par rakstniekiem   
04:13pm 29/06/2020
  interesanti, kā pēdējos gados ir mainījusies mana attieksme pret "rakstniekiem"... kādreiz cilvēks, kurš izdevis vismaz grāmatu, kaut vai uz printera nodrukājis (kur nu vēl uz rakstāmmašīnas), manās acīs bija Nīčes pārcilvēks, etalons, elks, kāds, kas ir nesasniedzams... un tad es sāku strādāt nozarē, kur pēkšņi izrādās, ka katra otrā mājsaimniece ir vismaz viena bestsellera (ne vienkārši grāmatas, bet tieši BESTSELLERA) autore... visādi kouči, mārketinga guru, dārzniecības speciālisti, nirvānā dzīvojoši jogi un citi frīki, kuri rakstiskā komunikācijā dažkārt nevar salikt kopā divus vārdus, lai tie nodotu kaut kādu jēgu, visi ir bestselleru autori... un tagad, kad man kārtējā kundze jau pavisam cita darba kontekstā uzraksta "bla-bla-bla, mana jaunā grāmata būs par burāšanu, vai jūs varētu atsūtīt kādas bildes", es nespēju izjust neko, izņemot nicinājumu... neforši, man tā nepatīk...


P.S. bildes, es, protams, vienmēr ļauju izmantot... bet intervijas atsaku un bildēm atsauces likt arī neļauju...
 
     Read 17 - Post
 
ģimenes etnogrāfija   
11:53am 18/06/2020
  Kādā savas dzīves periodā, kad sāku interesēties par dažādām -grāfijām, tai skaitā, arī par etnogrāfiju, konstatēju, ka cilvēks, no kura esmu dzirdējis visvairāk arhaiskos epitetus, ir paša patēvs, ar kuru visa bērnība nodzīvota... Kas ir ļoti interesanti, jo viņa ģimeni nevar nosaukt ne par īpaši izglītotu, nedz par īpaši primitīvu - tipiska Latgales lauku ģimene, kādu šeit ir daudz... un tai pat laikā... nejaukā daļa ir tā, ka tolaik tam nepievērsu īpašu uzmanību un tagad satieku pāris reizes gadā... un viņš nerunā šajos arhaiskajos eifēmismos, tie viņam pa laikam 'pasprūk', kā autoservisa strādniekam pasprūk lamuvārds, kad trāpa ar āmuru pa mīļāko nagu... Nu, varbūt pat ne tik bieži... pagaidām atceros divus, bet laika gaitā centīšos atcerēties un pierakstīt vairāk, jo zinu, ka ir bijis daudz... ... tālāk ... )  
     Post
 
par kolekcionāriem   
03:40pm 03/03/2020
  pirms pāris dienām netīšām ieklīdu Nacionālajā bibliotēkā un palūdzu Terra Mariana, pajūsmojot, ka 'ak, tikai 119€', uz ko pārdevēja noreaģēja, ka parasti latvieši sūdzoties, ka ļoti dārgi, bet ārzemnieki - ka mega lēti... un tad viņa pateica 'jūs laikam esat kolekcionārs'.. es ātri atkrustījos, ka 'nē, nē, es lasīšanai pērku', bet tas 'kolekcionārs' nedaudz iedzēla un lai arī mani par kolekcionāru ir saukuši arī agrāk, tai skaitā - publiski miesīgā sieva, nekad to nopietni neuztvēru... un tad sāku domāt, ka pēdējā laikā mana uzvedība patiešām sāk atgādināt kolekcionāra uzvedību - es meklēju konkrētas grāmatas, kuras... nū... būtu forši izlasīt, bet apzinos, ka pašķirstīšu un nolikšu plauktiņā uz gadiem... aizvakar Regita nopirka pilnu Konversācijas vārdnīcas komplektu un man kaut kur pakrūtē iedūra, ka lielākā daļa no grāmatām ir divtūkstošceturtā gada faksimili un tikai trīs ir oriģināli... bet man taču Konversācijas vārdnīca lietošanai, nevis kolekcijai vai tālāk pārdošanai... kāpēc man ir svarīgi, ka tie tieši ir oriģināli... un vienmēr ir patīkami atvērt un redzēt, ka grāmata manā plauktā patiešām attiecas uz pirmskara laiku, nevis vēlāks faksimils... un kronis visam - pirms divām nedēļām bija sarežģīta situācija darbā, kur bija risks, ka mani atlaidīs... apsolīju sev, ka ja neatlaidīs, nopirkšu sievai kaut ko jauku... un nopirku Munstera kartogrāfijas lapas 1590. gada izdevuma oriģinālu, kurai vienā pusē pirmais ever Rīgas atainojums, otrā - pirmā ever iespiestā tēvreize (nu, pirmā ever iespiesta 1549. gada izdevumā, šis izdevums atkārtots)... un tas jau nu galīgi nav vienkārši lasīšanai, šo te Rīgas aprakstu ar gravīru un tēvreizi var viegli atrast internetā un pdfā viegli uzgūglēt visu 1549. gada Munstera kartogrāfiju...

