Sun, Aug. 30th, 2015, 09:02 pm
[i]evy:

Es satiku kati vakardien, alright?
Pirmsrandinja apmainja ar zinjaam watsapaa:
Kate - ai, es ilgi nevareeshu, jo riit fizioterapija kaajai agri no riita..
Es - nesatraucies, sauliit, mees arii ilgi nee, jo jaatiek veel atpakalj uz suunu ciemu vakaraa...

Miljoons alus un viskijus veelaak:
Kate - mees kaadreiz vispaar pietureesimies pie norunaata???
H - evy, es norezerveeju numuru, mees paliekam dubajaas. Viskiju studija!
Es - bljaaa.....

Shodienas pohas bija nepaarspeejamas. Galva pliisa pushu un visu laiku gribeejaas riit burgerus un citus suudus. Veel visam piedevaa - suchka menedzheris neatbrauca no savas eegjiptes, kas noziimee, ka riit atkal uz darbu, plaanoto veel divu briivdienu vietaa..
Bljaaa....

Sun, Aug. 30th, 2015, 07:52 pm
[i]unintended:

Tagad man ir velosipēds, pēdējo reizi man tāds bija zelta deviņdesmitajos- tas bija zaļš, un ar to es, nespēdama nobremzēt pēc strauja brauciena, iekritu milzīgā zaru kaudzē. Psiholoģiska trauma un bailes uz gadiem desmit.
Šodien paskatījos bailēm tieši acīs un pabraukāju pa Stambulu. Viss bija labi, vējš un jūra, un daudz saules, tikai taksis mani gandrīz notrieca, pilnīgā pofigā iebraucot veloceliņā, kamēr es kaifoju.
Nu nekas, tā ir dzīve metropolē. Kaut kas notiek un tad tu aizmisti to, jo notiek kaut kas pilnīgi cits.

Sun, Aug. 30th, 2015, 05:57 pm
[i]neraate:

dažreiz es jūtos neērti, jo man visu žēl. izlasu, piemēram, ka kāda vilcienā redzot, ka onānists brauc (iepriekš esot bijuši piedzīvojumi), nokliedzas, lai veči atspārda. 'Pāris veči, paldies dievam, atsaucās. Tikai laikam ar pāris spērieniem nepietika..." tas uz to, ka kāda cita kaut kur tur redzējusi iespējams to pašu.

un es jūtos drausmīgi, jo ir arī tādi cilvēki pasaulē. tādi, kas onanē, tādi, kas atpazīst un aicina uz agresiju. un tādi, kas atspārda. un tādi, kuriem atspārdītā žēl un tas šķiet šausmīgi kaut arī onānists

Sun, Aug. 30th, 2015, 02:39 pm
[i]banderlogs:

Ir vēl divas dienas laika, lai iesūtītu visus papīrus Fulbraitam, bet es te vēl sēžu un nevaru izdomāt savu maģistra tēmu. Biju jau vienu brīdi noskaņojusies uz HIV/AIDS slimniekiem, bet jo vairāk lasu pētījumus par to, jo vairāk saprotu, ka mani tas neinteresē tik ļoti, lai es būtu gatava pati to pētīt. Tad ienāca prātā doma par divine healing, bet pēc nevakcinētājiem un viņu nezinātniskās tuftas šaubos, vai varētu panest kaut ko līdzīgu.
Šitāds pilnīgs ideju vakuums man sen nav bijis, un sajūta ir vienkārši briesmīga - it kā viss entuziasms par studēšanu un antropoloģiju kopumā būtu atstājis mani tajā brīdī, kad es absolvēju universiāti. Un kaitinošākais ir apzināties, ka ir tik daudz fantastisku tēmu, ko pētīt, bet aizrautības un intereses vietā ir pilnīga vienaldzība. Gandrīz vai sāku domāt, ka nepieteikties vispār tam Fulbraitam un mēģināt atkal, kad būs jau īstais maģistra grāds.

