par saturēšanu un tualetes jautājumu |
|
|
01:19am 03/11/2019 |
|
man kopš agras bērnības ir kāds dīvains komplekss... nē, nez vai pareizi to saukt par kompleksu, drīzāk - uzvedības norma.. es nevaru iet uz krūmiem un es ļoti nemīlu publiskās tualetes... nu, t.i., varu, ja nav citas izvēles, bet man tas ļoti nepatīk.. pirmā traumatiskā šāda veida atmiņa man saistās ar piekto klasi, kad braucām uz Poliju uz nometni... protams, pastāvīgi tiek taisītas zaļās pieturas... autobuss apstājas meža malā un puikas pa kreisi, meitenes - pa labi... un es, lai arī audzis vienkāršā ģimenē, kur visi no laukiem, prasti ļaudis un neiespringst par tualetes jautājumu, t.i., nekas tāds audzināšanā nav rādījies, nekādas traumas, cik varu spriest, arī nav bijušas... bet iet uz krūmiem vienmēr ir bijis zem manas cilvēciskās pašapziņas.... es jau agri bērnībā iemācījos plānot savus tualetes apmeklējumus, zināju, kad un ko dzert un kad paciesties... un samērā agri iemācījos neatrodoties mājās iztikt ar vienu tualetes apmeklējumu dienā... tad nu lūk, mēs braucam uz Poliju, zaļajās pieturās es palieku autobusā, taču kaut ko es esmu izrēķinājis ne līdz galam... un Varšavā mans urīnpūslis grasās eksplodēt... kamēr vēl ir ciešams es ciešu, bet kad trešo reizi autobuss apmaldās un iebrauc nepareizajā pagalmā, es metos pie šofera un ultimatīvā kārtā lūdzu atvērt durvis tagad - tūlīt pat... metos laukā un, skaidrs, aizbēgot pietiekoši tālu no autobusa un ielienot kaut kādos dziļos krūmos, ar atvieglojumu atbrīvoju savu urīnpūsli no pārmērīgā spiediena... un... tas ir tas, kas joprojām saglabājies atmiņā kā šausmīgs pazemojums...
publiskajās tualetēs es joprojām nelietoju publiskos pisuārus, eju uz kabīnīti (lai arī man nav īsti nekādu kompleksu par ķermeni, bet publisku urinēšanu es tiešām neizprotu), un līdz pēdējam izvairos no krūmiem... vissmagāk ir ejot Camino... tur tas saucas Piligrim's business... tur ir liela fiziska slodze un sviedrēšana, tāpēc jāuzņem daudz ūdens un periodiska urinēšana ir neizbēgama... un tas ir tas, kas man Camino nepatīk visvairāk...
tādi lūk tualetes kompleksi un atkarība no vaterkolzeta... un šito visu atcerējos, jo vakar, dodoties uz visu dienu uz pilsētu, biju izdzēris lieku tējas krūzi :D
P.S. ja es tā turpināšu prokrastinēt, paspēšu atzīties visās apkaunojošākajās lietās :D kaut gan nekas daudz tāpat vairāk nav palicis.... vismaz nekas tāds, kas uz sitienu nāktu prātā.. |
|
|
|
Post |
|
par spiegošanu |
|
|
01:00am 03/11/2019 |
|
vakardien klīstot pa Lasnamjāi vienā brīdī iedomājos, ka vēl pirms kādiem 30 gadiem darot kaut ko tādu es ļoti riskētu tikt apsūdzēts spiegošanā... vazājas tāds bārdains indivīds tumšās brillēs bez konkrēta mērķa, igauniski nesaprot, krievu valodā nepareizs akcents, iet pagalmos, bildē stabus, kanalizācijas lūkas, ēkas, tai skaitā, militārus objektus, transporta pārvadus un citus stratēģiski svarīgus infrastruktūras objektus... viennozīmīgi, spiegs...
