| par sen aizmirsto |
|
|
| 12:26pm 06/08/2019 |
| |
pirms gada ierados Amerikā... nu jau labu laiku esmu mājās un praktiski rehabilitējies |
|
| |
|
Post |
| |
| par sociālo vientulību |
|
|
| 05:09pm 11/07/2019 |
| |
vientuļākā diena gadā ir dzimšanas diena, kad nevari nevienam piezvanīt vai uzrakstīt baidoties saņemt apsveikumus.. un ja zvana saņēmējs arī neatcerēsies, ka tev ir svētki un neapsveiks, tad vēlāk, kad uzzinās, par to jutīsies slikti... nu, kopumā, stulbi... no otras puses - labi, ka es jūtos labi nekomunicējot ar cilvēkiem... bet tik un tā izmantoju situāciju, ka cilvēki zvana, lai apsveiktu, tad var parunāt par visdažādākajām citām lietām....
dzimšanas diena man pārstāja būt ļoti aktuāla kādu 16 vai 18 gadu vecumā, šķiet... bet kā kādreiz teica mana mamma - 'izlaidumi, dzimšanas dienas, kāzas, etc. nav svētki tev, bet gan pārējiem, vienkārši paciet' |
|
| |
|
Read 1 - Post |
| |
| par draugiem (atkal) |
|
|
| 01:43am 07/07/2019 |
| |
interesanti, ka kamēr bijām Amerikā, visvairāk pietrūka draugu... atgriežoties dažus satikām, bet kontakts ar to arī, būtībā, viss beidzās... kontakts ar vecajiem draugiem ir praktiski pagaisis... acīmredzot, gan mēs esam iemācījušies dzīvot bez viņiem, gan viņi bez mums... bet nu, sāk kļūt garlaicīgi, tāpēc nolēmām, ka jāsaaicina draugus uz pikniku mūsu laukos... vispār jau gribēju rakstīt garu sūdzēšanos par to, ka 'mani neviens nemīl, un es nevienu nemīlu', bet pēc pirmā teikuma pārdomāju :D
vispār, ja šo kāds lasa, tātad apriori ir draugs... tātad, ja Tev, mans draugs, nekas drausmīgi svarīgs nav paredzēts nākamajā svētdienā (14. jūlijā), priecāsimies Tevi redzēt mūsu lauku īpašumā (kas ir kādus 10km no Rēzeknes Rāznas virzienā)... līdzi jāņem sev ēdamais, dzeramais un zem dibena paklājamais (ja nu gribas pasēdēt vai pagulšņāt)... no savas puses apsolām jauku vietu meža vidū un savu (un citu draugu) kompāniju... iespējams, ka kaut ko mēģināsim gatavot uz ugunskura, bet uz to īpaši paļauties nevajag, tāpēc savu sviestmaizi vai cepamdesiņas labāk tomēr paņemt līdzi...
pieteikšanās nav obligāta :D mūsu mājas feisbukā un koordinātes... Regita gan jau būs agrāk, bet es tur būšu klāt ap trijiem... |
|
| |
|
Read 8 - Post |
| |
| par relativitāti |
|
|
| 01:21pm 19/06/2019 |
| |
nesen konstatēju, ka Porto esmu bijis divreiz vairāk reizes, kā Liepājā, Barselonā vai Lisabonā - divreiz vairāk, kā Ventspilī, un tā tālāk... Liepāja (atšķirībā no Ventspils) man patīk, bet iemesls, kāpēc es tik reti esmu Kurzemē ir nedaudz paradoksāls - Kurzeme ir tālu no Rēzeknes... un vēl interesanti, ka Rietumkurzemi man ir ļoti grūti uztvert kā Latviju |
|
| |
|
Read 8 - Post |
| |
| par dzīves izvēlēm |
|
|
| 09:59pm 17/06/2019 |
| |
man vienmēr ir bijusi gatava atbilde/es nekad neesmu aizdomājies - kāda velna pēc es savulaik aizgāju studēt psiholoģiju? un kāpēc turpināju studijas maģistratūrā? tas tik ļoti neizskatās pēc manis...
