par manu dzīvi Amerikā   
01:49pm 29/11/2018
  kā tad izskatās mana rutīna Jaunanglijā? tālāk garlaicība )  
     Read 2 - Post
 
par valodas mācīšanos   
12:30pm 29/11/2018
  es beidzot sapratu kā mūsu tautieši var nodzīvot 10 un vairāk gadus dažādās anglijās un īrijās neiemācoties valodu... pilnīgi pārsteidzoši, cik ļoti maz valoda ir vajadzīga ikdienā, ja nestrādā apkalpošanas sfērā... biju domājis, ka varētu piepulēt savu angļu valodu, bet nekā, angļu valodu es šeit tik pat kā neizmantoju, būs vien kādā februārī jārakstās uz angļu valodas kursiem..  
     Read 1 - Post
 
par runāšanu   
03:18am 29/11/2018
  šodien ieejot sporta zāles ģērbtuvē biju pārsteigts ieraugot vīrieti baltā kreklā un kaklasaitē... līdz šim kaut ko šādu biju redzējis tikai biznesa kvartālos, bet galīgi neiedomājami YMCA sporta zālē, tas vienkārsi neliekas kopā... kopā ar mani ģērbtuvē ienāca kāds večuks, kurš uzreiz metās pie kaklasaitētā ar jautājumu 'what're you sellin'?' vīrs mēģināja taisnoties, ka neko netirgo, bet tanī brīdī man pielieca, ka tas patiešām izskaidrotu kaklasaiti - salesman! 'but what're ya doin' then?' izrādījās - insurance... bet loģiski taču...

tālāk arī bija interesanti, jo viņi sāka runāties un večuks sāka stāstīt, ka viņš visu dzīvi biznesā un pēdējos 34 gadus apmeklē baseinu katru dienu bez izņēmumiem.. ka esot praktiski gulējis uz nāves gultas, kad ārsti pateikuši, ka ja strauji neuzlabos savu fizisko, palikuši mēneši... joprojām dzīvs un katru dienu sporto... un esot uzrakstījis grāmatu par saviem piedzīvojumiem biznesa džungļos... šādi paziņojumi gan mani jau sen vairāk nešokē.. es pazīstu tik daudz cilvēkus (un savā darbā arī katru dienu runājos ar visādiem 'bestselleru' autoriem), kas ir uzrakstījuši grāmatas, ka, šķiet, drīz jau katrreiz priecāšos satikt cilvēku, kurš nav...

bet jā, viss stāsts kāpēc ir šeit - tas ko es padomāju vērojot šo situāciju - mentalitātes atšķirība... mēs padomājam, izdarām pieņēmumus klusībā; ja esam kompānijā, iespējams, aprunājam; bet mēs nekad nepienāksim klāt un nepajautāsim - ar ko tu nodarbojies? amerikāņiem šajā ziņā nav bremžu... vakar nāk pie manis vīrs un rāda, lai noņemu austiņas (sporta zālē skan visai laba rokmūzika, bet austiņām ir trokšņa slāpēšana, tāpēc vieglāk lasīt, kad nedzird nepārtraukto fona troksni no skrejceliņiem un pārējiem trenažieriem).. automātiski domāju, ko gan tādu būšu nodarījis, par ko mani tūlīt lamās.. izrādās, ka vīram mājās vesela čupa dažādas tās pat firmas tehnikas - esot ļoti laba, bet ātri lūztot... why?! viņi vienkārši runā... ar svešiem cilvēkiem... tāpēc, ka gribas... es nevaru dzīvot valstī, kur cilvēki runā viens ar otru...
 
