| |
[May. 27th, 2009|06:53 pm] |
18. nodaļa.
Brīvdienu beigās visus skolniekus sagaidīja patīkams pārsteigums. Ienākot lielajā zālē bija redzams milzīgs plakāts: „Varoņu atgriešanās! Ceturtdien mēs atgriežamies Cūkmiestiņā. Mēs- Mēs veiklie un atjautīgie Brāļi Vīzliji. Nepalaidiet garām šo notikumu! Pēc pusdienām sagaidiet mūs „Trīs Slotaskātos”! Apsolām jums daudzas jaunas un ne tik jaunas izklaides. Freds un Džordžs Vīzliji.”
Līdz pat pašai ceturtdienai Cūkkārpas skolnieki skaļi apsprieda gaidāmos notikumus. Tajā dienā „Trīs Slotaskātos” nebija kur apgriezties. Katrs, kurš bija atnācis- vēlējās kaut ko iegādāties vai arī vienkārši paskatīties uz dvīņiem.
-Jā, viņi nu gan ir varoņi...-Rons skaudīgi ierunājās kopā ar Hariju spraukdamies cauri pūlim. –Viņi varēja izdomāt kādas speciālas vietas priekš, radiniekiem un sponsoriem...
-Draugs, nesatraucies...Tieši otrādi. Tev vajadzētu priecāties par viņiem. Viņi beidzot ir atraduši savu vietu maģiskajā pasaulē...
-Ko nozīmē „Beidzot”?- grifidora skolnieks noburkšķēja.- Viņi jau sen visu ir izlēmuši.
-Nu...toties tu esi- prefekts.
-Baigais pagodinājums...
Izrādījās, ka Freds ar Džordžu visu ir paredzējuši. Tikko ieraudzījuši pūlī iespiestos Hariju un Ronu viņi centīgi sāka māt ar rokām un skolēni pašķīrās, ļaudami draugiem iziet cauri pūlim bez šķēršļiem.
-Lūdzu klusāk!- Iesaucās viens no dvīņiem.- Kā jau jūs esat sapratuši tad mūsu bizness plaukst un mūsu darba grafiks ir pārpildīts...
-Līdz pat nākamajai ziemai,- piebilda otrs brālis.
-Bet mēs neaizmirstam par dzimto skolu. Pateicoties viņas stingrajiem likumiem mēs esam izdomājuši daudzus jautrus jociņus un nopietnas lietiņas, ar kuru palīdzību var nobastot stundas...
-Protams, ka pamatā lielākā daļa šo jociņu bija radīti, lai cīnītos pret vecajiem un naidīgajiem likumiem...
-Mēs esam ļoti tālu gājuši šajā grūtajā darbā un vēlamies pateikties tiem cilvēkiem, kuri mums palīdzēja īstenot sapni. Pirmkārt: Harijs Poters. Mūsu jaunais un gandrīz tik pat izveicīgais kā mēs, varonis. Tieši viņš piekrita iesniegt mums sākotnējo kapitālu, lai uzsāktu biznesu. Cēlsirdīgais Harijs noziedoja mums naudu, kuru bija saņēmis pēc uzvaras Turnīrā.
Skolnieki pārsteigti sāka sačukstēties- viņus visus bija interesējis jautājums par to, kur gan Harijs ir licis veselu tūkstoti Galeonu.
-Bet neviens knats nav pazudis velti!- turpināja viens no dvīņiem- šķietami Freds. – Viss ko Harijs mums tik augstsirdīgi piešķīra ir ticis izmantots cēliem mērķiem! Mēs pateicamies Harijam Poteram par to, ka viņš ir Harijs Poters un, ka viņam nekad nekā nav žēl priekš, draugiem.
„Un ienaidniekiem”,- pie sevis pasmīnējis nodomāja Harijs.
