Kurvjzieža kontemplācijas

krii

4.3.17 17:04

Daži (abu dzimumu) cilvēki ar savu viedokli - tiklab gudru un pamatotu, kā arī tādu, kas zirga deķa prastumā - mēdz iegāzties citu teritorijā kā sadzērušies mačiski tēviņi, kuriem nekontrolējams testosterona spiediens uz smadzenēm liek stumt savu bezgala dārgo locekli visās nosacīti pieejamajās citu dzīvo ķermeņu atverēs. Varbūt izdodas apsēklot, varbūt izdodas pavairot savus lieliskos gēnus, lieliskos uzskatus, lieliskos vērtējumus un amatieriskās ekspertīzes. Neaicinātam, atstumtam, negribētam, bet tik ļoti gribošam pašapliecināties un izšļākties.
Jo pasaulē taču nav nekā vajadzīgāka par tavu DNS un taviem prātuļojumiem, vai ne?

• 24 raksta
• ir doma

• barvins

  6.3.17 11:10

  

  Protams, es parasti neplātos ar to, cik bieži kaut ko nožēloju:D
  Bet, ja tā parēķina, tad par 95% lietu, par ko cilvēki cepas, man ir vienkārši pofig. Dažreiz, teiksim, reizi mēnesī, es kādam uzdiršu, lai arī man pofig tēma, vienkārši gribas izkauties.
  Tie 5% gadījumu, kad mani kaut kas interesē, sadalās apmēram tā:
  1/4 gadījumu diršu, kādi visi ir idioti un barojos no dopamīna un adrenalīna;
  2/4 gadījumu nostrādā impulsu kontrole, nesprēgāju un atrodu labu racionalizāciju šādam gļēvumam;
  1/4 gadījumu nostrādā impulsu kontrole, bet pēc tam nevaru tam atrast labu racionalizāciju, un jūtos kā losis, kas ļauj citiem visu sačakarēt.

  • Atbildēt
  • Iepriekšējais
  • Diskusija

  • krii

    6.3.17 11:15

    

    Paldies, bija ļoti patīkami uzzināt par tevi tik daudz.

    • Atbildēt
    • Iepriekšējais