     Read 2 - Post
 
par Lavkraftu...    
03:03am 29/11/2018
  heh, sakritība - Lavkraftu mēģināju lasīt kaut kad pusaudžu gados krievu valodā, bet toreiz kaut kā neaizgāja, jo... būsim atklāti, raksta viņš slikti un tulkojumā viņš ir vēl nelasāmāks... bet tagad man ir daudz laika un sporta zālē skrienot lasu grāmatas, kuras mājās salādēju Kindlā (nedaudz pāri 900, izvēlos nākamo pilnīgā randomā)... nu, tā kā Lavkrafts manā listē jau ir sen, ar zināmu skepsi sāku lasīt The Dunwich Horror, uzreiz sapratu, ka šis ir pilnīgs pē un es to neizlasīšu, bet skrienot bija slinkums mainīt grāmatu... tā es pirmo dienu noskrēju/nolasīju, nākamajā dienā nolēmu apskatīties, kas būs tālāk un ievilkos.... un tad jau bija praktiski beigas...

gandrīz visu viņa stāstu darbība notiek tieši vietās, kur mēs dzīvojam vai braucam apkārt un nav grūti iztēloties šeit visu notiekošo... Latvijā man Lavkrafts noteikti nebūtu aizgājis, nekad neesmu jūsmojis par Kthulhu un Lavkrafta mitoloģija šķiet ļoti aiz ausīm pievilkta, bet šeit kaut kā paņēma... Tagad The Call of Cthulhu, bet izskatās, ka aizies viss...

ā, nu jā, bet raksta viņš drausmīgi slikti :D izklausās, ka viņam trūkst gan fantāzijas, gan vārdu, gan slinkums vai nespēja veidot sižetu... aprakstītas lietas tiek 'neiedomājami briesmīgs', 'neaprakstāms', un tamlīdzīgi... citi viņu mīl par mitoloģiju, man tā ir vienaldzīga, bet gaisotne, sevišķi šajās vēlā rudens dienās, ļoti atbilstoša... saskan ar kaut kādām tur dvēseles stīgām..
 
     Read 1 - Post
 
par Subway maizītēm   
02:33am 27/11/2018
  es tievēju no Subway maizītēm...

ceļošana ASV ir dārga, ēdienam naudas neatliek, bet lētākais daudz maz veselīgais un, kas nav mazsvarīgi, garšīgais ēdiens, kā mēs atklājām, ir subvejos (Latvijā nekad tur neesmu ēdis, dārgi un vispār neesmu ātro restorānu cienītājs)...

un katrreiz atgriežoties Bostonā pēc ceļojumiem un sporta zālē nosveroties, izrādās, ka esmu zaudējis svaru...
 
     Read 2 - Post
 
par valodām   
09:02pm 26/11/2018
 
music: Edvard Grieg - Peer Gynt, Suite No. 1, Op. 46.
atzinos lietuviešiem, ka man, kad neieklausos, viņu valoda skan kā latviešu valoda, kur nesaprotu nevienu vārdu

viņi uz to atbildēja, ka latviešu valoda viņiem izklausoties pēc lietuviešu dziļāko lauku neizglītotāko cilvēku valodas...

un latgaliešu valoda nedaudz pēz žemaišu valodas izklausoties...
 
     Read 2 - Post
 
par Pateicību   
12:42pm 22/11/2018
  vakar vakariņojām ar mājas saimniekiem un sākās saruna par to, ka tikai Amerikāņiem (un Kanādiešiem arī nedaudz) ir Pateicības diena, uz ko ķīniete paziņoja:

- Ķīnā nav Pateicības dienas, mēs, kad iekarojam svešas zemes, to nesaucam par atklāšanu....

Regita vēl nokomentēja:

- Nu jā, būtu ļoti dīvaini, ja jūs paziņotu, ka atklājāt Tibetu...
 
     Post
 
par saundtreku rudenim   
04:50pm 21/11/2018
 
music: Bēthovena septītā
Bēthovena Septītā simfonija (Op. 92: II. Allegretto) Bostonas vēlajam rudenim ir labākais saundtreks... un pat šur un tur jau Ziemassvētku tematikā izrotātās mājas nemazina noskaņu, tieši otrādi, piedod šiem rotājumiem tādu drūmu noskaņu, tādu vanitas noti...

