|
Feb. 8th, 2006|01:11 pm |
Atjēdzies Harijs saprata, ka lai cik tas dīvaini nebūtu viņš vēl ar vien atrodas pazemē. Nolādējis visu pasaulē zēns pats sev uzdeva jautājumu- kāpēc pat pēc viņa domnīcas glābšanas Strups nevēlas nu kaut vai nedaudz apžēloties par viņu un aizgādāt uz slimnīcas spārnu? Atbildi viņš saņēma tūlīt pat- kaut kas karsts apdedzināja viņa pakausi, kurā jau tā pat bija jūtamas asas sāpes.
-Au!- harijs pacentās nokratīt to no sevis, bet viņa pretošanos pārtrauca neapmierināta Strupa balss:
-Kaut nedaudz apstipriniet savu varoņa slavu un pacietieties!
Zēns pārstāja raustīties un sakoda zobus- sāpju dēļ viņam pulsēja visa galva. pamazām sāpes tomēr atkāpās. Harijs atkal sāka dīdīties uz krēsla. Bez galvas viņam šausmīgi sāpēja mugura un pleci, un zēnam gribējās apsēsties ērtāk.
-Profesor, drīkst es došos uz slimnīcas spārnu?- Beidzot neizturējis sāpes labajā plecā, pajautāja Harijs.
-Poter, jums nevajag iespringt. Lielāko daļu mikstūru priekš slimnīcas spārna gatavoju es. nav vajadzības traucēt Pomfrī madāmu. Novelciet mantiju. Es paskatīšos jūsu plecu. Harijs saviebās. Viņam nebūtu iebildumu vēl desmit minūtes pamocīties, bet saņemt palīdzību no medmāsas, kura bija pieņemta darbā tāpēc, lai palīdzētu skolēniem jeb kurā diennakts laikā, ja viņi cieš no nikniem profesoriem. Tomēr pēc tam zēns saprata, ka Strups manāmi baidījās laist viņu pie Pomfrī madāmas, kura noteikti sāks izprašņāt kāpēc viņam ir zilumi un, ka Harijs var sarunāt daudz ko lieku. Nekas cits neatlika kā novilkt mantiju, pakārt to uz krēsla un pacelt uz augšu džemperi, atklādams jau zilu palikušo muguru.
-Jā...-Strups dīvaini paklakšķināja mēli un sāka aptaustīt Harija zilumus. Zēns nevilšus sarāvās- profesoram bija ļoti aukstas rokas.Tomēr Strups iztulkoja straujās kustības savādāk:
-Sāp?- viņš painteresējās.
Harijs norija simtiem pārmetumu uz Strupa adresi-zēns bija gatavs nošauties, bet viņam šķita, ka Strupa balsī skan kaut kas līdzīgs līdzjūtībai...Kaut gan varbūt, ka tikai izlikās...Tomēr Harijs to ātri aizmirsa.Profesora aukstie pirksti pieskārās sevišķi sāpīgai vietai pie labās lāpstiņas.Zēns palecās un iekliedzās:
-Neaiztieciet! Sāp!!! |
|