Sunday, May 22nd, 2022

par cenzūru

es vienmēr esmu bijis kaislīgākais jebkādas cenzūras pretinieks, uzskatot, ka var runāt un rakstīt absolūti jebko un modernajā sabiedrībā ir noziedzīgi aizliegumi, piemēram, demonstrēt kāškrustu vai padomju atribūtiku, runāt un rakstīt par sensitīvām tēmām kā dzimumu vai rasu atšķirības, par aizliegtām politiskām teorijām, un tamlīdzīgi... un es arī nekad īpaši neesmu kautrējies runāt un uzdot jautājumus..... tālāk ... )
(10 comments | Leave a comment)

Thursday, April 28th, 2022

par dienasgrāmatu

wtf, kāpēc Cibā ir cilvēki? es te savā nodabā rakstu priekš sevis savā dienasgrāmatā atziņas par dzīvi, svētā pārliecībā, ka esmu šeit viens pats, bet te pēkšņi saskrien pērtiķu bars un sāk apmētāt tevi ar saviem ekskrementiem... ļoti interesanta pieredze, sajūta kā aizbraucot uz lauku māju meža vidū un pussnaudā lasot Prustu dzirdēt, kā tualetē pēkšņi kāds nolaiž ūdeni.. un tad sākas kas līdzīgs, kā Labirintā ar Deividu Boviju...

un vēl ko es nesaprotu - mēs dzīvojam 2022 gadā (heh, šogad paliek 20 gadi, kopš esmu Cibā, jopcik, cik es vecs), apkārt instagrami, tik-toki, telegrami, feisbūki un citi tviteri, bet te izrādās, ka Ciba nav pavisam izmirusi... un tad es pēkšņi nesaprotu, ko šeit dara ne-vegāni, ne-hipsteri, ne-veci-nūbi, ne-wannabe-mākslinieki, cilvēki ar televizoru galvā un naidu sirdīs...

nu, šoks ir par to, ka šeit kāds ir un to, ka mani kāds lasa, ka no rīta pamostoties citā valstī un berzējot aizgulētās acis pirmoreiz pa ilgu laiku ieej epastā un tur tāds saturīgas informācijas birums... par reakciju tieši šoka nav, cilvēki ir nobijušies, visi gaida, ka tūlīt iebruks Putins un pats personīgi izvaros visas latvju daiļavas, bet vīrus sākumā nežēlīgi mocīs un beigās apšaus un apraks masu kapos... un pēc sātīgām pusdienām no mūsu zīdaiņu cepešiem, beidzot nospiedīs taču savu sarkano podziņu un aizvērsies priekškars... cilvēki ir nobijušies, cilvēki baidījās deviņdesmitajos, baidījās 2014.... BBC veselu filmu uztaisīja par to, ka Krievija jau nāk savākt Latgali... ģeopolitikā neviens neiedziļinās, žurnālisti ceļ reitingus, bet Aizsardzības Ministrija palielina savu budžetu pateicoties tam, ka cilvēki ir līdz nāvei pārbijušies... viss ir saprotams... un saprotams arī tas, ka galvenie karotāji vienmēr ir sievietes - es vispār esmu sastapis maz sieviešu, kuras uzskatītu, ka vardabība nav cool.. nu, t.i., varbūt vārdos kas tāds arī tiek postulēts, bet ik pa laikam kaut kas nesmuks pasprūk... ar vīriešiem sarežģītāk, viņiem taču vīrieša hormons kūsā, vīrietis ir aizsargs, drošības garants, vīrietim ir hormons un runga un ne vienmēr tas ir savienojams ar analīzes un sintēzes procesiem...

it kā es saprotu reakciju, varbūt nedaudz mulsina tas, cik karsta tā ir no cibiņiem, dzīvoju pārliecībā, ka šeit palikuši tikai cilvēki, kuri domā paši, un vegāni un hipsteri, un citi dzīves pabērni, kuri ir šeit tāpēc, ka šeit ir vienkārši omulīgi... bet izrādās, ka nē... un jā, pēc šīm ziņām es beidzot sāku saprast kas notiek to sieviešu galvā, kuras glabājot savus dēlus saka runu par to, ka lepojas, ka izaudzināja īstu vīru, ka atbalstīja to, ka viņš iet karot par pareizām vērtībām, un ka atbalsta Putinu un žēl, ka nevar sadzemdēt vēl piecus, lai atdotu kara mašīnai... tur jau notiek tieši tas pats, kas pie mums, tikai no otras puses, ar citu bāzes informāciju...