UPD.: atgriezies mājās, rakstot šo ierakstu atkal ieslēdzu Septīto un tagad sapratu vēl vienu lietu... mēs dzīvojam ar inteliģentu ķīniešu pāri, kuri arī pa laikam klausās un pat ļoti labi dzied savu tradicionālo mūziku, no tā repertuāra, ko mēs - Eiropieši, sauktu par akadēmisko... un klausoties Bēthovenu, es sapratu, cik mūsu kultūras tomēr tāla viena no otras... viņiem arī ir skumji, bet viņiem tās skumjas ir tādas... nezinu... mirkļa skumjas... apmēram, skumjas, kas pārņem redzot aizlidojam dzērves... un mūsu skumjas ir eksistenciālas un stiepjas mūžībā... Eiropieši man šķiet ļoti cēla tauta... un ļoti ļoti traģiska... un kristietība tur ir vainīga tikai par tik, par cik...

bet varbūt man vienkārši ir rudens un viss ir tikai manā galvā... varbūt...
 
     Read 2 - Post
 
par utopijām   
11:54am 21/11/2018
 
music: Инна Желанная - Кокон
Netīšām uz ielas nopirku Mora Utopiju un pēc tās tad pavilkās arī pārējais saraksts, kurš uz to brīdi sastāvēja no četrām grāmatām. Kad lasīju Saules pilsētu, sapratu, ka sāk jukt, kas bija Utopijā un kas Saules pilsētā un pie Platona valsts jau bija pilnīgs vinegrets, turklāt, grāmatas nāca klāt... sapratu, ka jāsāk konspektēt... lai karājas šeit, kad vajadzēs paspīdēt ar zināšanām, varēs ielūkoties :D hronoloģiskā, nevis lasīšanas secībā... pagaidām ar valsts iekārtām pietiek, pievēršamies arhitektūrai un pilsētplānošanai... tālāk ... )
 
     Post
 
par restaurāciju (Raskins)   
03:20am 21/11/2018
  parakstos zem katra vārda:

Aphorism 31. Restoration, so called, is the worst manner of Destruction.

§18. It does not belong to my present plan to consider at length the second head of duty of which I have above spoken; the preservation of the architecture we possess: but a few words may be forgiven, as especially necessary in modern times. Neither by the public, nor by those who have the care of public monuments, is the true meaning of the word restoration understood. It is the means the most total destruction which a building worst manner can suffer: a destruction out of which no remnants can be gathered: a destruction accompanied with false description of the thing destroyed. Do not let us deceive ourselves in this important matter; it is impossible, as impossible as to raise the dead, to restore anything that has ever been great or beautiful in architecture. That which I have above insisted upon as the life of the whole, that spirit which is given only by the hand and eye of the workman, can never be recalled. Another spirit may be given by another time, and it is then a new building; but the spirit of the dead workman cannot be summoned up, and commanded to direct other hands, and other thoughts. And as for direct and simple copying, it is palpably impossible. What copying can there be of surfaces that have been worn half an inch down? The whole finish of the work was in the half inch that is gone; if you attempt to restore that finish, you do it conjecturally; if you copy what is left, granting fidelity to be possible, (and what care, or watchfulness, or cost can secure it,) how is the new work better than the old? There was yet in the old some life, some mysterious suggestion of what it had been, and of what it had lost; some sweetness in the gentle lines which rain and sun had wrought. There can be none in the brute hardness of the new carving.