man patīk dzīvot šodien... vienīgi es vēl neesmu līdz galam priekš sevis nolēmis vai man patīk dronus regulējošie noteikumi... no vienas puses - man nepatiktu, ja visur lidinātos droni, no otras puses, pašam gribas, man taču pamatoti :D piemēram, šodien Mustamjāē pamanīju, ka kaut kas nav kārtībā ar gājēju celiņu tīklu... to būtu ļoti vienkārši noskaidrot paceļot dronu uz nieka 20 metriem, 50 metri jau būtu pilnīgi pārskatāmi un nekādā veidā neiespaidotu aviācijas drošību... bet nedrīkst... nu... varbūt arī labi, ka nedrīkst... bet būtu forši, ja būtu kaut kādas vienotās Eiropas atļajas, kuras izdotu pētniekiem un tiem, kas par tādiem izliekas, pat ja būtu jākārto kāds drošības eksāmens...
bet vispār, jā, man labāk patīk, ka tik viegli droni apkārt nelidinās... kaitina tā sīkšana un vispār - priekš kam cilvēki maksā tādas naudas par šīm mantiņām? tiešām neredzu tiem sadzīvisku pielietojumu... tās smukās bildītes ļoti ātri apnīk, ja tām nav konkrēta mērķa... |
|
|
|
Post |
|
par manu krievu valodu Igaunijā |
|
|
12:33am 03/11/2019 |
|
pirmoreiz Igaunijā biju kaut kad aizvēsturiskā pagātnē, kad lilai mani aizvilka uz Nightwish koncertu... toreiz mēģināju ar vietējiem runāt krievu valodā, bet tā kā tie pārsvarā bija jaunieši, turklāt nacionālisma uzplūdā, neviens ar mani nerunāja... tā nu es iegaumēju, ka Igaunijā jārunā angļu valodā... pagājuši daudzi gadi un es n-tās reizes esmu pārliecinājies, ka Igaunijā VISI zina krievu valodu un angļu valodā runā tikai jaunieši lielajās pilsētās un ta ne visi.. bet joprojām nevaru pierast runāt ar igauņiem krieviski... vajadzīgs laiks... pastāvīgi sāku runāt angliski un kad cilvēks nesaprot, pāreju uz krievu... un šodien, esot Igaunijā trešo dienu, beidzot dienas otrajā pusē izdevās salauzt šo barjeru un sākt runāt krievu valodā... savdabīgi, sevišķi, ņemot vērā, ka krievu valoda man ir daudz labāka par angļu (pēc stundas runāšanas parasti pazūd latgaliešu akcents un runāju tekošā Vitebskas krievu valodā), bet izveidojušās barjeras salauzt grūti... un nākamreiz atbraucot es atkal mēģināšu runāt angliski...
un ar leišiem ir tieši pretēji, tur es parasti mēģinu runāt krieviski, kaut arī lieliski zinu, ka Lietuvā krievu valodu zina ārkārtīgi maz cilvēku, viņiem sabrūkot Padomju savienībai bija 8% krievu, tagad esot ap 4% palicis.... un ja neesi Visaginā, Šauļos vai Viļņā, vari pat necensties runāt krievu valodā, tevi tik un tā neviens nesapratīs... te var mēģināt poļu valodu, ar angļu arī neko raiti parasti neies... tad nu kad iedzīvojos, man ir noteikums, ka ar veciem cilvēkiem mēģinu runāt krievu, ar jauniem - angļu, bet ja ir Regita, tad ļauju runāt viņai, viņai ir samērā tekoša poļu valoda... es tik tā, pastostīties poliski varu kaut ko, kaut gan saprotu lielāko daļu...
P.S. rakstu postus cibā prokrastinējot, lai neatlasītu bildes bloga ierakstam par Īriju... :P |
|
|
|
Read 2 - Post |
|
par krievu valodu Igaunijā |
|
|
12:17am 03/11/2019 |
|
kas man patīk Igaunijā, tas ir krievu valodas statuss... Igaunijā ir pilsētas, kur igauņi praktiski vispār nedzīvo, visi ir krievi vai vietējās etniskās grupas, kuras arī runā vai nu savējā dialektā vai krievu valodā, pārsvarā tas ir Peipusa krastā un Ziemeļaustrumos... tad nu lūk, tur kur nav igauņu pilsētvidē sastapt igauņu valodu praktiski nevar, viņa šeit nav vajadzīga, jo neviens tik un tā tajā nerunā.. viss ir krievu valodā... Tallinā gandrīz puse iedzīvotāju ir krievi vai krieviski runājošie, tāpēc ne tikai biznesiem, bet arī municipālajā līmenī paziņojumi, brīdinājumi, norādes, u.c. parasti tiek dublēti krievu valodā... manuprāt, tas ir ļoti pareizi un latviešu attieksmi pret visām valodām un dialektiem, atskaitot vidus dialektu, uzskatu par visai nacistisku... visa pļāpāšana par to, ka ja mēs tagad atļausim krievu valodu, latviešu valoda izmirs, ir vienkārši nejēgu pļāpāšana... 50 gadus, kamēr visiem bija obligāti jārunā krievu valodā, neizmira, bet tagad, ja mēs atļausimies nodublēt uzrakstu 'augstsprieguma līnija/bīstami' krievu valodā, valoda ņems un izmirs... tas tāds mazo tautu mazvērtības komplekss...