vai arī kaut kurā dzīves brīdī man ir notikusi kaut kāda personības šķelšanās? vai vairākas? man nevienā brīdī nav bijis kauns vai nožēla ne par ko, ko es jebkad esmu darījis, taču pārāk daudzas lietas neizklausās pēc manis... un tad man cilvēki, kuri pazina agrāk un kontakts bijis pārtrūcis, saka, ka mani vairāk nepazīst... un es nepazīstu sevi iepriekšējo..
un vēl man jau vairākas nedēļas stāvēja atvērta Cibas jauna ieraksta lapa ar tēmu "par 1945. gadu", un katrreiz es to atvēru, saviebos un atkal minimizēju...
izklausās pēc nelielas krīzes... man ir jāsaņemas, jāpārstāj nodarboties ar dažādām muļķībām, kā remonti un lauku pļaušana, jāsāk bildēt, rakstīt, lasīt un radoši pilnveidoties.. Ciba ir mans personīgais psihologs, ibio :P |
|
| |
|
Read 3 - Post |
| |
| par grāmatām |
|
|
| 03:03pm 17/05/2019 |
| |
mani šokē cilvēki, kuri ienākot telpā ar daudz grāmatām, nepievērš ne mazāko uzmanību tām... pēdējo mēnesi dzīvoklī remonts un daudz strādnieku staigā šurpu un turpu, un vēl neviens nav pievērsis uzmanību grāmatām... un tikai viens pievērsa uzmanību lielformāta kamerai, kura pus dzīvokli aizņem... atzinās, ka Padomju laikos arī filmiņas vannasistabā attīstīja... es laikam esmu kaut kāds frīks... |
|
| |
|
Read 6 - Post |
| |
| par draugiem |
|
|
| 11:03pm 27/04/2019 |
| |
pie iepriekšējā ieraksta sanāca padomāt par to, kas ir un kas bija mani draugi un par galveno sievas iebildumu pret mani... sievas galvenais iebildums ir tas, ka es ar zināmu nicinājumu izturos pret vairumu viņas paziņu un tā kā viņa ir samērā sabiedriska persona, vīrs, kurš cilvēkus labākajā gadījumā ignorē, ir problēma... man ir tā, ka ja es saprotu, ka cilvēks man nekādā ziņā nav interesants, man ir grūti piespiest sev ar to komunicēt... sevišķi stulbi ir gadījumos, kad kaut kur kopā ceļojam vai esam kādā pasākumā un es vienkārši ne ar vienu nerunāju vai arī runāju tikai ar sievu... es nezinu, ko par mani domā viņas draugi, bet noteikti neko labu... bieži vien tie ir gana inteliģenti cilvēki, bet izskatās, ka intelekts vien nepadara cilvēku interesantu... man ir grūti pieņemt viņu dzīves vērtības un mērķus, viņu pasaules redzējumu... nu, ne jau tā, ka man gribētos kādu pārliecināt par savas izpratnes pareizību, vienkārši man nav interesanti runāt ar cilvēkiem, kuri tik ļoti krasi atšķiras no manis un kuriem galīgi nav nekā ar mani kopīga... un galvenais - no kuriem man galīgi nav ko mācīties...
un tad es vakar padomāju par to, kas ir mani draugi... nu, kad es dzīvoju Rīgā, visi mani draugi bija intelektuāli snobi un es viņus ļoti mīlēju un daļu no tiem joprojām turpinu latenti mīlēt un garajos ziemas vakaros pēc tiem klusi nostaļģēt, pat neskatoties uz to, ka kādi cilvēki nav satikti piecus un vairāk gadus... un tad ir mani Rēzeknes draugi, starp kuriem ir vien kādi pāris, kurus varētu nosaukt par intelektuāļiem, bet arī tie ir tādi 'piezemēti' intelektuāļi, kuriem redzesloks ir plašs, idejas interesantas, bet par to, kurš un kāpēc krutāks - Freizers vai Teilors, padiskutēt nevar.. cilvēki, kuri daudz lasa, daudz zina, taču neuzskata, ka zināšanas ir domātas, lai ar tām pierādītu savu pārākumu par apkārtējiem... nu lūk, un pārējie ir tādi pavisam normāli cilvēki ar standarta intelektu, ar kuriem vispār jebkāda intelektuāla diskusija ir neiespējama kaut vai tāpēc, ka cilvēki vienkārši nesapratīs valodu... un tai pat laikā, man ar viņiem ir patīkami un interesanti pavadīt laiku... jā, šie cilvēki nebagātina manu intelektu... un es nezinu, vai no viņiem ko varu iemācīties, ja nu vienīgi būt tuvāk pie zemes... tāpēc es īsti nesaprotu, kas ir tie parametri, pēc kuriem es izvēlos vai gribu ar kādu pavadīt laiku un komunicēt...
