par 10 Vetrūvija grāmatām   
05:37pm 16/11/2018
  tā kā esmu atjaunojis savas attiecības ar šo blogu, tagad tas kļūst par manu domu un piezīmju miskasti, tad šeit metīšu arī savus konspektus - šeit būs vieglāk atrast, kad vajadzēs

Vetrūvijs - 10 grāmatas par arhitektūru
... tālāk ... )
 
     Read 1 - Post
 
par cilvēka dabu   
03:26pm 16/11/2018
  pilnīgi pārsteidzoši, cik ļoti maz cilvēks ir mainījies pēdējo 2000 gadu laikā... Vetrūvijs (tas pats, kura uzmērītās cilvēka ķermeņa proporcijas da Vinči ielika savā slavenajā Vetrūvija cilvēkā) pirms 2000 gadiem savās 10 grāmatās par arhitektūru izsmej sabiedrību, kurā tiek slavināti atlēti un norāda uz to, ka slavināt vajadzētu zinātniekus un autorus, jo tie rada vai fiksē nemirstīgas zināšanas un to iespaids stiepjas pagātnē un nākotnē, atlēta vienīgā bagātība ir viņa ķermenis, kurš pilnīgi nolietojas pāris desmitu gadu laikā...

nesen kāds krievu blogeris sašutis rakstīja par to, ka, šķiet, futbola komandu sumināja Kremlī... autors secināja, ka valstī kaut kas sāks mainīties, kad Kremlī sāks sumināt izgudrotājus un zinātniekus, nevis sportistus un skatuves māksliniekus...

Latvijā, protams, arī tas pats... ar ko ta mēs sliktāki par krieviem vai romiešiem?
 
     Read 2 - Post
 
par pirmo sniegu   
09:03pm 15/11/2018
  pirmais sniegs mani šodien pārsteidza sporta zālē.. trenažieru zāle ir otrajā stāvā un no kardiotrenažieru rindas pa sienas augstuma logiem paveras skats uz palielo YMCA sporta centra autostāvvietu... skats absolūti neinteresants un gada gaišajā laikā skatu priecē tikai koki aiz stāvlaukuma... sāka snigts un pēc desmit minūtēm notika kaut kas, kas vēl vairāk pastiprināja līdzību ar Spāniju (arvien vairāk un vairāk ASV pamanu paralēles tieši ar Spāniju)... sniegs kusa nonākot uz asfalta un neliela sniega kārtiņa bija izveidojusies tikai uz līdzeni apcirptajiem krūmiem, kad autostāvvietā iebrauca sniega savācējmašīna...

kaut ko līdzīgu aprīlī sanāca novērot Spānijā... es biju ceļā no Salamankas uz Seviļu - ātrgaitas šoseja, visi brauc uz 140, bet sāk snigt un satiksme praktiski apstājas.. vidējais ātrums - 40km/h, šoferi ieķērušies stūrēs ar zobiem, pārējie bildē ar telefoniem notiekošo... es cerēju uz apsnigušu palmu, taču palmu ceļa malās nebija... un pēc desmit minūtēm uz ceļa bija sniega šķūrētāji... Spānijā... lūk šis fakts mani joprojām ļoti mulsina....
 
     Post
 
par tievēšanu   
06:48pm 15/11/2018
  skumjākā lieta strauji zaudējot 7 kg ir tā, ka sāk krist nost laulību gredzens.... divreiz gandrīz pazaudēju baseinā un pēc tam, kad tas vakar pielaikošanas kabīnē nokrita un aizripoja savās gaitās, nolēmu, ka pagaidām lai dāmas domā, ka esmu pieejams... vismaz, kamēr nesamazināšu gredzenu vai netikšu mājās un atpakaļ pie savas ierastās diētas un svara...  
     Read 2 - Post
 
par rakstītprasmi   
10:42pm 12/11/2018
  dažreiz man ir žēl, ka šobrīd pasaulē ir tik daudz cilvēku, kuri rudimentārā līmenī ir spējīgi lasīt un rakstīt... ir cerība, ka tuvākajā nākotnē tas varētu pāriet, taču nedomāju, ka tad kļūs labāk...  
     Post
 
par Renuāru   
01:05am 12/11/2018
  jau kādu laiku Renuārs ir mans mīļākais impresionists, viņa darbi man vienmēr ir likušies perfekti, bet tagad es beidzot esmu uz viņu skatījies tik daudz, ka esmu atradis precīzi divas lietas, kas man viņā tomēr nepatīk - sieviešu lūpas un vairuma darbu kompozīcijas...