nē, nu, igauņiem jau arī nav viss tik gludi... viņi arī cepas par okupācijas faktu, ar valdības rīkojumiem paziņo par noziedzīgiem noziedzīgus nodarījumus tālā pagātnē (šis man arī šķiet absurdi, bet nu labi), kasa galvu kā tikt vaļā no Padomju mantojuma un kaut kur sanāk eleganti un kaut kur nesanāk vispār (lieliskākais piemērs - Linnahall, kad biju šeit pirmoreiz, piedzīvoju smagas kognitīvās disonances lēkmi)... bet no otras puses, Tallinā ir memoriāls, kur dažādos laikos dažādas varas ierīkoja memoriālu, un tie visi ir saglabājušies - Otrajā pasaules karā kritušie vācu kareivji, Otrajā pasaules karā kritušie Sarkanās armijas kareivji (tur gan stāv zīme, ka iet nedrīkst, akmens uz galvas var nokrist, bet es tāpat izložņāju, man galva cieta), un pēdējais - deportētie un no Sarkanā terora cietušie igauņi... un viss tas vienā ģeogrāfiskā lokācijā... vislielākais šoks par vāciešiem, šo vēl jāpapēta, kāpēc Padomju laikā šo visu nenobuldozerēja...
respektīvi, man patīk, ka igauņiem ir nedaudz mazāks mazvērtības komplekss, kā latviešiem... tas ir forši, jo mazāk mazvērtības kompleksu, jo mazāk ksenofobijas, tādējād - mazāk naida un nevajadzīgu kasīšanos savā starpā... |
|
|
|
Read 1 - Post |
|
par igauņu valodu |
|
|
11:09pm 02/11/2019 |
|
tomēr ir pārsteidzoši cik daudz var saprast igauņu valodā vienkārši zinot latviešu valodu.. tā laikam arī ir tieši tā mūsu valodas daļa, kura ir atšķirīga no leišiem... zināju, ka aizguvumu abos virzienos ir daudz, bet pēdējās dienās šokējos, cik daudz spēju saprast somugru valodā rakstītajā un pat nedaudz runātajā... |
|
|
|
Read 5 - Post |
|
par tualetes papīru viesnīcās |
|
|
11:08pm 02/11/2019 |
|
ļoti bieži, es pat teiktu, gandrīz vienmēr viesnīcās ir neiesākts tualetes papīra rullis... kur viņi liek iesāktos? |
|
|
|
Read 3 - Post |
|
par zobu pastu |
|
|
01:08am 01/11/2019 |
|
kāpēc Rietumu pasaulē - Eiropā un Ziemeļamerikā viesnīcās, hosteļos, moteļos, apartamentos, kotedžās, viesu namos un pārējos bungalo nekad nav zobu pastas? ir šampūniņi, dušas želejas, ziepes, periodiski gadās dušas cepurītes vai vienreiz lietojamās ķemmes un citi prieki, taču NEKAD nav zobu pastas? tā ir sazvērestība? vai cēloņsakarība? es kaut ko nezinu vai nesaprotu? |
|
|
|
Read 12 - Post |
|
par modernajām attiecībām |
|
|
12:40am 01/11/2019 |
|
mēs ar sievu dzīvojam dažādās pilsētās, starpā 250 kilometri... sieva periodiski nedēļas nogalē atbrauc ciemos... kad var... bet viņa strādā un studē, tāpēc kā sanāk... šobrīd, piemēram, esam Tallinā... nu kā, esam, es esmu dzīvoklī Lasnamjāē, sieva - viesnīcā centrā... mēs pusslepus satikāmies, viņa man sapirka produktus, es viņu pavadīju uz viesnīcu un mēs atvadījāmies... un turpmākajās dienās viņa studēs, es valkāšos apkārt un bildēšu soliņus un veloceliņus un erkerus un citus urbānus jaukumus, bet sieva darīs tieši to pat, tikai citā pilsētas daļā... un viņa to darī studiju ietvaros, es to darīšu... es nezinu, tāpēc, ka man patīk to darīt... un gandrīz tieši pirms gada mēs tieši tāpat naktī pusslepeni tikāmies Nešvilā... un esam tā darījuši visur kur... viņa brauc, jo vajag... bet es kaut kur ēnā kā tāds satelīts velkos pakaļ... un katrs darām savas lietas... un jā, mēs abi uzskatām mūsu laulību par laimīgu... |
|
|
|
Post |
|
par Breksitu |
|
|
01:12am 31/10/2019 |
|