un kamēr šo rakstīju, iedomājos, ka šie te draugi, kuri varbūt nav tik intelektuāli apdāvināti, varētu būt sava veida variācija par to pašu tēmu, kāpēc katrai skaistulei ir neglīta draudzene... |
|
| |
|
Read 15 - Post |
| |
| par piederību |
|
|
| 11:21pm 26/04/2019 |
| |
runājot par Bostonu vai Jaunangliju kopumā es bieži joprojām saku 'pie mums'... kaut gan tas jau gandrīz mēnesi galīgi nav 'pie mums'... un nekad vairāk arī nebūs... |
|
| |
|
Post |
| |
| par (pseido)intelektuāļiem |
|
|
| 09:25pm 25/04/2019 |
| |
man vienmēr ir interesanti, kad runāju ar dažādiem cilvēkiem, kuri sevi pozicionē kā intelektuāļus - vai viņi patiešām ir tik mežonīgi gudri, ar tādu zināšanu bagāžu un analītiskajām spējām, vai viņi vienkārši izmanto gudrus paternus un lielākoties vienkārši tēlo tik gudrus? kas attiecas uz mani, es šādās situācijās simtprocentīgi vienmēr izmantoju gudrus paternus un savu intelektu tikai tēloju... un es nespēju saprast kāpēc to daru? kāpēc vienkārši nepasaku 'sorry, es absolūti nesaprotu par ko Tu runā, nav ne mazākā iemesla turpināt šo sarunu'...
pirms 13 gadiem aizmuku no Rīgas un savas pseidointelektuāļu kompānijas, kur katra diena bija sacensības tajā, ko daži no mums trāpīgi sauca par 'daiļ@iršanu' - muldēšana par vēsturi, filosofiju, politiku, literatūru, kultūru, zinātnēm, u.c... gudra un bezjēdzīga muldēšana.. es aizmuku uz Rēzekni un nu mani draugi bija visai 'prasti' mākslas studenti, kuri dzīvoja mūzu pasaulē, bet par augstākajām matērijām tiem nebija ne mazākās nojausmas... kamēr mani vecie draugi lasīja vācu filosofus, jaunie vingrināja roku un gaumi... sākumā tas bija kultūršoks, bet drīz vien sapratu, ka man ar viņiem patīk daudz labāk... šeit sarunas bija par visai vienkāršām matērijām, pat ja tās bija mākoņu asociēšanas ar putukrējumu, šeit nebija tādas īpašas izlikšanās un gudrošanās...
un tad, satiekoties ar saviem vecajiem draugiem, visas slūžas vaļā un atkal nākas izlikties gudrākam, kā esmu...