un vēl man radās teorija par to, kāpēc viņam ir vis... atvainojos, apetītelīgākie akti... jā, šādu formu sievietes, ja arī dabā pastāv, mūsdienās nebūtu īpaši pieprasītas kā modeles, taču... jāatceras tas, ka Renuārs no visas varzas bija viens no nedaudzajiem, kas nāca no proletariāta vides un viņa bāze nebija akadēmija, kā pārējiem, bet gan amatniecība - viņš apgleznoja vāzes... un ja mēs paskatāmies uz viņa sievietēm - tās ir vāzes... bet sasodīti iekārojamas vāzes...

jā, Renuārā man patīk trīs lietas - viņa sievietes, viņa triepiens un tas, kā viņš lieto krāsas - tīras un spilgtas... Renuārs nevarētu būt puantilists...
 
     Post
 
par vēsturi   
02:05pm 11/11/2018
  pusaudžu gados es gribēju dzīvot viduslaiku Eiropā... pēc tam man gribējās būt tur, kur esmu tagad... kopš esmu Amerikā es gribētu padzīvot (ne dzīvot) laika periodā starp Prūšu-Franču un Pirmo pasaules kariem Rietumeiropā... Amerika mani slikti ietekmē...  
     Read 4 - Post
 
par amerikānismu   
05:19pm 09/11/2018
  interesanti, ka ja, piemēram, gleznotājs ir dzimis kaut kur citur, bet pēc tam dzīvojis ASV, viņš tiek pasniegts kā amerikānis, dzimis, piemēram, Francijā... ja dzimis ASV, bet visa karjera un nāve notikusi Eiropā, raksta - amerikānis, dzīvojis un strādājis, piemēram, Dānijā... manā biogrāfijā arī rakstīs, ka es biju amerikānis? :D kaut gan... par ko gan es runāju? kādā biogrāfijā? :D

UPD: atradu izņēmumu - Džons Singers Saržēns, par kuru es neko nebiju dzirdējis dzīvojot Latvijā, bet šeit - Bostonā viņš ir visur... un ne tikai Bostonā, visi ASV muzeji ar viņu ir pilni... dzimis viņš ir Florencē, miris - Londonā, dzīvojis un strādājis lielu mūža daļu Parīzē (kas ir loģiski, impresionists, taču), bet kaut kurā dzīves posmā bija spiests emigrēt uz ASV, tā viņš kļuva par amerikāni... nu, viņa vecāki pirms viņa dzimšanas arī Amerikā padzīvoja, tā ka šaubu nav, mūsu priekšā ir amerikāņu mākslinieks :)

https://en.wikipedia.org/wiki/John_Singer_Sargent
 
     Post
 
par galvas mazgāšanu   
12:58pm 09/11/2018
  viena no manām agrākajām un siltākajām ar zināmu eroticismu saistītajām atmiņām ir par to, kā Andux man pirtī mazgāja galvu... it kā nekā īpaši seksīga tajā nebija, ta i tajā laikā mani, principā, nekāda seksualitāte neinteresēja, bet tas bija tā... ļoti patīkami... tik patīkami, ka tagad, pēc cik? piecpadsmit gadiem? to joprojām atceros ar smaidu...

laikam jau palieku vecs, parādās nostaļģijas aizmetņi... sāk nedaudz pietrūkt sarunu ar Andu un ar Diānu, un, protams, ar Līvu un pārējiem.. bet tagad mēs visi esam pieauguši, dzīvojam savas pieaugušās dzīves ar saviem vīriem un sievām un daļa ar bērniem un ciba jau sen ir mirusi, nemaz nerunājot par Dorianu...

bet varbūt mana nostaļģija ir vienkārši no dzīvošanas projām no mājām.. trīs mēneši, palika vismaz pus gads, bet visdrīzāk - vairāk... mja... pēc pusgada es jau rakstīšu papīra vēstules bijušajām un stāstīšu par lietām, kuras jau sen biju aizmirsis... tāpat, kā līdz šai nedēļai biju aizmirsis galvas mazgāšanas ainu...
 