tā ka es atzīstos jums brāļi un māsas, ka pamazām palēnām, lai cik ļoti man to negribētos atzīt, es kļūstu par kolekcionāru... eh...
 
     Post
 
par 2019   
12:40am 08/01/2020
  ko es šogad sadarīju un kur pabiju... patiesībā, salīdzinot ar pāris iepriekšējiem gadiem, visai slinki.. un tikai viena jauna valsts - Ungārija
... tālāk ... )
 
     Post
 
par 2019. gada bibliotēkas papildinājumu   
05:56pm 06/01/2020
  2019. gadā mūsu ar Regitu bibliotēka papildinājās par 171 vienību, 122 - no ASV, vairāk par pusi no no ASV nākušajām grāmatām ir dāvinājumi.

... tālāk ... )
 
     Post
 
par dienu nosaukumiem   
08:53pm 03/12/2019
  aiz "nav ko darīt" Duolingo mācos spāņu valodu un saskaros ar problēmu, ka ir vairākas lietas, ko man angļu valodā katru reizi jāpiedomā... pirmkārt - Tuesday un Thursday es esmu jaucis visu dzīvi... man katrreiz ir jādomā līdzi pie šiem nosaukumiem... un tad ir Mrs. un Miss, kas mani arī vienmēr mulsina... un vēl pa druskai dažādi sīkumi... nu un tagad mācoties spāņu valodu sanāk, ka es kļūdas pieļauju sliktās angļu valodas dēļ :D  
     Read 12 - Post
 
par atgriešanu..    
02:32pm 03/12/2019
  lūk kā, izrādās, notiek... dzīvojot pasaulē 37 gadu pēkšņi uzzinu, ka uniāti un vienticībnieki nav vienas konfesijas (vai sektas, kā es to domāju iepriekš, kurā, vispār Vikipēdijā es biju salasījies visas tās muļķības?) dažādi nosaukumi, bet gan ka tās ir divas atšķirīgas konfesijas... uniāti - starpkonfesija pareizticīgo atgriešanai romas katoļticībā, vienticībnieki - vecticībnieku atgriešanai pareizticībā... abas rezultātā tika, pārsvarā, apvienotas ar pareizticīgo baznīcu.... tagad ir jautājums - ja es visu mūžu domāju, ka uniāti un vienticībnieki ir viens un tas pats, kā lai es tagad noorientējos, kuras baznīcas bija vieniem un kuras - otriem? mja...  
     Post
 
par mūsdienu scenārijiem   
10:36pm 28/11/2019
  dažkārt skatoties svaigus seriālus rodas sajūta, ka scenāriju raksta bez vārdiem un dzimumiem, atzīmējot kā 'personāžs #1', 'personāžs #2', utt. pēc tam met kauliņu par dzimumu... kādā veidā izvēlas rasi? nekādi, nu jau britiem seriālos 60%-70% personāžu ir melnie, kas galīgi nesakrīt ar reālo situāciju, aziātu daudzums apmēram atbilst bet kur ir indieši un arābi? ja mums rasu vienlīdzība, tad kāpēc indiešu nav? pilna uka ar indiešiem, bet filmās un seriālos tie parādās pa kādam pārītim labākajā gadījumā... bet vispār, ņemu atpakaļ minējumu par kauliņiem... sieviešu personāžu ir vairāk... tāpat, kā nēģeru... vienmēr ir vismaz viens lesbiešu pāris (geju parasti arī ir, bet ne obligāti)...