vispār, man itkā no vienas puses šķiet, ka esmu samērā gudrs (nu, vismaz salīdzinot ar vidusmēra simtlatnieku), bet tad atkal periodiski sanāk satikt cilvēkus, uz kuru fona jūtos pilnīgi stulbs... laikam tomēr ir manī kaut kāds komplekss, ka nejūtos pietiekami gudrs, ja jau nevaru vienkārši pteikt, ka nesaprotu ko vispār šie cilvēki runā... |
|
| |
|
Read 46 - Post |
| |
| par пошлость |
|
|
| 11:02am 23/04/2019 |
| |
burvīga Samuila Lurjē lekcija, kur viņš runājot par literatūru iztirzā jēdzienu 'пошлость' - jēdzienu, kura man drausmīgi trūkst latviešu valodā - šeit |
|
| |
|
Read 10 - Post |
| |
| par Amerikas pieredzi |
|
|
| 09:11am 15/04/2019 |
| |
domājot par Ameriku pēdējās asociācijas, kas nāk prātā ir debesskrāpji un komiksi, un no visas trijotnes paliek vien fāstfūds, kurš, diemžēl, tiešām lielā daļā ASV ir neatņemama dzīves un kultūras sastāvdaļa... par debesskrāpjiem es jau iepriekš kaut kur minēju, ka visai nozīmīga daļa amerikāņu nekad dzīvē debesskrāpjus nav redzējuši.. debesskrāpji nepieder raksturīgai Amerikas ainavai... jā, ir daudz, ja salīdzinām ar Eiropu; Amerikā katrā lielākā pilsētā ir pa kādam debesskrāpim, taču šādu 'lielāku pilsētu' Amerikā nav nemaz tik daudz..
komiksi Amerikā, protams, ir, taču tā tāda visai šaura subkultūra un ne jau tikai amerikāņi vien jūsmo par komiksiem, atcerēsimies kaut vai fančus...
tāpēc, tā domājot, cilvēks, kurš ir bijis tikai Ņujorkā īsti nevar teikt, ka ir redzējis Ameriku... es teiktu, ka Ņujorka ir neamerikāniskākā no visām Amerikas pilsētām un nekādu priekšstatu par Ameriku kopumā vispār nesniedz.. tad jautājums, kuras pilsētas sniedz? vieglāk izdomāt, kuras ne - tātad, Ņujorka, Santa Fe, Čikāga, Ņūorleāna, San Francisko, Las Vegasa, Detroita, iespējams, arī Vašingtona šeit varētu iet, kaut gan tiekot laukā no biznesa (valdības) rajona, ir visai tipiska... grūti pateikt par Bostonu, es tur dzīvoju, tāpēc grūti tā distancējoties novērtēt, šķiet, ka tomēr vairāk nē, nekā jā... nu nav īsti tipiska, kaut vai pats par sevi plānojums un pilsētas ekspansija... nav īsti tipiski...
tipiskas ir visas pilsētas, kurām nav īsti savas sejas - lielākā no tām, gan jau Los Andželosa, pilsēta, kuru nav iespējams atpazīt, kamēr nenonāc tās ikoniskajās vietās, kuru nav nemaz tik daudz... kopumā, ja neņem vērā milzīgos izmērus, visai tipiska amerikāniska pilsēta... Amerikas pilsētu raksturo tas, ka tā ir identiska visām pārējām līdzīga izmēra un ģeogrāfijas Amerikas pilsētām.... Iļfs un Petrovs savā 'Vienstāvu Amerikā' šādas pilsētas sauca par Gallopām, par godu mazai [šodien] indiāņu pilsētelei uz Ņūmeksikas un Arizonas robežas... mēs speciāli aizbraucām apskatīties un, šķiet, tā ir viena no nedaudzajām lietām, kas Amerikā pa 85 gadiem kopš Iļfa un Petrova ir mainījusies... Gallopa šodien pat ir nedaudz atšķirīga no līdzīgām kaimiņu pilsētām... bet tas lietas būtību nemaina...
