par košļājamām gumijām un smēķēšanu   
11:05pm 19/02/2019
  Viens no stereotipiem, ar kuriem braucu uz ASV bija tas, ka cilvēku žokļi atrodas pastāvīgā kustībā. Un jau bija pagājis kāds mēnesis, kad kādā veikalā pamanīju pārdevēju nepatīkami zelējot košļājamo gumiju. Un sapratu, ka pretēji stereotipam, es šeit redzu ļoti maz cilvēku, kas to dara. Sāku arī pievērst uzmanību raksturīgajiem nejaukajiem pleķiem uz trotuāra un jāsaka, ka pie mums šī nelaime izplatīta ir krietni vairāk, kā Amerikā.
Smēķēšana gan ļoti atšķiras starp štatiem un pat vienas pilsētas rajoniem, bet kopumā - smēķētāju ir krietni mazāk, kā pie mums. Un kādā Kembridžā, piemēram, ieraudzīt smēķētāju ir visai reta parādība. Kaimiņos gan ir pilsēta Samervila, kurā pēc sajūtām smēķē katrs otrais, bet tur ir vairāk darba tautas.
Un marihuānas smaku es jūtu biežāk, kā cigarešu. Un es nevaru saprast, kura man nepatīk vairāk. Laikam jāatzīst, ka marihuānas ir pretīgāka.
 
     Post
 
par ēšanas kultūru Amerikā   
11:04pm 19/02/2019
  Es zināju (domāju), ka viss ir traki, bet nevarēju iztēloties, ka tik ļoti. Viņi taču patiešām pastāvīgi ēd ātrajās ēstuvēs, pārtiek no hamburgeriem, frī kartupeļiem, mikroviļņu krāsniņā atsaldētiem makaroniem un mega saldiem gāzētiem dzērieniem, kurus dažkārt aizstāj ar mega saldu auksto tēju. Un šādi ēd visi novērotie sabiedrības slāņi. Ja pie mums pusdienu pārtraukumā cilvēki aizskrien uz vietējo ēdnīceli pasūtīt sev kartupeļus ar kotleti, šeit tās ir uzkodas un fāstfūds. Nu jau esmu nedaudz pieradis, bet sākumā vienmēr bija tāda ļoti neērta sajūta it kā es lūru svešā guļamistabā. Bet cilvēki šeit ēd visur un nekautrējas par to. Labu apetīti neviens nevienam nenovēl, jo ēst ir normāli un labāk to izdarīt procesā. Un labas apetītes novēlējums aizņem dārgo laiku. Ir, protams, arī cilvēki, kas domā par to, ko ēd, bet to es ne īpaši bieži redzu. Veselīgais variants ir paēst mikroviļņu krāsniņā sasildītu lazanju, uzreiz uzkost pāris Remi tabletes un aidā tālāk.
Es nekad neesmu izcēlies ar veselīgu ēšanu. Tieši otrādi, ar manu diētu man bija jānomirst mazam un būtu jācieš no visa veida avitaminozēm, liekā svara, paaugstināta holesterīna un citiem priekiem. Bet nu uz šo man noskatīties ir grūti tik un tā.
 
     Read 16 - Post
 
par fotogrāfu tipiem Amerikā (un ne tikai)   
11:02pm 19/02/2019
  Interesanti dažreiz paieties pa fotoskolu un ielūkoties dažādās klasēs. Cilvēki ļoti stipri atšķirasa. Kādu dienu pie manis dārkrūmā atnāca attīstīt filmas kāds puisis, kurš pilnīgi saplēsa manu šablonu. Es viņu viegli iedomātos modīgos fotogrāfos, kas bildē silikonētas meitenes apakšveļā un ātras mašīnas. Nu, tas tipāžs naģenē, gludi skūts un sporta tērpā (Latvijā es arī visai daudz tādus pazīstu). No šādiem sastāv mūsu kaimiņu klase, kur… fotošopā labo skrambiņas ātrām automašīnām. Es nezinu, kas tā par klasi, visdrīzāk - kāda fotošopa mācību klase, bet cilvēki tajā ir identiski, es viņus nespēju atšķirt. Un pēkšņi uz manu klasi, kur visi ir ar bārdām (atskaitot sirmus džentelmeņus, kuri visi kā viens uz lentas bildē sporta spēles), džemperos un haikinga apavos. Puisis esot izbildējis filmu un grib attīstīt. Nu neko, attīstīja un aizgāja. Un pēc pusstundas es viņu pamanīju blakus klasē fotošopā smērējot ciet skrambiņas ātrai automašīnai.
Ko es nesaprotu - ko mācās klasē, kurā nav nekāda aprīkojuma, bet visi studenti, kā viens, ir vienkrāsainos kreklos un kaklasaitēs.
Es runāju par vīriešu kārtas pārstāvjiem, jo sievietes jau vairāk atšķiras. Pie mums gandrīz visas izskatās vai nu pēc māksliniecēm, vai lesbi-feministēm ar saaugušām uzacīm un spalvainām padusēm. Pie fotošopa ir visai plašs spektrs visdažādāko meiteņu un sieviešu. Nu un pie tiem, kas kreklos un ar kaklasaitēm - iedomājieties sievietes, kuras iederētos šādā sabiedrībā un jūs dabūsiet sieviešu profilu šajā klasē.
 
