Lūk, un tagad es zinu, kā sākas pārvēršanās. No normālas vecmeitas ar kaķi līdz apsēstai kaķvecenei ir tikai viens solis. Un es vēl mīņājos un nezinu, vai esmu gatava to spert.
Mātes pagalmā - tajā pašā, kurā es noķēru Emīliju - ir pieklīdis nepārprotami pamests kaķītis. Trīskrāsains, tātad visticamāk - kaķenīte. Vietējais kaķu bars - tātad Emīlijas ģimene & co viņu nepieņem.
Un tuvojas ziema.
Un man jau sen bija licies, ka Emīlijai vajag kādu sabiedrību garajām darbadienām un līksmajām naktīm, kad es neesmu mājās.
Ai, nezinu, tas viss ir tik sarežģīti. Prāts mežģās, sirds lūst, vai zinies!
Mātes pagalmā - tajā pašā, kurā es noķēru Emīliju - ir pieklīdis nepārprotami pamests kaķītis. Trīskrāsains, tātad visticamāk - kaķenīte. Vietējais kaķu bars - tātad Emīlijas ģimene & co viņu nepieņem.
Un tuvojas ziema.
Un man jau sen bija licies, ka Emīlijai vajag kādu sabiedrību garajām darbadienām un līksmajām naktīm, kad es neesmu mājās.
Ai, nezinu, tas viss ir tik sarežģīti. Prāts mežģās, sirds lūst, vai zinies!
esmu kaķvecenes aizmetnis? :)
"- Man laikam arī sākās stadija, kad kļūst žēl, ka es nevaru parūpēties par visiem bezmāju kaķiem, kas ziemas spelgonī ar tukšu puncīti sēž uz ielas, un trīc, baidās un ir briesmīgi bēdīgi. Kāpēc mēs nevaram viņus visus savākt uz mājām?
- Visus mēs viņus nevaram savākt uz mājām, - apcerīgi saka Dārgais. - Ja cilvēks sev mājās ievieš vairāk nekā 40 kaķus, tad pie viņa atbrauc "Bez Tabu" un uztaisa par to vienu sižetiņu. Vai pat vairākus. "
Viena mana iekšējā balss saka, ka esmu stipra un pie otrā kaķa apstāšos, bet otra atgādina, ka alkoholiķi arī domā līdzīgi.:(
cita
Re: cita
Re: cita
turklāt nav jau jāstiepj - vismaz agrāk viņi paši atbrauca pakaļ
Emīlijai būs sabiedrība, būs ar ko skraidīt un spēlēties, nepaliks ne resna, ne veca, nekā.
ir jau visādas tur greizsirdību lietas, bet ar tām var tikt galā. mēs tikām. tagad esam laimīga divkaķu ģimenīte ;) trešo esmu sev noliegusi kategoriski.
es balsoju par diviem kaļiem ;)
Jā, un man arī sāk likties, ka es kļūstu par kaķu veceni...
Vai nākamais solis ir katru dienu iepirkt veikalā subproduktus un apstaigāt dažus tuvākos kvartālus ap savām mājām, barojot visus tos nabadziņus?
Par laimi, manā mājas apkārtnē nav bezpajumtnieku kaķu... Daži varbūt ir, bet tos jau tantiņas baro.
ja?
nekā. pa ātru apprecējos. dikten jauna. tā vienkārši ir tāda mīlestība. citiem pret suņiem, citiem pret mašīnām, bet citiem pret kaķiem.
Un, ja nepārvarama raksturu nesaderiba, ko tad? nu jā, tad jāmeklē jaunpienācējam atkal jaunas mājas...
Mums vecā, lielā kaķene drusku sajuka prātā, pēc tam, kad mēs bijām atstiepuši 4 mazus, vēl duļķainām actiņām, kaķēnus, par kuriem viņa ilgi brīnījās (dienas 3), bet pēc tam sāka par viņiem rūpēties, mazgāt, pat piens parādījās, viņa tos izbaroja. Bet tad mazie paaugās, izdalījām pa citām mājām, lielaja sākās "kaķu laiks", bet - mēs atstiepām vēl vienu pusauga kaķu puiku - mazu melnu. To viņa nepārdzīvoja, vēl tagad ļaunojas uz visu pasauli. (Nu bet protams, sapņoja par lielu baltu runci, bet nekā - vēlviens bērns, mazs un melns. :))) )
Nu jā - ej nu sazini, kā vēl ar to tīri individuālo saderību. Es arī nezinu, kā sadzīvotu ar kaut kādu sava vecuma blondīni, kura pēkšņi ņemtu un ievāktos dzīvojamajā istabā.:)
ja nolemsi paņemt otru kaķīti - visticamāk jau ka sākumā Emīlija iebildīs. bet ar laiku kaķi pierod. samierinās un pat sāk izbaudīt otra kompāniju :)