![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
Allaž gribas protestēt, kad buržuāzisko kodolģimenes modeli (vīrs, sieva un viņu nepilngadīgie bērni) grib pasludināt par briesmīgi tradicionālu un gandrīz arhaisku. Īstenībā tas ir diezgan jauns, urbāns un, pēc manām necilajām domām, ļoti nepilnīgs veidojums, kura mainīgie panākumi konkurencē ar citām ģimenes formām diez vai jelkad vainagosies ar uzvaru.
Īsti tradicionāla ģimene ir tāda, kurā dzīvo kopā vidēji četras paaudzes, katrā ziņā - ne mazāk par trim. Ja arī tās centrā ir laulāts pāris, tad līdzās viņu bērniem neiztrūkstoši ir arī viena no viņiem vecāki, varbūt pat vecvecāki, kādi neprecētie vai atraitņos palikušie brāļi, māsas, kādi apgādībā paņemti radu bērni, kāds brālēns, māsīca, tante vai onkulis, svainis vai krustbērns utt., utt.
Salīdzinot ar noslēgto kodolģimeni, normālā tradicionālā ģimenē cilvēki ir spiesti nemitīgi rēķināties ar citu paaudžu, vecuma grupu un dažādu dzimumu daudz pilnīgāku pārstāvniecību; ikviens kopš dzimšanas mācās veidot saites ar dažādu temperamentu un interešu cilvēkiem, dalīt teritoriju, separēties, integrēties, tolerēt un stāties koalīcijās.
Esmu par tradicionālām ģimenēm. Nekādi ne par kodolģimenēm.
Īsti tradicionāla ģimene ir tāda, kurā dzīvo kopā vidēji četras paaudzes, katrā ziņā - ne mazāk par trim. Ja arī tās centrā ir laulāts pāris, tad līdzās viņu bērniem neiztrūkstoši ir arī viena no viņiem vecāki, varbūt pat vecvecāki, kādi neprecētie vai atraitņos palikušie brāļi, māsas, kādi apgādībā paņemti radu bērni, kāds brālēns, māsīca, tante vai onkulis, svainis vai krustbērns utt., utt.
Salīdzinot ar noslēgto kodolģimeni, normālā tradicionālā ģimenē cilvēki ir spiesti nemitīgi rēķināties ar citu paaudžu, vecuma grupu un dažādu dzimumu daudz pilnīgāku pārstāvniecību; ikviens kopš dzimšanas mācās veidot saites ar dažādu temperamentu un interešu cilvēkiem, dalīt teritoriju, separēties, integrēties, tolerēt un stāties koalīcijās.
Esmu par tradicionālām ģimenēm. Nekādi ne par kodolģimenēm.
cilvēku... dajebkuru savas sugas pārstāvju, jo principā attiecas uz visiem bara dzīvniekiem ... uzvedību definitīvi nevar būt mūžīga. Pat vienatnē dzīvojot var sākt sevi besīt.Un jo par dažādākiem noteikumiem jāvienojas kopīgās teritorijas apdzīvošanā, jo labāk. Protams, ar noteikumu, ka teritorija ir pietiekami liela - saspiestībā sajuks prātā un cits citam uzbruks gan pāris, gan trio, gan divi desmiti indivīdu.
Bet nu ok, es varu iedomāties, ka ir cilvēki , kuriem patīk un gribas dzīvot lielā ğimenē, bet tādiem izteiktiem vien/divpašiem kā es, tas būtu kā ar nazi pa rīkli.
vilki jau ar, lol, ceļo tālu no mājām, pilngadību sasniedzot, lai nav ar vecākiem jāplūcas ;)
nespēju iztēloties, kā cilvēks var kļūt par ko vairāk kā struktūras, konteksta produktu, ja nekad nepārstāj piedalīties tai kontekstā. un tiespi to imo nozīmē pieaugt.
ja šo struktūru apdzīvo highly aware beings, tad sure, no probs, tak how often is that the case?
odnako vien tālab, ka nedomāju, ka dzīvošana barā ir labākā opcija, nepieņem arī plz, ka neredzu kodolģimenes ierobežojumus.
visielākais tās mīnuss imo kopā ar vispārējo individualizācijas tendenci pilsētvidē ir attiecību sairšana. un sure, ka forši, ka vecāki nepaliek vieni vecumā un tā. bet to var noorganizēt arī citādi, proti, kopjot un uzturot kvalitatīvas attiecības. kas tad arī ir tas kvests šai setingā - kvalitāte pār kvantitāti.
to imo drīzāk neiemācās ne cilvēku trūkuma, bet attiecību truluma dēļ. again - nedomāju, ka tikvien tālab, ka daudz ļaužu mājās, kāds kko no tā obligāti iemācītos. ne cieņu, ne empātiju, ne spēju piekāpties. tās visas ir apzinātas rīcības, ko nevar iemantot vnk esot exposed vairāk cilvēku ietekmei.