-Otrkārt mēs gribētu pateikties skolas cienījamajam Prefektam un mūsu dārgajam brālim- Ronaldam Vīzlijam. Mēs pateicamies viņam par pacietību. Par to, ka viņš mūs nekad nenosūdzēja Ambrāžai, kad mēdzām veikt savus eksperimentus! Par to, ka bija daudz pacietīgāks nekā Prefekte Hermione Grendžera...Bet arī viņai mēs pateicamies par to pašu pakalpojumu! Un tomēr atgriezīsimies pie Ronalda. Viņš ir ļoti nopietns puisis un diez vai turpinās mūsu iesākto darbu...nē pat ne darbu, drīzāk gan mākslu. Un mēs pār to nemaz nesatraucamies- viņš noteikti, ka kaut ko sajauktu un aptraipītu mūsu godīgo- pašu labāko joku meistaru, vārdu ar savu nopietnību. Paldies tev Rona par to, ka tu esi tāds kāds esi. Sākumā mēs domājām padarīt tevi par savu palīgu, bet tad sapratām, ka tu tam neesi gatavs...Dari to ko tev gribas darīt un, lūdzu, netuvojies mūsu biznesam! Skolnieki sāka smieties. Rons nosarka un nolaida skatienu, bet savā ziņā izskatījās ļoti apmierināts ar notiekošo.
-Un treškārt! Mēs vēlamies pateikties jums visiem par to, ka atbalstiet mūs un mīliet. Paldies visiem tiem, kas šodien atnāca uz „Trim slotaskātiem”! Tāda atsaucība mums ļoti glaimo! Nu tagad viss. Garlaicīgā daļa ir beigusies. Džordž, vari novākt špikerus!
Neko nespēdami saprast visi klātesošie saskatījās un tad pievērsās tam dvīnim, kurš klusēja. Viņš viegli pasmīnēja un trīs reizes uzsita ar pirkstiem knipi. Tajā pašā brīdī gaisā parādījās četras, nelielas papīra lapiņas, kuras līgani ielidoja Fredam piedurknē.
-Brīdinu uzreiz- pasniedzējus ar tādiem špikeriem apkrāpt nevarēs, bet mūsu „Pazūdošie Špikeri” ir ļoti noderīgi gadījumos, kad vajag teikt garas un izstieptas runas, kurās viena puse ir samelota, bet otra norakstīta no M.I.R.
Visi atkal sāka smieties un šoreiz vienīgais, kurš neko nesaprata izrādījās esam Harijs
-Kas ir M.I.R.?- Viņš apjautājās Ronam pēc tam, kad abi brāļi Vīzliji bija atkāpušies malā un sākuši demonstrēt viesiem savus jaunākos izgudrojumus.
-Maģiskās Informācijas Resursi,- atbildēja Prefekts cenzdamies izspraukties līdz letei pie kuras pasniedza dzērienus. –To var izmantot katrs burvis, kurš ir sasniedzis pilngadību...Tētis saka, ka vientiešiem esot kaut kas līdzīgs, tikai viņiem esot daudz mazāk informācijas...Šķiet, ka tas saucas...Irno...Itri...Irnitets.
-Internets, Ron,- Harijs smaidīdams izlaboja.
Zēns nekad nebija izmantojis šo vientiešu informācijas avotu, tā kā Dūdijs viņu nekad nelaida pie sava datora. Tomēr neskatoties uz visu- nosaukumu šim informācijas avotam viņš zināja perfekti.
-Jā...Tieši par to es arī runāju.
Kaut cik cilvēku pūlis izklīda tikai uz ļoti vēla vakara pusi. Beidzot Harijam un Ronam parādījās iespēja mierīgi aprunāties ar Fredu un Džoržu. Dvīņi kārtoja pa somām un kabatām nelielas plaukšķenes un citus priekšmetus, kas brīnumainā kārtā nebija tikuši pārdoti un skaitīja dienas laikā ieņemtos galeonus.
-Jā...Tieši tā kā es domāju. Totāla veiksme,- ieminējās Džordžs.
-Tev taisnība. Viss ir vienkārši lieliski. Viņi joprojām mūs mīl!
-Sveiki,- Drūmi sasveicinājās Rons.
-O-o! Sveiks, brālīt! Vai tev patika mūsu runa?
-Jā...Nebija slikta.
-Nebija slikta?- Freds izlikās, ka ir līdz sirds dziļumiem apvainojies.- Mēs iztērējām priekš tās radīšanas veselas piecas minūtes! Iedomājies veselas piecas...
