|
Jun. 27th, 2006|02:43 pm |
-Lūdzu nesekojiet manām darbībām tik centīgi, -Harijs palūdza...- Tas man traucē koncentrēties.
-Man vajag zināt kā šis atveres, ja es gribēšu šurp atnākt viens,- Strups atbildēja savā parastajā- indīgajā tonī.
-Jūs tā pat nevarēsiet atvērt,- zēns nopietni piezīmēja.
-Un tas būtu kāpēc?- Profesors saviebās.
-Jūs esat lielisks meistars šņākšanā, bet tomēr ne jau čusku valodā,- Harijs atbildēja.-Atver man!- viņš speciāli ilgi novilka zinot, ka Strups izdzirdēs tikai šņācošu skaņu.
Profesors jau bija gatavs iesākt dusmīgu tirādi, kad apklusa jau pie pirmā vārda- Klusu čīkstot siena atvērās.
-Merlin,- viņš nočukstēja
-Nevis Melins, bet gan Slīdenis- Harijs pasmīnēja, vērodams Strupa stāvokli.- Laipni lūdzu.
Pirmais ko Slīdeņa torņa vecākais izdarīja, bija tas ka neaplūkojis iekārtu un ar to ļoti izbrīnījis stārastus momentāli piedrāzās pie grāmatu plauktiem. Strups paķēra pirmo grāmatu no trešā plaukta, it kā jau pa ceļam būtu to pamanījis un sāka kāri šķirstīt.
Kamēr profesors ar trakumā mirdzošām acīm lasīja rakstīto, pie Harija pienāca Drako un paziņoja:
-Nu ko tagad tu esi īsts SD
-Kas?
-Strupu dresētājs.- Iesmējās Drako. |
|