par "delfu komentētājiem"
zemāk īss 'bla-bla-bla' par 'viņi komentāros uz mani lamājas' un pēdējais gadījums, kurš riktīgi sasmīdināja

par "delfu komentētājiem" es saucu cilvēkus, kuri lasa to, kas viņiem nepatīk un tad nāk komentāros izgāzt savas dusmas par to, ka autors atļāvies teikt to vai citu, vai autors kļūdās vai apzināti melo... par šo fenomenu jeb savu attieksmi pret to es jau visai sen gribēju uzrakstīt, bet bija slinkums ņemties... tādu cilvēku ir daudz, arī cibā netrūkst, cilvēku, kuri gatavi pāriet uz personiskiem apvainojumiem tiklīdz nepiekrīt autora pozīcijai... īsti nesaprotu, kāpēc tad vispār ir jālasa? jeb tā ir misijas apziņa, lai pasaulē paliktu tikai īstais un patiesais - komentētāja viedoklis? man ir visai stingrs viedoklis daudzos jautājumos un es ne vienmēr runāju 'caur puķītēm', bet visai tieši saku, ko domāju... bet tas nenozīmē, ka viss, ko saku, manā izpratnē ir patiesība pēdējā instancē... nekad neizslēdzu varbūtību, ka iegūstot vairāk informācijas es mainīšu viedokli... un bieži vien tā arī notiek... bet mans pašreizējais viedoklis parasti ir radies laika gaitā un balstās uz manu iepriekšējo pieredzi un iegūtajām zināšanām, un ja man kāds cenšas uzspiest savu viedokli, es to nepieņemšu kaut vai tāpēc, ka tas pirms tam ir jāpamato... dažkārt es aizstāvu un pamatoju savu viedokli, citreiz, kad man piedāvā citu redzējumu, es pieņemu to zināšanai un, ja man tas būt interesanti vai svarīgi, informāciju pārbaudīšu un, nereti arī viedoklis var mainities... bet es neeju un nevienam nesaku kā ir jādomā, maksimums, ko es varu teikt - kā domāju es un pamatot kāpēc... dažkārt tas var izklausīties pēc viedokļa uzspiešanas, bet tikai tad, ja oponenets nespēj pamatot savu pozīciju... pavisam atklāti - man ir pilnīgi vienalga, ko domā citi cilvēki... bet citiem cilvēkiem galīgi nav vienalga, ko domāju es :D

tad nu lūk, kamēr es briedu rakstīt par komentētājiem, šodien man pēkšņi atnāk šāds anonīmais komentētājs un paziņo, ka es esmu lemūrs, jo pilnīgi stulbs :D es gan tiešām laikam esmu nedaudz pastulbs, jo ne no pirmās reizes izlasot sapratu, ko autors raksta, bet tik un tā jautri, ar Regitu garšīgi pasmējāmies :)

teksta fragments, par kuru ir komentārs:
"Jā, starp citu, gan jau katrs ir dzirdējis par visai debilo strīdu par ‘Islande’ pret ‘Īslande’. Kad mūsu eksperti pēkšņi no kāda islandiešu bērnu grāmatu autora dzirdēja, ka viņš saka savas valsts nosaukumu ar stieptu ‘i’. Acīmredzot, tuvojās kāda projekta noslēgums, prēmiju aprēķināšana vai kas nu tur šos ekspertus mudina nodarboties ar muļķībām? Jebkurā gadījumā, ļoti operatīvi tika atmests vēsturiskais vārds ‘Islande’ un aizstāts ar jaunu ‘Īslande’. Sak, Endzelīns atļāva. Bet Endzelīns skaidri un gaiši norādīja uz to, ka atbilstoši oriģinālajam skanējumam tiek veidoti nosaukumi tām ģeogrāfiskajām lokācijām, kurām latviešu valodā nav vēsturiskā nosaukuma. Pretējā gadījumā mēs drīz vien nonāksim pie ‘Doičlandes’ Vācijas, vai ‘Vūdžas’ Lodzas vietā. Tad nu lūk. Es prasīju islandiešiem, kā viņi izrunā savas valsts nosaukumu un tas izklausās apmēram pēc ‘i’slant‘ (korektā izruna esot – ˈistlant), bet ne gluži ‘Īsland’. Skaidrs, ka eksperi savas kļūdas neatzīst, labākais, ko viņi varēja izdarīt – pēc gada vai diviem atļāva(!) lietot abus variantus. Respektīvi, klasisks stāsts par to, kā birokrātu debilisms ietekmē mūsu dzīvi. Bet es atkal aizrāvos un novirzījos no tēmas…"

un pats komentārs:
vai kā man patīk, kad nerealizējušies endzelīni, kas aizgājuši citu ceļu, sadod tiem ekspertiem pa purslām, ka nožļakst vien. un skaidrs, ka tas čalis par savu īslandi kādus 20000 prēmijā dabūja vismaz. ja nopietni, viņš to darīja tikai labu nolūku vadīts, bet valodnieki tak ir domāti apdiršanai, vai ne?
pretēji rakstā klāstītajam, precizējoši labojumi ir iespējami, vēl jo vairāk, ja tā ir viena fukin garumzīme. (pats te pļūtīji, ka asv par asš jāpārsauc, endzelīn nerealizējies tu mūsu).
un vārds Is visās ziemeļvalstīs tiek izrunāts ar garo. nu, Īstlante būtu par traku, bet ne jau ī.
vispār mani sajūsmina, ka jebkurš runājošs lemurs iedomājas, ka var spriedelēt par valodu. jo īpaši latvijā.

Izgāza, bet dusmas nepārgāja... komentētājs pastaigāja 20 minūtes, bet nenocietās un atgriezās, lai pabeigtu domu:
starp citu, endzelīn, ir milzīga atšķirība starp “lielāks, kā Latvijā” un “lielāks nekā Latvijā”. pamēģini sagremot šo atšķirību un beidzot sākt lietot “nekā”, kur tas domāts/to vajag… ;P


Nezinu, kā no malas tas izskatās, bet skatoties no manas, autora pozīcijas, rodas sajūta, ka tā ir diagnoze.

Vakardien pilnīgi netīšām nonācām Koraļļu pilī (braucām garām un Regita atcerējās, ka tā ir TĀ), kuru Floridā uzcēla Eduards Liedskalniņš... es līdz tam par viņu neko daudz nebiju dzirdējis, bet pēc apmeklējuma neadudz palasīju... viņš ir uzrakstījis vairākus pamfletus un vienu no tiem, kur runa ir par ētikas audzināšanu, uzsāk ar frāzi: "Reader, if for any reason you do not like the things I say in the little book, I left just as much space as I used, so you can write your own opinion opposite it and see if you can do better."