nu, tas netraucētu, ja vien neizskatītos, ka scenārijā tas pievilkts aiz ausīm speciāli... t.i., katrā jaunā seriālā (vai, dažkārt, arī filmā), ir redzams, kā mākslīgi tiek radīts divercity iespaids... Palaņakam, tfu, Peļevinam (vienmēr viņus jaucu) bija visai skarba refleksija par šo parādību romānā iPhuck, tur bija virtuālais sekss, bet aplikācijai bija arī uzraugošā programma, kura sekoja, lai tiktu ievērots divercity, t.i., periodiski bija jānodarbojas arī ar homoseksuālu (nu, vai heteroseksuālu) seksu un, vēlams, arī dzīvnieciņus nesmādēt, citādi draudēja soda sankcijas... kaut kā man nepatīk, ka katrā modernajā filmā par viduslaikiem pēkšņi pilna viduslaiku Eiropa ar nēģeriem... kas attiecas uz homoseksualitāti, itkā lielākoties esot bijusi iecietīgāka attieksme, kā sākās Viktoriānismā, tā ka lai jau..
 
     Read 2 - Post
 
par saturēšanu un tualetes jautājumu   
01:19am 03/11/2019
  man kopš agras bērnības ir kāds dīvains komplekss... nē, nez vai pareizi to saukt par kompleksu, drīzāk - uzvedības norma.. es nevaru iet uz krūmiem un es ļoti nemīlu publiskās tualetes... nu, t.i., varu, ja nav citas izvēles, bet man tas ļoti nepatīk.. pirmā traumatiskā šāda veida atmiņa man saistās ar piekto klasi, kad braucām uz Poliju uz nometni... protams, pastāvīgi tiek taisītas zaļās pieturas... autobuss apstājas meža malā un puikas pa kreisi, meitenes - pa labi... un es, lai arī audzis vienkāršā ģimenē, kur visi no laukiem, prasti ļaudis un neiespringst par tualetes jautājumu, t.i., nekas tāds audzināšanā nav rādījies, nekādas traumas, cik varu spriest, arī nav bijušas... bet iet uz krūmiem vienmēr ir bijis zem manas cilvēciskās pašapziņas.... es jau agri bērnībā iemācījos plānot savus tualetes apmeklējumus, zināju, kad un ko dzert un kad paciesties... un samērā agri iemācījos neatrodoties mājās iztikt ar vienu tualetes apmeklējumu dienā... tad nu lūk, mēs braucam uz Poliju, zaļajās pieturās es palieku autobusā, taču kaut ko es esmu izrēķinājis ne līdz galam... un Varšavā mans urīnpūslis grasās eksplodēt... kamēr vēl ir ciešams es ciešu, bet kad trešo reizi autobuss apmaldās un iebrauc nepareizajā pagalmā, es metos pie šofera un ultimatīvā kārtā lūdzu atvērt durvis tagad - tūlīt pat... metos laukā un, skaidrs, aizbēgot pietiekoši tālu no autobusa un ielienot kaut kādos dziļos krūmos, ar atvieglojumu atbrīvoju savu urīnpūsli no pārmērīgā spiediena... un... tas ir tas, kas joprojām saglabājies atmiņā kā šausmīgs pazemojums...

publiskajās tualetēs es joprojām nelietoju publiskos pisuārus, eju uz kabīnīti (lai arī man nav īsti nekādu kompleksu par ķermeni, bet publisku urinēšanu es tiešām neizprotu), un līdz pēdējam izvairos no krūmiem... vissmagāk ir ejot Camino... tur tas saucas Piligrim's business... tur ir liela fiziska slodze un sviedrēšana, tāpēc jāuzņem daudz ūdens un periodiska urinēšana ir neizbēgama... un tas ir tas, kas man Camino nepatīk visvairāk...

tādi lūk tualetes kompleksi un atkarība no vaterkolzeta... un šito visu atcerējos, jo vakar, dodoties uz visu dienu uz pilsētu, biju izdzēris lieku tējas krūzi :D

P.S. ja es tā turpināšu prokrastinēt, paspēšu atzīties visās apkaunojošākajās lietās :D kaut gan nekas daudz tāpat vairāk nav palicis.... vismaz nekas tāds, kas uz sitienu nāktu prātā..
 
