Kurvjzieža kontemplācijas

Ciemošanās pie mātes

Krāšņais Kurvjziedis

Ciemošanās pie mātes

Previous Entry Add to Memories Tell A Friend Next Entry
- Man šķiet, ka tu to sunīti kārtīgi nebaro. Paskat, cik viņš žēlīgi skatās.
- Viņš no rīta atstāja neizēstu sausās barības bļodu, - es aizrādīju. - Protams, aprija visu, kas kaķiem bija palicis pāri, un savējo tikai pašņakarēja, bet viņš noteikti nav badā.

Ričmonda skatiens kļuva aizvien lūdzošāks. Izstiepis kaklu, viņš bikli tuvināja purnu mātes rokām, kas lobīja ar mizu vārītos kartupeļus. Nenovērsdams gandrīz asarainās ubagotāja acis, viņš paņēma zobos kartupeļa mizu un, nedaudz vaikstīdamies, apēda.

- Nu, ko es teicu! Ēd kartupeļu miziņas kā kara laikos. Nāc, mīļumiņ, es tev iedošu pienā vārītus putraimiņus ar sviestiņu, speķa ādiņas un desiņu.

- Mammm, nevajag! - es iebrēcos, bet bija jau par vēlu.

Kad pēc pusstundas gāju mājās ar savu beidzot normāli paēdināto trūkumcietēju, viņš, ticis līdz trešajam krūmam, viegli norīstījās un sāka vemt. Putras kaudzīte (pieniņā un sviestiņā vārītā), tai blakus žūksnis speķādiņu, desa, norīta gandrīz tāda pati kā sagriezta...
Ticis galā, Ričmonds man draiski pamāja ar asti un priecīgi lēkšoja mājup.
Mājās viņš garlaikoti paskrumšķināja no brokastīm atlikušo sauso barību un metās spēlēties ar bumbiņu.
Ir labi ļaut citiem justies dāsniem.
  • http://klab.lv/users/auksts_entelekt/432039.html
    • Nujā, man ir drusku cita situācija - šitas elefants tiešām var kā lauku suns rīt visu, kas vien satur kādas barības vielas, taču viņam (acīmredzot kopš klaidoņa laikiem) ir nobrucis dozators - viņš ir gatavs ēst visu un tikmēr, kamēr veļas pāri lūpai, īpaši ārpus mājas. Mājās jau drusku ielāgojis, ka var neapēst visu (jo īpaši savu sauso barību), jo tā nekur nepazudīs. Toties, ja paspīd kāda īslaicīga haļava, tad, kā zinām, visi etiķi ir saldi un visas kartupeļu mizas arī.:)
      • Kamdēļ noteikti arī kaķu barība - tie lopi tak visu izēdīs!!! :D
      • Da nē, medī vienkārši suns. Tas nav no sliktas dzīves - gluži otrādi - no pārāk labas. Pat šiten tie sīkie suņu izstrādājumi, kas mūžā nav neko pietuvinātu badam un skarbai dzīvei izjutuši, garlaikoti paiet suņbarības (atjauktai ar točna garšīgām lietām) bļodiņai garām un sportiski bičo no cilvēkiem kaut ko pilnīgi neēdamu. Tādēļ ieteicams suņēdienu izsniegt noteiktā laikā, pirms tam izveicot kādas rituālas sportiskas/"pelnošas" aktivitātītes.
        • Un pārpalikumu aizvākt uzreiz, kad paēdis. Svaigam ūdenim gan jābūt vienmēr pieejamam, bet paikai gan ne.
  • Āāā! Vjaadzēja nobildēt un aizsūtīt mātei :)
  • pie kam abas iesaistītās puses jūt zināmu gandarījumu - gan diedelētājs, gan dāsnais glābējs....
  • Manu pirmo žurciņu pārbaroja mans tētis. Katru reizi, kad bija ciemos, viņam tik ļoti patika, ka žurciņš ēd, it sevišķi vārītus kartupeļus. Vienreiz žurcis bija aizmidzis ar kartupeli mutē.
    Un tagad, kad vasarās izrakumu dēļ savu kaķīti aizvedu pie mammas, mājlops rudeņos pārrodas mājās ar brangu riepu un +1kg. Tad atnāk ciemos sieva un pārmet, ka es kaķīti turu uz diētas.
    Ā, un mani pašu arī vienmēr grib pabarot mātišķie cilvēki manā dzīvē - gan mamma, gan mana priekšniece.
    • Jā, mātišķums ir briesmīgs spēks.:)
      • Tas ir gan! Savai mātei kaķi atstāju pieskatīt tikai tad, ja citādāk nevar, jo savējam, katru reizi, kad tas lops ieņerkstās, viņa pieliek pilnu bļodu ar mīksto barību - kaķītis tak pats grib, nevar viņu turēt badā, apskaties kā rij, nu izsalcis taču!
  • :D

    galvenais, lai pie veta ejot dakteris domīgi nenosaka 'Jūs laikam savu sunīti ļoti mīlat' kas patiesībā nozīmē 'tavs suns ir RESNS!!!11' :D
  • forši ir ciema veikalā rindā stāvot uzklausīt kā kaimiņienes pārmet suņu nebarošanu un atzīšanos, ka viņas pastāvīgi šīs mājas suņus barojušas metot pāri žogam atkritumus apsūkātus kauliņus un zaļas appelējušas glumas desiņas vai sasmakušu gaļiņu un citus viņu ieskatā vērtīgas pieticīgas dzīves greznās atliekas. tādos brīžos gribās lai breivīks būtu te
Powered by Sviesta Ciba