Kurvjzieža kontemplācijas

Krāšņais Kurvjziedis

Previous Entry Add to Memories Tell A Friend Next Entry
Lūk, un tagad es zinu, kā sākas pārvēršanās. No normālas vecmeitas ar kaķi līdz apsēstai kaķvecenei ir tikai viens solis. Un es vēl mīņājos un nezinu, vai esmu gatava to spert.
Mātes pagalmā - tajā pašā, kurā es noķēru Emīliju - ir pieklīdis nepārprotami pamests kaķītis. Trīskrāsains, tātad visticamāk - kaķenīte. Vietējais kaķu bars - tātad Emīlijas ģimene & co viņu nepieņem.
Un tuvojas ziema.
Un man jau sen bija licies, ka Emīlijai vajag kādu sabiedrību garajām darbadienām un līksmajām naktīm, kad es neesmu mājās.
Ai, nezinu, tas viss ir tik sarežģīti. Prāts mežģās, sirds lūst, vai zinies!
  • es zinu, ka man tagad vajadzētu teikt, ka visus pasaules kaķus Tu tāpat nepabarosi un nesamīļosi, bet nu. divi kaķi vēl ir ok, vairāk par divi - tā jau ir kaķvecene.
    Emīlijai būs sabiedrība, būs ar ko skraidīt un spēlēties, nepaliks ne resna, ne veca, nekā.
    ir jau visādas tur greizsirdību lietas, bet ar tām var tikt galā. mēs tikām. tagad esam laimīga divkaķu ģimenīte ;) trešo esmu sev noliegusi kategoriski.
    es balsoju par diviem kaļiem ;)
Powered by Sviesta Ciba