     Read 2 - Post
 
par nonkonformismu mākslā   
09:47pm 05/11/2018
  interesanti, ka tikko daudz maz pazīstams mākslinieks sāk zīmēt locekli, presē viņu sāk dēvēt par nonkonformistu... bet varbūt tas tik manā galvā... es taču nelietoju masu medijus un uz locekļiem neskatos [nemaz nerunājot par... tfu, tfu, tfu, zīmēšanu] :)  
     Read 2 - Post
 
par klientu servisu   
04:44pm 30/10/2018
 
music: Scott Walker - The World's Strongest Man
ir lietas, kas amērikā strādā labāk un ir, kas sliktāk, kā pie mums... kaut kā parasti vairāk acīs krīt sliktais, bet ar laiku sāc pamanīt jaukumus.. un dažreiz iestājas šoks... šodien pašu stulbuma dēļ paf#kājām reisu no Ņūorleānas caur Atlantu uz Bostonu.... vienkārši sēdējām nepareizajā geitā, kļūda atklājās, kad centāmies iekāpt nepareizajā lidmašīnā (vispār, fenomenāls idiotisms, mēs lidojam tik regulāri, ka pat pie loga bieži vien slinkums sēdēt)...

šinī brīdī mūsu geits tikko bija aizslēdzies un tāpat tas atradās citā lidostas spārnā... un... pēc nepilnas stundas mēs jau sēdējām citā lidmašīnā, no Atlantas mums arī bija cits reiss, jo iepriekšējo arī nokavējām... mēs nesamaksājām nevienu centu un Bostonā bijām par stundu vēlāk, kā plānots... un mēs neceļojam ar biznesa klasi, bet ar lowcoster'iem...

un tas nav vienīgais gadījums, kas mums ir bijis... pastāvīgi kaut kur iekuļamies nepatikšanās un suports mūs glābj... un suports šeit nesmaida apmeklētājiem un nebārsta pieklājības frāzes un mierīgu sirdi pasūta uz visām četrām pusēm, gadās, ka arī rupji... taču kad patiešām viss ir slikti un palīdzība ir reāli nepieciešama, vienmēr izdara visu maksimāli smalki un eleganti... un ar blank sejas izteiksmi, ar kuru naglas varētu dzīt... amerikāņi, kuriem smaidīšana un smalltalki ir pienākums par kura nepildīšanu vari tikt linčots..
 
     Post
 
par preču maiņu   
03:18pm 16/10/2018
  viena no lietām, kas ASV ir forši, ir tas, cik viegli nomainīt, piemēram, ziemas jaku, kura pēc mēneša nēsāšanas tomēr ne pavisam ir iepatikusies, vai izrādījusies pārāk auksta... ar čeku aizej uz veikalu un 3 minūšu laikā bez jautājumiem atgriež naudu...

grūti iztēloties šādu situāciju Latvijā... jā, ir pat tādi, kas iet vēl tālāk... mūsu outdoor veikalā cenas ir nedaudz virs vidējām, tb, visu var atrast lētāk kaut kur citur... ne stipri, par procentiem 5, max - 10, taču es varu atnest savus pārgājiena apavus jebkurā laikā un pateikt, ka nesanāca ievalkāt, vai tomēr spiež kaut kur, vai jebkādu citu iemeslu (piemēram, nopērku bikses, bet nesaskan krāsa ar apaviem, nolemju mainīt apavus)...

fantastiski no klienta viedokļa, bet no biznesa viedokļa es nesaprotu, kā viņi izdzīvo... jā, šajā veikalu tīklā tas attiecas ne tikai uz apaviem, uz visiem outdoor aksesuāriem.. ir kaut kāds laika limits, bet viņš ir milzīgs... Rīgā, kad brālis pēc pusotra mēneša aizgāja uz veikalu un parādīja, kas pēc noietiem 1000km palicis pāri no viņa timberlendiem, viņu pasūtīja trīs mājas tālāk...
 
     Read 2 - Post
 
par kailuma estētiku   
07:43pm 15/10/2018
  ja man riebjas ieejot sporta zāles ģērbtuvē redzēt šur un tur slājošus, uz svariem un pie tepat esošajiem pisuāriem stāvošus kailus vīriešus, vai tas mani padara par homofobu?