un jā, ja tomēr Putins iebrūk Latvijā, ļoti gribētu, čurājot sēdus baltā izflīzētā tualetē kaut kur ārzemēs, kur, kā dzimtenes nodevējs un gļēvulis būšu aizmucis, skatīties ziņās, kā šie komentētāji dodas karot, kā sūta savus dēlus nāvē... vai varbūt uz Ukrainu?
(14 comments | Leave a comment)

Thursday, March 11th, 2021

par nacionālpatriotismu

nu lūk, cibiņa man ir vajadzīga priekš domām, kuras nevaru vai nedrīkstu paust citās platformās, lai nesāktu publiski izskatīties ne tik balts un pūkains, kā esmu patiesībā, ta i cilvēki apkārt pēdējā laikā viegli aizvainojami un ātri uzbudināmi.... ja es izteiktu sekojošo domu, teiksim, FB, dzīvs paliktu, bet laimīgs par to nebūtu... tātad [fanfaras]: es uzskatu, ka Latgales kongress (un visi pārējie kongresi) bija fufelis un absolūti ne uz ko iespaidu neatstāja... lai to saprastu, pietiek palasīt kaut vai vidusskolām domāto Latvijas un Eiropas vēsturi... bet Rēzeknē ir trīs kongresam veltīti pieminekļi, ar to nēsājas kā ar jēlu olu un nedod Dievs kaut kādu dzēlību netīšām par to atlaist... nu, situācija ļoti līdzīga, kā ar Lielā tēvijas kara vai Ļeņingrades blokādes piemiņu Krievijā - apšaubīt, diskutēt, uzdot jautājumus nav vēlams... tā ir vēsture, vēsture ir svēta, klusē un smaidi.. nu un pienācīgajā laikā ar svētsvinīgu debila sejas izteiksmi noliec ziedus atbilstošā vietā..

un vispār, nacionālpatriotisms ir super-mega-nesaprotama un nejēdzīga parādība... viss saprotami, ja to propogandē valdība vai Valsts ieņēmumu dienests, bet kad to dara tauta... weird.. werrrry, verrry weird...
(7 comments | Leave a comment)

Friday, November 1st, 2019

par zobu pastu

kāpēc Rietumu pasaulē - Eiropā un Ziemeļamerikā viesnīcās, hosteļos, moteļos, apartamentos, kotedžās, viesu namos un pārējos bungalo nekad nav zobu pastas? ir šampūniņi, dušas želejas, ziepes, periodiski gadās dušas cepurītes vai vienreiz lietojamās ķemmes un citi prieki, taču NEKAD nav zobu pastas? tā ir sazvērestība? vai cēloņsakarība? es kaut ko nezinu vai nesaprotu?
(12 comments | Leave a comment)

Thursday, October 31st, 2019

par Otro pasaules karu un Vācu kinomotogrāfu

Man nav ne mazāko simpātinu ne pret nacismu, ne Hitleru, ne karu kopumā... manā izpratnē jebkurš karš ir noziegums un jebkurš karavīrs ir noziedznieks un karā varonības nav... bet... runa par ko citu... es tiešām gribētu redzēt filmu, kur parādītu vācu armijas sasniegumus vai varonību 2. pasaules karā.... pastāvīgi stāsta par sabiedroto un krīvu varonīgajām uzvarām, bet visi vācieši ir nožēlojami noziedznieki, neģēļi, un pastulbi gļēvuļi.... bija filma par Rommelu, bet arī pārāk politkorekta un ta tikai tāpēc, ka viņš bija iesaistīts atentātā pret Hitleru... īsumā - jau sen pietiek filmu par Otro pasaules karu... bet ja uzņemt kaut ko, labāk pamainīt puses un paskatīties arī no cita skatu punkta...