     Post
 
par grāmatnīcām   
11:01pm 19/02/2019
  Viena no lietām, ar ko man Jaunanglija patīk krietni vairāk par Kaliforniju (šādu lietu ir vesels vezums gan) ir tas, ka Jaunanglijā publiskajā telpā praktiski nevar dzirdēt popmūziku (atskaitot brendu apģērbu veikalus). Skan viss kas, sākot ar akadēmisko mūziku un beidzot ar smago metālu, protams, ar visām džezu, blūzu, roka u.c. variācijām. Kalifornijā dzirdēt kaut ko, kas nav popmūzika (ne visās gan pilsētās, lielākajās, izņēmums var būt Sacramento) sanāca ļoti reti.
Bet īpaši jauki ir grāmatveikali. Nu, pirmkārt, kurš grāmatveikalos nav bijis ārpus Latvijas vai Krievijas, var iztēloties tādu Jāņa Rozes grāmatnīcu, bet vairums grāmatveikalu (ne tikai ASV, arī lielā Eirpas daļā) vairāk atgādina mājīgas antikvariāta bodītes. Un parasti tur ir pārdevējs, kurš ir sava darba fanātiķis, kuram nereti arī pieder veikals, un kurš ar savu personību aizpilda šo telpu (kas ir pieredzējis Robert’s books Roberta laikos, sapratīs par ko ir runa). Un viens no svarīgiem momentiem ir mūzika. Mūzika vienmēr būs īpaša un atbilstoša tikai šim veikalam. Tā var būt akadēmiskā mūzika - operu ārijas vai klusi klavierkoncerti, tas var būt enerģisks džezs vai progroks, bet tas vienmēr pilnībā atbildīs veikala interjeram, ritmam un saturam. Grāmatveikali ir vieta, uz kurieni mēs ejam baudīt atmosfēru.
Un otrā lieta par grāmatveikaliem - tajos gandrīz vienmēr ir grāmatas latviešu valodā. Un dažreiz to ir daudz. Pārsvarā gan izdotas Austrālijā, Zviedrijā, Kanādā vai ASV, bet gadās arī kaut kas jauns un svaigs. Šādi ASV latviešu komūna ir pastāvīgi klātesoša. Interesanti, ka poļu vai lietuviešu valodā grāmatas tik bieži neredz, bet krievu valodā gan ir pietiekoši.
Tad nu no 100 kg grāmatu, kuras nosūtījām uz mājām, vismaz 30 kg ir latviešu valodā.
 
     Post
 
par grāmatām   
01:55pm 19/02/2019
  uz Latviju kopsummā būs aizbraukuši pāri 100kg grāmatu... viena no pirmajām lietām atgriežoties būs jāsūta jauns grāmatplaukts guļamistabā...  
     Post
 
par privāto telpu   
01:53pm 19/02/2019
  mums ar sievu ir vienam no otra privātā telpa, kur viens otru nelasām (es vismaz tā ceru :D) - viņai ir Tviteris un man - Ciba... bet dažkārt mūsu ieraksti tematiski pārklājas... vismaz pēc tā, ko mēs kaut kad sarunās pieminam iepostojuši... pārbaudīt es to nevaru, jo savu tvitera ekaunta nosaukumu viņa man deva pirms pieciem gadiem, kad attiecības tikai sākās un tas ir sen laimīgi aizmirsts :D  
     Post
 