-Vai jums patika mūsu sūtītie ziemassvētku pārsteigumi?-ātri iejautājās Džordžs pamanījis, ka Prefekta seja kļūst ar vien drūmāka. –Jums vismaz atļāva tos izmēģināt? Filčs neatņēma?
-Nē, kaut gan centās,- atbildēja Harijs.- Dumidors viņam neļāva...Bet jūsu raķetes- tas bija kaut kas grandiozs! Visi bija stāvā sajūsmā! Sevišķi tie cilvēciņi...
-Jā...Tā bija ģeniāla ideja...Kaut gan ne vienmēr nostrādā. Tas ir atkarīgs no laika apstākļiem, dienas Mēness Jupiterā, Marsa Venērā...Nejauciet sev galvu. Vienkārši pasakiet- vai viņi izdarīja kaut ko smieklīgu? Piemēram, pakāra Strupu pie kāda no svečturiem, vai piespieda Filču kopā ar norisas kundzi dziedāt pie griestiem?
-E-e-e...vispār nē. Tikai Maksūru staipīja pa visu zāli...kopā ar krēslu.
-Nu ko...Tas ir pilnībā pieņemami. Varēja būt sliktāk...Tad kāpēc jūs pienācāt? Ir darīšanas? Sponsors vēlas atgriezt sevis izsniegto kredītu? Nu tādā gadījumā mēs esam gatavi tūlīt pat visu atdot.
Freds jau pastiepās pēc maka, kad Harijs viņu apturēja:
-Man nav vajadzīga jūsu nauda. Es izsniedzu jums beztermiņa kredītu. Es neko nepieņemšu atpakaļ.
-Tad, lūdzu, izskaidrojiet savas vizītes mērķi.
-Vienkārši gribējām pajautāt kā jums klājas.
-Ak tas...Labi. Kā jau mēs teicām viss zied un plaukst.
-Nu un...Kā klājas personīgajā dzīvē?- Rons samiedza acis.- Nekādu izmaiņu?
Freds nezin kāpēc manāmi nosarka, bet Džordžs sāka skaļi smieties.
-Jā Fred, pastāsti, gan vai tev ar Džesiku ir kādas izmaiņas?
-Ar Džesiku?- grifidora prefekts manāmi ieinteresēts palūkojās uz brāli no kā Freds nosarka vēl vairāk.
-E-e-e....tas nav svarīgi.
-Nu kā nav svarīgi. Sponsors vēlas zināt. Viņš raizējas par savas firmas darbinieku dvēseles stāvokli...
-Tā nav mana firma. Un labāk to vairs nepieminēsim!
Tieši tajā brīdī pie viņiem pienāca Drako un pieliecies iečukstēja Harijam ausī:
-Ejam uz pili...Tur tevi gaida Dumidors...Noticis kaut kas svarīgs...Saka, ka...
Malfojs nepaguva pabeigt savu sakāmo, kad Vīzliju dvīņi viņu rupji atgrūda no Harija malā nostādamies pa vidum.
-Ko tev no viņa vajag?- Freds nikni iejautājās.
-Neko, tikai pateikt...
-Tu jau esi pietiekami daudz riebeklību viņam sarunājis!- DžordŽ viņu pārtrauca.- Tu vairāk neko neteiksi.
Viņš pārsteidzošā ātrumā izvilka zizli un pavērsa to pret Malfoju. Pēdējais sastinga ar šausmu un niknuma izteiksmi sejā. Harijs nevarēja pieļaut, ka dvīņi noburtu Drako, tāpēc pēdējā mirklī parāvās uz priekšu un aizsedza ar sevi torņa biedru. Džordžs apjuka. Nepareizi izrunāja buramvārdus un lāsts sanāca ne tik spēcīgs kā sākumā bija plānots. Harijs tikai tika spēcīgi pagrūsts krūtīs un sāka krist uz atpakaļu, kad Malfojs viņu pēdējā brīdī noķēra.
-Kas te notiek?- Iejautājās Freds, kurš bija vērojis šo ainu.- Harij, kāpēc tu to izdarīji?
-Aizstāvēju savu torņa biedru,- Zēns ar grūtībām ierunājās berzēdams vēl ar vien sāpošās krūtis. – neaiztieciet viņu.