starp citu, runājot par sabiedroto varoņdarbiem, var palasīt kaut vai latviešu emigrantu memuārus, kuri atradās Vācijā kara beigās... kā no uzlidojumiem cieta nevainīgi cilvēki... kā bumbas tika mestas izklaides pēc uz zemnieku mājām... kas notika, kad ienāca amerikāņi un kā tie izturējās pret bēgļiem... ar ko vispār vācieši bija sliktāki? vai krievi? atšķiras tikai iesaiņojuma papīrītis, bet būtība no tā nemainās...
(5 comments | Leave a comment)

par Netflix

bez netfliksa pasaule būtu labāka... bet Netfliksa pasaule bija labāka... sākās viss nevainīgi, bet tad netflikss nolēma sākt iespaidot kino pasauli... sāka pirkt seriālus, pēc tam arī filmas un uzņemt savas... un tagad mēs esam nonākuši situācijā, kad ieraugot uzrakstiņu Netflix, slēdzam laukā... nu... nopietni, viss, kam viņi pieskaras, kļūst par politkorektu garlaicīgu draņķi... un pat islandiešu kino... es vienmēr ļoti mīlēju islandiešu kino... protams, vienmēr tur ir bijis gana daudz popsīga treša, taču uz citu valstu fona tas procents bija nenozīmīgs... un te, viena pēc otras sāk parādīties islandiešu filmas ar netfliksa logotipu... un pilnīgi acīs griež, kad redzi, kā sākotnējā scenārijā ar sarkanu zīmuli ir liktas izmaiņas, filmai absolūti nevajadzīgas, bet politiski pamatotas... pēkšņi, tā starp citu, galvenā varone izrādās lesbiete, ko parāda precīzi vienā, pilnīgi no konteksta izrautā 20 sekunžu ainā, tad izrādās arī otra galvenā varone lesbiete, arī absolūti neskaidri kāpēc, un abas, protams - vientuļās mātes... un protams, ka jābūt nēģeriem, jo kā tad rasu tolerance Islandē? vīrieši despoti, sistēma akla, sievietes cietējas, vientuļās mātes cietējas, lesbietes cietējas, nēģeri cietēji (Islandē tam nav grūti noticēt)... un pēdīgi vientuļu asaru izvilina islandiešu puikas filosofēšana par to, ka valstīs, uz kurām lido lidmašīnas, gan jau ir tik silti, ka var staigāt šortos visu dienu...

īsumā, kino pasaule bija labāka, kamēr nebija Niksona, Netfliksa un kamēr puse pasaules kinostudiju daļu nepiederēja ķīniešiem... un neatkarīgais kino arī sekojot modei kļūst arvien tolerantāks un garlaicīgāks, un glutēnu nesaturošs...
(4 comments | Leave a comment)

Thursday, September 5th, 2019

par latgaliešu (un latviešu) valodu

vispār, jāatzīst, ka pat neskatoties uz to, ka ikdienā lielākoties sanāk runāties latgaliešu valodā, ja man kaut kur ir jāuzstājas vai kaut kas jāstāsta, labāk izvēlos tomēr runāt latviešu vai krievu valodā... latgaliešu dialekti, lai arī attīstās, tomēr tas notiek pārāk lēni un tie nav piemērojami kvalitatīvai populārzinātniskai diskusijai... rīt man ir jāiet uz interviju par Padomju mantojumu Latgales urbānajā vidē un jārunā latgaliski, un es izmisīgi cenšos izdomāt, kā lai savā vietā aizsūta sievu, kura latgaliski runā daudz labprātāk un nepiespiestāk par mani... diskutēt var tikai tad, ja pārvaldi ne tikai faktus, bet arī valodu...

nu, jā, varētu kasīties, ka es latgaliešu saucu par valodu... itkā jau vidus dialektā rakstītajā likumā teikts, ka latgaliešu dialekts ir latviešu valodas paveids, bet tas tāds ngedaudz neadekvāts panlatvisks skatījums uz lietām... pirms Kronvalda, Alunāna un draugiem vidus dialektu ne katrs šodienas latvietis sapratīs, savukārt, tā laika latgaliešu valoda lasās vieglāk, kā šodienas variācijas, kuras ir samocījuši šodienas valodnieki... ja atrastos tādi Kronvalds un Alunāns, Mīlenbahs un Endzelīns, kuri apvienotu daudzos latgaliešu dialektus vienā loģiskā sistēmā, radītu daudz maz adekvātu gramatiku un papildinātu ar iztrūkstošajiem jēdzieniem, tā kļūtu par pilnvērtīgu valodu, kurā tad varētu vest gudras diskusijas, rakstīt zinātnisku literatūru un mācīties skolās... pagaidām, diemžēl, cik latgaliešu, tik dialektu, trūkstošie jēdzieni un runātāja ausij arhaiski/prasti skanošie vārdi tiek aizņemti vai aizvietoti no latviešu un krievu valodām, pastāv divas lielās rakstības formas un vismaz divas mazāk izplatītas - tās visas ļoti nepilnīgas... jauniešiem šobrīd ir tendence sliekties uz Leikumas kundzes gramatikas lietošanu (kā alternatīva vecākām formām, kuras radītas pirms simts un vairāk gadiem), bet Leikumas kundze ir pavisam nelielā Dienvidlatgales dialekta nēsātāja, kurš ir visai atšķirīgs no ievērojami lielākiem Rēzeknes un Ludzas dialektiem, tāpēc arī gramatika nav piemērojama, nemainot valodu - jēdzienus, gramatiku...