     Post
 
par spiegošanu   
01:00am 03/11/2019
  vakardien klīstot pa Lasnamjāi vienā brīdī iedomājos, ka vēl pirms kādiem 30 gadiem darot kaut ko tādu es ļoti riskētu tikt apsūdzēts spiegošanā... vazājas tāds bārdains indivīds tumšās brillēs bez konkrēta mērķa, igauniski nesaprot, krievu valodā nepareizs akcents, iet pagalmos, bildē stabus, kanalizācijas lūkas, ēkas, tai skaitā, militārus objektus, transporta pārvadus un citus stratēģiski svarīgus infrastruktūras objektus... viennozīmīgi, spiegs...

man patīk dzīvot šodien... vienīgi es vēl neesmu līdz galam priekš sevis nolēmis vai man patīk dronus regulējošie noteikumi... no vienas puses - man nepatiktu, ja visur lidinātos droni, no otras puses, pašam gribas, man taču pamatoti :D piemēram, šodien Mustamjāē pamanīju, ka kaut kas nav kārtībā ar gājēju celiņu tīklu... to būtu ļoti vienkārši noskaidrot paceļot dronu uz nieka 20 metriem, 50 metri jau būtu pilnīgi pārskatāmi un nekādā veidā neiespaidotu aviācijas drošību... bet nedrīkst... nu... varbūt arī labi, ka nedrīkst... bet būtu forši, ja būtu kaut kādas vienotās Eiropas atļajas, kuras izdotu pētniekiem un tiem, kas par tādiem izliekas, pat ja būtu jākārto kāds drošības eksāmens...

bet vispār, jā, man labāk patīk, ka tik viegli droni apkārt nelidinās... kaitina tā sīkšana un vispār - priekš kam cilvēki maksā tādas naudas par šīm mantiņām? tiešām neredzu tiem sadzīvisku pielietojumu... tās smukās bildītes ļoti ātri apnīk, ja tām nav konkrēta mērķa...
 
     Post
 
par manu krievu valodu Igaunijā   
12:33am 03/11/2019
  pirmoreiz Igaunijā biju kaut kad aizvēsturiskā pagātnē, kad [info]lilai mani aizvilka uz Nightwish koncertu... toreiz mēģināju ar vietējiem runāt krievu valodā, bet tā kā tie pārsvarā bija jaunieši, turklāt nacionālisma uzplūdā, neviens ar mani nerunāja... tā nu es iegaumēju, ka Igaunijā jārunā angļu valodā... pagājuši daudzi gadi un es n-tās reizes esmu pārliecinājies, ka Igaunijā VISI zina krievu valodu un angļu valodā runā tikai jaunieši lielajās pilsētās un ta ne visi.. bet joprojām nevaru pierast runāt ar igauņiem krieviski... vajadzīgs laiks... pastāvīgi sāku runāt angliski un kad cilvēks nesaprot, pāreju uz krievu... un šodien, esot Igaunijā trešo dienu, beidzot dienas otrajā pusē izdevās salauzt šo barjeru un sākt runāt krievu valodā... savdabīgi, sevišķi, ņemot vērā, ka krievu valoda man ir daudz labāka par angļu (pēc stundas runāšanas parasti pazūd latgaliešu akcents un runāju tekošā Vitebskas krievu valodā), bet izveidojušās barjeras salauzt grūti... un nākamreiz atbraucot es atkal mēģināšu runāt angliski...

un ar leišiem ir tieši pretēji, tur es parasti mēģinu runāt krieviski, kaut arī lieliski zinu, ka Lietuvā krievu valodu zina ārkārtīgi maz cilvēku, viņiem sabrūkot Padomju savienībai bija 8% krievu, tagad esot ap 4% palicis.... un ja neesi Visaginā, Šauļos vai Viļņā, vari pat necensties runāt krievu valodā, tevi tik un tā neviens nesapratīs... te var mēģināt poļu valodu, ar angļu arī neko raiti parasti neies... tad nu kad iedzīvojos, man ir noteikums, ka ar veciem cilvēkiem mēģinu runāt krievu, ar jauniem - angļu, bet ja ir Regita, tad ļauju runāt viņai, viņai ir samērā tekoša poļu valoda... es tik tā, pastostīties poliski varu kaut ko, kaut gan saprotu lielāko daļu...

