Daži (abu dzimumu) cilvēki ar savu viedokli - tiklab gudru un pamatotu, kā arī tādu, kas zirga deķa prastumā - mēdz iegāzties citu teritorijā kā sadzērušies mačiski tēviņi, kuriem nekontrolējams testosterona spiediens uz smadzenēm liek stumt savu bezgala dārgo locekli visās nosacīti pieejamajās citu dzīvo ķermeņu atverēs. Varbūt izdodas apsēklot, varbūt izdodas pavairot savus lieliskos gēnus, lieliskos uzskatus, lieliskos vērtējumus un amatieriskās ekspertīzes. Neaicinātam, atstumtam, negribētam, bet tik ļoti gribošam pašapliecināties un izšļākties.
Jo pasaulē taču nav nekā vajadzīgāka par tavu DNS un taviem prātuļojumiem, vai ne?
Jo pasaulē taču nav nekā vajadzīgāka par tavu DNS un taviem prātuļojumiem, vai ne?
mans kaimiņš reiz atklāja negribot šīs uzvedības pamatdomu, kam tad vainīgais attiecīgi tic, sakot, ka visi esot jāmāca, jāpamāca, neviens vairs nejēdzoties pats.
how sweet, nodomāju, nabaga stresa kamoliņš, un atbildēju, ka šo nastu pats vien sev uzlicis, lai iet par to padomā tā vietā, lai te uz mani ķērktu, lol.
Jā, viedie pasaules pilnveidotāji un viņu smagā nasta. Un pretim nez kāpēc tikai melna nepateicība arvien...