Unintended

Kā Andris teica- es Sviesta cibā vienmēr rakstot tā, it kā man pasaules gals būtu klāt. Man laikam gals ir klāt, bet SC ēras gals. Varbūt izskaidrojams, ka esmu atsākusi rakstīt pati sev, slepenībā zem spilvena ar sveci, jeb varbūt man nesaskan prioritātes ar vairākumu cibotāju. Rutīnas dēļ pārskrienu manas ciblistes rakstītājiem, viņu atziņām, visvairāk man patīk visi tie palīgā saucieni, ka vajag bezmaksas rūteri, galdu vai kaut kādus vadus fotoaparātam, tad vēl tie, kas uzdod retoriskos jautājumus, ko darīt ar telpās iekļuvušām bezdelīgam vai atrastiem kaķēniem. Nobrīnos, kad kāds cibiņš, kurš nav rakstījis mēnešiem, kaut ko iepostē.
Bet visumā.. viss tas pats. Ja man vajadzētu izvēlēties tipāžus stāstiem, izvēlētos delvira, kas raksta par savu dzīvi Turcijā (jo laikam bezgala identificējos), vai zuzanna, kas skrupulozi arhivē savas ikdienas gaitas. šie divi personāži man iedveš pārliecību, ka es par viņiem varētu zināt daudz. loop kā vienmēr raksta par savu slimību- īstā lasāmviela hipohondriķiem. klemans- par vīriešiem. Vienmēr nobrīnos, kā viņai viņu tik daudz, un galvenais, ka visi izraisa tik spēcīgas sajūtas. nanochkine, kas atkal izdzēsusies, raksta par modi, literatūru, un augstākiem plauktiem.
Visvairāk man patīk lasīt savus ierakstus ap 2007.-2009.gadu. Tagad es vairs neprotu tā- atklāti un nesaudzīgi dalīties ar savu perosnīgo dzīvi.

tāpat nelietoju tviteri un dr.lv. Toties laikam izliekos FB un wordpresā uz pilnu programmu. Un, lai arī mans ir bakalaura grāds kom.zin, ziņas nelasu.

Boys on my right side, boys on my left side, boys in the middle...but you are not here.

šodien ir īpaša diena manā mūžā- es noslēdzu pirmās kredītsaistības sakarā ar studiju kredītu.
Bye bye, Krājbanka un mūsu 5 gadu ilgās materiāli izsūcošās attiecības!
Tagad tikai jāmāk noslēgt tos pašus rēķinus ar Swedbanku, un nākamreiz 100 reizes padomāšu par kredītiem mācībām.

“Date a girl who reads. Date a girl who spends her money on books instead of clothes. She has problems with closet space because she has too many books. Date a girl who has a list of books she wants to read, who has had a library card since she was twelve.

( date a girl who reads and writes )

Valdemaara iela ir mana iela, tur ar mani vienmeer viskautkas notiek- novembrii skatiijos, kaa skatlogaa masturbee apsargs, vakar zvaniiju policijai, lai paliidzeetu striptiizdejotaajai, kas bez kurpeem kaajaas skreeja no kluba "Bikini" un auroja nelabaa balsii..

simbioze attiecībās jau nav nekas slikts, vai ne?

Man liekas, ka, šādi nēsādamās apkārt, esmu kaut kur pa ceļam pazaudējusi savu Lielo Iespēju, my american dream.

Biju izdomājusi- atbrīvošu sevi no interneta. Uzrakstīju svinīgu vēstuli savam provaiderim- tā un tā, apnicis dzīvot nereālajā realitātē, atslēdziet mani. Gatavojos dzīvei bez interneta kārtīgi- sarūpēju daudz grāmatu, iestājos spāņu valodas pulciņā, sāku satikties ar cilvēkiem, kas runā paplašinātos teikumos un ik pēc 10 min nepārbauda fb statusus. pirmā diena bez interneta- internets ir! Otrā diena- internets ir? Trešā diena- internets joprojām ir...piezvanu provaiderim, saku- es nemaksāju par jūsu internetu, nu atslēdziet mani. Ceturtā, piektā, sestā diena, septītā diena- internets joprojām ir.. Vot tas saucas freeloading piespiedu kārtā.

Viena no manām mīļākajām grāmatām un filmām ir "Brokastis Tifānijā". Un šodien ar man notika Kaķa epizode*. Vispirms, ejot iekšā mājā, es nejauši, nu gandrīz nejauši kāpņu telpā ielaidu rudu kaķi. Tad visu elektroierīču simfonija izsita korķus, pa tumsu iztusnījot koridorā, saspaidīju vajadzīgās pogas, un līdz ar gaismas iedegšanos manā dzīvoklī sēdēja ruds kaķis. Tāds, kādu es jau sen gribēju, bet pēc Mio epopejas nevarēju atļauties. Ja ņe vinovata, on sam prišol. Patinot zemapziņā noglabātas informācijas druskas, es gan atceros, ka Miera un Briāna ielas stūrī redzēju paziņojumu, ka pazudis ruds kaķis. Rītdien piezvanīšu- ja tur būs telefona numurs. Ja nebūs... Vai tā ir zīme, ka man obligāti vajag stabilizēties, paturēt kaķi, iegādāties īstu gultu uz kredīta, dzīvot tā, it kā tas būtu pavisam pieņemami- izbraukt no valsts tikai divreiz gadā uz divām nedēļām?

