pat provinciālo koncertiešanu   
05:56pm 15/09/2019
  vienmēr ir sajūsminājis Gorā, ka mūziķi uz skatuves sofītu gaismās ir t-kreklos, bet klausītāji, kuri sēž tumsā un saspiesti ka siļķes mucā - uzvalkos un vakarkleitās...  
     Post
 
par latgaliešu (un latviešu) valodu   
04:59pm 05/09/2019
  vispār, jāatzīst, ka pat neskatoties uz to, ka ikdienā lielākoties sanāk runāties latgaliešu valodā, ja man kaut kur ir jāuzstājas vai kaut kas jāstāsta, labāk izvēlos tomēr runāt latviešu vai krievu valodā... latgaliešu dialekti, lai arī attīstās, tomēr tas notiek pārāk lēni un tie nav piemērojami kvalitatīvai populārzinātniskai diskusijai... rīt man ir jāiet uz interviju par Padomju mantojumu Latgales urbānajā vidē un jārunā latgaliski, un es izmisīgi cenšos izdomāt, kā lai savā vietā aizsūta sievu, kura latgaliski runā daudz labprātāk un nepiespiestāk par mani... diskutēt var tikai tad, ja pārvaldi ne tikai faktus, bet arī valodu...

nu, jā, varētu kasīties, ka es latgaliešu saucu par valodu... itkā jau vidus dialektā rakstītajā likumā teikts, ka latgaliešu dialekts ir latviešu valodas paveids, bet tas tāds ngedaudz neadekvāts panlatvisks skatījums uz lietām... pirms Kronvalda, Alunāna un draugiem vidus dialektu ne katrs šodienas latvietis sapratīs, savukārt, tā laika latgaliešu valoda lasās vieglāk, kā šodienas variācijas, kuras ir samocījuši šodienas valodnieki... ja atrastos tādi Kronvalds un Alunāns, Mīlenbahs un Endzelīns, kuri apvienotu daudzos latgaliešu dialektus vienā loģiskā sistēmā, radītu daudz maz adekvātu gramatiku un papildinātu ar iztrūkstošajiem jēdzieniem, tā kļūtu par pilnvērtīgu valodu, kurā tad varētu vest gudras diskusijas, rakstīt zinātnisku literatūru un mācīties skolās... pagaidām, diemžēl, cik latgaliešu, tik dialektu, trūkstošie jēdzieni un runātāja ausij arhaiski/prasti skanošie vārdi tiek aizņemti vai aizvietoti no latviešu un krievu valodām, pastāv divas lielās rakstības formas un vismaz divas mazāk izplatītas - tās visas ļoti nepilnīgas... jauniešiem šobrīd ir tendence sliekties uz Leikumas kundzes gramatikas lietošanu (kā alternatīva vecākām formām, kuras radītas pirms simts un vairāk gadiem), bet Leikumas kundze ir pavisam nelielā Dienvidlatgales dialekta nēsātāja, kurš ir visai atšķirīgs no ievērojami lielākiem Rēzeknes un Ludzas dialektiem, tāpēc arī gramatika nav piemērojama, nemainot valodu - jēdzienus, gramatiku...