Man nav iebildumu pret laukumu kā tādu, pašam regulāri un ar zināmu prieku sanāk nonākt kailu sieviešu kompānijās un pavadīt tur ievērojamu laikā daudzumu, bet... tās visas ir reproduktīvā vecuma sievietes, turklāt, glītas.... Apoloni ģērbtuvēs kaili nestaigā.. un vispār atlētisku vīriešu šeit sporta zālēs nav daudz... pārsvarā tās ir nokārušās vai kā ar pumpi piepumpētas eksplodēt gatavas miesas... laikam jau tā nav homofobija, bet gan pilnīgi normāla nepatika pret neestētisku, galu galā, arī nūdistu pludmales man nepatīk.. kailumam ir jābūt skaistam, kā Ticiāna, Engra, Kranāha vecākā, Botičelli, Voterhausa, Zorna vai Renuāra darbos, bet nekādā gadījumā ne kā pie Dīrera, Šīles vai Pikaso (kuri visādās citādās nozīmēs man ļoti patīk)..
 
     Read 5 - Post
 
par apkuri   
11:11am 15/10/2018
  pēdējos 10 gadus dzīvoju dzīvoklī, kur siltumu var ieslēgt un izslēgt tad, kad gribas, nevis, kad sākas vai beidzas apkures sezona, arī karsto ūdeni vasarā nost neviens nekad neslēdza, bet šobrīd dzīvojam ar ķīniešiem, kuriem pagrabā ir katls ar vienu vienīgo podziņu ON... pēdējais mēnesis pagājis pie 17-18 grādiem pie gaisa mitruma 70-90%, pēdējās dienas 15 grādi, šodien 14 un apkuri viņi domājot slēgt oktobra beigās... tā ir eksekūcija... vienīgais, kas paglābj it tas, ka mēs ceturtdien aizbraucam uz Denveru un no Ņūorleānas atgriežamies tikai pēdējā oktobra dienā...  
     Post
 
par Platonu   
01:51am 14/10/2018
  vispār, mani nedaudz pārsteidz, ka mūsu politkorektajā Rietumu pasaulē Platona Valsts nav aizliegtā literatūra...  
     Read 6 - Post
 
par izolāciju   
03:30pm 11/10/2018
  esot Amerikā es beidzot sapratu, kāpēc ir tik daudz filmu par to, ka pēkšņi visi nomirst un varonis paliek viens pats uz visas planētas (vai filmas vai seriāla dinamikas nolūkos, vēl neliela grupiņa izdzīvojušo)  
     Read 1 - Post
 
par sirēnām, helikopteriem un lidmašīnām   
01:49pm 11/10/2018
  bez tizlā putniņa aiz loga, kurš ir pilnīgi neizturams, ļoti traucē arī pastāvīgās ātrās palīdzības sirēnas un taurēšanas (filmās vienmēr domāju, ka tās ir policijas sirēnas, bet tas laikam piederas filmu kolorītam), helikopteri un paceļošās vai laižošās lidmašīnas... citu nepatīkamu trokšņu ārpus pilsētas centra īpaši nav... bet šie ir ļoti nepatīkami...  
     Post
 
par jauko   
11:59am 10/10/2018
  Bostonā atvasara  
     Post
 
par sievišķīgo   
11:46am 09/10/2018
  ir cilvēki, kuri dodoties uz ASV slēdz derības un pēc tam pārtiek tikai no brokoļiem, lai atgriežoties no ASV nebūtu pieņēmušies svarā ne par vienu gramu... mēs arī plānojām pieņemties svarā, bet realitāte ir tāda, ka viss sanāk nedaudz otrādi... pa ziemu bez jebkādām fiziskām aktivitātēm un pavadot laiku vai nu birojā krēslā, vai laboratorijā krēslā, vai mājās kubkrēslā es biju viegli apvēlies, pavasarī atgriežoties no Spānijas, kur divas nedēļas dienā soļoju pa 45 kilometriem biju zaudējis 5 kilogramus un sasniedzis savu standarta zemo svaru, kuru arī sanāca noturēt visu vasaru, kura pagāja uz jahtas, kur gulšņāt īsti nebija laika... uz ASV atbraucu ar 71 kilogramu, domādams, ka atpakaļ atgriezīšos vismaz ar 80...

pēc pusotra mēneša, ko pavadīju ASV, pierakstījāmies sporta zālē... joka pēc nosvēros - 68kg, es biju zaudējis 3 kilogramus... mans zemākais reģistrētais svars savulaik bija 67, bet tas bija īsu laiku un toreiz es salīdzinoši ilgstoši aktīvi darbojos mājās ar hantelēm... pēc divām nedēļām sporta zālē mans svars ir 67kg, t.i., par 4 kilogramiem zemāks, kā bija mājās...

