par mūsu nākotni   
06:34pm 25/06/2021
  Patīk šodienas 6 - 10 gadīgu bērnu (pārsvarā - meiteņu) eksistenciālisms. Pēdējā laikā jahtas braucienos diezgan interesanti par ko runā bērni, kad pieaugušie neklausās (vai vismaz viņi domā, ka neklausās). Nupat meitenes diskutēja par to, kā būtu, ja tagad visi pieaugušie nomirtu? Kā nokļūtu krastā, kas būtu, ja ilgstoši būtu jāpaliek dzīvot uz jahtas. Bet vakar bija vēl foršāk - citi bērni sprieda, ka ja tagad pieaugušie nomirtu un bērni paliktu vieni paši ezera vidū, lai izdzīvotu, nāktos sacept un apēst pieaugušos. Un no matiem sapīt paklājus un plediņus. Un tā kā matu plediņiem var nepietikt, nāksies griezt arī pašiem sev matus un tad bija diskusija kā metīs lozes, kuram pirmajam būs jāgriež mati… Nākotne ir drošās rokās, šie izdzīvos!  
     Read 2 - Post
 
par selektīvo atmiņu   
02:35am 23/06/2021
  šodien apglabājām vecmammu... nu, tas ir, man viņa bija pa-vecmamma - patēva māte... bērnība pa daļai pagāja pie viņas laukos un pēc tam es viņu redzēju tikai pāris reizes... neko tuvi mēs nebijām... bērēs cilvēki stāstīja savas atmiņas par viņu un es sapratu, ka man īpašu atmiņu saistībā ar vecmammu nav... bet jo vairāk interesanti ir tas, ka daudziem, ieskaitot cilvēkus, kuri ienākuši ģimenē krietni vēlāk, esot priekšstats, ka starp mums bija konflikts... un tie, kas ģimenē ir kopš manas bērnības, ar mani šajās dienās nereti uzsāka sarunu apmēram "es zinu, ka starp jums viss bija slikti, bet..." un pat mana sieva uzskata, ka mēs esam naidā...

un es patiešām nevaru atcerēties par ko varētu būt bijis konflikts... mana vecmamma ļoti nemīlēja pa-vecmammu (vismaz no viņas teiktā var rasties tādi secinājumi), viņa arī stāsta par to, ka pēdējā mani esot situsi, bet es neko tādu neatceros un vecmamma jau arī nevarētu to zināt - neko daudz viņas netikās... gan jau visi zina kaut ko, ko nezinu es... patiesībā - man šis cilvēks bija pilnīgi vienaldzīgs tāpat kā, es pieļauju, es viņai... cenšoties atcerēties jebko tagad atcerējos vienu epizodi no bērnības - kāds no bērniem (mēs bijām kādi 4 vai 5 uz to brīdi) bija kaut ko nogrēkojies un neviens neatzinās, pa-vecmamma visus nostādīja rindā un lūdza izbāzt mēli, sak, kuram uz mēles krustiņš, tas arī melo... krustiņš izrādījās uz mēles man un es nebiju vainīgais, bet saņēmu sodu un guvu dzīves mācību - dzīve ir nežēlīga, ne vienmēr mēs tiekam sodīti par saviem noziegumiem, dažreiz ir svarīgi uzņemties grēkāža lomu... toreiz man tas smieklīgi nelikās...

un viss, vairāk neko īpaši neatceros.. atceros, ka vienreiz biju pie viņas labu laiku pēc insulta, viņa mani nepazina, bet smaidīja... man patika, ka viņa smaida, likās sirsnīgi, kaut arī apzinājos, ka viņai nav ne mazākās nojausmas, kas es tāds un ko šeit meklēju...

bet man joprojām interesanti, kāpēc visi ir pārliecināti par starp mums pastāvošu konfliktu, acīmredzot, bērnībā kaut kas ir noticis, gribu zināt kas... jo savā apzinātajā vecumā es neatceros, ka turētu uz viņu ļaunu prātu... man viņa bija gluži vienkārši vienaldzīga...
 