nez, man tomēr domāt, ka latgaliešu valoda izmirs... jā, 19. gadsimta vidū - beigās, kad šodienas latviešu valoda tika sacerēta, latgaliešu dialekti skanēja ļoti līdzīgi, kā šodien un vecmāmiņas vēl šodien runā ļoti līdzīgi... un tajā pašā laikā vidus dialektā uzrakstītais šodien jau ir pilnīgs, ne vienmēr saprotams arhaisms... nu, izmirs, lai mirst... godīgi sakot, kopš tiku vaļā no nacionālā romantisma, vairāk īsti neredzu arī valodām tādu vērtību, kā agrāk... nu labi, pazudīs latgaliešu vai latviešu valoda, angļu valoda vulgarizēsies līdz nepazīšanai (šodien visa pasaule runā angļu valodā, nēsātāji 10%, pārējie tā vai citādi valodu kropļo), visi pāries uz ķīniešu valodu vai uz kādu esperanto analogu... ko tas vispār maina? kas vispār ir valoda? katru gadu tā mainās un pat manas ne īpaši garās dzīves laikā es redzu, kā ir mainījušās latviešu un krievu valodas... tāpēc man sāk kļūt smieklīga un nedaudz garlaicīga šķēpu laušana par valodu lietošanu... jārunā ir tādā valodā, kādā tevi saprot sarunu biedrs, tas ir vienīgais, kas ir svarīgi... un no tāda aspekta, piemēram, latgaliešu valoda bija aktuāla pēdējoreiz kādos piecdesmitajos vai sešdesmitajos gados, kad daudzi latgalieši latviešu valodu banāli neprata un nesaprata... šodien visi latgalieši saprot latviešu valodu, visi ukraiņi un baltkrievi - krievu valodu, visi indiāņi tā vai citādi runā angļu valodā, puse izraēlas runā krievu valodā un pārējā puse uz pusēm angļu un vācu valodā, un tā tālāk... laikam tomēr mazajām valodām ar laiku vieta paliks muzejos un filoloģijas grāmatās... mēs dzīvojam globālā pasaulē un ir tik neērti, kad aizbrauc uz kaut kādiem portugāles laukiem un lai arī norēķināties ērti var ar dzimtajiem eiro, bet saprot viņi tikai portugāļu valodu un zina trīs vārdus spāņu...

uff... aizrāvos... kopumā, pamatdoma tāda, ka nacionālisms ir divdesmitā gadsimta atavisms, šodien pasaule ir pārāk maza, lai turpinātu dzīvot 'mēs un viņi' sistēmā... bet ja pavisam godīgi, viss ir par to, ka es nevēlos runāt latgaliešu valodā rādio ēterā jo 1) es neprotu 'oficiālo' latgaliešu valodu (latviešu valodas vārdi ar latgaliešu dienvidlatgales dialekta galotnēm) un man ir pārāk maza latgaliešu valodas aktīvā vārdnīca, 2) es neesmu runātājs, es esmu rakstītājs, runājot ierakstā nav iespējams pārbaudīt faktus, 3) man nepatīk mana balss ierakstā... lūk... besī ārā... visas cerības uz sievu :D
 
     Read 2 - Post
 
par skandināviem (pavisam mazlietiņ)   
09:42pm 30/08/2019
  Pēdējās dienas dzīvojos pa Zviedrijas rietumu krastu (pārsvarā pa jahtklubiem gan) un man parādījās sajūta, ka es saprotu, kāpēc amerikāņi un kanādieši, kuri atbrauc dzīvot uz Skandināviju, drīz vien meklē sev jaunas mājas kaut kur tālāk uz dienvidiem. Klimats šeit nav pie vainas, pat salīdzinot ar kādu Bostonu šeit klimats ir tīrais kaifs (nu, nerunāsim par aizpolārloku, protams), ko nu teikt par drūmākiem Kanādas nostūriem? Skandināvi man vienmēr ir patikuši, viņi ir jauki, laipni, patīkami cilvēki un varbūt nekas, ka nedaudz par introvertu priekš Jaunās pasaules iemītniekiem? Šajās dienās ir sanācis vairāk pakomunicēt ar vietējo tautu un visi joprojām ļoti jauki, laipni un patīkami... un viņiem ir pilnīgi vienaldzīgas tavas problēmas. Man ir grūti iedomāties situāciju Amerikā vai Eiropā, un pat Latvijā, kad visu dienu var noskraidīt no vieniem pie otriem ar absolūti banālu lietu, pilnīgu sīkumu, kur no cilvēka absolūti nekas netiek prasīts, tikai piecas minūtes iedziļināties jautājumā, un visi kā viens izdomā elegantus iemeslus, kā lūdzēju pasūtīt ellē ratā. Viens un tas pats notiek ar privātpersonām, ar ierēdņiem, ar melnstrādniekiem, ar personām, kuru tiešie darba pienākumi ir saistīti ar apskatāmās situācijas risināšanu. Nepalīdz ne lūgumi, ne aicinājumi iejusties cita ādā, un tikai, kad piedāvā naudu, tad cēlais zviedrs saviebjas un aizgriežas. Kopumā, cirks.