John Ruskin (1849) The Seven Lamps of Architecture
 
     Post
 
par mūsdienu arhitektūru   
02:09pm 19/11/2018
  Lasu Džona Raskina Seven Lamps of Architecture un esmu nedaudz šokēts par to, kā viņš lamā sava laika arhitektūru, nepiemērotos ornamentus, nepiemēroto materiālu izvēli, pat gotiskajai arhitektūrai tiek... un visu laiku nevaru tikt vaļā no domas - ko viņš teiktu, ja nonāktu mūsdienās, kad arhitektūra ir aizgājusi projām no estētikas, kad blakus esošās ēkas netiek pieskaņotas ne tikai pilsētai kopumā, bet pat viena otrai, kad katrs būvē ko un kā grib un vēl saņem arhitektūras gada balvas par to... man ir aizdomas, ka viņš nevarētu dzīvot tādā laikā un pilsētvidē... jā, viņš bija mega progresīvs priekš sava laika un aizstāvēja Tērneru, skaidroja kāpēc Tērners ir krutāks par visiem angļu māksliniekiem kopā paņemtiem un vēlāk arī prerafaelītus iznesa saulītē, bet tā, lai cik tā grieztos acī laikabiedriem, visa ir estētiskā māksla... mūsdienās estētika vairāk nav noteicošais... nav noteicošais arī ērtība vai ergonomika... es pat nezinu, kas ir noteicošais modernajā arhtektūrā - ugunsdrošība, izmaksu samazināšana un arhitektūras balvas par kliedzošiem risinājumiem? Es laikam esmu pārāk kritisks, bet rekur - Raskins ir vēl kritiskāks...  
     Read 5 - Post
 
par latviešu 'bardaku'   
11:41pm 18/11/2018
  pēdējos mēnešus dzīvojot ASV un redzot kā šeit viss tiek darīts caur vienu vietu, sanāk nedaudz sāk idealizēt to, kas ir tur - mājās... vakardien sanāca piedalīties lielākajās svinībās par godu Latvijas simtgadei Ziemeļamerikā, kur bija ap 300 viesiem, to skaitā Latvijas vēstnieki Kanādā un ASV, goda konsuli un citas promenences un ne-tik-ļoti promenences... tas, kas nedaudz nošokēja, bet tai pat laikā bija sajūta 'jā, šito stiliņu es pazīstu', bija visai vājā un nepārdomātā organizācija un taimingi... organizācija ne tādā ziņā, ka kaut kas netika sarūpēts, tieši otrādi, pārsteidza tas, kā kaut ko tik vērienīgu var dabūt gatavu un savākt kopā tādus cilvēkus... tajā visā Niagāras ūdenskrituma nokrāsošana nemaz nelikās 'such a big deal'... bet dzimtā māžošanās un laika vilkšana aiz astes jau bija aizmirstas... viss pasākums kaut kādā ziņā atgādināja vidusskolas izlaidumu jebkurā Latvijas skolā, tikai klasiskā Rišarda Klaidermana vietā bija vāja latviešu popgrupa un visai neveikli piemeklēta fona latviešu mūzikas izlase tad, kad puikas nespēlēja... es saprotu, ka amērikas un Kanādas latviešiem, kuri nekad vai pāris reizes ir bijuši Latvijā, tas varēja būt sentimentāli un jauki, un arī laika stiepšana nekrita acīs, jo bija pilns sen nesatiktu cilvēku.. mums īpaši tīkloties negribējās un no mums pazīstamiem bija uz pirkstiem saskaitāmi cilvēki, kuri bija aizņemti ar tīklošanos un čomošanos, tāpēc negribējās traucēt... kaut kā dīvaini - tāda ranga pasākumā tomēr prasītos nopietnāk piedomāt pie organizācijas... no otras puses - latviešiem tas asinīs, ta i gadiem un gadu desmitiem (ja ne visu mūžu) dzīvjot Amerikā gan jau, ka pielīp...

viss, pasūdzējos, tagad varēšu gulēt mierīgi :P vienkārši pēdējos mēnešus manā dzīvē akūti trūkst ārējās kārtības un sistēmas un tagad arī latvieši pieviļ...

