| |
[Mar. 13th, 2006|04:57 pm] |
-Jūs apmācīsiet mūs melnajā maģijā?- Harijs pajautāja pilnīgi skaidri un gaiši, lai profesors nevarētu saklausīt kaut ko citu.
-Ko? Apmācīt jūs melnajā maģijā? Jūs esat sajucis prātā?
-To man jau šodien teica,- Harijs mierīgi atbildēja.- Un tomēr man gribētos, lai jūs padomājat par šo piedāvājumu. Es domāju, ka mums tas var noderēt.
-Paklausieties Poter, sāksim no sākuma. Kam "Mums"?
-Ronam Vīzlijam, Hermionei Greinžerai, Drako Malfojam un man.
-Ak tad lūk kā, Vajadzēja iedomāties- svētais trijnieks. Bet kādā sakarā šeit ir misters Malfojs?
-Viņš arī ir ar mums.
-Protams.
-Tātad, ser? Ko jūs teiksiet?
-Neko, kamēr neizdzirdēšu visa paskaidrojumu. Pirmkārt: Kāpēc jūs un jūsu draugi pēkšņi vēlaties mācīties Melno maģiju? Ko jūs esat atraduši tādu, kas prasa apiešanos ar tādu maģiju.
-Uz šo jautājumu es varēšu atbildēt tikai tādā gadījumā, ja jūs piekritīsiet.
-Poter, palūgšu bez tādas miglainības!
-Es vispār varu neko neteikt!- Harijs iespītējās.
-Labi,- Nošņācās Strups.- Otrkārt: jūs zinat, ka Melnā maģija ir nelikumīga? Un ka apmācīt tajā ir aizliegts?
-Jā, ser,- Harijs izstāstīja profesoram par nāvēžiem, (kaut gan apzinājās, ka stāsta jau en zināmu informāciju) bet pēc tam arī par Auroriem.
-Redzu jūs visu esat labi pārdomājis,- Strups samiedza acis.- Treškārt: kā jūs cerat izdarīt, kaut ko tādu tieši auroru un Dumidora deguna galā? Jums ir vajadzīga ļoti droša vieta priekš nodarbībām.
-Tāda ir,- Zēns palūkojās tieši profesora acīs.
Tajās ar vien vairās parādījās niknums, kaut gan palika arī ziņkārība.
-Un ceturtkārt- pēdējais- kāpēc, jūs domājat, ka es piekritīšu?
-Tāpēc, ka jums ir interesanti,- droši paziņoja Harijs.
Strups kādu brīdi klusēja, it kā izvērtēdams visus plusus un mīnusus šajā situācijā. Zēns savukārt izsekoja viņu ar skatienu cenzdamies saprast cik ļoti profesors ir ieinteresēts.
-Poter, man nav nemaz tik daudz brīva laika,- strups beidzot bilda- Jūsu nodarbības...
-Manas slēptprātības nodarbības var apvienot,-Harijs pārtrauca viņu jau zinādams ko profesors teiks.-Es padomāju...Ka jūs varētu mācīt citus...
Strups atkal apklusa.Bija redzams, ka viņš pamatīgi šaubās.Tomēr Harijs ātri izdomāja ko iesākt.
-Padomājiet profesor,- zēns pastiepa Strupam grāmatu un devās uz kabineta izeju.
Viņam bija sajūta, ka redz kā slīdeņa vecākā pirksti sažņaudz pūķādas vākus...vēl nedaudz...vēl mirklis...
-Poter, apstājieties,- Harijs pie sevis pasmīnēja- Strups izrādījās ļoti paredzams.
-Jā ser,- zēns pagriezās pret profesoru ar seju.
-Esmu ar mieru. Ko vēl jūs man varat parādīt? |
|
|