pabraukājām pa Ziemeļīriju... ja breksits no šeijienes izskatās pēc farsa, uz vietas tas izskatās pavisam savdabīgi... un cilvēku attieksme mijas no Amerikas melnās sabiedrības attieksmes pret Trampu intensitātes līdz reālai rēkai... vispār, šķiet, ka īri šo pasākumu diezgan izbauda, bet jautāti visbiežāk atbild, ka par šo jautājumu jūtas confused...
un vēl izskatās, ka daļa Ziemeļīrijas labprāt apvienotos ar Īriju... astoņmetrīgas sienas, kas atdala katoļus no protestantiem un parādes ar īru karogiem sniedz vielu pārdomām... un... es nekad nebūtu iedomājies, ka Rietumeiropā kaut kur uz sienām var karāties atklāti ekstrēmiski, aicinoši uz vardarbību, valsts šķelšanu, nepakļaušanos un terorismu plakāti un sienu gleznojumi... iespaidīgi un nedaudz baisi... Belfāstā aicina sist katoļus, Derijā aicina sist protestantus un pievienoties Īrijai... |
|
|
|
Read 4 - Post |
|
par Otro pasaules karu un Vācu kinomotogrāfu |
|
|
01:09am 31/10/2019 |
|
Man nav ne mazāko simpātinu ne pret nacismu, ne Hitleru, ne karu kopumā... manā izpratnē jebkurš karš ir noziegums un jebkurš karavīrs ir noziedznieks un karā varonības nav... bet... runa par ko citu... es tiešām gribētu redzēt filmu, kur parādītu vācu armijas sasniegumus vai varonību 2. pasaules karā.... pastāvīgi stāsta par sabiedroto un krīvu varonīgajām uzvarām, bet visi vācieši ir nožēlojami noziedznieki, neģēļi, un pastulbi gļēvuļi.... bija filma par Rommelu, bet arī pārāk politkorekta un ta tikai tāpēc, ka viņš bija iesaistīts atentātā pret Hitleru... īsumā - jau sen pietiek filmu par Otro pasaules karu... bet ja uzņemt kaut ko, labāk pamainīt puses un paskatīties arī no cita skatu punkta...
starp citu, runājot par sabiedroto varoņdarbiem, var palasīt kaut vai latviešu emigrantu memuārus, kuri atradās Vācijā kara beigās... kā no uzlidojumiem cieta nevainīgi cilvēki... kā bumbas tika mestas izklaides pēc uz zemnieku mājām... kas notika, kad ienāca amerikāņi un kā tie izturējās pret bēgļiem... ar ko vispār vācieši bija sliktāki? vai krievi? atšķiras tikai iesaiņojuma papīrītis, bet būtība no tā nemainās... |
|
|
|
Read 5 - Post |
|
par Netflix |
|
|
12:36am 31/10/2019 |
|
bez netfliksa pasaule būtu labāka... bet Netfliksa pasaule bija labāka... sākās viss nevainīgi, bet tad netflikss nolēma sākt iespaidot kino pasauli... sāka pirkt seriālus, pēc tam arī filmas un uzņemt savas... un tagad mēs esam nonākuši situācijā, kad ieraugot uzrakstiņu Netflix, slēdzam laukā... nu... nopietni, viss, kam viņi pieskaras, kļūst par politkorektu garlaicīgu draņķi... un pat islandiešu kino... es vienmēr ļoti mīlēju islandiešu kino... protams, vienmēr tur ir bijis gana daudz popsīga treša, taču uz citu valstu fona tas procents bija nenozīmīgs... un te, viena pēc otras sāk parādīties islandiešu filmas ar netfliksa logotipu... un pilnīgi acīs griež, kad redzi, kā sākotnējā scenārijā ar sarkanu zīmuli ir liktas izmaiņas, filmai absolūti nevajadzīgas, bet politiski pamatotas... pēkšņi, tā starp citu, galvenā varone izrādās lesbiete, ko parāda precīzi vienā, pilnīgi no konteksta izrautā 20 sekunžu ainā, tad izrādās arī otra galvenā varone lesbiete, arī absolūti neskaidri kāpēc, un abas, protams - vientuļās mātes... un protams, ka jābūt nēģeriem, jo kā tad rasu tolerance Islandē? vīrieši despoti, sistēma akla, sievietes cietējas, vientuļās mātes cietējas, lesbietes cietējas, nēģeri cietēji (Islandē tam nav grūti noticēt)... un pēdīgi vientuļu asaru izvilina islandiešu puikas filosofēšana par to, ka valstīs, uz kurām lido lidmašīnas, gan jau ir tik silti, ka var staigāt šortos visu dienu...