     Post
 
par kaut ko, neko   
01:52pm 06/04/2021
  kaut ko gribēju ierakstīt, aizmirsu ko, tad nu neko  
     Post
 
par faktoriem un drošību   
01:42pm 31/03/2021
  pagājušajā nedēļā kāds piekļuva mana FB profilam un salika reklāmas kaut kādām taizemiešu lapām, paroli nomainīju, bet ka maksāju par reklāmām nepamanīju... pamanīju tikai, kad PayPal man dienas laikā divas reizes novilka naudu sazin par ko.. paziņoju FB, palūdzu atgriezt naudu un gulēju tālāk mierīgi... nākamajā dienā bijām aizbraukuši uz Lubānu skatīties atlidojušos putniņus, papriecājāmies par sešiem jūras ērgļiem, kuri bariņā rīkoja kāzu dejas, par miljons ziemeļu gulbju trompešu koncertu... paralēli pastāvīgi vibrinājās pulkstenis dodot ziņu, ka kaut kur internetos kaut kas notiek, bet tam īpaši uzmanību nepievērsu, būt tur un tad bija interesantāk, kā sekot līdzi virtuālās pasaules kaislībām... un kad jau sataisījāmies braukt projām, nolēmu uzmest aci, kāpēc pa stundu sakrājušies padsmit epasti... izrādījās, ka FB ir uzlauzts, epasts nomainīts, izdzēsta visa privātā informācija un pēdējā mēneša ieraksti... nu.. neko darīt... toties tagad man arī FB ir divfaktoru autentifikācija... kaitinoši, protams, bet neko darīt... nu jā.. un uzlauza FB uzlaužot vecu sveiks.lv epastu, kur parole bija 110783 un kurš bija piesaistīts FB... epastu es jau sen nelietoju un par tā drošību nekad nebiju iedomājies, ka tai ir jābūt... tā lūk... caurumi jāpieskata...

un klab.lv man parole kopš projekta "gribu būt Lords" pirms gadiem padsmit, ir parole, interesanti, ko var uzlauzt piekļūstot manam cibas kontam :D
 
     Read 4 - Post
 
par viltīgajiem paklājiem   
12:18am 15/03/2021
  dīvāns krievu valodā ir диван un poļu valodā dyvan ir paklājs, kas angļu valodā ir carpet, bet la carpeta spāņu valodā ir mape... un kā ar to vispār dzīvot?  
     Read 2 - Post
 
par karotēm   
05:52pm 14/03/2021
  igauņu valodā lusikas ir karote, un latgalieši no Ludzas un Rēzeknes novadiem saka lizeika...

kad igauņu katoļi XVII gadsimtā bēga no reliģiskajām vajāšanām, daļa atbēga līdz Latgalei un izveidoja šeit savus ciemus... vecmammai no mātes puses pat meitas uzvārds ir igauņu, vecmamma no tēva puses ar savu vecmāti vēl runājusi pa daļai igauniski un kopumā ģimenē lietotā valoda esot bijis savdabīgs sajaukums starp igauņu un latgaliešu izloksnēm...

līdz manim tas viss atnāca pavisam nesen, par Ludzas igauņiem biju dzirdējis, bet nebiju iedziļinājies; arī ka kaut kāda daļa igauņu asiņu manī tek, zināju, bet kaut kā - bekgraundā... un tad, pirms kādiem gadiem trim es interesējos par mammas mammas dzimto vietu apkārtnes vecticībniekiem un devos pie vecmammas izprašņāt.. viņa pastāstīja, ka vecticībnieki no viena ciema gājuši pāri viņu kalnam uz Kurnalinu uz lūgšanu namu... pārprasīju "kādu, kādu ..linu?", "nu, uz Kurnalinu"... hm... to, ka "-linna" igauņu valodā ir sēta vai pilsēta, es zināju un sāku izprašņāt par igauņiem...