-----
zemsvītras piezīme par Kaķa epizodi.

Holly Golightly: He's all right! Aren't you, cat? Poor cat! Poor slob! Poor slob without a name! The way I see it I haven't got the right to give him one. We don't belong to each other. We just took up one day by the river. I don't want to own anything until I find a place where me and things go together. I'm not sure where that is but I know what it is like. It's like Tiffany's. 

Janvārī, kad aktīvi izmantoju slimības lapu (it īpaši tiešsaistē FB), izlasīju rakstu par FB jauno aplikāciju, kas ļauj veikt pēdējo FB ierakstu ar iepriekš iestudētu paziņojumu vai video saviem draugiem tad, kad esi jau miris. Tikai jāizvēlas trīs cilvēki, kas apstiprinās tavu nāvi. Trīs cilvēki, kuri tiešām zinās par tavu nāvi, vai trīs cilvēkiem, kuriem būtu jāuzzina par tavu nāvi?
Man katrā ziņā bija grūti iedomāties, kurus es varētu izvēlēties, jo tie, kas zinās, tie FB nelieto nemaz vai lieto tik maz, ka varētu arī nepamanīt vajadzību apstiprināt manu bojāeju. Bet nu nacistiska aplikācija, tas gan!

Saderam, ka 2012.gadā puse no tiem, kas izmantos šo iespēju, citēs Hunter S. Thompson :

No More Games. No More Bombs. No More Walking. No More Fun. No More Swimming. 67. That is 17 years past 50. 17 more than I needed or wanted. Boring. I am always bitchy. No Fun - for anybody. 67. You are getting Greedy. Act your old age. Relax - This won't hurt."

šai naktij pieder merlot pa 2,59 ls.

Ik reizi, kad dzirdu kādu mani nosaucam par "sievieti", man izveidojas Munka "Kliedzienam" līdzīga sejas izteiksme fizionomijā.

I'm not a girl, not yet a woman, - tā vien gribas citēt Britniju. Nu tāds starpstāvoklis.

Gribēju romantiku, dabūju stalkeri.
Jūtos bez piecām minūtēm seksīga ar iespēju dabūt neirozi uz kādiem sešiem mēnešiem.

Pilnu cibu varētu piegaudot, cik man auksti.

Vismaz viens labums no šī aukstuma ir- tā kā uz ielām ir maz cilvēku, kas skrien uz priekšu un skatās tieši sev priekšā, palielinās iespēja pacelt uz ietvēm atstāto piečuku un kādu izteiksmīgi romantisku vēstuli. Un tieši šodien nodomāju, ka līdz algai tik ļoti noderētu desmit lati un dzīvē mazliet romatikas, nu vismaz slavenais Universs izpildīja manu vēlēšanos pa pusēm.
Nu tad, ja jau šodien ir mana veiksmīgā diena, tad es ļoti gribētu, lai ziemas vispār nebūtu- nekad, nekad.

Nezinu, kur jūs visi, kas neienīstat ziemu līdz visiem sirds dziļumiem, raujat to enerģiju. Man čīži grūti.
Ok, pēc astoņu-deviņu stundu miega (!) uz darbu var ar mokām aizvilkties (jo naudu taču vajag), bet viena e-pasta vai vienas domas noformulēšanai man vajag vairākus desmitus minūšu, un visa dzīve šobrīd atgādina uz palēlinājumu uzliktu operu- apkārt visi sakurinājuši savas emocijas līdz baltkvēlei, ārdās un dzied, un es kusli blenžu visos caur binokli. Ziemā manis praktiski nav, esmu kā kompota burciņa, kas lepni atražo vasarā saražotos labumus,lai vismaz justos kaut kā noderīga. Un pats trakākais- es vairs nesaprotu Linču, mēģināju kusli noskatīties Inland Empire, un pilnīgi sajutu, ka manās un Linča attiecībās ir iestājies izsīkums, viss, ko es varu darīt, ir drellēt Friends līdz apnikumam, cīži grūti man.

25 Things I Learned From Opening a Bookstore:

http://open.salon.com/blog/jlsathre/2012/01/11/25_things_i_learned_from_opening_a_bookstore

Oh, Mrs. Dalloway... Always giving parties to cover the silence.

šodien dublis numur 2!

"If you obey all the rules, you miss all the fun"
/ K. Hepburn /

Man ir alerģija pret autoritātēm un hierarhiju.

Izskatās, ka pieaugušā indivīda dzīves problēma ir pirmkārt, aizmirst savu vecumu & nesasniegto mērķu sarakstu, otrkārt, saorganizēt draugu un paziņu esamību noteiktā laikā un vietā.