nez, man tomēr domāt, ka latgaliešu valoda izmirs... jā, 19. gadsimta vidū - beigās, kad šodienas latviešu valoda tika sacerēta, latgaliešu dialekti skanēja ļoti līdzīgi, kā šodien un vecmāmiņas vēl šodien runā ļoti līdzīgi... un tajā pašā laikā vidus dialektā uzrakstītais šodien jau ir pilnīgs, ne vienmēr saprotams arhaisms... nu, izmirs, lai mirst... godīgi sakot, kopš tiku vaļā no nacionālā romantisma, vairāk īsti neredzu arī valodām tādu vērtību, kā agrāk... nu labi, pazudīs latgaliešu vai latviešu valoda, angļu valoda vulgarizēsies līdz nepazīšanai (šodien visa pasaule runā angļu valodā, nēsātāji 10%, pārējie tā vai citādi valodu kropļo), visi pāries uz ķīniešu valodu vai uz kādu esperanto analogu... ko tas vispār maina? kas vispār ir valoda? katru gadu tā mainās un pat manas ne īpaši garās dzīves laikā es redzu, kā ir mainījušās latviešu un krievu valodas... tāpēc man sāk kļūt smieklīga un nedaudz garlaicīga šķēpu laušana par valodu lietošanu... jārunā ir tādā valodā, kādā tevi saprot sarunu biedrs, tas ir vienīgais, kas ir svarīgi... un no tāda aspekta, piemēram, latgaliešu valoda bija aktuāla pēdējoreiz kādos piecdesmitajos vai sešdesmitajos gados, kad daudzi latgalieši latviešu valodu banāli neprata un nesaprata... šodien visi latgalieši saprot latviešu valodu, visi ukraiņi un baltkrievi - krievu valodu, visi indiāņi tā vai citādi runā angļu valodā, puse izraēlas runā krievu valodā un pārējā puse uz pusēm angļu un vācu valodā, un tā tālāk... laikam tomēr mazajām valodām ar laiku vieta paliks muzejos un filoloģijas grāmatās... mēs dzīvojam globālā pasaulē un ir tik neērti, kad aizbrauc uz kaut kādiem portugāles laukiem un lai arī norēķināties ērti var ar dzimtajiem eiro, bet saprot viņi tikai portugāļu valodu un zina trīs vārdus spāņu...

uff... aizrāvos... kopumā, pamatdoma tāda, ka nacionālisms ir divdesmitā gadsimta atavisms, šodien pasaule ir pārāk maza, lai turpinātu dzīvot 'mēs un viņi' sistēmā... bet ja pavisam godīgi, viss ir par to, ka es nevēlos runāt latgaliešu valodā rādio ēterā jo 1) es neprotu 'oficiālo' latgaliešu valodu (latviešu valodas vārdi ar latgaliešu dienvidlatgales dialekta galotnēm) un man ir pārāk maza latgaliešu valodas aktīvā vārdnīca, 2) es neesmu runātājs, es esmu rakstītājs, runājot ierakstā nav iespējams pārbaudīt faktus, 3) man nepatīk mana balss ierakstā... lūk... besī ārā... visas cerības uz sievu :D
(2 comments | Leave a comment)

Sunday, March 31st, 2019

par "delfu komentētājiem"

zemāk īss 'bla-bla-bla' par 'viņi komentāros uz mani lamājas' un pēdējais gadījums, kurš riktīgi sasmīdināja ... tālāk ... )
(3 comments | Leave a comment)