Sun, Aug. 30th, 2015, 03:00 pm
[i]neraate:

bumbieru tik daudz, ka zari noliekušies un daži jau vēja nolauzti. ko jūs dariet ar negataviem bumbieriem? vienu porciju savārīs ar plūmēm, bet pārējos? tie ir ziemas bumbieri, ēdami kļūst septembrī, garšīgi - septembra beigās. ja neaplasīs zaļus, vispār nolūzīs

Sun, Aug. 30th, 2015, 01:22 pm
[i]dark_wood:

Kādā brīdī J. saņēma manu roku un izslidināja savus pirkstus cauri manējiem, kad gājām pa mežu, un es jau biju ļoti nogurusi. Tas man piedeva nedaudz spēka. Mēs gājām pa meža ceļu, un viņš stāstīja, kā bērnībā lasījis avenes ievārījumam. Ka viņiem ģimenē tā bijis pieņemts. Gājuši lasīt avenes, katrs pa spainim, un tad tapis brīnišķīgs ievārījums, visa māja pilna aveņu smaržas. Es klausījos šo stāstu, un tas tobrīd iespiedās manī dziļi, dziļi. Ja es būtu viens no Pokaiņu meža akmeņiem, es gribētu nākamajām paaudzēm izstāstīt tieši šo stāstu — par vienkāršo dzīvi ar aveņu smaržu. Par dzīvi, kurā tiek ieguldīts liels darbs, lai pēc tam baudītu skaistu rezultātu. Es ar savu filozofēšanu, ar savu pseido inteliģento un garīgo laidelēšanos pa dzīvi, apcerot savas personiskās un egoistiskās skumjas par to, ka lietas nav tādas, kā es esmu iedomājusies un kā man gribētos, neko nesajēdzu no spaiņiem, kas pilni ar pašu rokām salasītām ar avenēm. Es nevaru pat izstaigāt sasodīto mežu, pēc tam nečīkstot par to, cik smagas kājas, kā ar svinu pielietas, un cik ļoti sāp nogurums. Jo, lai gan daudz kustos, salīdzinājumā ar viņu esmu inteliģents vārgulis. Un man vajag viņa roku, kas norūdīta darba dzīvē. To roku, kas saņem manējo, neskatoties uz to, ka iekšēji skumstu un ilgojos pēc kāda cita, kurš droši vien neeksistē, ka garlaikojos, ka čīkstu, ka ne vella nejēdzu no aveņu spaiņiem. — Tev ir maz spēka, jo Tu neesi pietiekami ēdusi aveņu zapti un biezpienu, — viņš saka. Un es smejos. Līdz kaulam sirsnīgi.

Sun, Aug. 30th, 2015, 12:55 pm
[i]veed_logs:

Vakar nopirku medu. Divus traukus, katru pa 1.2kg. Principā laikam vajadzēja pirkt tikai vienu, jo es tagad nevaru apstāties ar ēšanu. Un es lieliski zināju, ka tā tas arī būs! Neapstāšos, kamēr viss nebūs izrīts. Bet medutiņš taču ir veselīgs, es sevi mierinu. Vispār es domāju, ka daiļā pārdevēja tam visam ir pie vainas. Man likās, ka viņa man nevar pārdot sliktu un nevajadzīgu mantu, tāpēc es arī nopirku abas bundžas. Ā, nē viņa teica, ka šogad esot ļoti tīrs liepu medus, tāds esot apmēram reizi piecos gados. Es noticēju un paņēmu arī otru - liepu medus bundžu. Pat es kā nespeciālists biju pamanījis, ka šogad liepas zied labi.
Labi, iešu vēl bišķi ieļeksēt.