par sci-fi   
12:22am 16/02/2019
  kaut kurā brīdī pamanīju, ka lietoto grāmatu veikalos un antikvariātos, atšķirībā no Anglijas, praktiski nav daiļliteratūras, bet ja ir, pārsvarā klasika... un ar fantastiku parasti kāds neliels plauktiņš, kurš sastāv tikai un vienīgi no Dina Kunca (nekad neko no viņa neesmu lasījis, bet izskatās, ka šeit tas ir vienīgais autors vispār)... un tas nav vienā vai pāris veikalos, tā ir gandrīz visur... nu, es īpaši nepārdzīvoju, fantastiku es varu arī kindlā palasīt, kad sagribas, bet liekas dīvaini... jā, šeit antikvariātos pārsvarā ir specializētā literatūra un ļoti daudz mākslas un arhitektūras...  
     Post
 
par dubļiem   
01:50am 15/02/2019
  uz mūsu ielas ir viens stūris, kur saimnieki nav nostiprinājuši slīpumu un dubļi pastāvīgi tek uz gājēju celiņa... drausmīgi kaitina, vienmēr apeju pa braucamo daļu... šādas vietas Bostonas apkārtnē zinu vairākas un vienmēr, arī ar šo, kurai eju garām katru dienu, tas ir visai nepatīkami... un Latvijā, Krievijā, Baltkrievijā, Lietuvā, Ukrainā un citās draudzīgajās valstīs tā ir norma... vispār, ja esot Latvijā ziemā gribas redzēt baltu sniegu ne tikai dziļā mežā, kur neviens nekad nebrauc, tuvākā vieta ir Igaunijas salas..  
     Read 2 - Post
 
par valodu Jaunanglijā   
10:10pm 14/02/2019
  pie mums nereti var vērot ainu, kad, piemēram, pieturā aiz nav ko darīt nepazīstami cilvēki sāk savā starpā sarunāties, pamazām iesaistās arvien jauni un pēkšņi kāds kaut ko netīšām pasaka spāniski... otrs paķer līdzi un nu jau visa pietura runa spāņu valodā... un kāda Santa Fe no Bostonas atšķiras tikai ar to, ka tur jau uzreiz visi runā spāņu valodā...

šodien interesanti bija tas, ka šādā situācijā, kur bariņš dažāda vecuma vīriešu kārtas pārstāvj aktīvi diskutē par laikapstākļiem spāņu valodā, meitene klausās, ko austiņās dzied, indietis klusā depresijā nolād Ameriku, ziemeļus, salu un ziemu, jūsu padevīgais izliekas, ka viņa šeit nav maliņā pašaizliedzīgi ar zābaka purngalu dauzot ledus kluci... Un te, šajā nakts idillē, pienāk vīrietis ar Halka Hogana ūsām un painteresējas "does anybody of you guys speak English?" Saņēmis apstiprinošas atbildes sāk kaut ko bērt vācu valodā... idille beidzās ar autobusa pienākšanu...
 
     Post
 
par protestiem   
05:18pm 14/02/2019
  Protests dziļā Bostonas ē.... Dzīvojamā rajonā... 'Make America think again' un 'women unite for peace' - piedalās divas dāmas gados un kungs zaļā cepurē...

Ceru, ka viņus sadzirdēs
 
     Post
 
par zināšanām   
06:53pm 12/02/2019
  bet par ko es nevaru beigt priecāties Amerikā, sevišķi salīdzinot ar Latviju, ir zināšanu pieejamība... un kas ir vispār fantastiski - zināšanu pieejamība onlainā... pat neskatoties uz visu savu apsēstību ar autortiesībām, Amerikāņi dalās ar informāciju man, dzīvojošam Latvijā, neiedomājamos apjomos...

es laikam jau esmu šeit lamājies, ka zināšanām autortiesības ir absurds un nav ne ar ko labāka prakse par zināšanu aizliegumu viduslaiku Eiropā...
 
     Read 6 - Post
 
par ārkārtas stāvokļiem   
12:29pm 12/02/2019
  visi ņirgājas (un jūsu padevīgais tai skaitā) par to, ka kad Latvijā ziemā uzkrīt sniegs, pilsētās tiek izsludināts ārkārtas stāvoklis... tad nu lūk, šeit viss notiek operatīvāk un ārkārtas stāvokli izsludina pirms sniegs ir paspējis uzkrist.. jau otro reizi man tiek atceltas nodarbības foto skolā sniega dēļ... sniega, kura iepriekšējā reizē nemaz nebija... šodien atkal tas pats... nu, man, kā latvietim, tas ir sāpīgi, sevišķi, ņemot vērā, ka man viena nodarbība izmaksā kaut kur netālu no 100 dolāriem un naudu atpakaļ neviens negriezīs :P

Hello,

Due to the impending snow storm and its expected impact on the evening commute, NESOP and facilities will be closing at 5 p.m. today, Tuesday, February 12, 2019.
All evening classes are canceled.

