| |
[Feb. 13th, 2006|10:29 am] |
Izrādījās, ka Sirius ar Džeimsu nepaspēja atiet diez ko tālu, kad Strups izvilka zizli un notēmējis to mugurā Džeimsam izsaucās:
-jukum!
Laupītāja soma izjuka tieši pa vīli. No turienes sāka birt ārā visādi nesaprotami nieki, daudzkrāsainas spalvas, tintes pudelīte, kura kā par brīnumu nesasitās, bieza grāmata un Strupa pergaments.Slīdenis strauji mēģināja paķert to cerēdams atgūt savu darbu atpakaļ, bet Sirius jau iesaucās:
-tukšrokdžimpiņ!
Harijs bija tik ļoti iegrimis vērošanā un tāpēc nāvīgi pārbijās, kad Strups strauji pagrūda viņu uz priekšu.
-Nu Poter, ko gaidi? Lūk grāmata!
Zēns sekundi nespēja neko saprast, bet pēc tam aptvēris situāciju ātri piegāja pie sava tēva mantu kaudzes, kura kopā ar somas paliekām gulēja uz zemes.Grāmata atradās pašā dažādu sīkumu augšā. Viņai bija biezi vāki, kuri izskatījās pēc tumšas drakona ādas un tai bija slēdzene, kurai bija čūskas forma.Grāmata saucās "Cilvēka prāta labirinti".Harijs pacentās saprast autora vārdu, bet lielāko daļu tā aizsedza Strupa pergaments. redzami bija tikai divi pirmie burti- Divi lielie "S". Sapratis, ka vairāk neko nespēs ieraudzīt. harijs no jauna pašķielēja uz Laupītājiem.Tie bija piespieduši Strupu pie sienas un Sirius grozīja Viņa zizli tieši pie zēna sejas.
-Tā bija mana mīļākā soma,-klusu teica Džeims. Saki man vai tā ir tava vienīgā mantija? Jukum!
Strups ieraudājās un satvēra mantijas apkakli. Un tieši laikā, jo viņa drēbes izjuka pa vīlēm un būtu nokritušas, ja Strups tās nepieturētu.
Laupītāji atkal sāka smieties un savākuši Džeimsa mantas devās prom pa gaiteni. |
|
|