Sun, Aug. 30th, 2015, 11:47 am
[i]lavendera posting in [i]pajautaa:

Vai ir kāds veids, kā ebajā izslēgt no meklēšanas konkrētus parametrus?
Piemēram, nerādīt drēbes no Ķīnas (tur tāpat man neviens izmērs nederēs).
Vai stipri aktuālāk - nerādīt ZILUS džinsus (es nevalkāju zilus džinsus, bet mani priecētu dažādas citas krāsas, kas nav zila). Kaut kā nejauki, ka jāizrakņā pusotra tūkstoša zilu džinsu kaudze, lai atrastu knapi desmitu citās krāsās.

Sun, Aug. 30th, 2015, 11:41 am
[i]peetersiilis posting in [i]vajag:

Varbūt kādam skumjš un nelietots stāv vīriešu velosipēds, kas alkst pēc jauna saimnieka, kas diendienā to izripinātu?
ļoti vajadzētu steidzami, jo veco diemžēl kāds pa nakti piesavinājies. :)

Sat, Aug. 29th, 2015, 06:17 pm
[i]mazaa_mija:

if there is a german in a kitchen there must be change. tas viss finišēja vakar naktī, kad viņš sadedzināja manas kurpes un savas super dārgās zeķes. Pēc tam sēdēja ar savām plikajām pēdām pie ugunskura un jutās kails, bet pie tā jau viņš neapstājās un mēģināja sadedzināt vienam jaunam džekiņam bikses viņš tās novilka un sēdēja tām virsū, lai netracinātu vācieti vēl vairāk pilnmēnesī

Sat, Aug. 29th, 2015, 05:31 pm
[i]siltavieta:

šodien sapratu, jāballējās vēl vairāk, lai varētu trenēt apstāšanos, jo ar to man ir grūtības

Sat, Aug. 29th, 2015, 11:03 am
[i]sirdna:

Windozes izlēcieni.

Piemēram, uzinstalēju sev vienu programmeli, pat īsti neapskatījies, kur tā ir uzinstalēta. Nu, ir un ir. Programmele sāk glupi uzvesties un es izdomāju, ka šis lieliskais rīts ir patiesi piemērots programmas pārinstalēšanai. Atrodu viņu visā tajā miskastē, aiz kuras Windows 10 mēģina izlikties, ka Control Paneļa viņam nemaz nav, klik uz Uninstall.

Nope, saka dators, neesi administrators, nav tev tiesību (a uzinstalēt tiesību pietika atliku likām, ha!) OK, sava taisnība ir, neesmu administrators. Palēkāju ap paneli, mēģinu atrast veidu, kā izlikties par administratoru, neatrodu. Labi, nenokaru vēderu, bet dodos uz administratora kontu, ščas noinstalēšu visu nost. Administratora konts plikšķina acis, ko, noinstalēt, jums tādas programmas nav. Kur palika? Aha, čigānu profilā...(no čigāns -> roma - > roaming profile).

Labi, irst ar visu dziesmu grāmatu, pataisu savu kontu par administratoru, ielādējos atkal, paņemu programmeli aiz megabaita, ščas noinstalēšu. Nē, viņa saka, nav tev tiesību, gygygy!

Kā, nav, es sarunājos ar nedzīvo priekšmetu. Tā, nav neesi administrators. Tas, ka tev ir administratora privilēģijas, tevi par administratoru nepadara.

Es šņācu un skatos gūglē. Gūgle atzīstas, mhm, ir tāda štelle, ka ute tu esi, ne administrators, īstais Administators ir slēpts no plebeju acēm un nemazgātajām roķelēm! Tikai īsteni iesvaidītie atradīs Administratoru!

Ko lai dara, iesvaidos un dabūju Administratora kontu uz kompja. Ielogojos, kompis čivina, mol, mazu brīsniņu uzgaidiet, kamēr mēs te visu sapucējam, ne jau kaut kāds suņa čibriks, bet pats Administrators pirmo reizi ienācis kompī, jāsapucējas un jāuzliek svētku ņieburs!