Cita lieta, kas mani samulsināja un ne mazāk samulsinātu mūsu ieceļotāju no Rietumiem - privātās teritorijas izpratne. Radās sajūta, ka šeit šādas izpratnes vispār nav. Vakardien sanāca pabūt teju pusē prinvāto un industriālo teritoriju Gēteborgā gar Gota kanālu. Sākumā pa teritoriju vārtiem iekšā bija nedaudz bailīgi un ļoti nekomfortabli braukt, bet jau pēc kādas piektās tas sāka veikties daudz vieglāk. Un nevienu reizi, neviens mums neko neaizrādīja. Tikai vienu vienīgu reizi jau vēlu vakarā atgriežoties pie teritorijas vārtiem tie bija ciet. Nolēmām, ka tagad jau nu gan nekas labs nav sagaidāms, taču pēc brīža vārti automātiski atvērās un izlaida mūs laukā. Amerikas atšķirība ir tā, ka tur ir gaužām maz žogu, taču katram sunim ir skaidrs, ka jau nokāpjot zālājā no ietves esi iegājis kāda privātā teritorijā un tagad būs ziepes.

Bet varbūt man vienkārši ir dīvainas pieredzes un tas absolūti ne ar ko nav saistīts.
 
     Read 3 - Post
 
par Instagramu   
05:20pm 16/08/2019
  es beidzot sapratu, kāpēc neesmu spējis sākt lietot Instagramu (kaut arī mēģinājis vairākkārt, man tak visas modeles tur dzīvo)... iemesls varētu būt tas pats, kas ar Tviteri (kuru arī tā arī nekad nesāku lietot) - es tomēr dvēselē esmu blogeris, es neprotu izteikt domu desmit vārdos vai vienā bildē - es vienmēr sagremoju, priekšvēsturi izstāstu un vēl padiskutēju... neprotu es piecos vārdos domu pateikt, tad pat es pats pēc mēneša nesapratīšu par ko ir runa... nu un Instagrams ir vizuālais Tviteris... kopumā, tādiem kā es - nejēdzīga padarīšana...  
     Read 4 - Post
 
par sen aizmirsto   
12:26pm 06/08/2019
  pirms gada ierados Amerikā... nu jau labu laiku esmu mājās un praktiski rehabilitējies  
     Post
 
par sociālo vientulību   
05:09pm 11/07/2019
  vientuļākā diena gadā ir dzimšanas diena, kad nevari nevienam piezvanīt vai uzrakstīt baidoties saņemt apsveikumus.. un ja zvana saņēmējs arī neatcerēsies, ka tev ir svētki un neapsveiks, tad vēlāk, kad uzzinās, par to jutīsies slikti... nu, kopumā, stulbi... no otras puses - labi, ka es jūtos labi nekomunicējot ar cilvēkiem... bet tik un tā izmantoju situāciju, ka cilvēki zvana, lai apsveiktu, tad var parunāt par visdažādākajām citām lietām....

dzimšanas diena man pārstāja būt ļoti aktuāla kādu 16 vai 18 gadu vecumā, šķiet... bet kā kādreiz teica mana mamma - 'izlaidumi, dzimšanas dienas, kāzas, etc. nav svētki tev, bet gan pārējiem, vienkārši paciet'
 
     Read 1 - Post
 
par draugiem (atkal)   
01:43am 07/07/2019
  interesanti, ka kamēr bijām Amerikā, visvairāk pietrūka draugu... atgriežoties dažus satikām, bet kontakts ar to arī, būtībā, viss beidzās... kontakts ar vecajiem draugiem ir praktiski pagaisis... acīmredzot, gan mēs esam iemācījušies dzīvot bez viņiem, gan viņi bez mums... bet nu, sāk kļūt garlaicīgi, tāpēc nolēmām, ka jāsaaicina draugus uz pikniku mūsu laukos... vispār jau gribēju rakstīt garu sūdzēšanos par to, ka 'mani neviens nemīl, un es nevienu nemīlu', bet pēc pirmā teikuma pārdomāju :D

vispār, ja šo kāds lasa, tātad apriori ir draugs... tātad, ja Tev, mans draugs, nekas drausmīgi svarīgs nav paredzēts nākamajā svētdienā (14. jūlijā), priecāsimies Tevi redzēt mūsu lauku īpašumā (kas ir kādus 10km no Rēzeknes Rāznas virzienā)... līdzi jāņem sev ēdamais, dzeramais un zem dibena paklājamais (ja nu gribas pasēdēt vai pagulšņāt)... no savas puses apsolām jauku vietu meža vidū un savu (un citu draugu) kompāniju... iespējams, ka kaut ko mēģināsim gatavot uz ugunskura, bet uz to īpaši paļauties nevajag, tāpēc savu sviestmaizi vai cepamdesiņas labāk tomēr paņemt līdzi...