manās gūgles kartēs parādījās zvaigznīte ar nosaukumu "Celmusēta" un pirms kāda gada devāmies ekspedīcijā uz Kurnalinu... atradām... t.i. neatradām neko - vietā, kur kartē atrodas Kurnalina, nav itin nekā... kalns, krūmi, pļava, mežiņš un cauri šim priekam iet zemes ceļš... nav vairāk nekādu igauņu Latgalē un visas "linnas" arī jau sen ir pamestas... un par igauņu iespaidu liecina vien daži vietējās izloksnēs saglabājušies vārdi, no kuriem populārākais, šķiet, varētu būt "lizeika".. latvieša ausij tas skan pietiekoši fencīgi, lai šai vārdā sauktu ēdnīcas un lietotu to citos Latgales reģionos pieņemtā "karūt'a" [t jābūt ar mīkstinājumu, bet klaviatūra tādu nepiedāvā] vai latviskotajā variantā "karūte" vietā
 
     Read 7 - Post
 
par nacionālpatriotismu   
12:16pm 11/03/2021
  nu lūk, cibiņa man ir vajadzīga priekš domām, kuras nevaru vai nedrīkstu paust citās platformās, lai nesāktu publiski izskatīties ne tik balts un pūkains, kā esmu patiesībā, ta i cilvēki apkārt pēdējā laikā viegli aizvainojami un ātri uzbudināmi.... ja es izteiktu sekojošo domu, teiksim, FB, dzīvs paliktu, bet laimīgs par to nebūtu... tātad [fanfaras]: es uzskatu, ka Latgales kongress (un visi pārējie kongresi) bija fufelis un absolūti ne uz ko iespaidu neatstāja... lai to saprastu, pietiek palasīt kaut vai vidusskolām domāto Latvijas un Eiropas vēsturi... bet Rēzeknē ir trīs kongresam veltīti pieminekļi, ar to nēsājas kā ar jēlu olu un nedod Dievs kaut kādu dzēlību netīšām par to atlaist... nu, situācija ļoti līdzīga, kā ar Lielā tēvijas kara vai Ļeņingrades blokādes piemiņu Krievijā - apšaubīt, diskutēt, uzdot jautājumus nav vēlams... tā ir vēsture, vēsture ir svēta, klusē un smaidi.. nu un pienācīgajā laikā ar svētsvinīgu debila sejas izteiksmi noliec ziedus atbilstošā vietā..

un vispār, nacionālpatriotisms ir super-mega-nesaprotama un nejēdzīga parādība... viss saprotami, ja to propogandē valdība vai Valsts ieņēmumu dienests, bet kad to dara tauta... weird.. werrrry, verrry weird...
 
     Read 7 - Post
 
par baznīcām un baznīckungiem   
11:58am 09/03/2021
  interesanti, ka krievu valodā ir strikti nodalīts - katoļu baznīca - костел, pareizticīgo baznīca - церковь, luterāņu baznīca - кирха, vecticībnieku - моленная, un tā tālāk, nosaukt katoļu baznīcu par церковь nav iedomājami un otrādi arī ne, tas vienkārši nav pareizi... tāpat arī garīdznieki, katoļu - ксендз, pareizticīgo - поп (mūsdienās gan vārdam negatīva konotācija, tāpēc garīdznieki ne pārāk atsaucas, bet iepriekš - oficiāls nosaukums), luterāņiem un protestantiem - пастор, vecticībniekiem - наставник, bet atkarīgs, viņu daudz dažādu un dažādi viņiem arī tie apzīmējumi...

latviešu valodā mēs visus dievnamus saucam par baznīcām, visus garīdzniekus - par mācītājiem... tehniski gan mācītāji ir tikai luterāņiem un, piemēram, katoļu garīdznieku pareizāk ir saukt par priesteri, bet to maz, kurš ievēro, man gan ir aizdomas, ka tas tādēļ, ka katoļi jau mums praktiski tikai Latgalē, iepriekš garīdznieks bija "bazneickungs", bet kad pēc Otrā pasaules kara Latgalē ienāca latviešu valoda vai, kā to tajā laikā dēvēja - baltiešu izloksne, tā ienesa arī mācītāju... nu un tagad mums mācītāji ir visiem... un baznīcas arī visiem... pati "baznīca" gan pie mums nonākusi no krievu valodas vēl pirms XIII gadsimta kā "божница"... nu, luterāņu baznīcas, ja gribu specifiski runātājam likt saprast, ka domāju tieši luterāņus, es saucu par kirhēm, visos pārējos gadījumos - visas man arī ir baznīcas... nu un katoļu priesterus es arī nereti nepiedomājot līdzi sarunā saucu par mācītājiem...
 
