|
Feb. 17th, 2006|11:33 am |
14. nodaļa
Tomēr nodarbība pie profesora piektdienā nenotika- divās pēdējās mikstūru stundās profesors piesauca Hariju pie sava galda un pateica, ka tajā vakarā viņam ir steidzami jāaizbrauc prom uz visām brīvdienām. Beigās slīdeņa torņa vecākais piedraudēja zēnam ar sodu, ja tas netrenēsies un palaida viņu vaļā.
Bet hariju tas ne pārāk apbēdināja. Zēns nolēma, ka ir pienācis laiks sākt trenēties tumšajā maģijā. Viņš pabrīdināja Hermioni ar Ronu uz kurieni un cikos vajag ierasties un tad sāka pielauzt Drako.Slīdenim šķita ļoti patīkam tas ka viņu lūdzas un tāpēc viņš beidza ākstīteis tikai tad, kad harijs piedraudēja, ka nelaidīs viņu iekšā istabā, ja Drako iedomāsies nos evis pārāk daudz.
-Tev nav tiesību,- augstprātīgi paziņoja Malfojs.- Es atradu to istabu.
-Augstākais apbalvojums tev par to- tādā pašā intonācijā atbildēja Harijs- Lūk tikai maza problēmiņa-viņu atvērt varu tikai es, tāpēc tu pacenties pārāk nevārīties Rona un Hermiones klātbūtnē.Vari ar viņiem vispār nerunāt, bet tad savu sarkasmu arī turi pie sevis. Saprati?
-Protams!Kalpoju svētajam Poteram!- Drako noņirdzās
-Esmu tevi brīdinājis.
Sešos vakarā divi grifidorieši un divi slīdeņi atradās Salazara Slīdeņa slepenajā istabā. Hermione uzreiz sāka pētīt grāmatu plauktus, bet Rons piemetās pie galdiņa kurš atradās pēc iespējas tālāk no Malfoja un ilgu laiku burkšķēja kaut ko līdzīgu "Ak man šitais slīdenis ar savām slepenajām istabām un pagrabiem..."
-Tātad, laikam sāksim...-Harijs vienmēr jutās neveikli, kad vērsās pie skolēniem oficiāli, pat ja tā bija pavisam neliela auditorija.
Viņš stāvēja uz neliela paaugstinājuma blakus milzīgam katlam un lūkojās, te uz Ronu, te Hermioni, te Drako. Abi grifidorieši aizņēma vienīgo galdiņu, bet Malfojs ērti iekārtojās krēslā.
-Tātad,- atkārtoja harijs.-Es domāju, ka sākumā vajadzētu tikt galā ar organizatorisko daļu. Es domāju, ka šoreiz mūsu "tumšās maģijas klasi" nevajag nekādā veidā nosaukt.
-Kāpēc?-Hermione sāka neveikli dīdīties krēslā un pašķielēja uz Drako.- Es domāju, ka vajag izdomāt nosaukumu, sastādīt sarakstu...
-Šaubos vai mēs aizmirsīsim, kas apmeklē šo istabu,- pēkšņi Harijs viņu diezgan asi pārtrauca- pie tam pagājušo gad ar "Dumidora Armiju" mēs izgāzāmies...Gandrīz nodevām direktoru...
-"Dumidora armiju"?- Iesmējās Malfojs. Rons nelabi palūkojās uz viņu.- Nu gan jūs dodat vaļā! Nav brīnums, ka jūs noķēra! Viens nosaukums vien norāda uz to, ka šai idejai bija lemta izgāšanās...
-Drako...-Caur zobiem nošņācās Harijs
-Ak nu jā...klusēju,- Malfojs pašapmierināti pasmīnēja, pārmeta kāju pār kāju un sakrustoja rokas uz krūtīm.
-Un tev pat tā nesanāktu!- No sirds iebļāvās Rons, kurš bija manāmi aizskarts par Drako vārdiem.-Mēs visu gadu nodarbojāmies un viss bija labi, ja vien nebūtu bijis tevis un jūsu Ambrāžas...!
-Ron...!
-Jā, paklusē Vīzlij, dzirdi, Varenais Poters tev pavēl!
-Drako!!!
-Vīzlijs sāka!- bērnišķīgi paziņoja Malfojs, redzēdams, ka Harijs sāk zaudēt pacietību.
-Drako es tevi brīdināju. Es nejokoju.
Šoreiz neizturēja Rons:
-Paklausies Malfoj, tas tev pavēl! Ko nobijies?
-PIETIEK JŪS ABI!!!_Harijs izrāva burvju nūjiņu un izlaida gaisā kaudzīti zibšņu
Zibšņi sāka skaļi sprāgt, likdami visiem uz brīdi apdult. Tajā brīdī, kad viss palika mierīgi eistājās sanošs klusums. Rons izbijies skatījās uz Hariju, bet Drako vainīgi dīdījās krēslā.
-Labi,- apmierināts paziņoja zēns.- tagad tā- Jūs nestrīdēsieties vismaz te...vispār ne manā klātbūtnē. Man patiktos neitralitāte. Jūs esat ar mieru?
Rons ur Drako sāka māt ar galvām
-Lieliski.Tagad pāriesim pie nākamā jautājuma. es domāju, ka ja ar kaut ko jāsāk tad ar pašu izplatītāko- Pavēlum. Es saprotu, ka tā ir ļoti bīstama maģija, bet no viņas ir jāprot aizsargāties katram. Pašlaik zaudēt savu gribu- pats ļaunākais kas vien var notikt.Visi saskatījās. Pat Rons un Drako Nevilšus apmainījās neko nesaprotošiem skatieniem.
-Harij,- klusu iesāka Hermione.- Gribu tev atgadināt, ka tas ir viens no aizliegtajiem lāstiem.Ja uzzinaš, ar ko mēs te nodarbojamies,mūs pilnībā var nosūtīt uz Askabanu.
-Es zinu Hermione. Bet pašlaik skolā ir pilns ar Auroriem. Es domāju...iespējams, ka daži no viņiem atļaujas...trenēties, lai kamēr māca mūs nezaudētu formu. Es pamanīju, ka Mirjama Dodžesa, dažreiz pārtraukumos garlaicības mākta ņirgājas par zirnekļiem ar "Mokum"lāstu...Ja ministrija kāds kaut ko uzodīs tad atrunām pilnībā pietiks ar šo faktu...Pie tam es šaubos, ka mūsu maģija var tik nopietni kaitēt. Mēs nepārcentīsimies. es protams varu pamēģināt uzlikt pakļaušanās lāstu, bet nezinu cik tas man sanāks spēcīgs. |
|