Amerikā dominē standarti, tad nu arī pilsētas lielākoties ir standarta, tāpēc, lai iepazītu Ameriku ir vērts aizbraukt uz jebkuru pilsētu, kuras nosaukums nav dzirdēts Jaunanglijā, Austrumu krasta vidienē, dienvidos, vidienē (Misisipi upes baseinā), rietumos (mēs gan nebijām ziemeļos pagaidām) - Kalifornijā, Rocky Mountains un Kolorado plato... nu, ja gribas pavisam plašu priekšstatu, der arī izbraukt kādas 1000 jūdzes pa jebkurieni, taču īpaši nelienot uz intersteitiem un lielajām trasēm... |
|
| |
|
Read 2 - Post |
| |
| par Latvijas vēsturi |
|
|
| 01:52pm 14/04/2019 |
| |
beidzot esmu piesēdies, lai izveidotu savas bibliotēkas indeksu.. man ir visai daudz vecu grāmatu, arī latviešu valodā, un vecām grāmatām bieži vien klāt nav gada... tas, ko sapratu katalogizējot grāmatas, ka pateicoties Latvijas īsajai un dinamiskajai vēsturei no deviņpadsmitā gadsimta beigām līdz divdesmitā gadsimta vidum, grāmatas absolūti nesgādā grūtības visai precīzi datēt ar precizitāti vismaz 10 gadu robežās, bet bieži vien arī vēl šaurākās robežās... tas pats arī ar literatūru krievu valodā... un galīgi nestrādā ar grāmatām angļu valodā... |
|
| |
|
Post |
| |
| par negatīvismu |
|
|
| 09:09pm 12/04/2019 |
| |
man pasatāvīgi pārmet negatīvismu un kamēr to darīja cilvēki, kuri vienkārši lasīja manus tekstus, man pat bija nedaudz jautri, bet kad to sāk darīt sieva, der aizdomāties...
interesantākais šai visā situācijā ir tas, ka es sevi uzskatu par visai neitrālu ar nelielu pozitīvisma piesitienu un man vienmēr ir šķitis, ka negatīvisms man nav raksturīgs... kritiska attieksme - jā, bet to vienmēr esmu saistījis ar augstiem standartiem... bet negatīvisms... nu, nezinu... |
|
| |
|
Read 13 - Post |
| |
| par atgriešanos #3 |
|
|
| 01:18pm 02/04/2019 |
| |
ceturtdien līdz kādiem pieciem pēcpusdienā būšu kaut kur pa Rīgas centru, tā ka ja kādam gribas padzert tēju... nu, jūs sapratāt, es pēc jums visiem esmu mežonīgi sailgojies :) |
|
| |
|
Read 3 - Post |
| |
| par "delfu komentētājiem" |
|
|
| 08:49pm 31/03/2019 |
| |
|
music: Chilly Gonzales - <3
|
zemāk īss 'bla-bla-bla' par 'viņi komentāros uz mani lamājas' un pēdējais gadījums, kurš riktīgi sasmīdināja ( ... tālāk ... ) |
|
| |
|
Read 3 - Post |
| |
| par dzinējsuņiem jeb par to, kā kāds nemācās no kļūdām |
|
|
| 09:09pm 28/03/2019 |
| |
|
music: Beethoven - Cello Sonata No. 3 in A Major, Op 69
|
Zemāk mani trīs piedzīgojumi ar vienu no vecākajām pasaulē autobusu kompānijām Greyhound Lines, dibinātu 1914. gadā. Iļfs ar Petrovu apraksta,kā sava ceļojuma laikā 1935. gada decembrī viņi redzēja kādu no Greyhound'a autobusiem grāvī. Pieņemu, ka tas autobuss arī nokavēja. Es esmu braucis ar šo kompāniju trīs reizes (ieskaitot šo pašu brīdi, kad rakstu šīs rindas), un visas trīs reizes neiztika bez piedzīvojumiem, kuri aprakstīti manā ceļojumu blogā. Šeit izvilkumi. ( ... tālāk ... ) |
|
| |
|
Read 1 - Post |
| |
| par dzinējsuņiem jeb par to, kā kāds nemācās no kļūdām |
|
|
| 08:40pm 28/03/2019 |
| |
|
music: Beethoven - Cello Sonata No. 3 in A Major, Op 69: II. Scherz
|