pieteikšanās nav obligāta :D mūsu mājas feisbukā un koordinātes... Regita gan jau būs agrāk, bet es tur būšu klāt ap trijiem...
 
     Read 8 - Post
 
par relativitāti   
01:21pm 19/06/2019
  nesen konstatēju, ka Porto esmu bijis divreiz vairāk reizes, kā Liepājā, Barselonā vai Lisabonā - divreiz vairāk, kā Ventspilī, un tā tālāk... Liepāja (atšķirībā no Ventspils) man patīk, bet iemesls, kāpēc es tik reti esmu Kurzemē ir nedaudz paradoksāls - Kurzeme ir tālu no Rēzeknes... un vēl interesanti, ka Rietumkurzemi man ir ļoti grūti uztvert kā Latviju  
     Read 8 - Post
 
par dzīves izvēlēm   
09:59pm 17/06/2019
  man vienmēr ir bijusi gatava atbilde/es nekad neesmu aizdomājies - kāda velna pēc es savulaik aizgāju studēt psiholoģiju? un kāpēc turpināju studijas maģistratūrā? tas tik ļoti neizskatās pēc manis...

vai arī kaut kurā dzīves brīdī man ir notikusi kaut kāda personības šķelšanās? vai vairākas? man nevienā brīdī nav bijis kauns vai nožēla ne par ko, ko es jebkad esmu darījis, taču pārāk daudzas lietas neizklausās pēc manis... un tad man cilvēki, kuri pazina agrāk un kontakts bijis pārtrūcis, saka, ka mani vairāk nepazīst... un es nepazīstu sevi iepriekšējo..


un vēl man jau vairākas nedēļas stāvēja atvērta Cibas jauna ieraksta lapa ar tēmu "par 1945. gadu", un katrreiz es to atvēru, saviebos un atkal minimizēju...

izklausās pēc nelielas krīzes... man ir jāsaņemas, jāpārstāj nodarboties ar dažādām muļķībām, kā remonti un lauku pļaušana, jāsāk bildēt, rakstīt, lasīt un radoši pilnveidoties.. Ciba ir mans personīgais psihologs, ibio :P
 
     Read 3 - Post
 
par grāmatām   
03:03pm 17/05/2019
  mani šokē cilvēki, kuri ienākot telpā ar daudz grāmatām, nepievērš ne mazāko uzmanību tām... pēdējo mēnesi dzīvoklī remonts un daudz strādnieku staigā šurpu un turpu, un vēl neviens nav pievērsis uzmanību grāmatām... un tikai viens pievērsa uzmanību lielformāta kamerai, kura pus dzīvokli aizņem... atzinās, ka Padomju laikos arī filmiņas vannasistabā attīstīja... es laikam esmu kaut kāds frīks...  
     Read 6 - Post
 
par draugiem   
11:03pm 27/04/2019
  pie iepriekšējā ieraksta sanāca padomāt par to, kas ir un kas bija mani draugi un par galveno sievas iebildumu pret mani... sievas galvenais iebildums ir tas, ka es ar zināmu nicinājumu izturos pret vairumu viņas paziņu un tā kā viņa ir samērā sabiedriska persona, vīrs, kurš cilvēkus labākajā gadījumā ignorē, ir problēma... man ir tā, ka ja es saprotu, ka cilvēks man nekādā ziņā nav interesants, man ir grūti piespiest sev ar to komunicēt... sevišķi stulbi ir gadījumos, kad kaut kur kopā ceļojam vai esam kādā pasākumā un es vienkārši ne ar vienu nerunāju vai arī runāju tikai ar sievu... es nezinu, ko par mani domā viņas draugi, bet noteikti neko labu... bieži vien tie ir gana inteliģenti cilvēki, bet izskatās, ka intelekts vien nepadara cilvēku interesantu... man ir grūti pieņemt viņu dzīves vērtības un mērķus, viņu pasaules redzējumu... nu, ne jau tā, ka man gribētos kādu pārliecināt par savas izpratnes pareizību, vienkārši man nav interesanti runāt ar cilvēkiem, kuri tik ļoti krasi atšķiras no manis un kuriem galīgi nav nekā ar mani kopīga... un galvenais - no kuriem man galīgi nav ko mācīties...

