Kurvjzieža kontemplācijas

Krāšņais Kurvjziedis

Previous Entry Add to Memories Tell A Friend Next Entry
Daži (abu dzimumu) cilvēki ar savu viedokli - tiklab gudru un pamatotu, kā arī tādu, kas zirga deķa prastumā - mēdz iegāzties citu teritorijā kā sadzērušies mačiski tēviņi, kuriem nekontrolējams testosterona spiediens uz smadzenēm liek stumt savu bezgala dārgo locekli visās nosacīti pieejamajās citu dzīvo ķermeņu atverēs. Varbūt izdodas apsēklot, varbūt izdodas pavairot savus lieliskos gēnus, lieliskos uzskatus, lieliskos vērtējumus un amatieriskās ekspertīzes. Neaicinātam, atstumtam, negribētam, bet tik ļoti gribošam pašapliecināties un izšļākties.
Jo pasaulē taču nav nekā vajadzīgāka par tavu DNS un taviem prātuļojumiem, vai ne?
  • Par to es arī dažkārt brīnos, jo mēs taču uz ielas neejam klāt svešiem un nesakām, ka viņiem nesmukas zeķes vai kurpes ar somiņu nav saskaņotas. Uz ielas parasti piesienas prātu izkūkojušas tantiņas un mormoņi.
    • Jā. Turklāt mormoņiem tas ir uzdevums, parasti viņi ar to atpelna stipendijas utml., pārīšos ir sadalīti tāpēc, lai viens otru pieskatītu, vai nehaltūrē.
      Protams, sava motivācija ir arī ļautiņiem ar pastāvīgi ereģēto viedokli. Kādam ir vajadzība izgāzt agresiju, kādam atkal (tas, iespējams, visbiežāk) kā pusaugu šunelim priecīgi gribas uzlēkt mugurā katram pretimnācējam, lai veiksmes gadījumā, nedabūjis pa mizu, sajustos vismaz dažas sekundes kā Dominants un Uzvarētājs u.c..
      Parasti to pavada aizkustinoši naiva racionalizācija, aptuveni "man tas jāsaka, lai viņš/viņa saprastu savas kļūdas, lai paskatītos uz sevi no malas (resp., manām viedajām, superskaidrajām, nekādu projekciju, aizspriedumu, aizsargmehānismu un citu percepcijas filtru neskartajām acīm) un mainītu savas domas, varbūt pat savu personību, augot un kļūstot par labāku, gudrāku un pareizāk (resp., man līdzīgāk) domājošu cilvēku."
      • man liekas, es šodien ierakstīju pāris šāda paštaisna stila komentārus FB. vienus par feminismu un citus par kino. ko nu. :(
        • nožēlo grēkus un atgriezies ;)
        • Nezinu, nezinu, ko nu!:)

          Es burkšķētu, ja būtu ierakstījusi pie manis. Ja kaut kur citur - tad nekādas vainas.
          Kad es tā nesodīti izdaru, tad sajūtos kā tas līksmais šunelis, kuram izdevies uzlēkt pie saites ejošam rotveileram.
          Bet ilgi un sistemātiski tā darīt ir riskanti, jo agri vai vēlu var nākties atrauties.:)
  • Daži uzvedas apmēram tāpat kā šorīt uz Avotu ielas redzētais sīņveidīgais kadrs, kurš staigāja pa ielu bļaustoties kādi visi ir pidarasi. Tikai viņi vēl lien tavas mājas pagalmā un ir sašutuši, ka netiekot respektēta viņu vārda brīvība.
    • Kamēr, bļaustās uz ielas, man nav īpašu iebildumu. Lūk, kad sāk zvanīt pie durvīm un teikt - vienalga, vai: "Pidars!/Mauka" utml., vai arī "No manā rīcībā esošajiem datiem izriet, ka jūs esat alternatīvi orientēts seksuālo pakalpojumu sniedzējs, noteikti bērnībā cietis no vardarbības, mums abiem ir ļoti svarīgi tagad par to parunāt", tad gan gribas ne vien vienkārši aizcirst durvis, bet tā lai arī zvanītāja pirkstiņi paliek starp tām.
  • uff, ku precīzi!! :)

    mans kaimiņš reiz atklāja negribot šīs uzvedības pamatdomu, kam tad vainīgais attiecīgi tic, sakot, ka visi esot jāmāca, jāpamāca, neviens vairs nejēdzoties pats.
    how sweet, nodomāju, nabaga stresa kamoliņš, un atbildēju, ka šo nastu pats vien sev uzlicis, lai iet par to padomā tā vietā, lai te uz mani ķērktu, lol.
    • ou, bet tu jau pati pamanīji, kā skatos pie iepriekšējiem komentiem.
      • :)
        Jā, viedie pasaules pilnveidotāji un viņu smagā nasta. Un pretim nez kāpēc tikai melna nepateicība arvien...
        • nu, un tagad iztēlojoties, cik tam cilvēkam ir stresaina dzīve, man sāk gribēties, lol, kaut viņš, jā, varētu paskatīties uz lietām kā es :D oh, the irony!
        • tiesa,tālab es laikam gan neietu uz viņu bļaut, ka idiots :D šķiet kkā kontraproduktīvi.
  • Reipkultūra. Tagad arī internetā!
  • Tā smalkā robeža starp sava viedokļa un pasaules redzējuma paušanu un kļūšanu par nepatīkamu un uzbāzīgu cilvēku.
    • Mjā, un dažos gadījumos, manuprāt, robeža ir iezīmējama diezgan skaidri, es pat teiktu, ka ar treknu, sarkanu marķieri. Kas netraucē pat visnotaļ gudrus cilvēkus tai moži lēkāt pāri.
  • Jā, totally:D Es parasti nožēļoju, ja nokautrējos un tā nedaru:(
    • Nav pamata domāt, ka tev bieži nākas nožēlot.
      • Protams, es parasti neplātos ar to, cik bieži kaut ko nožēloju:D
        Bet, ja tā parēķina, tad par 95% lietu, par ko cilvēki cepas, man ir vienkārši pofig. Dažreiz, teiksim, reizi mēnesī, es kādam uzdiršu, lai arī man pofig tēma, vienkārši gribas izkauties.
        Tie 5% gadījumu, kad mani kaut kas interesē, sadalās apmēram tā:
        1/4 gadījumu diršu, kādi visi ir idioti un barojos no dopamīna un adrenalīna;
        2/4 gadījumu nostrādā impulsu kontrole, nesprēgāju un atrodu labu racionalizāciju šādam gļēvumam;
        1/4 gadījumu nostrādā impulsu kontrole, bet pēc tam nevaru tam atrast labu racionalizāciju, un jūtos kā losis, kas ļauj citiem visu sačakarēt.
  • gribēju iekomentēt ar "vai ne, tādi jau viņi ir", tad padomāju, ka tas tak par mani :D
Powered by Sviesta Ciba