| |
[Mar. 13th, 2006|03:32 pm] |
Strups sēdēja pie galda un ar spalvu kaut ko atzīmēja burtnīcā, norādīdams uz tās īpašnieka kļūdām.
-Poter jūsu nodarbībai ir jāsākas tikai pēc pustundas,- viņš bilda neatraudamies no darba.- Esiet lūdzu tik laipns pusstundu pagaidīt un tad atgriezties.
-Profesor, man jums ir ļoti svarīgs lūgums.- Skaidri un noteikti paziņoja Poters cerēdams kaut vai pievērst sev Strupa uzmanību.
-Direktors jau tā apt ir sagrūdis man virsū jūsu problēmas. Ar pusi no kurām mēs vēl neesam tikuši galā,- Slīdeņa vecakais beidzot atļāvās pacelt galvu un uzreiz pamanīja, ka Harijs kaut ko slēpj aiz muguras.-Kas jums tur ir?
Zēns bija ļoti crējis, ka profesors pajautās tieši to. Viņš lēnām pienāca pie galda un ar nedaudz nevērīgu žestu, kā arī bija iedomājies, nolika grāmatu Strupam priekšā. Viņš sekundi lūkojās uz to. Pēc tam slīdeņa vecakā acis iepletās un seja nobālēja.
-Poter...-Strupa balss aizsmaka.- Kur...jūs to dabūjāt?
Profesora bālā roka pastiepās tuvāk grāmatas vākam, bet pāris milimetru attālumā apstājās, it kā Strups baidītos, ka grāmata izjuks. Pēc tam viņš tomēr savaldījās un akurāti pieskārās pūķa ādai.
-Ser, tas nav svarīgi,- Harijs izvairījās no atbildes.
-Jūsu dārgā tēva bagātība?- Torņa vecākā vārdos izskanēja pretīgums.
-Nē. Esmu pārliecināts, ka nē,- paziņoja zēns, kā noburts lūkodamies, kā Strups lēnām, ar pirkstu galiņiem izpēta iesējumu.
Profesors strauji piecēlās, strauji saspieda grāmatu, it kā nevēlēdamies nekad dzīvē izlaist to no rokām, bet viņa acīs dega dīvainas ugunis.
-otra grāmata?- Viņš gandrīz čukstus pajautāja. Harijs pamāja ar galvu.- Sakiet man kur jūs to dabūjāt?
-Vispims paskatieties kā šī grāmata var man palīdzēt.
Strups nedaudz saminstinājās. Tomēr pēc tam ar vieglu rokas kustību atvēra atslēgu un akurāti pāršķirstīja pāris lapas.
-Neiespējami...- profesors nočukstēja.- Nu...var uzvārīt šo mikstūru...Viņa aizsargās jūsu prātu astoņas stundas. Tieši pietiks vienai naktij. Vai arī var daudz intensīvāk nodarboties ar bloķēšanu. Kaut gan ar jūsu centību...
-Paldies ser-Harijs satvēra grāmatas stūri un diezgan strauji pavilka uz savu pusi.
Bija redzams, ka Strups pieliek ļoti lielu iekšējo enerģiju, lai to palaistu vaļā bez emocijām.
-Profesor, es varu jums parādīt vairāk,- zēns viltīgi pasmaidīja, izbaudīdams to kā Strupa seja kļūst vēl bālāka.
-Jums ir vēl kaut kas?- Viņš pacentās savā balsī ielikt aukstasīnību, bet viņam tas neizdevās- interese un vēlēšanās pieskarties slavenajiem darbiem bija jūtama, katrā Strupa teiktajā vārdā.
-Un tagad par lūgumu...
-Ko jūs no manis gribat?- Strupam bija nepieciešama liela piepūle, lai skatītos uz Hariju neviss uz grāmatu. |
|
|