varētu jau izklausīties brīnumaini, bet iemesls ir gaužām vienkāršs - 90% no manas ēdienkartes šeit sastāda rīsi... neorganiskā gaļa šeit ir pilnīgi bezgaršīga, tāpēc negribas, organisko nevar atļauties... vispār, pārtika ir ļoti dārga, laba pārtika - vēl dārgāka... salīdzinoši lētas ir ātrās kalorijas un tas ir iemesls, kāpēc ārpus centra, kur vairāk zemāku sociālo slāņu, tikpat kā nav viegli apaļīgu cilvēku, ir vai nu normāli vai mega resni... un mums ir jāizvēlas, vai nu ēdam garšīgi un veselīgi, vai arī laiku pa laikam varam atļauties ceļot, kas šeit arī ir ļoti dārgi... un protams, ka labāk pabadoties, bet ceļot... tā nu var tikai minēt, cik svara šeit vēl zaudēšu... kaut kāda vēderiņa palieka vēl ir palikusi, vēl viss nav zaudēts :D
 
     Read 4 - Post
 
par eiropiešiem   
07:09am 06/10/2018
 
music: George Harrison - Blow Away
mana personība attīstījās laikā, kad bija aktuāli mīlēt Eiropu.. mēs ļoti gribējām uz Eiropas Savienību un tāpēc mums mācīja mīlēt Eiropu, asociēt sevi ar to, veda uz Eiropu nu rādīja - šī ir daļa no tevis, tas esi tu, tu esi Eiropa... tajā laikā es nesapratu par ko ir runa, taču izbaudīju iespējas, ko deva Eiropas mīlēšana un nekad šo mīlēšanu neesmu nožēlojis, lai arī nekad tam īsti neesmu ticējis.. no otras puses, cilvēki aizbrauc uz kaut kādu Vāciju, Īriju vai Šveici, paliek tur uz dzīvi un pēkšņi nez no kurienes kļūst par īsteniem latviešiem, karstiem Latvijas patriotiem un tautas dziesmu dziedātājiem, lai arī mājās šī Latvija bija pie vienas vietas un latviskums ieslēdzās tikai tad, kad bija jāiet uz vēlēšanām, vai jāpiekar Latvijas karodziņš šādi demonstrējot pretstatu svētā Georga lentītēm...

tad nu lūk, ceļojot pa Eiropu es nekad neesmu izjutis sevi kaut kā īpaši kā latvietis... par patriotu mani ir grūti nosaukt, ja atskaita to, ka nedevos kopā ar pūli iekarot galvaspilsētu un ārzemes, bet pēc universitātes atgriezos dzimtajā pilsētā (lai arī līdz tam laikam visa ģimene pilnā sastāvā paspēja pārvākties uz Rīgu) latvietiskums man vienmēr ir bijusi visai tukša skaņa... un tad nu es atbraucu uz ASV un es momentā sajūtos, kā Eiropietis... dīvaina sajūta, ņemot vērā, ka nekad neesmu jutis sevī neko tuvu nacionālajai vai etniskajai piederībai un te nu pēkšņi - Eiropietis....

es visu dzīvi dzīvoju pārliecībā, ka amerikāņi galīgi nejēdz Eiropas ģeogrāfiju tāpēc uztver Eiropu kā valsti ar galvaspilsētu - Parīzi... vai arī galvaspilsētu Londonu, bet Parīze apmēram, kā Amerikā Ņujorka... izrādās, ka šeit katra puķu pārdevēja zina, kur atrodas Latvija un pat parasti var pāris randomus faktus izstāstīt... un atkal, salīdzinot kaut ko, es pats saku 'Eiropā ir šādi' vai 'Eiropā nekā tāda nav', es nekad neko nesalīdzinu ar Latviju, atskaitot ceļus, kuri tiešām šeit ir identiski Latvijas ceļiem (bildēs dažreiz grūti atšķirt, ja neredz krāsojumus uz asfalta, kuri šeit demonstrē komunikāciju atrašanās vietas), Latvija ir pārāk sīka vienība, Latvija uz kopējā fona ir ļoti ļoti Eiropa... Amerikā vairums lietu ir tik atšķirīgs, ka Eiropa sāk likties daudzējādā ziņā ļoti homogēna... un jā, es šeit jūtos nevietā, es jūtos tuvāks katram Eiropas spānim, norvēģim vai bosnietim, kā ierindas amerikāņiem... es šeit jūtos kā Eiropietis...
 
     Post