Workacholic

Man ir neizsakāmi žēl, ka vienīgais ukraiņu naratīvs šībrīža Latvijas intelektuālajā telpā ir tas, ko translē Māras Poļakovas pārtulkotie viņas personiskie draugi un subjektīvās pārliecības domubiedri.

Jā, tā ir patiesība, bet ļoti nepilnīga, reducēta, vienas kaislības, viena patosa pārsātināta patiesības šķautne.

Lj user chimera ierakstīja tikai-draugiem pukstu par to, ka vēršanās pie sava tel./i-neta provaidera ar vārdiem "atradu lētāku variantu", vienmēr rezultējas ar izdevīgāku nosacījumu piedāvājumu no viņu puses.

Lūdzu, pastāsti, ja tev ir līdzīga pieredze! Vai pavisam pretēja. Pirms rīcības ievācu info.

bija mums, tātad, kolēģu jahtas izbrauciens pirmdien. bija baigi jauki un tā. mūsu offiss bija sarūpējis tikai alu no alko dzērieniem. mēs ar vienu kolēģi izdomājām paņemt savu vinčuku līdzi, jo alu negribējās. es nopirku 3 mazas (375 ml) pudelītes vīna - divas balta un vienu sarkana. sarkano atdevu priekšnieka sekretārei, balto mēs ar vienu citu kolēģi divatā izdzērām.
un tad vakardien satiku otrā mūsu viesnīcā (uz kuru trešdienās tikai braucu uz sapulcēm) vienu kolēģi, kurš nebija pasākumā. sasveicinamies un apmaināmies ar vispārpieņemto pieklājību. un tad seko - es tā dzirdēju, ka jums tur uz jahtas jautri gājis, tu esot trīs pudeles vīna izdzērusi!
njā. 3 pudeles pat tik rūdītam alkoholiķim kā man būtu krietni par daudz divu stundu pasākumā :D bet nu lai jau tauta runā, vai man žēl. es gan vēlāk paskaidroju, ka tilpums bija airplane-size. varbūt nevajadzēja

kolēģis ieveļas ofisā un skatās uz mani, kā spoku (haha, helovīni, ja?)
bet skatās uz mani tādā jautājuma-zīme-sejas-vietā manierē.
pēc dažām sekundēm un manu roku noplātīšanas žestā "wtf?!", viņš man jautā - tu esi te?!
es vēl vairāk apstulbu - jā, kā redzi. wtf?!
viņš (sāk pēkšņi smieties) - es tikko uz ielas garām braucu vienai mašīnai, gribēju uzgonkot un pīpināju, domāju, ka tā esi tu! :D
es - lol, nē, es jau pirms stundas te, ofisā, sēdēju.
viņš - nu, ok. es tad kādu citu blondīni uz izbrīna paņēmu :D

Kur vēl bez Sīrupiņa latviešu periodikā ir bijusi rubrika ar lasītāju iesūtītiem anonīmiem jautājumiem, kas lūdz pēc padoma privātām situācijām? (Fokuss uz emocionālo dzīvi, attiecībām utt.)

- priekšniecība bija ārzemēs, konferencē. visu nedēļu! biežāk viņiem tā. tik mierīgi strādājas! un tik daudz kas izdarīts! bez stresa.
- kačalkas treniņi man tagad agros rītos. esmu beidzot pārkāpusi enerģijas izsīkuma pa dienas vidu slieksni. tagad pietiek visam! i rīta kačalkai, i darbam, i vakara kādai nodarbībai.
- kāpēc kafija kofīšopā garšo krietni labāk, nekā tieši tāda pati, turpat pirkta un malta un uz darbu atvesta?! negodīgi. jo nav lētais gals, un atpakaļ jau nevedīs...vienus 250 gramus (ok, divas krūzes mazāk jau) vēlāk gan braukšu atkal pie viņiem un pieprasīšu paskaidrojumu. varbūt kādu kafijziņu kursu jāiziet, lai varu blatot, pērkot nākamo :D vispār, gribētos gan tādu kursu, jā. nez, parastajiem mirstīgajiem tādi ir pieejami, jeb tikai industrijā strādājošiem...?
- šodien viena meitene man pienāca pajautāt, kur tik garas bikses var nopirkt (kontekstam un nezinātājiem - esmu 180 cm auguma, un jā, grūti nopirkt tādas garas garas, lai nosedz arī kurpes uz papēžiem). un tā meitene pati bija man knapi līdz plecam, tādēļ apmulsu par tādu jautājumu, bet teicu, ka šīs konkrētās zara dabūju pirms kāda pus gada vai vairāk. viņa pateicās un aizgāja. varbūt kādai garākai draudzenei tagad būs ko ieteikt, vai? jo pati man teica, ka viņai gan vienmēr visas bikses vajag īsināt.
- baigi gribas alkohols bišķiņ (ne jau kā alkānam, ka prasās. bet tā smuki kaut kur uz kādas terases ar skaistu skatu! mums taču beidzot var uz balkoniem sēdēt! ziema ir gandrīz klāt). bet mana jaunā treniņ-uztur programma paredz pirmo mēnesi vai divus piebremzēt alkoholu līdz galīgam minimumam vai vispār necikam. manā variantā darbojas tikai visu vai neko, tādēļ šovakar dzeršu ūdeni un iešu gulēt deviņos. piegdienāhhh!

sakiet, lūdzu, vai šim latviski ir kāds cits nosaukums, kas nav šūpoles?

un, ja nav, tad kādus vēl jūs zināt bērnu rotaļlaukuma rīku nosaukumus bez šūpolēm un slidkalniņiem?

Parunāju ar Gemini par sajūtiņām. Ja ChatGPT šai jomā ir tas kaitinošais paziņa, kurš uzspēlēti līksmā tonī mētā TV šovos saklausītas pārgudrības, tad Gemini ir pieklājīgais draugs, kurš pa visu vakaru izdzer pusglāzi vīna un neuzbāzīgi, bet tieši precizē nepieciešamo informāciju par "tavas draudzenes" apstākļiem, neaizmirstot ļoti pieklājīgi atkārtot, ka visas izvēles ir draudzenes rokās un draudzenei nevajadzētu satraukties, ja sarežģītas lietas notiek lēni.

Labrīt. Kam pēdējā laikā bijusi laba pieredze ar apbedīšanas birojiem Rīgā, kuri piedāvā arī kremāciju? Ļoti vajadzīgs ieteikums...