par 8. martu
es galīgi neesmu sava laikmeta džentelmenis un nav jābrīnās, kāpēc sievietes neģībst manā priekšā... es galīgi nesaprotu un neatzīstu sieviešu dienu, bet dzīvojot sabiedrībā tas ir sarežģīti, sevišķi, dzīvojot tik tradīciju ziņā advancējušā pilsētā, kā Rēzekne... strādājot uzņēmumā, kur vairums personāla ir sievietes, vairums vidējā vecumā, kuras SAGAIDA, ka viņas sveiks astotajā martā... un protams, ka mūsu vīrieši ir tradicionāli vīrieši, kuri cauru gadu var atļauties uzvesties kā nu kurš, bet reizi gadā pēkšņi kļūst drausmīgi galanti, smaida un nes ziedu klēpjus... man tas viss šķiet tik drausmīgi liekulīgi, ka paliek pretīgi... es, protams, saprotu, ka sievietēm uzmanība patīk un viss ir labs, kas citiem uzlabo garastāvokli, bet... nu labi, ko var gaidīt no cilvēka, kurš ne reizi dzīvē nevienai sievietei nekad nav uzdāvinājis nevienu ziedu... nekādas romantikas...

es ļoti priecājos, ka šogad esmu projām no visas pasaules... mana sieva ir burvīga un viņa no manis nepieprasa atzīt valentīndienas, astotos martus un citus svarīgus svētkus... pat dzimšanas dienās mēs ne vienmēr apmaināmies ar dāvanām, parasti mēs dāvanas viens otram dāvinām tad, kad kaut kas pagadās pa rokai, kas šķietami otram varētu uzlabot dzīvi, vai vismaz dienu.. nu, izņēmums ir Ziemassvētki, tur mūsu ģimenes vācas kopā un dāvanu budžets ir čut ne mēnešalga... ok, uz vienu piekāpšanos gadā es esmu gatavs, visi priecīgi un tiek piedoti pārējā gada grēki...

es vispār nevaru īsti saprast, kāpēc jāsvin sieviešu diena - kāpēc kādu jāsveic tikai tāpēc, ka sanāca piedzimt bez Y hromosomas? tad tik pat labi varam ieviest nēģeru dienu, geju dienu, pensionāru dienu, vēža slimnieku dienu, plikpauru dienu, cilvēku ar gada ienākumiem virs 150 tūkstošiem dienu, blondīnu dienu, cilvēku, kuri auguši viendzimuma vecāku ģimenē dienu un daudz citu svētku.. kaut gan kaut kas man saka priekšā, ka vairums no šīm svinamajām dienām patiešām pastāv.. vēl viens debilisms ir 23. februāris - Sarkanās Armijas diena, kad vecāka gada gājuma cilvēki pēc inerces puikām dāvina tematiskas rotaļlietas, kuru prototipi paredzēti cilvēku iznīcināšanai, un vīriešiem dāvana dezodorantus, skūšanās putas un zeķes... par laimi, Latvijā šis marazms jau pamazām sāk izmirt, taču Krievijā joprojām 24. februārī ir otrs 1. janvāris...

pasaule ir tik neloģiska, bet man viņā jādzīvo.. bet šogad man ir paveicies un ja Džeris atbildot uz apsveicienu dzimšanas dienā, nebūtu atbildējis, ka 8. marts, pašam trauki jāmazgā, būtu laimīgi aizmirsis.. .