Thank you,
NESOP
 
     Read 6 - Post
 
par eiropeiskumu (atkal)   
01:59am 12/02/2019
 
music: Jesus Christ Superstar
šodien pie Palaņaka (Survivor) uzdūros sekojošam novērojumam:

"I can see something is different about the girl. It's something European. Something malnourished. It isn't the daily recommended allowance of food and sunshine that make you beautiful by any North American standard. There's something waxy about how her arms and legs come out of her dress looking raw and white. You could see her living behind barbed wire."

mums daudzi Amerikāņi pat pirms mēs paspējam pavērt muti, jautā no kurienes esam un vairāki ir atzinušies, ka kaut kas mūsos no pirmā acu uzmetiena nodod eiropeiskumu... mēs par to daudz esam lauzījuši galvas - visas drēbes mēs esam pirkuši šeit uz vietas, tāpēc klasiskais arguments, ka eiropieši ģērbjas daudz labāk [to paši amerikāņi mums nereti ir teikuši] šeit nestrādā, izskatāmies mēs... nu... mēs esam baltie... šeit ir daudz balto, bet kopumā šeit ir tāds rosols, ka es vispār nesaprotu, kā viņi var kādā pamanīt neamerikāņus... ar dienvidamerikāņiem viss skaidrs, spāņi ir pārāk daudzās paaudzēs krustojušies ar dienvidamerikas indiāņiem, melnajiem un visu ko citu, un rezultāts ir izveidojies visai raksturīgs, pamanāms no pirmā acu uzmetiena... bet kas nodod mūs man galīgi nav skaidrs... mēs dzīvojam austrumu krasta ziemeļos, šeit gandrīz visiem vīriešiem ir bārdas, gari mati nav retums un es esmu pietiekoši daudziem redzējis matus kā man (Latvijā esmu redzējis tikai pāris reizes)... uzvedība... nu, uzvedamies mēs normāli, varbūt vienīgi esam klusāki, bet kā jau minēju, parasti cilvēki atpazīst mūsos eiropiešus pirms esam paspējuši bilst kaut vārdu... varētu jau domāt, ka pēc mūsu nožēlojamajiem stāviem mūsos atpazīst izdzīvojušos no PSRS bloka izdzīvojušos, bet tieši par krieviem vai austrumeirpu mūs neuzskata... general Europe... un jā, neviens nav spējis paskaidrot, kāpēc viņi tā domā, kas mūsos nodod eiropiešus.. 'don't know, you just look European'
 
     Read 6 - Post
 
par nepraktiskumu   
12:48am 11/02/2019
  dažreiz mani pārsteidz, ka dolārā nav 8 centi, kuri, savukārt, dalītos 12 mazākās naudiņās...  
     Post
 
par eiropeiskumu   
11:38pm 05/02/2019
  šodien portugāliete, kura Amerikā dzīvo 3 gadus izstāstīja to, ko es jau pirmajā mēnesī biju sapratis attiecībā uz sevi... interesanti, ka ne tikai es tā jūtos..

viņa stāstīja, ka dzīvojot Portugālē pat spāņi bija pretīgi ārzemnieki ar dumju kultūru, nemaz nerunājot par... piemēram, par vāciešiem, kuri kulturālā ziņā ir pilnīgi pretēji portugāļiem... teju visā... un nonākot Amerikā pēkšņi saproti, ka Tev ir tik daudz tuva ar visiem eiropiešiem un ne velna nav kopīga ar amerikāņiem... stāstīja par to, kā bija Brazīlijā un vakarā pie galda sēdējuši visi brazīlieši, viņa un kāds randoms vācietis... un pēkšņi viņa sapratusi, ka lai arī visi runā gandrīz viņas valodā, pēkšņi izrādās, ka viņa jūtas daudz labāk ar vācieti, kā ar šiem galīgi svešajiem un nesaprotamajiem cilvēkiem, kuri kaut kāda kosmiska pārpratuma dēļ runā nepareizā viņas valodā..

jā, amerikāņus kultūras ziņā es pat varētu saukt par diezgan neitrāliem... un vispār par cilvēkiem bez īpašas kultūras jeb ar drausmīgu kultūru sajaukumu, kur bez sporta komandu kanonizēšanas un pielūgšanas (arī daudzās Eiropas valstīs šī netrūkst) un small talkiem nekas jau baigi daudz arī nav... normāla ē... tauta, kas gandrīz neapgrūtina viesus ar savu kultūras bagāžu.. un te izrādās, ka šie cilvēki ir pilnīgi sveši... un kāds kulturāli diametrāli pretējs eiropietis pēkšņi šķiet bezmaz vai kā radinieks...
 
