Kurvjzieža kontemplācijas

Krāšņais Kurvjziedis

Previous Entry Add to Memories Tell A Friend Next Entry
Lūk, un tagad es zinu, kā sākas pārvēršanās. No normālas vecmeitas ar kaķi līdz apsēstai kaķvecenei ir tikai viens solis. Un es vēl mīņājos un nezinu, vai esmu gatava to spert.
Mātes pagalmā - tajā pašā, kurā es noķēru Emīliju - ir pieklīdis nepārprotami pamests kaķītis. Trīskrāsains, tātad visticamāk - kaķenīte. Vietējais kaķu bars - tātad Emīlijas ģimene & co viņu nepieņem.
Un tuvojas ziema.
Un man jau sen bija licies, ka Emīlijai vajag kādu sabiedrību garajām darbadienām un līksmajām naktīm, kad es neesmu mājās.
Ai, nezinu, tas viss ir tik sarežģīti. Prāts mežģās, sirds lūst, vai zinies!
  • Es 16. novembrī:
    "- Man laikam arī sākās stadija, kad kļūst žēl, ka es nevaru parūpēties par visiem bezmāju kaķiem, kas ziemas spelgonī ar tukšu puncīti sēž uz ielas, un trīc, baidās un ir briesmīgi bēdīgi. Kāpēc mēs nevaram viņus visus savākt uz mājām?
    - Visus mēs viņus nevaram savākt uz mājām, - apcerīgi saka Dārgais. - Ja cilvēks sev mājās ievieš vairāk nekā 40 kaķus, tad pie viņa atbrauc "Bez Tabu" un uztaisa par to vienu sižetiņu. Vai pat vairākus. "
Powered by Sviesta Ciba