-Ka? Kas viņš tev par torņa biedru?
-Ups...- Rons sāka skatīties uz grīdu.- Es aizmirsu jums uzrakstīt, ka Harijs tagad mācās Slīdenī.
-MĀCĀS KUR??!!
Harijam nācās visu izstāstīt visu šo dīvaino stāstu abiem dvīņubrāļiem. Viņi ļoti ilgi klusēja un tas ļoti spēcīgi saniknoja Poteru.
-Paklausieties, es jums paskaidroju kāpēc tā izdarīju!- viņš pacēla balsi.- Es pats par to neesmu pārāk priecīgs, bet tā vajag! Ja jūs esat vīlušies savā „Sponsorā”, kurš es jau sen neesmu...Nu ko...Labi! Jums viss ir brīnišķīgi arī bez manis! Atvainojiet, bet direktors mani vēlas redzēt un tāpēc es labāk došos!
Vairs nepalūkojies uz dvīņiem vai runu Harijs Steidzīgi pameta „Trīs slotaskātus”. Drako viņam sekoja.
Viņi atvadījās tikai direktora kabineta priekšā.
-Paldies,- uz atvadām nomurmināja Malfojs.
Dumidors gaidīja pie statujas. Viņa seja izskatījās ļoti nogurusi un samocīta.
-Ejam Harij,- Direktors krusu ierunājās, izteica paroli un iegāja iekšā kabinetā kopā ar zēnu.
-Vai kaut ko vēlies?- pirmām kārtām apjautājās Direktors.- Tagad vajadzētu būt vakariņām, bet baidos, ka viņas tu palaidīsi garām.
-Nē pateicos.
-Tu esi pārliecināts?
-Jā.
-Labi...Vai tev viss ir kārtībā? Tevi nekas nesatrauc?
-Nē. Str...profesors Strups priekš manis ir pagatavojis daudz aizsargājošās mikstūras. Viņas pietiks tik ilgi, kamēr viņš...kamēr viņš ir aizbraucis.
-Labi, un kā sokas ar Slēptprātību? Tu vairs neaizmirsti trenēties uz nakti?
-Nē. Jebkurā gadījumā cenšos,- Harijam ienāca prātā, ka direktors viņu pārbaudīs un viņš jau laikus sagatavojās.
Bet direktors tikai turpināja jautāt tālāk:
-Un kā sokas ar Melno maģiju?
-Llla-abi...no pārsteiguma zēns knapi spēja atbildēt.
-Es priecājos, ka jūs pareizi kavējat laiku,- Dumidors viegli pasmaidīja.- Tā patiešām ir vērtīga, kaut gan riskanta ideja...Un tāpēc es ļoti priecājos, ka jūs pieaicinājāt profesoru Strupu- nevis mēģinājāt ar to nodarboties paši.
-Bet...bet kā jūs uzzinājāt?- Beidzot spējis tikt ar sevi galā iejautājās Harijs. Profesors Strups jums izstāstīja? Bet, bet viņš nevarēja. Hermione kārtīgi nobūra pergamentu, lai neviens neko nevarētu pateikt vai uzrakstīt...
-O-o!- Direktors klusu iesmējās.- Es nevaru nepiekrist par Grenžeras jaunkundzes spīdošajām prasmēm uzlikt lielisku lāstu. Bet profesors Strups izrādījās ļoti veikls un pastāstīja man par visu pavisam savādākā veidā...Jāsaka, gan, ka ļoti dīvainā, bet tomēr...
Harijs saprata, ka kļūst ar vien bālāks. Strups atrada iespēju pastāstīt Dumidoram. Tātad viņš var atrast iespēju pastāstīt vēl kādam...Direktors turpināja smaidīt:
-Nepārdzīvo Harij. Ja godīgi tad es viņu sapratu ar milzīgām grūtībām. Ja kāds jūs slikti pazīst tad tas izrādās esam tikai muļķīgs teātra priekšnesums.
Viņi kādu brīdi klusēja. Dumidors nenovērsa skatienu no zēna, bet Harijs uzmanīgi pētīja spīdīgu priekšmetu uz direktora galda.