Friday, March 8th, 2019

par 8. martu

es galīgi neesmu sava laikmeta džentelmenis un nav jābrīnās, kāpēc sievietes neģībst manā priekšā... es galīgi nesaprotu un neatzīstu sieviešu dienu, bet dzīvojot sabiedrībā tas ir sarežģīti, sevišķi, dzīvojot tik tradīciju ziņā advancējušā pilsētā, kā Rēzekne... strādājot uzņēmumā, kur vairums personāla ir sievietes, vairums vidējā vecumā, kuras SAGAIDA, ka viņas sveiks astotajā martā... un protams, ka mūsu vīrieši ir tradicionāli vīrieši, kuri cauru gadu var atļauties uzvesties kā nu kurš, bet reizi gadā pēkšņi kļūst drausmīgi galanti, smaida un nes ziedu klēpjus... man tas viss šķiet tik drausmīgi liekulīgi, ka paliek pretīgi... es, protams, saprotu, ka sievietēm uzmanība patīk un viss ir labs, kas citiem uzlabo garastāvokli, bet... nu labi, ko var gaidīt no cilvēka, kurš ne reizi dzīvē nevienai sievietei nekad nav uzdāvinājis nevienu ziedu... nekādas romantikas...

es ļoti priecājos, ka šogad esmu projām no visas pasaules... mana sieva ir burvīga un viņa no manis nepieprasa atzīt valentīndienas, astotos martus un citus svarīgus svētkus... pat dzimšanas dienās mēs ne vienmēr apmaināmies ar dāvanām, parasti mēs dāvanas viens otram dāvinām tad, kad kaut kas pagadās pa rokai, kas šķietami otram varētu uzlabot dzīvi, vai vismaz dienu.. nu, izņēmums ir Ziemassvētki, tur mūsu ģimenes vācas kopā un dāvanu budžets ir čut ne mēnešalga... ok, uz vienu piekāpšanos gadā es esmu gatavs, visi priecīgi un tiek piedoti pārējā gada grēki...

es vispār nevaru īsti saprast, kāpēc jāsvin sieviešu diena - kāpēc kādu jāsveic tikai tāpēc, ka sanāca piedzimt bez Y hromosomas? tad tik pat labi varam ieviest nēģeru dienu, geju dienu, pensionāru dienu, vēža slimnieku dienu, plikpauru dienu, cilvēku ar gada ienākumiem virs 150 tūkstošiem dienu, blondīnu dienu, cilvēku, kuri auguši viendzimuma vecāku ģimenē dienu un daudz citu svētku.. kaut gan kaut kas man saka priekšā, ka vairums no šīm svinamajām dienām patiešām pastāv.. vēl viens debilisms ir 23. februāris - Sarkanās Armijas diena, kad vecāka gada gājuma cilvēki pēc inerces puikām dāvina tematiskas rotaļlietas, kuru prototipi paredzēti cilvēku iznīcināšanai, un vīriešiem dāvana dezodorantus, skūšanās putas un zeķes... par laimi, Latvijā šis marazms jau pamazām sāk izmirt, taču Krievijā joprojām 24. februārī ir otrs 1. janvāris...

pasaule ir tik neloģiska, bet man viņā jādzīvo.. bet šogad man ir paveicies un ja Džeris atbildot uz apsveicienu dzimšanas dienā, nebūtu atbildējis, ka 8. marts, pašam trauki jāmazgā, būtu laimīgi aizmirsis.. .
(1 comment | Leave a comment)

Wednesday, February 27th, 2019

par saraksti

visvairāk jebkurā sarakstē mani kaitina "paldies par atbildi" vai suporta gadījumā visi "man ļoti žēl, es centīšos palīdzēt blah-blah"... un latvieši šito nu jau ir pārņēmuši pilnībā un katru atbildi sāk ar 'paldies par atbildi"... manuprāt, tā ir drausmīga liekvārdība un tā vietā lai ātri izrunātu lietas ir jāiet caur garām velnszinkā izdomātas etiķetes penterēm... manā ideālajā pasaulē epastos pat uzruna un paraksts ir lieka vārdu un laika šķērdēšana...

savos darbos es atmetu pieklājības formas tanī brīdī, kad manas sarakstes pārstāj kontrolēt no augšām, un neko, vēl nevienā brīdī atrisināt jautājumus tas nav traucējis... bet lasīt visus šos 'Mums ir ļoti žēl, ka saskaraties ar šo problēmu. Instrukcijā ir skaidri un gaiši rakstīts, ka tā un tā, lūdzu pārlasiet instrukciju"... vai vēl sliktāk, atvainošanās seko links uz trablšūtingu... tā vietā, lai īsi paskaidrotu kā situāciju atrisināt... birokrātija, ibio :P
(1 comment | Leave a comment)