Zemāk mani trīs piedzīgojumi ar vienu no vecākajām pasaulē autobusu kompānijām Greyhound Lines, dibinātu 1914. gadā. Iļfs ar Petrovu apraksta,kā sava ceļojuma laikā 1935. gada decembrī viņi redzēja kādu no Greyhound'a autobusiem grāvī. Pieņemu, ka tas autobuss arī nokavēja. Es esmu braucis ar šo kompāniju trīs reizes (ieskaitot šo pašu brīdi, kad rakstu šīs rindas), un visas trīs reizes neiztika bez piedzīvojumiem, kuri aprakstīti manā ceļojumu blogā. Šeit izvilkumi. ( ... tālāk ... ) |
|
| |
|
Post |
| |
| par sociālajiem medijiem |
|
|
| 02:28pm 28/03/2019 |
| |
|
music: Web - Thee Oh Sees
|
vecmamma kādreiz stāstīja par to, kā bērnībā dažkārt svētdienās pēc baznīcas ar visu saimi devās pie kaimiņiem.. pieaugušie un vecie sēdēja goda vietās, bērni apkārt, kur kurais, uz grīdas, sliekšņa, krāsns, visi sēdēja apkārt istabas centrā uzstādītajam radio aparātam un klausījās ko vēsta no tālās tālienes... radio neraidīja cauru diennakti, bet tikai noteiktās stundās... tauta noklausījās kas nu radio bija sakāms vai spēlējams un katrs devās uz savu pusi... un tā bija īsta maģija... sevišķi grūti to bija saprast vecajiem, un, protams, bija milzīgs daudzums aizspriedumu...
tādu, lūk, maģiju ir piedzīvojuši cilvēki, kuri joprojām ir ar mums... |
|
| |
|
Read 6 - Post |
| |
| par kopdzīvi |
|
|
| 03:20pm 27/03/2019 |
| |
svētdien viena mūsu laba vietējā paziņa norādīja uz interesantu faktu 'heh, jūs taču pusi savas laulātās kopdzīves esat nodzīvojuši Amerikā' |
|
| |
|
Post |
| |
| par redzesloku |
|
|
| 11:16am 27/03/2019 |
| |
ja ticēt wikipēdijai, vidējais aritmētiskais amerikānis ir bijis 12 štatos, mediāna, noteikti, ir mazāka... tas ir visai maz, sevišķi, ja nedzīvot kaut kur Teksasas vidienē, no kurienes tālu ir uz jebkurieni... bet tur dzīvo ne pārāk daudz tautas... cilvēki, kas dzīvo austrumu krastā, ir spiesti pamest savu štatu vismaz laiku pa laikam, piemēram, no mums dažu stundu brauciena attālumā ir Meina, Ņūhempšīra, Vermonta, Ņujorkas štats, Konektikuta un Roudailenda... uz Roudailendu pat iet vietējais Bostonas elektriskais vilciens, t.i., praktiski piepilsēta...
mēs esam satikuši cilvēkus, kuri lepojas, ka nekad nav bijuši ārpus laika zonas (ok, šis, no Bostonas, būs 15 stundu brauciens, mēs esam pašā maliņā)...
Cape Ann no sauszemes atdala Annisquam upe... uz tā atrodas liela slimnīca, kuru jau vairākus gadu desmitus cenšas slēgt, jo iedzīvotāju skaits nav liels un salīdzinoši tuvu ir citas slimnīcas... bet... uz salas dzīvojot pietiekoši daudz cilvēku, kuri aktīvi protestē pret slimnīcas slēgšanu, jo nekad dzīvē neesot šķērsojuši tiltu.. sala ir nepilnus 10km plata un kādus 15km gara...
nu labi, vidusmēra latvietis gan jau arī ir bijis labi ja Ēģiptē un Turcijā un pierobežās dzīvojošie - kaimiņvalstīs, bet amerikāņi taču ir piedzīvojumu un labākas dzīves meklētāju pēcteči.. un tai pašā laikā pārāk daudzi vidienes iedzīvotāji nekad nav redzējuši debesskrāpjus (no Cape Ann Bostonas debesskrāpjus, starp citu, arī redzēt nevar)... cilvēki aizbrauc no sava ciema tikai, kad kaut kur aizprecas vai dodas studēt.. ja vispār kādreiz dodas (kaut kāds zinātniskais grāds ir tikai 32% ASV iedzīvotāju)... |
|
| |
|
Read 10 - Post |
| |
|
|