īsumā, kino pasaule bija labāka, kamēr nebija Niksona, Netfliksa un kamēr puse pasaules kinostudiju daļu nepiederēja ķīniešiem... un neatkarīgais kino arī sekojot modei kļūst arvien tolerantāks un garlaicīgāks, un glutēnu nesaturošs... |
|
|
|
Read 4 - Post |
|
par datējumu un vispār pieņemto faktu precizitāti |
|
|
10:10pm 10/10/2019 |
|
interesanti redzēt precīzus vēsturiskus gadskaitļus un datumus, sevišķi - pirms mūsu ēras...
pirms mēneša uzzināju, ka nav īsti zināms, kad dzimusi mana vecmamma... ir zināms aptuvenais datums, kurš tad arī ierakstīts pasē... atnācu sveikt svētkos, bet priekšā kāda viņas draudzene, kura pārsteigta, ka dzimšanas diena šodien... izrādās, ka viņa sveic pavisam citā datumā... pēc tam mamma izstāstīja, ka pilnīgi pamatoti... ka iespējamie datumi atšķiras uz vairāk kā nedēļu, tāpēc izvēlēts randoms datums...
nu lūk, bet Cicerons ir dzimis 106. gada pirms mūsu ēras 3. janvārī...
starp citu, saistībā ar vispār pieņemto vēsturisko datu patiesumu iesaku palasīt Alda Pūteļa "Pārdomas par latviešu mitoloģiju".. viņš minēja, ka kaut ko raksta par mitoloģiju pirms pāris gadiem, bet tagad netīšām satikāmies Rīgā un izrādījās, ka grāmata jau izdota... tai pašā dienā aizgāju uz Zinātņu akadēmijas augstceltni un nopirku... zināju, ka būs skarbi, bet nezināju, ka tik ļoti... |
|
|
|
Post |
|
par bārdu |
|
|
09:22pm 04/10/2019 |
|
bārda man ir kopš vecuma, kad tā sāka augt, noskuvis to savā mūžā esmu bijis mazāk kā piecas reizes un visas 'noskuvis', nevis 'skuvis', t.i., pēc noskūšanas tā turpināja netraucēti augt... un šodien es izskatos pēc hipstera... apmēram saprotu kā jūtas cilvēki, kuri, piemēram, neēd gaļu kaut kādu savu apsvērurumu dēļ, nevis tāpēc, ka visādas eko/humano/šizo tendences ir trendā un visi iemācījušies domāt tā, kā vajag...