Apleju kafiju ar ūdeni, strebju un gaidu, kamēr mazais brīsniņš paies. Aha, nu esmu Administrators, nu man ir spēks rokā! Kur mana programmele? Nav jums tādas, ser. Jūs tikai globālās programmas redzat, a čigānu profili, kuru tie krata? Jūs noteikti ne!

Tā nu es pagaidām palieku. Ar sava konta privilēģijām es nevaru noinstalēt programmu, neatrodu iespēju izlikties par Administratoru caur savu kontu, ar Administrator kontu es to prrogrammu neredzu.

Droši vien Administrator konts var ierakties arī čigānu profilos, bet man apnika. Es jau tā šorīt esmu uzzinājis daudz jauna par Windows 10, abet pārāk liela gudrība ved pie skumjām., nah mums tās?

Sat, Aug. 29th, 2015, 12:09 pm
[i]evy:

es shodien beidzot ar kati [manu senu seno chehu draudzeniiti] satikties! mees vairaak kaa gadu neesam tikushaas.
H shovakar ikgadeejais motociklistu miitings dubajaas, es pieteicos liidzi, ceriibaa, ka atradiishu kaadu sen neredzeetu draudzinju turienees, ar ko paklachot un paviinot, kameer H sapulceejas. Kate teicaas briiva esam, jo esot salauzusi kaaju kaadaa lidojumaa [vinja veeljoprojaam straadaa lidsabiedriibaa], tagad seshas nedeeljas gjipsis. tomeer pie piedaavaajuma satikties uz dzeerienu, vinja teica, ka gjipsis netrauceeshot un norezerveeja mums restoraanu.

shodien peedeejaa no piecpadsmit darba maratona dienaam. no riitdienas beidzot briivs, panjeemu veselas triis dienas uzreiz.

Sat, Aug. 29th, 2015, 10:13 am
[i]sirdna:

Kas nekaiš Rīgā sestdienas rītā. Autiņa techniskās apskates ceremonija aizņēma 26 minūtes (iekaitot piecas, kuru laikā es mēģināju atrast, kā ieslēdz miglas lukturus). 8:12 es izkāpu no karietes pie CSDD kases, 8:38 ripinājos mājās.

Sat, Aug. 29th, 2015, 10:00 am
[i]chimera:

klau, kur jūs ejat SUPot? (pieņemsi, ka vēl ir silts)

Sat, Aug. 29th, 2015, 07:54 am
[i]dark_wood:

Rīts ir tik rudenīgs, saule ļoti cērt cauri to tikko manāmo vasaras pagājības skaudrumu, ka dzerot kafiju pie virtuves galda noplūstu ar bezjēdzīgu skumju un vientulības sajūtu kā ar aukstiem sviedriem. Kaut kur manī aizvien ir tās ilūzijas. Kaut kas notiks. Kaut kas mainīsies. Viņš uzradīsies. Viņš, ko vienmēr esmu gaidījusi. Bet Viņa jau nav. Tā ir kaut kāda izdzīvošanas ilūzija, saikne pašai ar sevi vai Visumu, vai dzīvības enerģiju. Visādi viņi nāk un iet. Ieplūst manā dzīvē un izbalē ārā no tās. Tāda muļķīga padarīšana, ar viņiem, un vientulība tikmēr nostiprinās savos ierakumos un caurauž visu kā dzestrums gaisu. Nav nekādu īpašu emociju. Tu esi pieaudzis, uz pustoņiem noregulēts cilvēks. Un tev ir labi. Vienīgais — ne tā īpaši, ne patiesībā. Bet varbūt nekā cita nevar būt, nav nekā vairāk, tās ir ilūzijas, ir tikai viss šis, un viss šis ir jāpieņem un jāiemīl, visi šie mākoņi, apauguši ar nezināmā maliņām, un aizvien ir interesanti to visu uzzināt. Bet kaut kā skumji un vientuļi tomēr. Un negribas. Inerces pēc negribas uz brīdi neko. Sasalt, sastingt.