P.S. rakstu postus cibā prokrastinējot, lai neatlasītu bildes bloga ierakstam par Īriju... :P
 
     Read 2 - Post
 
par krievu valodu Igaunijā   
12:17am 03/11/2019
  kas man patīk Igaunijā, tas ir krievu valodas statuss... Igaunijā ir pilsētas, kur igauņi praktiski vispār nedzīvo, visi ir krievi vai vietējās etniskās grupas, kuras arī runā vai nu savējā dialektā vai krievu valodā, pārsvarā tas ir Peipusa krastā un Ziemeļaustrumos... tad nu lūk, tur kur nav igauņu pilsētvidē sastapt igauņu valodu praktiski nevar, viņa šeit nav vajadzīga, jo neviens tik un tā tajā nerunā.. viss ir krievu valodā... Tallinā gandrīz puse iedzīvotāju ir krievi vai krieviski runājošie, tāpēc ne tikai biznesiem, bet arī municipālajā līmenī paziņojumi, brīdinājumi, norādes, u.c. parasti tiek dublēti krievu valodā... manuprāt, tas ir ļoti pareizi un latviešu attieksmi pret visām valodām un dialektiem, atskaitot vidus dialektu, uzskatu par visai nacistisku... visa pļāpāšana par to, ka ja mēs tagad atļausim krievu valodu, latviešu valoda izmirs, ir vienkārši nejēgu pļāpāšana... 50 gadus, kamēr visiem bija obligāti jārunā krievu valodā, neizmira, bet tagad, ja mēs atļausimies nodublēt uzrakstu 'augstsprieguma līnija/bīstami' krievu valodā, valoda ņems un izmirs... tas tāds mazo tautu mazvērtības komplekss...

nē, nu, igauņiem jau arī nav viss tik gludi... viņi arī cepas par okupācijas faktu, ar valdības rīkojumiem paziņo par noziedzīgiem noziedzīgus nodarījumus tālā pagātnē (šis man arī šķiet absurdi, bet nu labi), kasa galvu kā tikt vaļā no Padomju mantojuma un kaut kur sanāk eleganti un kaut kur nesanāk vispār (lieliskākais piemērs - Linnahall, kad biju šeit pirmoreiz, piedzīvoju smagas kognitīvās disonances lēkmi)... bet no otras puses, Tallinā ir memoriāls, kur dažādos laikos dažādas varas ierīkoja memoriālu, un tie visi ir saglabājušies - Otrajā pasaules karā kritušie vācu kareivji, Otrajā pasaules karā kritušie Sarkanās armijas kareivji (tur gan stāv zīme, ka iet nedrīkst, akmens uz galvas var nokrist, bet es tāpat izložņāju, man galva cieta), un pēdējais - deportētie un no Sarkanā terora cietušie igauņi... un viss tas vienā ģeogrāfiskā lokācijā... vislielākais šoks par vāciešiem, šo vēl jāpapēta, kāpēc Padomju laikā šo visu nenobuldozerēja...

respektīvi, man patīk, ka igauņiem ir nedaudz mazāks mazvērtības komplekss, kā latviešiem... tas ir forši, jo mazāk mazvērtības kompleksu, jo mazāk ksenofobijas, tādējād - mazāk naida un nevajadzīgu kasīšanos savā starpā...
 
     Read 1 - Post
 
par igauņu valodu   
11:09pm 02/11/2019
  tomēr ir pārsteidzoši cik daudz var saprast igauņu valodā vienkārši zinot latviešu valodu.. tā laikam arī ir tieši tā mūsu valodas daļa, kura ir atšķirīga no leišiem... zināju, ka aizguvumu abos virzienos ir daudz, bet pēdējās dienās šokējos, cik daudz spēju saprast somugru valodā rakstītajā un pat nedaudz runātajā...  
     Read 5 - Post
 
par tualetes papīru viesnīcās   
11:08pm 02/11/2019
  ļoti bieži, es pat teiktu, gandrīz vienmēr viesnīcās ir neiesākts tualetes papīra rullis... kur viņi liek iesāktos?  
     Read 3 - Post
 
