par nacionālpatriotismu
nu lūk, cibiņa man ir vajadzīga priekš domām, kuras nevaru vai nedrīkstu paust citās platformās, lai nesāktu publiski izskatīties ne tik balts un pūkains, kā esmu patiesībā, ta i cilvēki apkārt pēdējā laikā viegli aizvainojami un ātri uzbudināmi.... ja es izteiktu sekojošo domu, teiksim, FB, dzīvs paliktu, bet laimīgs par to nebūtu... tātad [fanfaras]: es uzskatu, ka Latgales kongress (un visi pārējie kongresi) bija fufelis un absolūti ne uz ko iespaidu neatstāja... lai to saprastu, pietiek palasīt kaut vai vidusskolām domāto Latvijas un Eiropas vēsturi... bet Rēzeknē ir trīs kongresam veltīti pieminekļi, ar to nēsājas kā ar jēlu olu un nedod Dievs kaut kādu dzēlību netīšām par to atlaist... nu, situācija ļoti līdzīga, kā ar Lielā tēvijas kara vai Ļeņingrades blokādes piemiņu Krievijā - apšaubīt, diskutēt, uzdot jautājumus nav vēlams... tā ir vēsture, vēsture ir svēta, klusē un smaidi.. nu un pienācīgajā laikā ar svētsvinīgu debila sejas izteiksmi noliec ziedus atbilstošā vietā..

un vispār, nacionālpatriotisms ir super-mega-nesaprotama un nejēdzīga parādība... viss saprotami, ja to propogandē valdība vai Valsts ieņēmumu dienests, bet kad to dara tauta... weird.. werrrry, verrry weird...