-Khmmm..- Dumidors kaut kā nedabīgi ieklepojās. – Lai cik patīkama man nebūtu šī saruna, tomēr nāksies pievērsties galvenajam...Tu atceries ko es tev pagājušogad teicu par Dērsliju māju un par to kāpēc tev tur ir pati drošākā vieta?
-Jā,- Harijs atsaucās.- Tāpēc, ka mana mamma nomira izveidojot man asins aizsardzību...Viņas asinis aizsargā Dērsliju māju ar Petūnijas tantes asinīm, tāpēc, ka viņa ir manas mammas māsa...Un kamēr es to vietu uzskatu par mājām- man tur ir pati drošākā vieta.
-Labi, Harij,- Dumidora seja atkal kļuva skumja un nogurusi.- Šogad vasarā tev būs ļoti grūti...Ir notikusi...neparedzēta lieta.
-Kaut kas noticis ar Dērslijiem?-zēns saprata, ka lai kā viņš ienīstu savas tantes māju viņu tomēr uztrauc iespējamie notikumi.
Direktors uz brīdi apklusa it kā domādams par to ko viņam vajadzētu teikt.
Beidzot viņš smagi nopūtās un ierunājās:
-Jā, Harij,...Tavi radinieki...ir gājuši bojā.
-KO?!- Zēns gandrīz palecās gaisā.
Viņš bija gaidījis jeb ko tikai ne to ko izdzirdēja. Priekš viņa tas bija īsts trieciens.
-Man par lielu nožēlu un skumjām...viņus ir nogalinājuši Nāvēži,- Dumidors klusu turpināja.- Mēs viņus brīdinājām, lai pēc iespējas mazāk iet ārā no mājām...neuzticēties vēstulēm, kuras aicina ciemos. Pastu, kas pienāk uz viņu māju mēs bijām slēguši. Gan pūču, gan parasto pastnieku piegādāto...Šķita, ka mēs pilnīgi visu kontrolējam...bet nāvēži izrādījās gudrāki. Viņi nodeva aploksni ar tava brālēna Dūdija drauga starpniecību...Tur bija teikts, ka viņi ir uzvarējuši konkursā un laimējuši divu dienu braucienu uz Parīzi...Viņi nepaguva pat aizbraukt līdz turienei...Viņus pārtvēra esam lidostā. Dērslija kungs un kundze aizgāja bojā. Viņu dēls Dūdijs pašlaik atrodas Svētā Mango slimnīcā. Viņš ir bez samaņas un dziednieki uzskata, ka viņš tādā stāvoklī pavadīs vēl ilgu laiku...
-Bet...kāpēc? Kāpēc nāvēžiem vajadzēja to izdarīt?
-Viņi grib panākt, lai tu būtu daudz pieejamāks Voldemortam. Pat skolā tu esi lielākās briesmās nekā atrazdamies savas ģimenes mājā...Viņi tikai gaidīja, kad Dērsliji pametīs namu...
-Tas nozīmē...ka es tur vairs neatgriezīšos?- Harijs nezināja vai priecāties, vai tieši otrādi skumt.- Es pa vasaru palikšu skolā?
-Nē, visdrīzāk, ka ne. Tu vienalga tur atgriezīsies. Vienīgi tas ir atkarīgs no tā vai mums izdosies izglābt Dūdiju. Viņš ir Dērslija kundzes dēls un tieši šī iemesla dēļ arī spēs aizstāvēt māju...
-Es būšu...Viens ar Dūdiju? Bet...
-Tu jau esi liels,- direktors pasmaidīja.- Es domāju, ka tu tiksi galā...
-es jā, bet...Dūdijs. Viņš nav pieradis dzīvot viens...kas notiks ar viņu?
-To es pagaidām nezinu...Bet es ceru, ka mums izdosies atrast kādu, kas pār viņu uzņemsies aizbildniecību...
-Profesor Dumidor, es...
-Piedod, Harij, parunāsim par to vēlāk. Dodies uz savu torni. Tev ir nepieciešams atpūsties pēc tādas...Pacenties uz to visu neieciklēties. Viss būs labi. Ar labu nakti. |
|
|