     Read 1 - Post
 
par bagāžu   
01:07pm 01/02/2019
  lielākās pēdējā laika galvassāpes - kā visu sapirkto aizstiept uz Latviju? ok, ar grāmatām ir skaidrs, tās es sūtu caur Latvian American Shipping Line uz savu biedrību, 40 mārciņu kaste izmaksā 40 dolārus un nekādu nodokļu, perfekti... nākamajam sūtījumam jau atkal piekrautas divas kastes un vēl mazdrusciņ, bet mēs neesam vēl bijuši slavenākajā un vecākajā Bostonas lietoto grāmatu lielveikalā, tāpēc teju garantēti būs arī trešā drīz... problēmas rodas ar citām lietām, piemēram, man tagad ir sapirkts visai daudz dažādu foto lietu - tās ir lielas, smagas un salīdzinoši vērtīgas... maksāt muitas nodokli - nedaudz par traku, tik pat labi es tad no Latvijas to visu varēju sūtīt... uz sevis stiept - pastāv ierobežojums - viena čekotā bagāža uz cilvēku... manā čekotajā bagāžā ielien precīzi mans jaunais fotoaparāts un statīvs... un tas arī viss.. uff... un vēl sapirktās drēbes (lidojām uz šejieni vasarā praktiski tikai ar to, kas mugurā, tāpēc viss sapirkts Amerikā) un dažādi citi krāmi... tā lūk... turpinām kalkulēt variantus...  
     Read 4 - Post
 
par atgriešanos #2..    
02:02pm 31/01/2019
  viss, man kabatā ir biļetes uz mājām... 3. aprīļa rītā būšu Rīgā..

ja nu gadījumā kāds gribēs patējot, droši - domāju, ka pirms doties mājās palikšu Rīgā vismaz dienu - divas, lai aklimatizētos Latvijā
 
     Read 13 - Post
 
par atgriešanos..    
12:17pm 31/01/2019
  eh, taisījos 26. martā doties mājās, bet 28. martā lidoju uz Atlantu... no pozitīvā - redzēšu Savannu (Floridā un pa ceļam šo to arī, bet tas man šobrīd nav tik interesanti)... no negatīvā... mājupbraukšana pārceļas...  
     Post
 
par roku spiešanu   
03:49am 31/01/2019
  braucot uz Ameriku es zināju, ka amerikāņi nespiež roku.. izrādījās, ka spiež... reti, bet spiež.. bet parasti tās ir vai nu sievietes, kuras pastiepj roku rokasspiedienam vai arī iepazīstoties vai atvadoties (ne satiekoties) vecāka gadagājuma vīrieši... vienāda statusa vīrieši roku viens otram parasti nespiež... vismaz no manas pieredzes..  
     Read 2 - Post
 
par šaudīšanos   
11:29pm 29/01/2019
  tik daudzsološi šodien skanēja "When you're shooting african american person..."

bet vispār šis pasniedējs ir ārkārtīgi politkorekts... tas, kurš bija nedēļas nogalē gan nekautrējās stāstīt nēģerjokus un ņirgāties par indieti... es nobildēju ļoti melna indieša portretu... viņš pasauca indieti, rāda viņam uz pārējiem portretiem (visi baltie) 'skat, redzi? un tagad paskaties uz savējo... zini kāpēc tāda atšķirība? tāpēc, ka Tu esi drausmīgi melns!"

nu, sanāca trūkties no viņa visiem... mani pirmajā dienā viņš uzrunāja tikai uz "you, Latvian, [come here, put it down, etc.]"... vēl forši, kad meitenei uzbļauj "oh, c'mon, you've fucked it up".... izklausās tas viss skarbi, bet patiesībā viss bija diezgan draudzīgi un не обидно, pret sevi viņš izturējās tieši tāpat, vienkārši tāda maniere....

mans pārsteigums bija, ka amerikāņi vispār ļoti daudz ņirgājas viens par otru, par visiem pārējiem un par sevi kopumā.. un melnais humors, kas ir amerikāņiem tuvu nestāv britu melnajam humoram, vienīgi amerikāņiem viņš biežāk nolaižas līdz kājstarpei, bet nebūt ne obligāti..
 
     Read 1 - Post