     Read 6 - Post
 
par Zenītu    
11:57am 08/03/2021
  interesanti, ka vairums (gribētos teikt, ka visi, bet gan jau, ka nē :D) vīriešu kārtas pārstāvju, kuri pirmoreiz apmeklē manu darbnīcu, redzot view cameras un citus lielus un vecus fotoaparātus, sāk stāstīt, ka viņiem arī ir Zenīts un ka bērnībā ir attīstījuši bildes... turklāt, tas parasti tiek pasniegts apmēram kā "heh, kas tad te, vot man ir ZENĪTS"... nu, neba man tas krāniņa garumu kā aizskartu - es apvainotos vai gribētu parādīt kaut kādu savu pārākumu, bet ir tik dīvaini, ka vīriešiem ir tik svarīgi vienmēr un visās lietās nodemonstrēt, ka viņi ne ar ko nav sliktāki kādā jomā... nu... tas ir kā aizbraukt uz atomelektrostaciju un stāstīt, ka mājās arī malkas katls pagrabā ierīkots... wtf vispār? :D  
     Read 6 - Post
 
par iepazīšanu   
05:35pm 18/02/2021
  es nespēju sadzīvot ar latviešu valodas vārdu "iepazīt".. šo jēdzienu lieto daudzi un vienmēr tas manai ausij izklausās ļoti dīvaini "es par viņu domāju tā un šitā, pirms iepazinu"... manā galvā jēdziens "iepazīt" dzīvo tikai bibliskā kontekstā...  
     Read 11 - Post
 
par hronismiem un anahronismiem   
03:41pm 18/02/2021
 
music: Katatonia - One Year from Now
Atverot 1856. gada Krievijas impērijas oficiālo laikrakstu Северная Пчела, kurš sastāv no imperatora pavēlēm, statistikas, informācijas par holeras slimniekiem un citas pēctečiem garlaicīgas informācijas, nedaudz sirreālu sajūtu atstāj sadaļa Всякая всячина - mūsdienās tas nu gan neskan formāli
 
     Post
 
par emocionalitāti   
11:33pm 16/02/2021
  mani grūti nosaukt par īpaši emocionālu - es bez īpašām emocijām varu skatīties kā moka kaķēnus, man ir diezgan vienalga, cik cilvēki kaut kur Sahārā nomira no ūdens trūkuma un cik bērnus kaimiņu mežā īpaši nežēlīgi sadomizēja vietējais pedofīls... mani absolūti nebiedē šausmīgais vīruss, no kura mēs visi tagad mirsim, bet kaitina valstu realizētie drošības pasākumi, un par Bila Geitsa čipu es tikai priecātos, galvenais, lai draiveri strādā... es neesmu īpaši emocionāls cilvēks... nedaudz melanholisks vai flegmatisks - varētu būt, bet ne emocionāls... nu, parasti tā ir bijis...

bet pamazām kaut kas sāk mainīties, mani sāk pārņemt skaistums.. es nekad neesmu varējis būt vienaldzīgs pret skaistumu, bet kļūst arvien sliktāk - es varu teju apraudāties no skaistajiem ziemas skatiem pilsētā, bet vakar jau atbraucis divdesmit minūtes sēdēju mašīnā, kamēr radio klasikā skanēja Vivaldi Gloria un nevarēju izkustēties, skaistums mani pārņēma tik ļoti, ka burtiski paralizēja...

ar vecumu kļūstu arvien emocionālāks un mani tas trakoti mulsina... un raudāt no skaistuma gribas arvien biežāk... besī ārā :P
 