un tad es vakar padomāju par to, kas ir mani draugi... nu, kad es dzīvoju Rīgā, visi mani draugi bija intelektuāli snobi un es viņus ļoti mīlēju un daļu no tiem joprojām turpinu latenti mīlēt un garajos ziemas vakaros pēc tiem klusi nostaļģēt, pat neskatoties uz to, ka kādi cilvēki nav satikti piecus un vairāk gadus... un tad ir mani Rēzeknes draugi, starp kuriem ir vien kādi pāris, kurus varētu nosaukt par intelektuāļiem, bet arī tie ir tādi 'piezemēti' intelektuāļi, kuriem redzesloks ir plašs, idejas interesantas, bet par to, kurš un kāpēc krutāks - Freizers vai Teilors, padiskutēt nevar.. cilvēki, kuri daudz lasa, daudz zina, taču neuzskata, ka zināšanas ir domātas, lai ar tām pierādītu savu pārākumu par apkārtējiem... nu lūk, un pārējie ir tādi pavisam normāli cilvēki ar standarta intelektu, ar kuriem vispār jebkāda intelektuāla diskusija ir neiespējama kaut vai tāpēc, ka cilvēki vienkārši nesapratīs valodu... un tai pat laikā, man ar viņiem ir patīkami un interesanti pavadīt laiku... jā, šie cilvēki nebagātina manu intelektu... un es nezinu, vai no viņiem ko varu iemācīties, ja nu vienīgi būt tuvāk pie zemes... tāpēc es īsti nesaprotu, kas ir tie parametri, pēc kuriem es izvēlos vai gribu ar kādu pavadīt laiku un komunicēt...

un kamēr šo rakstīju, iedomājos, ka šie te draugi, kuri varbūt nav tik intelektuāli apdāvināti, varētu būt sava veida variācija par to pašu tēmu, kāpēc katrai skaistulei ir neglīta draudzene...
 
     Read 15 - Post
 
par piederību   
11:21pm 26/04/2019
  runājot par Bostonu vai Jaunangliju kopumā es bieži joprojām saku 'pie mums'... kaut gan tas jau gandrīz mēnesi galīgi nav 'pie mums'... un nekad vairāk arī nebūs...  
     Post
 
par (pseido)intelektuāļiem   
09:25pm 25/04/2019
  man vienmēr ir interesanti, kad runāju ar dažādiem cilvēkiem, kuri sevi pozicionē kā intelektuāļus - vai viņi patiešām ir tik mežonīgi gudri, ar tādu zināšanu bagāžu un analītiskajām spējām, vai viņi vienkārši izmanto gudrus paternus un lielākoties vienkārši tēlo tik gudrus? kas attiecas uz mani, es šādās situācijās simtprocentīgi vienmēr izmantoju gudrus paternus un savu intelektu tikai tēloju... un es nespēju saprast kāpēc to daru? kāpēc vienkārši nepasaku 'sorry, es absolūti nesaprotu par ko Tu runā, nav ne mazākā iemesla turpināt šo sarunu'...

