Bērnībā un pusaudzībā man reizumis gadījās palasīt grāmatas par smalku iznešanos - divām pat nosaukumus atceros: "Labas audzināšanas ABC" un "Prasme uzvesties atvieglo dzīvi". Jau toreiz mani pārsteidza autoru kompetences universalitāte - sākot no ģērbšanās un krāsošanās, beidzot ar tualetes apmeklējumu. Tas, par ko sāku domāt vēlāk, bija padomu kategoriskā forma, bieži atkārtotās vārdkopas "nav pieļaujams" un vispār kaut kāds neelastīgs invariantums.
Vēlāk divreiz nācies klausīties lekcijas pie Latvijā atzītiem etiķetes speciālistiem. Nedaudz pārsteigta atklāju, ka netaktiskākus un saskarsmē nepatīkamākus cilvēkus ļoti reti nācies sastapt.
Nez, tur būtu jaušama kāda korelācija?
Vēlāk divreiz nācies klausīties lekcijas pie Latvijā atzītiem etiķetes speciālistiem. Nedaudz pārsteigta atklāju, ka netaktiskākus un saskarsmē nepatīkamākus cilvēkus ļoti reti nācies sastapt.
Nez, tur būtu jaušama kāda korelācija?
no šāda "pasniedzēja" nācies saņemt aizvainojošāko nepamatoto piezīmi forever
Katrā ziņā es biju starp juristu neklātienes kursa studentiem, kas parakstīja vēstuli studiju programmas vadītājam, lūdzot svītrot no programmas šo kursu vai vismaz aizstāt pasniedzēju ar pieklājīgāku.:)
:)
* "Kā jūs vispār sēžat - ar krūtīm uz galda izgāzusies!" (par laimi ne man adresēts, bet kādai citai meitenei 50 cilvēku auditorijā);
* "Jūs taču saprotat, ka cilvēks jūsu vecumā var būt tikai stulbs."
Tagad nevienu tādu speciālistu personīgi nezinu, bet dzirdēju Irmu Kalniņu vairākkārt radio un tādas formas kā "jābūt", "obligāti" utt. bija vai katrā teikumā. Es gan teiktu, ka viņa runāja pieklājīgi.