     Read 10 - Post
 
par saundtreku   
10:58pm 16/02/2021
  ļoti nozīmīga lieta, kuru savā sievā novērtēju tikai pēc septiņiem kopdzīvē pavadītiem gadiem, kad pirmoreiz par to aizdomājos - mana sieva spēj dzīvot bez fona mūzikas... ja mēs vakarā sēžam mājās, lasām, strādājam katrs savā datorā vai ko citu, kas neparedz, teiksim, kopīgu filmu skatīšanos, mājās valda klusums... un nevienam no mums no tā nekļūst neomulīgi, neviens nepiedāvā ieslēgt fona mūziku... agrāk man likās, ka es nespētu dzīvot kopā ar sievieti, kuras mūzikas gaume ievērojami atšķirtos no manējās... un pēdējos septiņus gadus par to nekad neaizdomājos... un pēkšņi sapratu, ka neskatoties uz to, ka sievas mūzikas gaume patiešām stipri atšķiras no manējās, mums nav problēmu - mēs vienkārši nekad neklausāmies savu mūziku esot kopā, mēs pietiekoši omulīgi jūtamies arī klusumā... es mūziku ikdienā fonā neklausos jau daudzus gadus un teju visi draugi, kuri atnāk pat uz stundu, jautā vai nevarētu ieslēgt mūziku - cilvēki klusumā jūtas neomulīgi, un tikai pavisam nesen es to sāku apzināties... un novērtēt vēl vienu jauku sievas īpašību...  
     Read 4 - Post
 
par ģeneoloģiju   
06:15pm 21/01/2021
  tas neveiklais mirklis, kad sava vecvecvectēva bildi ieraugi sievas vecvecāku fotoalbumā  
     Read 2 - Post
 
par divdesmit-divdesmit   
02:04am 07/01/2021
  Jāatzīst, ka pat neskatoties uz to, ka šis gads pagāja kara apstākļos (apmēram šādu atmosfēru es vienmēr esmu iztēlojies 21. gadsimta kara laikā), tas bija pārsteidzoši labs.
... tālāk ... )
 
     Post
 
par 21. gadsimta plusiņiem   
10:55pm 05/01/2021
  dzīvot 21. gadsimtā ir ļoti patīkami, šodien erudīcija vairāk nav intelektuāļu prerogatīva - ja vien zināšanas nav ļoti specifiskas, tās ir viegli sameklēt dažu sekunžu laikā... piemēram, kļuva interesanti kāpēc Šveice tiek apzīmēta ar "CH", paņēmu datoru un jau pēc 4 sekundēm lasīju garu aprakstu par abreviatūras rašanos... lai arī gribētos domāt, ka ar avotiem strādāt protu, man ir grūti iztēloties ar ko es sāktu meklējumus pirms-interneta laikmetā... bet ir aizdomas, ka ne ar ko nesāktu, jo šāda veida zināšanas nav tik nozīmīgas, lai to saņemšanai investētu laiku... īsāk sakot - man ļoti patīk dzīvot 21. gadsimta sākumā..  
     Read 12 - Post
 
par maskām   
12:40pm 17/10/2020
  mēs pēkšņi nonācām pasaulē, kur Tu zini, ka esi iekarojis cilvēka uzticību, kad tas noņem masku...  
     Read 2 - Post
 
par rakstniekiem   
04:13pm 29/06/2020
  interesanti, kā pēdējos gados ir mainījusies mana attieksme pret "rakstniekiem"... kādreiz cilvēks, kurš izdevis vismaz grāmatu, kaut vai uz printera nodrukājis (kur nu vēl uz rakstāmmašīnas), manās acīs bija Nīčes pārcilvēks, etalons, elks, kāds, kas ir nesasniedzams... un tad es sāku strādāt nozarē, kur pēkšņi izrādās, ka katra otrā mājsaimniece ir vismaz viena bestsellera (ne vienkārši grāmatas, bet tieši BESTSELLERA) autore... visādi kouči, mārketinga guru, dārzniecības speciālisti, nirvānā dzīvojoši jogi un citi frīki, kuri rakstiskā komunikācijā dažkārt nevar salikt kopā divus vārdus, lai tie nodotu kaut kādu jēgu, visi ir bestselleru autori... un tagad, kad man kārtējā kundze jau pavisam cita darba kontekstā uzraksta "bla-bla-bla, mana jaunā grāmata būs par burāšanu, vai jūs varētu atsūtīt kādas bildes", es nespēju izjust neko, izņemot nicinājumu... neforši, man tā nepatīk...