Wednesday, February 20th, 2019

par reliģiju

Pats sevi es uzskatu par katoli, bet jāatrunā, ka visai agnostisku katoli. Nu, mūsu hipsteru laikmetā domājošam cilvēkam ar augstāko izglītību, kurš nav galīgs ateists, ir grūti nebūt agnostiķim. Pats es esmu ‘somewhat religious’ un pret visām pārējām (pret vairumu no pārējām) reliģijām izturos ar lielu pietāti un pat simpātiju. Izņēmums ir tās, kuras es uzskatu par sektām, par tām es varu diezgan skarbi ņirgāties laiku pa laikam, kaut arī cenšos to nedarīt bez liekas nepieciešamības. Nu lūk… bet par ko tad ir stāsts? Es galīgi nepanesu reliģijas implicētu uzvedību ārpus konteksta. Ja cilvēki sāk sludināt, runāt par Jēzu, RamaKrišnu, spagetīmonstru, whatever, ārpus konteksta un kaut kur, kur es neesmu gatavs ar to saskarties, es kļūstu ļoti nokaitināts. Man ļoti nepatīk reliģiskuma demonstrēšana, ja vien tie nav kādi krišnaīti, kuri staigā oranžos paltrakos dziedādami un dejodami pa ielu vai kas tamlīdzīgs, kas nu jau sen ir sociālā norma un bez tiem pilsētvide kļūst garlaicīgāka. Man nav problēmu redzēt ka kaut kur maliņā nometies uz lūgšanu paklājiņa lūdzas muhamedānis un lielākajā daļā situāciju man pat patīk muedzina dziedāšana minaretos, pat ja tas notiek Oslo centrā. Bet katrreiz, kad cilvēka uzvedību un izvēļu izdarīšanu ietekmē reliģiski motīvi, manī aug aktīvs protests. Laikam jau man vienkārši patīk reliģijas un nepatīk reliģiski cilvēki.
(Leave a comment)

Saturday, January 5th, 2019

par Indiju

labāk nevērt, šis ir nepolitkorekti pat priekš manis )
(4 comments | Leave a comment)

Monday, October 15th, 2018

par kailuma estētiku

ja man riebjas ieejot sporta zāles ģērbtuvē redzēt šur un tur slājošus, uz svariem un pie tepat esošajiem pisuāriem stāvošus kailus vīriešus, vai tas mani padara par homofobu?

Man nav iebildumu pret laukumu kā tādu, pašam regulāri un ar zināmu prieku sanāk nonākt kailu sieviešu kompānijās un pavadīt tur ievērojamu laikā daudzumu, bet... tās visas ir reproduktīvā vecuma sievietes, turklāt, glītas.... Apoloni ģērbtuvēs kaili nestaigā.. un vispār atlētisku vīriešu šeit sporta zālēs nav daudz... pārsvarā tās ir nokārušās vai kā ar pumpi piepumpētas eksplodēt gatavas miesas... laikam jau tā nav homofobija, bet gan pilnīgi normāla nepatika pret neestētisku, galu galā, arī nūdistu pludmales man nepatīk.. kailumam ir jābūt skaistam, kā Ticiāna, Engra, Kranāha vecākā, Botičelli, Voterhausa, Zorna vai Renuāra darbos, bet nekādā gadījumā ne kā pie Dīrera, Šīles vai Pikaso (kuri visādās citādās nozīmēs man ļoti patīk)..
(5 comments | Leave a comment)

Wednesday, May 16th, 2018

par lasīšanu

es dzīvē satieku biedējoši daudz cilvēku, kuri pilnīgi ar lepnumu publiski ziņo, ka dzīvē nav izlasījuši nevienu grāmatu vai izlasījuši divas - Krēslu un Hariju Poteru vai jebkuru citu niecīgu daudzumu grāmatu... tas biedē...

no otras puses... laikam jau analfabētu daudzums laika gaitā īpaši nav mainījies, vienkārši tagad šie cilvēki prot, bet negrib lasīt...