ā, nu jā, bet kopumā pasākums bija ļoti kruts... gan jau ne tik krāšņs, kā varētu izskatīties televizorā (es redzēju, kā strādāja operators, ja viņš arī montētavā tā strādā, jāizskatās labi), bet Niagāras ūdenskritumi Latvijas karoga krāsās pa viesnīcas restorāna desmitā stāva logu pat man, no nacionālisma visai tālam, likās visai kruti (lai gan arī ar to sākumā nolažoja, bet nolažoja kanādieši, nevis latvieši)
 
     Read 2 - Post
 
par 10 Vetrūvija grāmatām   
05:37pm 16/11/2018
  tā kā esmu atjaunojis savas attiecības ar šo blogu, tagad tas kļūst par manu domu un piezīmju miskasti, tad šeit metīšu arī savus konspektus - šeit būs vieglāk atrast, kad vajadzēs

Vetrūvijs - 10 grāmatas par arhitektūru
... tālāk ... )
 
     Read 2 - Post
 
par cilvēka dabu   
03:26pm 16/11/2018
  pilnīgi pārsteidzoši, cik ļoti maz cilvēks ir mainījies pēdējo 2000 gadu laikā... Vetrūvijs (tas pats, kura uzmērītās cilvēka ķermeņa proporcijas da Vinči ielika savā slavenajā Vetrūvija cilvēkā) pirms 2000 gadiem savās 10 grāmatās par arhitektūru izsmej sabiedrību, kurā tiek slavināti atlēti un norāda uz to, ka slavināt vajadzētu zinātniekus un autorus, jo tie rada vai fiksē nemirstīgas zināšanas un to iespaids stiepjas pagātnē un nākotnē, atlēta vienīgā bagātība ir viņa ķermenis, kurš pilnīgi nolietojas pāris desmitu gadu laikā...

nesen kāds krievu blogeris sašutis rakstīja par to, ka, šķiet, futbola komandu sumināja Kremlī... autors secināja, ka valstī kaut kas sāks mainīties, kad Kremlī sāks sumināt izgudrotājus un zinātniekus, nevis sportistus un skatuves māksliniekus...

Latvijā, protams, arī tas pats... ar ko ta mēs sliktāki par krieviem vai romiešiem?
 
     Read 2 - Post
 
par pirmo sniegu   
09:03pm 15/11/2018
  pirmais sniegs mani šodien pārsteidza sporta zālē.. trenažieru zāle ir otrajā stāvā un no kardiotrenažieru rindas pa sienas augstuma logiem paveras skats uz palielo YMCA sporta centra autostāvvietu... skats absolūti neinteresants un gada gaišajā laikā skatu priecē tikai koki aiz stāvlaukuma... sāka snigts un pēc desmit minūtēm notika kaut kas, kas vēl vairāk pastiprināja līdzību ar Spāniju (arvien vairāk un vairāk ASV pamanu paralēles tieši ar Spāniju)... sniegs kusa nonākot uz asfalta un neliela sniega kārtiņa bija izveidojusies tikai uz līdzeni apcirptajiem krūmiem, kad autostāvvietā iebrauca sniega savācējmašīna...

kaut ko līdzīgu aprīlī sanāca novērot Spānijā... es biju ceļā no Salamankas uz Seviļu - ātrgaitas šoseja, visi brauc uz 140, bet sāk snigt un satiksme praktiski apstājas.. vidējais ātrums - 40km/h, šoferi ieķērušies stūrēs ar zobiem, pārējie bildē ar telefoniem notiekošo... es cerēju uz apsnigušu palmu, taču palmu ceļa malās nebija... un pēc desmit minūtēm uz ceļa bija sniega šķūrētāji... Spānijā... lūk šis fakts mani joprojām ļoti mulsina....
 