pirms 13 gadiem aizmuku no Rīgas un savas pseidointelektuāļu kompānijas, kur katra diena bija sacensības tajā, ko daži no mums trāpīgi sauca par 'daiļ@iršanu' - muldēšana par vēsturi, filosofiju, politiku, literatūru, kultūru, zinātnēm, u.c... gudra un bezjēdzīga muldēšana.. es aizmuku uz Rēzekni un nu mani draugi bija visai 'prasti' mākslas studenti, kuri dzīvoja mūzu pasaulē, bet par augstākajām matērijām tiem nebija ne mazākās nojausmas... kamēr mani vecie draugi lasīja vācu filosofus, jaunie vingrināja roku un gaumi... sākumā tas bija kultūršoks, bet drīz vien sapratu, ka man ar viņiem patīk daudz labāk... šeit sarunas bija par visai vienkāršām matērijām, pat ja tās bija mākoņu asociēšanas ar putukrējumu, šeit nebija tādas īpašas izlikšanās un gudrošanās...

un tad, satiekoties ar saviem vecajiem draugiem, visas slūžas vaļā un atkal nākas izlikties gudrākam, kā esmu...

vispār, man itkā no vienas puses šķiet, ka esmu samērā gudrs (nu, vismaz salīdzinot ar vidusmēra simtlatnieku), bet tad atkal periodiski sanāk satikt cilvēkus, uz kuru fona jūtos pilnīgi stulbs... laikam tomēr ir manī kaut kāds komplekss, ka nejūtos pietiekami gudrs, ja jau nevaru vienkārši pteikt, ka nesaprotu ko vispār šie cilvēki runā...
 
     Read 46 - Post
 
par пошлость   
11:02am 23/04/2019
  burvīga Samuila Lurjē lekcija, kur viņš runājot par literatūru iztirzā jēdzienu 'пошлость' - jēdzienu, kura man drausmīgi trūkst latviešu valodā - šeit  
     Read 10 - Post
 
par Amerikas pieredzi   
09:11am 15/04/2019
  domājot par Ameriku pēdējās asociācijas, kas nāk prātā ir debesskrāpji un komiksi, un no visas trijotnes paliek vien fāstfūds, kurš, diemžēl, tiešām lielā daļā ASV ir neatņemama dzīves un kultūras sastāvdaļa... par debesskrāpjiem es jau iepriekš kaut kur minēju, ka visai nozīmīga daļa amerikāņu nekad dzīvē debesskrāpjus nav redzējuši.. debesskrāpji nepieder raksturīgai Amerikas ainavai... jā, ir daudz, ja salīdzinām ar Eiropu; Amerikā katrā lielākā pilsētā ir pa kādam debesskrāpim, taču šādu 'lielāku pilsētu' Amerikā nav nemaz tik daudz..
komiksi Amerikā, protams, ir, taču tā tāda visai šaura subkultūra un ne jau tikai amerikāņi vien jūsmo par komiksiem, atcerēsimies kaut vai fančus...

tāpēc, tā domājot, cilvēks, kurš ir bijis tikai Ņujorkā īsti nevar teikt, ka ir redzējis Ameriku... es teiktu, ka Ņujorka ir neamerikāniskākā no visām Amerikas pilsētām un nekādu priekšstatu par Ameriku kopumā vispār nesniedz.. tad jautājums, kuras pilsētas sniedz? vieglāk izdomāt, kuras ne - tātad, Ņujorka, Santa Fe, Čikāga, Ņūorleāna, San Francisko, Las Vegasa, Detroita, iespējams, arī Vašingtona šeit varētu iet, kaut gan tiekot laukā no biznesa (valdības) rajona, ir visai tipiska... grūti pateikt par Bostonu, es tur dzīvoju, tāpēc grūti tā distancējoties novērtēt, šķiet, ka tomēr vairāk nē, nekā jā... nu nav īsti tipiska, kaut vai pats par sevi plānojums un pilsētas ekspansija... nav īsti tipiski...

tipiskas ir visas pilsētas, kurām nav īsti savas sejas - lielākā no tām, gan jau Los Andželosa, pilsēta, kuru nav iespējams atpazīt, kamēr nenonāc tās ikoniskajās vietās, kuru nav nemaz tik daudz... kopumā, ja neņem vērā milzīgos izmērus, visai tipiska amerikāniska pilsēta... Amerikas pilsētu raksturo tas, ka tā ir identiska visām pārējām līdzīga izmēra un ģeogrāfijas Amerikas pilsētām.... Iļfs un Petrovs savā 'Vienstāvu Amerikā' šādas pilsētas sauca par Gallopām, par godu mazai [šodien] indiāņu pilsētelei uz Ņūmeksikas un Arizonas robežas... mēs speciāli aizbraucām apskatīties un, šķiet, tā ir viena no nedaudzajām lietām, kas Amerikā pa 85 gadiem kopš Iļfa un Petrova ir mainījusies... Gallopa šodien pat ir nedaudz atšķirīga no līdzīgām kaimiņu pilsētām... bet tas lietas būtību nemaina...