šodien pat bija saruna ar divām daiļā dzimuma apburošām būtnēm ar porcelāna baltuma smaidu un Vilendorfas Venēras cienīgām krūtīm... viena nekad neko neesot izlasījusi, skolas laikā obligāto literatūru skatījās kino vai multenes un to, kas nebija ekranizēts, lūdza klasesbiedriem summary un meloja... melot ir iemācījusies skolā pateicoties literatūras stundām.. izlasīt var ne vairāk par trim rindkopām vienā reizē, ja to garums nepārsniedz piecas rindiņas... piedevām, esot jāpārlasa vairākkārt, jo parasti grūti uztvert saturu no pirmās reizes... otrai ejot labāk un vienā reizē varot izlasīt līdz pat desmit lappusēm, bet tikai ja tas ir mega nepieciešams... dzīvē ir izlasījusi dažas grāmatas, bet brīvprātīgi nevienu... diagnostiski, manuprāt...
(16 comments | Leave a comment)

Wednesday, December 6th, 2017

par hobijiem

lai kā es visu laiku pretotos šai domai, tomēr tā ir realitāte - es esmu visai draņķīgs fotogrāfs.. un pat ja es gribētu, es nespētu nopelnīt ar fotogrāfiju, jo... [noslēpums]es neprotu bildēt... vispār... un es galīgi nesaprotu gaismu... katra pamatskolas skolotāja saprot, ka pret gaismu bildēt nevar, es gaismu neredzu vispār...[/noslēpums] es periodiski izsmeju visus apkārtējos studentiņus, lamājos par to, kādu draņķi taisa manas skolnieces, bet ja pavisam atklāti, es pat tā nevaru... lūk... tāpēc tā vietā, lai bildētu, es sēžu savā laboratorijā tumsā un jaucu ķīmijas, tērēju naudu uz absolūti nejēdzīgām alternatīvajām foto tehnikām, bet triju gadu laikā neesmu radījis nevienu daudz maz sakarīgu pat banālu cianotipu, nemaz nerunājot par kaut ko sarežģītāku... varbūt taisnība ir dažiem, kas uzskata, ka es bildēju tikai tāpēc, lai varētu legāli skatīties uz plikām meitenēm?
(Leave a comment)

Saturday, April 29th, 2017

par pilsētu redzēšanu

un vispār mani ļoti kaitina, kad, piemēram, es uz divām stundām esmu Parīzē un tad man mājās kāds, kurš tur ir nodzīvojis nedēļu vai mēnesi, vai ir bijis caurbraucot, nav svarīgi, saka - Parīzi nevar apskatīt pat par nedēļu/mēnesi/gadu/citi varianti... bezjēdzīga vārīšanās par tēmu  )
(2 comments | Leave a comment)

Friday, August 12th, 2016

par virtuālo mīlestību Cibā

kādreiz vēl cilvēkpokemonu laikos aizkustinošākā atzīšanās mīlestībā skanēja aptuveni šādi:
- es šonakt vēlreiz pārlasīju visu Tavu žurnālu.
- es Tavējo pārlasīju divreiz..
(1 comment | Leave a comment)

Friday, July 15th, 2016

par policiju

skumji, ka tie, kas nēsā ieročus un ir spējīgi (vai vismaz domā, ka ir) kaut kādā negatīvā veidā ietekmēt citu cilvēku dzīvi, izskatās, ka gūst baudu liekot cilvēkiem justies slikti? un kāpēc pie mums katram ir jājūtas, kā noziedzniekam? nevainības prezumpcija pie mums ir uz papīra... braucot pie stūres un nepārkāpjot noteikumus, ieraugot policiju, cilvēks nodur skatienu un izliekas, ka viņa šeit nav... kāpēc? viņš taču neko nepārkāpj? ja dzīvoklī ieveļas policija, cilvēks izdomā miljons lietas, ko dzīvē ir darījis sliktu, par ko viņu tūlīt pat apcietinās un nošaus bez tiesas...

