Kurvjzieža kontemplācijas

Lūk, un tagad es zinu, kā sākas pārvēršanās. No normālas vecmeitas ar kaķi līdz apsēstai kaķvecenei ir tikai viens solis. Un es vēl mīņājos un nezinu, vai esmu gatava to spert.
Mātes pagalmā - tajā pašā, kurā es noķēru Emīliju - ir pieklīdis nepārprotami pamests kaķītis. Trīskrāsains, tātad visticamāk - kaķenīte. Vietējais kaķu bars - tātad Emīlijas ģimene & co viņu nepieņem.
Un tuvojas ziema.
Un man jau sen bija licies, ka Emīlijai vajag kādu sabiedrību garajām darbadienām un līksmajām naktīm, kad es neesmu mājās.
Ai, nezinu, tas viss ir tik sarežģīti. Prāts mežģās, sirds lūst, vai zinies!