UPD: ieraudzīju savu avatāru, nedaudz padomāju un sapratu, ka bārda ta man ir ne tāpēc, ka bārdas ir trendā... bet bārdas veidolu gan laikam tiešā vai netiešā veidā tomēr nosaka laikmeta prasības... tā ka es arī esmu pakļauts popkultūrai, gan jau ne mazāk par pārējiem |
|
|
|
Read 5 - Post |
|
par grāmatu nevainību |
|
|
05:16pm 04/10/2019 |
|
kādreiz likās ļoti jauki, ka vecajām grāmatām nav sagrieztas lapas, taču kad lasīt grāmatu bez grāmatu naža nav iespējams, tas vairāk nešķiet tik jautri... normālai grāmatai, lai sagrieztu lapas, aiziet līdz pat stundai... protams, reti gadās, ka rokās nonāk veca grāmata, kuru nekad neviens nav lasījis, t.i., ar joprojām nesagrieztām lapām, taču biežāk, kā gribētos... turklāt, grāmatas ar nesagrieztām lapām antikvariātos ir ievērojami dārgākas, tāpat kā jaunavas vergu tirgū...
jā, starp citu, agrāk griezu ar biroja nazi (nezinu, kā pareizi saucas, ar maināmiem asmeņiem, nolaužamiem galiem), taču nereti sanāca iegriezt lapā... un tagad Zviedrijā par kādām 10 - 15 kronām nopirku vecu sarkankoka papīra nazi un izrādījās, ka tas tiešām strādā un strādā lieliski...
ko es ar to visu gribēju teikt? man labāk patīk lasīt, kā griezt lapas :D |
|
|
|
Post |
|
par vērtībām |
|
|
06:39pm 30/09/2019 |
|
dažreiz es iedomājos, ka es esmu ļoti interesants cilvēks, kuru pazīt... taču ļoti ātri saprotu, ka es esmu interesants cilvēks, kuru pazīt tikai man pašam un vēl kādiem pieciem cilvēkiem, pārējiem es esmu garlaicīgs vai kaitinošs snobs.. tas pats attiecas arī uz mūsu bibliotēku, par kuru mēs jūsmojam katru dienu vien skatoties uz grāmatuplauktiem, bet neviens no viesiem, kas ir ticis mūsu bibliotēkā, nav īpašu interesi izrādījis... tas pats ar kamerām, ar kurām es bildēju - es pirms pāris gadiem būtu gatavs uz noziegumu, lai vismaz pabildētu ar to, nerunājot par būšanu īpašumā... un kad es laukā ar tādu bildēju, kad kāds fotogrāfs iet garām, maksimums - painteresējas - kāda velna pēc staipi šo krāmu apkārt... |
|
|
|
Post |
|
par Rihteru |
|
|
01:39am 30/09/2019 |
|
jāatzīst, ka mani ļoti uzrunā Gerharda Rihtera darbi... Amerikā viņa bija daudz... bija forši... |
|
|
|
Post |
|
pat provinciālo koncertiešanu |
|
|
05:56pm 15/09/2019 |
|
vienmēr ir sajūsminājis Gorā, ka mūziķi uz skatuves sofītu gaismās ir t-kreklos, bet klausītāji, kuri sēž tumsā un saspiesti ka siļķes mucā - uzvalkos un vakarkleitās... |
|
|
|
Post |
|
par latgaliešu (un latviešu) valodu |
|
|
04:59pm 05/09/2019 |
|
vispār, jāatzīst, ka pat neskatoties uz to, ka ikdienā lielākoties sanāk runāties latgaliešu valodā, ja man kaut kur ir jāuzstājas vai kaut kas jāstāsta, labāk izvēlos tomēr runāt latviešu vai krievu valodā... latgaliešu dialekti, lai arī attīstās, tomēr tas notiek pārāk lēni un tie nav piemērojami kvalitatīvai populārzinātniskai diskusijai... rīt man ir jāiet uz interviju par Padomju mantojumu Latgales urbānajā vidē un jārunā latgaliski, un es izmisīgi cenšos izdomāt, kā lai savā vietā aizsūta sievu, kura latgaliski runā daudz labprātāk un nepiespiestāk par mani... diskutēt var tikai tad, ja pārvaldi ne tikai faktus, bet arī valodu...