par zobu pastu   
01:08am 01/11/2019
  kāpēc Rietumu pasaulē - Eiropā un Ziemeļamerikā viesnīcās, hosteļos, moteļos, apartamentos, kotedžās, viesu namos un pārējos bungalo nekad nav zobu pastas? ir šampūniņi, dušas želejas, ziepes, periodiski gadās dušas cepurītes vai vienreiz lietojamās ķemmes un citi prieki, taču NEKAD nav zobu pastas? tā ir sazvērestība? vai cēloņsakarība? es kaut ko nezinu vai nesaprotu?  
     Read 12 - Post
 
par modernajām attiecībām   
12:40am 01/11/2019
  mēs ar sievu dzīvojam dažādās pilsētās, starpā 250 kilometri... sieva periodiski nedēļas nogalē atbrauc ciemos... kad var... bet viņa strādā un studē, tāpēc kā sanāk... šobrīd, piemēram, esam Tallinā... nu kā, esam, es esmu dzīvoklī Lasnamjāē, sieva - viesnīcā centrā... mēs pusslepus satikāmies, viņa man sapirka produktus, es viņu pavadīju uz viesnīcu un mēs atvadījāmies... un turpmākajās dienās viņa studēs, es valkāšos apkārt un bildēšu soliņus un veloceliņus un erkerus un citus urbānus jaukumus, bet sieva darīs tieši to pat, tikai citā pilsētas daļā... un viņa to darī studiju ietvaros, es to darīšu... es nezinu, tāpēc, ka man patīk to darīt... un gandrīz tieši pirms gada mēs tieši tāpat naktī pusslepeni tikāmies Nešvilā... un esam tā darījuši visur kur... viņa brauc, jo vajag... bet es kaut kur ēnā kā tāds satelīts velkos pakaļ... un katrs darām savas lietas... un jā, mēs abi uzskatām mūsu laulību par laimīgu...  
     Post
 
par Breksitu   
01:12am 31/10/2019
  pabraukājām pa Ziemeļīriju... ja breksits no šeijienes izskatās pēc farsa, uz vietas tas izskatās pavisam savdabīgi... un cilvēku attieksme mijas no Amerikas melnās sabiedrības attieksmes pret Trampu intensitātes līdz reālai rēkai... vispār, šķiet, ka īri šo pasākumu diezgan izbauda, bet jautāti visbiežāk atbild, ka par šo jautājumu jūtas confused...

un vēl izskatās, ka daļa Ziemeļīrijas labprāt apvienotos ar Īriju... astoņmetrīgas sienas, kas atdala katoļus no protestantiem un parādes ar īru karogiem sniedz vielu pārdomām... un... es nekad nebūtu iedomājies, ka Rietumeiropā kaut kur uz sienām var karāties atklāti ekstrēmiski, aicinoši uz vardarbību, valsts šķelšanu, nepakļaušanos un terorismu plakāti un sienu gleznojumi... iespaidīgi un nedaudz baisi... Belfāstā aicina sist katoļus, Derijā aicina sist protestantus un pievienoties Īrijai...
 
     Read 4 - Post
 
par Otro pasaules karu un Vācu kinomotogrāfu   
01:09am 31/10/2019
  Man nav ne mazāko simpātinu ne pret nacismu, ne Hitleru, ne karu kopumā... manā izpratnē jebkurš karš ir noziegums un jebkurš karavīrs ir noziedznieks un karā varonības nav... bet... runa par ko citu... es tiešām gribētu redzēt filmu, kur parādītu vācu armijas sasniegumus vai varonību 2. pasaules karā.... pastāvīgi stāsta par sabiedroto un krīvu varonīgajām uzvarām, bet visi vācieši ir nožēlojami noziedznieki, neģēļi, un pastulbi gļēvuļi.... bija filma par Rommelu, bet arī pārāk politkorekta un ta tikai tāpēc, ka viņš bija iesaistīts atentātā pret Hitleru... īsumā - jau sen pietiek filmu par Otro pasaules karu... bet ja uzņemt kaut ko, labāk pamainīt puses un paskatīties arī no cita skatu punkta...

starp citu, runājot par sabiedroto varoņdarbiem, var palasīt kaut vai latviešu emigrantu memuārus, kuri atradās Vācijā kara beigās... kā no uzlidojumiem cieta nevainīgi cilvēki... kā bumbas tika mestas izklaides pēc uz zemnieku mājām... kas notika, kad ienāca amerikāņi un kā tie izturējās pret bēgļiem... ar ko vispār vācieši bija sliktāki? vai krievi? atšķiras tikai iesaiņojuma papīrītis, bet būtība no tā nemainās...
 