     Post
 
par tievēšanu   
06:48pm 15/11/2018
  skumjākā lieta strauji zaudējot 7 kg ir tā, ka sāk krist nost laulību gredzens.... divreiz gandrīz pazaudēju baseinā un pēc tam, kad tas vakar pielaikošanas kabīnē nokrita un aizripoja savās gaitās, nolēmu, ka pagaidām lai dāmas domā, ka esmu pieejams... vismaz, kamēr nesamazināšu gredzenu vai netikšu mājās un atpakaļ pie savas ierastās diētas un svara...  
     Read 2 - Post
 
par rakstītprasmi   
10:42pm 12/11/2018
  dažreiz man ir žēl, ka šobrīd pasaulē ir tik daudz cilvēku, kuri rudimentārā līmenī ir spējīgi lasīt un rakstīt... ir cerība, ka tuvākajā nākotnē tas varētu pāriet, taču nedomāju, ka tad kļūs labāk...  
     Post
 
par Renuāru   
01:05am 12/11/2018
  jau kādu laiku Renuārs ir mans mīļākais impresionists, viņa darbi man vienmēr ir likušies perfekti, bet tagad es beidzot esmu uz viņu skatījies tik daudz, ka esmu atradis precīzi divas lietas, kas man viņā tomēr nepatīk - sieviešu lūpas un vairuma darbu kompozīcijas...

un vēl man radās teorija par to, kāpēc viņam ir vis... atvainojos, apetītelīgākie akti... jā, šādu formu sievietes, ja arī dabā pastāv, mūsdienās nebūtu īpaši pieprasītas kā modeles, taču... jāatceras tas, ka Renuārs no visas varzas bija viens no nedaudzajiem, kas nāca no proletariāta vides un viņa bāze nebija akadēmija, kā pārējiem, bet gan amatniecība - viņš apgleznoja vāzes... un ja mēs paskatāmies uz viņa sievietēm - tās ir vāzes... bet sasodīti iekārojamas vāzes...

jā, Renuārā man patīk trīs lietas - viņa sievietes, viņa triepiens un tas, kā viņš lieto krāsas - tīras un spilgtas... Renuārs nevarētu būt puantilists...
 
     Post
 
par vēsturi   
02:05pm 11/11/2018
  pusaudžu gados es gribēju dzīvot viduslaiku Eiropā... pēc tam man gribējās būt tur, kur esmu tagad... kopš esmu Amerikā es gribētu padzīvot (ne dzīvot) laika periodā starp Prūšu-Franču un Pirmo pasaules kariem Rietumeiropā... Amerika mani slikti ietekmē...  
     Read 4 - Post
 
par amerikānismu   
05:19pm 09/11/2018
  interesanti, ka ja, piemēram, gleznotājs ir dzimis kaut kur citur, bet pēc tam dzīvojis ASV, viņš tiek pasniegts kā amerikānis, dzimis, piemēram, Francijā... ja dzimis ASV, bet visa karjera un nāve notikusi Eiropā, raksta - amerikānis, dzīvojis un strādājis, piemēram, Dānijā... manā biogrāfijā arī rakstīs, ka es biju amerikānis? :D kaut gan... par ko gan es runāju? kādā biogrāfijā? :D

UPD: atradu izņēmumu - Džons Singers Saržēns, par kuru es neko nebiju dzirdējis dzīvojot Latvijā, bet šeit - Bostonā viņš ir visur... un ne tikai Bostonā, visi ASV muzeji ar viņu ir pilni... dzimis viņš ir Florencē, miris - Londonā, dzīvojis un strādājis lielu mūža daļu Parīzē (kas ir loģiski, impresionists, taču), bet kaut kurā dzīves posmā bija spiests emigrēt uz ASV, tā viņš kļuva par amerikāni... nu, viņa vecāki pirms viņa dzimšanas arī Amerikā padzīvoja, tā ka šaubu nav, mūsu priekšā ir amerikāņu mākslinieks :)

https://en.wikipedia.org/wiki/John_Singer_Sargent
 
     Post