba intervijas un darbi, viirieshi. Bada speeles, izvirtiibas. Neskaitaamas graamatas un filmas, un shovi vai blogi, kuros cilveeki runaa par neskaitaamaam graamataam un filmaam. Dzimshanas dienas, beernu dzimshana. Naave, Tori Amos, Amsterdama.
Aktuaalaakie jautaajumi- cik taalu var aizbraukt bez naudas? Kaapeec dveesele sver tikai 21 gramu, bet marihuaanas grams liek dveeselei dziedaat?

Atnaacu atpakalj uz darbu, saaku runat ar koleegji.. izraadaas, ka staajaamies kopaa vienaa gadaa LKA magjistros, tajaa pashaa programmaa, kur Katriina bija 11.vietaa un es 12.vietaa. Pirmie 10 cilveeki dabuuja budzheta vietas un stipendiju, un vinjsh bija viens no tiem desmit, ko mees taa apskaudaam ... And here we are- vienaa darba vietaa straadaajam.

Man is hungry. He steal bread to feed family. Get home, find all family have sent Siberia! “More bread for me,” man think. But bread have worm.

http://www.tumblr.com/tagged/latvian-jokes

only woman bleed

Man tāda sajūta, ka sociālie tīkli ir atvēruši cilvēku mīlestību pret Latviju.