| |
[Mar. 29th, 2006|02:35 pm] |
15. Nodaļa
-Labi, - Harijs pasmaidīja.- jūs nenožēlosiet. Tikai būtu nepieciešams, lai jūs parakstītos lūk šeit.
Zēns izņēma no kabatas gabaliņu pergamenta. Uz tā jau bija uzrakstīti četri vārdi: "Harijs Poters, Hermione Greinžera, Ronss Vīzlijs un Drako Malfojs".
-Tas vēl priekš kam?- Profesrs aizdomīgi pajautāja pētīdams pergamentu.
-Tā ir jūsu klusēšanas garantija, attiecībā uz mūsu...hmmm...paildstundām,- atbildēja Harijs
=Jums nepietiek ar manu godavārdu?-Profesors pasmaidīja samiegdams acis.
-Ser, ja jūs domājat, ka es jums neuzticocs, tad... tā ir taisnība. Parakstieties lūdzu.
Strups no jauna saviebās, bet uzlika savu neskaidro parakstu, kuru Harijs pēc tam mēģināja atšifrēt, bet ar to radīja sev tikai sāpes acīs. Zēns paslēpa pergamentu atpakaļ kabatā. Viss notiekošais viņam šķita nedaudz dīvaini. Viņi daudzas reizes bija plānojuši kaut ko pret skolas noteikumiem, bet ne reizi nebija tajā jaukuši iekšā kādu no profesoriem...Pie tam vēl Strupu.
-Nu?-Pajautāja profesors.-Jūs saņēmāt manas klusēšanas garantiju, ko tālāk?
-Iesim, es jums parādīšu telpu nodarbībām.
-Bet ko jūs tādu esat atklājis, ka vajag tādu noslēpumainību?-Srups vēl ar vien centās izzināt.
-Salazara Slīdeņa biblioteku,- mierīgi atbildēja Harijs.
-KO?!!-Profesors apstājās kā iemiets tieši gaiteņa vidū.
-Nu vai arī personīgās istabas,- zēns precizēja.- jo ātrāk mēs iesim, jo ātrāk jūs varēsiet paskatīties.
Bija redzams, ka Strupam vajadzēja pamatīgu piepūli, lai izkustētos no vietas.Viņa seja bija saspringta un bāla.
-Un sen, jau jūs to vietu atklājāt?-Jautāja profesors cenzdamies izlikties mierīgs, kaut gan uztraukums vienalga bija manāms viņa balsī.
-Apmēram nedēļu atpakaļ. Tad kad sākās T.R.I.T.O.N.I.
Kad viņi pienāca pie istabas ieejas, profesors jau viss caur trīcēja, dēļ spriedzes un protams, ka Harijs to pamanīja.
-Profesor atslābstiet.-viņš bilda.- stipri nervi jums vēl noderēs.
-Protams, jūs mācīt viens vienīgs nervu sress...-Profesors Strups piezīmēja un jāatzīst, ka ne bez iemeslas...
Harijs nolaidās uz ceļiem un sameklēja čūskiņu pie drūmā burvja statujas kājām. Viņa vienmēr atradās dažādos stāvokļos, jo kāds viņu visu laiku nobūra, lai Harijs varētu atvērt ieeju.
Strups ļoti uzmanīgi sekoja zēna darbībām. |
|
|