Amerikā dominē standarti, tad nu arī pilsētas lielākoties ir standarta, tāpēc, lai iepazītu Ameriku ir vērts aizbraukt uz jebkuru pilsētu, kuras nosaukums nav dzirdēts Jaunanglijā, Austrumu krasta vidienē, dienvidos, vidienē (Misisipi upes baseinā), rietumos (mēs gan nebijām ziemeļos pagaidām) - Kalifornijā, Rocky Mountains un Kolorado plato... nu, ja gribas pavisam plašu priekšstatu, der arī izbraukt kādas 1000 jūdzes pa jebkurieni, taču īpaši nelienot uz intersteitiem un lielajām trasēm...
 
     Read 2 - Post
 
par Latvijas vēsturi   
01:52pm 14/04/2019
  beidzot esmu piesēdies, lai izveidotu savas bibliotēkas indeksu.. man ir visai daudz vecu grāmatu, arī latviešu valodā, un vecām grāmatām bieži vien klāt nav gada... tas, ko sapratu katalogizējot grāmatas, ka pateicoties Latvijas īsajai un dinamiskajai vēsturei no deviņpadsmitā gadsimta beigām līdz divdesmitā gadsimta vidum, grāmatas absolūti nesgādā grūtības visai precīzi datēt ar precizitāti vismaz 10 gadu robežās, bet bieži vien arī vēl šaurākās robežās... tas pats arī ar literatūru krievu valodā... un galīgi nestrādā ar grāmatām angļu valodā...  
     Post
 
par negatīvismu   
09:09pm 12/04/2019
  man pasatāvīgi pārmet negatīvismu un kamēr to darīja cilvēki, kuri vienkārši lasīja manus tekstus, man pat bija nedaudz jautri, bet kad to sāk darīt sieva, der aizdomāties...

interesantākais šai visā situācijā ir tas, ka es sevi uzskatu par visai neitrālu ar nelielu pozitīvisma piesitienu un man vienmēr ir šķitis, ka negatīvisms man nav raksturīgs... kritiska attieksme - jā, bet to vienmēr esmu saistījis ar augstiem standartiem... bet negatīvisms... nu, nezinu...
 
     Read 13 - Post
 
par atgriešanos #3   
01:18pm 02/04/2019
  ceturtdien līdz kādiem pieciem pēcpusdienā būšu kaut kur pa Rīgas centru, tā ka ja kādam gribas padzert tēju... nu, jūs sapratāt, es pēc jums visiem esmu mežonīgi sailgojies :)  
     Read 3 - Post
 
par "delfu komentētājiem"   
08:49pm 31/03/2019
 
music: Chilly Gonzales - <3
zemāk īss 'bla-bla-bla' par 'viņi komentāros uz mani lamājas' un pēdējais gadījums, kurš riktīgi sasmīdināja ... tālāk ... )
 
     Read 3 - Post
 
par dzinējsuņiem jeb par to, kā kāds nemācās no kļūdām   
09:09pm 28/03/2019
 
music: Beethoven - Cello Sonata No. 3 in A Major, Op 69
Zemāk mani trīs piedzīgojumi ar vienu no vecākajām pasaulē autobusu kompānijām Greyhound Lines, dibinātu 1914. gadā. Iļfs ar Petrovu apraksta,kā sava ceļojuma laikā 1935. gada decembrī viņi redzēja kādu no Greyhound'a autobusiem grāvī. Pieņemu, ka tas autobuss arī nokavēja. Es esmu braucis ar šo kompāniju trīs reizes (ieskaitot šo pašu brīdi, kad rakstu šīs rindas), un visas trīs reizes neiztika bez piedzīvojumiem, kuri aprakstīti manā ceļojumu blogā. Šeit izvilkumi. ... tālāk ... )
 
     Read 1 - Post