     Read 5 - Post
 
par Netflix   
12:36am 31/10/2019
  bez netfliksa pasaule būtu labāka... bet Netfliksa pasaule bija labāka... sākās viss nevainīgi, bet tad netflikss nolēma sākt iespaidot kino pasauli... sāka pirkt seriālus, pēc tam arī filmas un uzņemt savas... un tagad mēs esam nonākuši situācijā, kad ieraugot uzrakstiņu Netflix, slēdzam laukā... nu... nopietni, viss, kam viņi pieskaras, kļūst par politkorektu garlaicīgu draņķi... un pat islandiešu kino... es vienmēr ļoti mīlēju islandiešu kino... protams, vienmēr tur ir bijis gana daudz popsīga treša, taču uz citu valstu fona tas procents bija nenozīmīgs... un te, viena pēc otras sāk parādīties islandiešu filmas ar netfliksa logotipu... un pilnīgi acīs griež, kad redzi, kā sākotnējā scenārijā ar sarkanu zīmuli ir liktas izmaiņas, filmai absolūti nevajadzīgas, bet politiski pamatotas... pēkšņi, tā starp citu, galvenā varone izrādās lesbiete, ko parāda precīzi vienā, pilnīgi no konteksta izrautā 20 sekunžu ainā, tad izrādās arī otra galvenā varone lesbiete, arī absolūti neskaidri kāpēc, un abas, protams - vientuļās mātes... un protams, ka jābūt nēģeriem, jo kā tad rasu tolerance Islandē? vīrieši despoti, sistēma akla, sievietes cietējas, vientuļās mātes cietējas, lesbietes cietējas, nēģeri cietēji (Islandē tam nav grūti noticēt)... un pēdīgi vientuļu asaru izvilina islandiešu puikas filosofēšana par to, ka valstīs, uz kurām lido lidmašīnas, gan jau ir tik silti, ka var staigāt šortos visu dienu...

īsumā, kino pasaule bija labāka, kamēr nebija Niksona, Netfliksa un kamēr puse pasaules kinostudiju daļu nepiederēja ķīniešiem... un neatkarīgais kino arī sekojot modei kļūst arvien tolerantāks un garlaicīgāks, un glutēnu nesaturošs...
 
     Read 4 - Post
 
par datējumu un vispār pieņemto faktu precizitāti   
10:10pm 10/10/2019
  interesanti redzēt precīzus vēsturiskus gadskaitļus un datumus, sevišķi - pirms mūsu ēras...

pirms mēneša uzzināju, ka nav īsti zināms, kad dzimusi mana vecmamma... ir zināms aptuvenais datums, kurš tad arī ierakstīts pasē... atnācu sveikt svētkos, bet priekšā kāda viņas draudzene, kura pārsteigta, ka dzimšanas diena šodien... izrādās, ka viņa sveic pavisam citā datumā... pēc tam mamma izstāstīja, ka pilnīgi pamatoti... ka iespējamie datumi atšķiras uz vairāk kā nedēļu, tāpēc izvēlēts randoms datums...

nu lūk, bet Cicerons ir dzimis 106. gada pirms mūsu ēras 3. janvārī...

starp citu, saistībā ar vispār pieņemto vēsturisko datu patiesumu iesaku palasīt Alda Pūteļa "Pārdomas par latviešu mitoloģiju".. viņš minēja, ka kaut ko raksta par mitoloģiju pirms pāris gadiem, bet tagad netīšām satikāmies Rīgā un izrādījās, ka grāmata jau izdota... tai pašā dienā aizgāju uz Zinātņu akadēmijas augstceltni un nopirku... zināju, ka būs skarbi, bet nezināju, ka tik ļoti...
 
     Post