P.S. bildes, es, protams, vienmēr ļauju izmantot... bet intervijas atsaku un bildēm atsauces likt arī neļauju...
 
     Read 17 - Post
 
ģimenes etnogrāfija   
11:53am 18/06/2020
  Kādā savas dzīves periodā, kad sāku interesēties par dažādām -grāfijām, tai skaitā, arī par etnogrāfiju, konstatēju, ka cilvēks, no kura esmu dzirdējis visvairāk arhaiskos epitetus, ir paša patēvs, ar kuru visa bērnība nodzīvota... Kas ir ļoti interesanti, jo viņa ģimeni nevar nosaukt ne par īpaši izglītotu, nedz par īpaši primitīvu - tipiska Latgales lauku ģimene, kādu šeit ir daudz... un tai pat laikā... nejaukā daļa ir tā, ka tolaik tam nepievērsu īpašu uzmanību un tagad satieku pāris reizes gadā... un viņš nerunā šajos arhaiskajos eifēmismos, tie viņam pa laikam 'pasprūk', kā autoservisa strādniekam pasprūk lamuvārds, kad trāpa ar āmuru pa mīļāko nagu... Nu, varbūt pat ne tik bieži... pagaidām atceros divus, bet laika gaitā centīšos atcerēties un pierakstīt vairāk, jo zinu, ka ir bijis daudz... ... tālāk ... )  
     Post
 
par kolekcionāriem   
03:40pm 03/03/2020
  pirms pāris dienām netīšām ieklīdu Nacionālajā bibliotēkā un palūdzu Terra Mariana, pajūsmojot, ka 'ak, tikai 119€', uz ko pārdevēja noreaģēja, ka parasti latvieši sūdzoties, ka ļoti dārgi, bet ārzemnieki - ka mega lēti... un tad viņa pateica 'jūs laikam esat kolekcionārs'.. es ātri atkrustījos, ka 'nē, nē, es lasīšanai pērku', bet tas 'kolekcionārs' nedaudz iedzēla un lai arī mani par kolekcionāru ir saukuši arī agrāk, tai skaitā - publiski miesīgā sieva, nekad to nopietni neuztvēru... un tad sāku domāt, ka pēdējā laikā mana uzvedība patiešām sāk atgādināt kolekcionāra uzvedību - es meklēju konkrētas grāmatas, kuras... nū... būtu forši izlasīt, bet apzinos, ka pašķirstīšu un nolikšu plauktiņā uz gadiem... aizvakar Regita nopirka pilnu Konversācijas vārdnīcas komplektu un man kaut kur pakrūtē iedūra, ka lielākā daļa no grāmatām ir divtūkstošceturtā gada faksimili un tikai trīs ir oriģināli... bet man taču Konversācijas vārdnīca lietošanai, nevis kolekcijai vai tālāk pārdošanai... kāpēc man ir svarīgi, ka tie tieši ir oriģināli... un vienmēr ir patīkami atvērt un redzēt, ka grāmata manā plauktā patiešām attiecas uz pirmskara laiku, nevis vēlāks faksimils... un kronis visam - pirms divām nedēļām bija sarežģīta situācija darbā, kur bija risks, ka mani atlaidīs... apsolīju sev, ka ja neatlaidīs, nopirkšu sievai kaut ko jauku... un nopirku Munstera kartogrāfijas lapas 1590. gada izdevuma oriģinālu, kurai vienā pusē pirmais ever Rīgas atainojums, otrā - pirmā ever iespiestā tēvreize (nu, pirmā ever iespiesta 1549. gada izdevumā, šis izdevums atkārtots)... un tas jau nu galīgi nav vienkārši lasīšanai, šo te Rīgas aprakstu ar gravīru un tēvreizi var viegli atrast internetā un pdfā viegli uzgūglēt visu 1549. gada Munstera kartogrāfiju...

tā ka es atzīstos jums brāļi un māsas, ka pamazām palēnām, lai cik ļoti man to negribētos atzīt, es kļūstu par kolekcionāru... eh...
 
     Post