Fri, Aug. 28th, 2015, 11:56 pm
[i]lasitajs:

es vairs nemāku priecāties.

Fri, Aug. 28th, 2015, 10:43 pm
[i]dark_wood:

Cepu viņam cepumus. J.
Lai gan neko nejūtu.
Staigāju pa mežu un lasu brūklenes. Manas mīļākās meža ogas.
Nolīst, tad uzspīd saule.
Domāju tikai par to, kā atsperties un tikt tālāk. Kā iemācīties beidzot sevi mīlēt, pa īstam. Ne parastās atrunas, ne parastos attaisnojumus. Domāju par to, ka varbūt iešu uz terapiju. Kaut gada garumā atrast tam laiku un naudu un patiesi ieguldīt sevī, dot sev pakāpienu, no kur atsperties. Īpaši smagāk, kā ir gājis, vairs nevar. Katru jaunu satricinājumu ir iespējams pieņemt un absorbēt daudz ātrāk un vieglāk kā agrāk. Vienīgais — es joprojām esmu viena. Un cepu cepumus puisim, ar kuru negribu mīlēties. Bet kurš vienīgais ir tā cienīgs. Bet arī tajā kaut kas nav riktīgi. Un pa īstam es jau nezinu, kur šajā visā ir objektīvā realitāte, kādas spēles spēlē mans prāts. Tādēļ arī man vajag kādu no malas, kas pa reizei iedotu citu skatījumu. Citādi jau mēs mēdzam malt paši savas neauglīgās domas uz riņķi un nepamanīt aspektus, kas ir kā atslēgas, lai tiktu ārā no situācijas.
Jūtos ļoti mierīgi un tukši. Ļoti praktiski. Ļoti pilna spēka. Ļoti pilna vienaldzības. Ļoti gatava jebkam.
Facebook'ā izlasīju rakstu par Laima slimību un tagad esmu gandrīz droša, ka man arī tā varētu būt. Ērces ir apbrīnojami mazi radījumi, tām nevajag piesūkties, atliek tikai parāpot un iekost tur vai šur. Un tad tu to notraus, pamanot vai nē, tomēr ir jau par vēlu.
Redzu kādu jaunu sievieti ar meitiņu parkā. Mazā meitene skrien pa priekšu un sauc, lai viņu ķerot. Sieviete saka, ka esot nogurusi un neesot vairs spēka. Abu sejas rotā silts smaids. Arī es pasmaidu. Vakara saule liek visam mirdzēt. Dzīve ir skaista. Viss būs labi.
Cepumi ar sezama sēkliņām sanāk īpaši.

Fri, Aug. 28th, 2015, 10:07 pm
[i]banderlogs:

Jaunais kaķis ir dārgums un pat māte sāk jau viņu paciest, bet mums ir nopietnas problēmas ar Disciplīnu. Tagad Timotiņš ir atklājis, ka ir varen jautri kāpt iekšā puķpodos un - ja augs ir gana garš un kupls - arī kāpelēt pa to augšā, kas šodien beidzās ar to, ka kaķis nolidoja zemē ar visu līdakas asti. Patiesībā jau runcītis ir šausmīgi mīļs un jauks, ja vien ik pa laikam nekāptu uz galda, kad mēs ēdam, nerāptos mums pa muguru augšā un netrītu nagus pret tapetēm.

Fri, Aug. 28th, 2015, 09:58 pm
[i]svari posting in [i]pajautaa: uz Murjāņiem

Latvijas fani no ārzemēm interesējas, kā nokļūt uz Murjāņiem, uz Ziedoņa māju. Esmu braucis tikai ar auto, man nav ne mazākās sajēgas, kā tur var nokļūt savādāk (ja vispār var).

Paldies!

20 most recent