dusmu stāsts gan ir tāds, ka šodien manas mammas dzīvoklī Rēzeknē ievēlās policija, neko nepaskaidroja, uzzinājuši, ka viņa dzīvo Rīgā, dabūja viņas numuru un nozuda... īrnieks uzzvanīja man, es nodevu informāciju mammai un pēc mirkļa viņai zvanīja... un kad viņa atzvanīja, bija izdomājusi konkrēti kur un kādā veidā viņa ir iesaistīta krāpniecībā, labais policis pateica, ka viņa ir jānopratina saistībā ar krāpniecību un kad viņa centās uzzināt kaut ko, pateica tikai to, ka bankas izrakstos esot parādījies viņas personas kods.... stāsts, ko mamma izdomāja, par ko viņu tūlīt pat nošaus, un bija par savu versiju pilnīgi pārliecināta, bija sekojošs... savulaik kredītu par manu dzīvokli ņēma mamma un kopš tā laika es katru mēnesi skaitu viņai kredīta summu, taču vienā brīdī man kļuva izdevīgāk skaitīt naudu no PayPala un tā kā mammai PayPala nav, skaitīju māsai, kura tālāk skaitīja savam draugam, kurš tālāk skaitīja mammai... baigā nozieguma shēma un lai arī pilnīgi legāla, mammas apziņā šāda ķēde ir izveidojusies, kā noziedzīga... tikai labu laiku runājoties un ievirzot domas, izdevās nonākt pie tā, ka pirms 4 mēnešiem vecāki pirka konteineru un ss'ā atrada lētāku, kā citur, pārskaitīja naudu no mammas konta, pārdevējs nozuda... tālāk seko vesels detektīvstāsts, kā brālis ar māsas draugu viņu izsekoja, zvanīja viņam, brauca uz mājām un tā tālāk, viss rezultējās iesniegumā policijā, bet kopš tā laika visi stāstu bija laimīgi aizmirsuši...

jautājums sekojošs - kāpēc policisti nedrīkst skaidrot, par kādu jautājumu traumē cilvēkus? banāls sadisms? man pašam ir bijusi pavēste un, kad es uzzvanīju uz norādīto numuru, man visu smalki un detaļās izstāstīja un kad es paskaidroju, ka man visu dzīvi seko līdzi gūgle un es varu pierādīt, ka tanī dienā biju citā pilsētā, man tāpat pa telefonu pavēsti atcēla...
(7 comments | Leave a comment)

Friday, April 1st, 2016

par pūtējiem

šodien nepaveicās gadīties Rēzeknes pūtēju orķestra koncertā... tas bija fantastiski slikti, profesionālais orķestris, kas spēlē garām notīm un pašvaldība viņiem maksā algas par to, lai viņi vispār būtu... pēc instrumentu sastāva izskatās pēc džeza bigbenda, spēlē kaut kādu neiedomājamu popmūziku (nu labi, viens Glena Millera aranžējums bija, bet aranžējums katastrofāls) un dara to slikti... es vispār maz jēgas redzu pūtēju orķestriem, viņi tak tikai maršēšanai der - militāri audzinošā funkcija, ja pilsētā notiek viens gājiens gadā, priekš kam turēt šādu orķestri? un karot arī it kā ne ar vienu pagaidām nekarojam...

kaut gan lielāku sašutumu drīzāk izraisīja nevis domes apmaksātais profesionālais orķestris, bet gan tas, ka zālē nebija nevienas brīvas vietas un valdīja vispārēja sajūsma un ovācijas.. protams, publika manāmi atšķīrās no normālās akadēmisko koncertu publikas un bija sajūta, ka viss novads ir sabraucis un pilsētniekus tik pat kā neredzēja, bet nu tik un tā... tak klausieties Raimondu Paulu, kāpēc jāmaksā 10€ par biļeti un jāklausās šīs šausmas...

vispār nesaprotu, kāpēc to šeit rakstu... vienkārši sašutums :D
(2 comments | Leave a comment)

Tuesday, March 22nd, 2016

par Labo

Kopenhāgenā nacionālajā mākslas galerijā vienā no zālēm novietots monitors, kur apmeklētājam tiek lūgts izvēlēties, kurš ir labs cilvēks, varianti ir doti trīs - zaglis, kurš zog, lai pabarotu nabadzīgos; cilvēks, kurš slēpj bēgļus un karavīrs, kurš nogalina miera vārdā... Regita man pajautāja, kā man šķiet, ko cilvēki atbild un es praktiski nedomājot iebakstīju pēdējā... un izrādījās, ka man ir taisnība - vairumam cilvēku (47%) šķita, ka tas, kurš nogalina cilvēkus ir labāks par to, kurš zog, lai pabarotu vai to, kurš slēpj bēgļus... vissliktākais pēc muzeja apmeklētāju domām bija tas, kurš slēpa bēgļus... tā lūk veidojas mūsu liberālie uzskati... un skumjākais ir tas, ka izlase bija milzīga un rezultāti ticami...
(5 comments | Leave a comment)