nu, jā, varētu kasīties, ka es latgaliešu saucu par valodu... itkā jau vidus dialektā rakstītajā likumā teikts, ka latgaliešu dialekts ir latviešu valodas paveids, bet tas tāds ngedaudz neadekvāts panlatvisks skatījums uz lietām... pirms Kronvalda, Alunāna un draugiem vidus dialektu ne katrs šodienas latvietis sapratīs, savukārt, tā laika latgaliešu valoda lasās vieglāk, kā šodienas variācijas, kuras ir samocījuši šodienas valodnieki... ja atrastos tādi Kronvalds un Alunāns, Mīlenbahs un Endzelīns, kuri apvienotu daudzos latgaliešu dialektus vienā loģiskā sistēmā, radītu daudz maz adekvātu gramatiku un papildinātu ar iztrūkstošajiem jēdzieniem, tā kļūtu par pilnvērtīgu valodu, kurā tad varētu vest gudras diskusijas, rakstīt zinātnisku literatūru un mācīties skolās... pagaidām, diemžēl, cik latgaliešu, tik dialektu, trūkstošie jēdzieni un runātāja ausij arhaiski/prasti skanošie vārdi tiek aizņemti vai aizvietoti no latviešu un krievu valodām, pastāv divas lielās rakstības formas un vismaz divas mazāk izplatītas - tās visas ļoti nepilnīgas... jauniešiem šobrīd ir tendence sliekties uz Leikumas kundzes gramatikas lietošanu (kā alternatīva vecākām formām, kuras radītas pirms simts un vairāk gadiem), bet Leikumas kundze ir pavisam nelielā Dienvidlatgales dialekta nēsātāja, kurš ir visai atšķirīgs no ievērojami lielākiem Rēzeknes un Ludzas dialektiem, tāpēc arī gramatika nav piemērojama, nemainot valodu - jēdzienus, gramatiku...
nez, man tomēr domāt, ka latgaliešu valoda izmirs... jā, 19. gadsimta vidū - beigās, kad šodienas latviešu valoda tika sacerēta, latgaliešu dialekti skanēja ļoti līdzīgi, kā šodien un vecmāmiņas vēl šodien runā ļoti līdzīgi... un tajā pašā laikā vidus dialektā uzrakstītais šodien jau ir pilnīgs, ne vienmēr saprotams arhaisms... nu, izmirs, lai mirst... godīgi sakot, kopš tiku vaļā no nacionālā romantisma, vairāk īsti neredzu arī valodām tādu vērtību, kā agrāk... nu labi, pazudīs latgaliešu vai latviešu valoda, angļu valoda vulgarizēsies līdz nepazīšanai (šodien visa pasaule runā angļu valodā, nēsātāji 10%, pārējie tā vai citādi valodu kropļo), visi pāries uz ķīniešu valodu vai uz kādu esperanto analogu... ko tas vispār maina? kas vispār ir valoda? katru gadu tā mainās un pat manas ne īpaši garās dzīves laikā es redzu, kā ir mainījušās latviešu un krievu valodas... tāpēc man sāk kļūt smieklīga un nedaudz garlaicīga šķēpu laušana par valodu lietošanu... jārunā ir tādā valodā, kādā tevi saprot sarunu biedrs, tas ir vienīgais, kas ir svarīgi... un no tāda aspekta, piemēram, latgaliešu valoda bija aktuāla pēdējoreiz kādos piecdesmitajos vai sešdesmitajos gados, kad daudzi latgalieši latviešu valodu banāli neprata un nesaprata... šodien visi latgalieši saprot latviešu valodu, visi ukraiņi un baltkrievi - krievu valodu, visi indiāņi tā vai citādi runā angļu valodā, puse izraēlas runā krievu valodā un pārējā puse uz pusēm angļu un vācu valodā, un tā tālāk... laikam tomēr mazajām valodām ar laiku vieta paliks muzejos un filoloģijas grāmatās... mēs dzīvojam globālā pasaulē un ir tik neērti, kad aizbrauc uz kaut kādiem portugāles laukiem un lai arī norēķināties ērti var ar dzimtajiem eiro, bet saprot viņi tikai portugāļu valodu un zina trīs vārdus spāņu...
uff... aizrāvos... kopumā, pamatdoma tāda, ka nacionālisms ir divdesmitā gadsimta atavisms, šodien pasaule ir pārāk maza, lai turpinātu dzīvot 'mēs un viņi' sistēmā... bet ja pavisam godīgi, viss ir par to, ka es nevēlos runāt latgaliešu valodā rādio ēterā jo 1) es neprotu 'oficiālo' latgaliešu valodu (latviešu valodas vārdi ar latgaliešu dienvidlatgales dialekta galotnēm) un man ir pārāk maza latgaliešu valodas aktīvā vārdnīca, 2) es neesmu runātājs, es esmu rakstītājs, runājot ierakstā nav iespējams pārbaudīt faktus, 3) man nepatīk mana balss ierakstā... lūk... besī ārā... visas cerības uz sievu :D |
|
|
|
Read 2 - Post |
|
par skandināviem (pavisam mazlietiņ) |
|
|
09:42pm 30/08/2019 |
|
Pēdējās dienas dzīvojos pa Zviedrijas rietumu krastu (pārsvarā pa jahtklubiem gan) un man parādījās sajūta, ka es saprotu, kāpēc amerikāņi un kanādieši, kuri atbrauc dzīvot uz Skandināviju, drīz vien meklē sev jaunas mājas kaut kur tālāk uz dienvidiem. Klimats šeit nav pie vainas, pat salīdzinot ar kādu Bostonu šeit klimats ir tīrais kaifs (nu, nerunāsim par aizpolārloku, protams), ko nu teikt par drūmākiem Kanādas nostūriem? Skandināvi man vienmēr ir patikuši, viņi ir jauki, laipni, patīkami cilvēki un varbūt nekas, ka nedaudz par introvertu priekš Jaunās pasaules iemītniekiem? Šajās dienās ir sanācis vairāk pakomunicēt ar vietējo tautu un visi joprojām ļoti jauki, laipni un patīkami... un viņiem ir pilnīgi vienaldzīgas tavas problēmas. Man ir grūti iedomāties situāciju Amerikā vai Eiropā, un pat Latvijā, kad visu dienu var noskraidīt no vieniem pie otriem ar absolūti banālu lietu, pilnīgu sīkumu, kur no cilvēka absolūti nekas netiek prasīts, tikai piecas minūtes iedziļināties jautājumā, un visi kā viens izdomā elegantus iemeslus, kā lūdzēju pasūtīt ellē ratā. Viens un tas pats notiek ar privātpersonām, ar ierēdņiem, ar melnstrādniekiem, ar personām, kuru tiešie darba pienākumi ir saistīti ar apskatāmās situācijas risināšanu. Nepalīdz ne lūgumi, ne aicinājumi iejusties cita ādā, un tikai, kad piedāvā naudu, tad cēlais zviedrs saviebjas un aizgriežas. Kopumā, cirks.
Cita lieta, kas mani samulsināja un ne mazāk samulsinātu mūsu ieceļotāju no Rietumiem - privātās teritorijas izpratne. Radās sajūta, ka šeit šādas izpratnes vispār nav. Vakardien sanāca pabūt teju pusē prinvāto un industriālo teritoriju Gēteborgā gar Gota kanālu. Sākumā pa teritoriju vārtiem iekšā bija nedaudz bailīgi un ļoti nekomfortabli braukt, bet jau pēc kādas piektās tas sāka veikties daudz vieglāk. Un nevienu reizi, neviens mums neko neaizrādīja. Tikai vienu vienīgu reizi jau vēlu vakarā atgriežoties pie teritorijas vārtiem tie bija ciet. Nolēmām, ka tagad jau nu gan nekas labs nav sagaidāms, taču pēc brīža vārti automātiski atvērās un izlaida mūs laukā. Amerikas atšķirība ir tā, ka tur ir gaužām maz žogu, taču katram sunim ir skaidrs, ka jau nokāpjot zālājā no ietves esi iegājis kāda privātā teritorijā un tagad būs ziepes.
Bet varbūt man vienkārši ir dīvainas pieredzes un tas absolūti ne ar ko nav saistīts. |
|
|
|
Read 3 - Post |
|
par Instagramu |
|
|
05:20pm 16/08/2019 |
|
es beidzot sapratu, kāpēc neesmu spējis sākt lietot Instagramu (kaut arī mēģinājis vairākkārt, man tak visas modeles tur dzīvo)... iemesls varētu būt tas pats, kas ar Tviteri (kuru arī tā arī nekad nesāku lietot) - es tomēr dvēselē esmu blogeris, es neprotu izteikt domu desmit vārdos vai vienā bildē - es vienmēr sagremoju, priekšvēsturi izstāstu un vēl padiskutēju... neprotu es piecos vārdos domu pateikt, tad pat es pats pēc mēneša nesapratīšu par ko ir runa... nu un Instagrams ir vizuālais Tviteris... kopumā, tādiem kā es - nejēdzīga padarīšana... |
|
|
|
Read 4 - Post |
|
|
|