|
Feb. 10th, 2006|11:18 am |
13. nodaļa.
Viņi abi ar Strupu stāvēja Cūkkārpas gaitenī. Viņš bija tieši tāds pats kā tagad, tomēr Harijs saprata, ka viss tas ir bijis daudzus gadus atpakaļ.Spriežot pēc visa ārā bija vēls pavasaris. Iespējams, pat ka vasaras sākums.Gaitenī bija tukšs, un Harijs iedomājās, ka visi laikam ir devušies uz Cūkmiestiņu. Un tomēr nē. No stūra parādījās divi cilvēki. Zēns uzreiz viņus atpazina- tie bija Sīrius un Džeims. Viņi gāja un jautri par kaut ko sarunājās.Rokās abiem bija slotas, bet pār plecu pārmestas somas.Harijs pēkšņi sajuta tādu kā grūdienu krūtīs- Sirius nekad viņam nebija stāstījis, ka arī ir spēlējis kalambolu.Un nekad arī vairs neizstāstīs...Viņi apstājās gaiteņa vidū un Džeims ar zižļa palīdzību sāka gaisā zīmēt kaut kādas figūras,bet Sirius piekrītoši māja ar galvu.Harijam gribējās pienākt tuvāk tomēr viņš to neizdarīja.Tajā brīdī, pretējā gaiteņa pusē, parādījās cits cilvēks.Viņu atpazīt bija vēl vieglāk- zēns ar bālu seju,un ne visai tīriem matiem, kuri visu laiku līda acīs nāca pa gaiteni, turēdams rokaš grāmatas un garu pergamentu. Harijs nevilšus pagriezās pret profesoru kurš stāvēja blakus.Kopš skolas laikiem Strups patiešām bija maz izmainījies.tagad...tas ir toreiz viņš gāja pilnīgi ieracies tajā kas bija rakstīts uz pergamenta un nepamanīja abus laupītājus.Džeims un Sirius apklusa. Bet pēc tam nākotnē Harija tēvs ļauni pasmaidīja un sāka runāt ļoti skaļi.
-Sirus, vai tu zini, kas ir Bronska skrūve?
-O-o, Džeims piedod, esmu aizmirsis!- Sirius uzspēlēti izlikās
nokaunējies.
-Tas ir tad kad viens meklētājs lido uz zemes pusi, bet otrs naivais domā, ka pretinieks ir ieraudzījis zibsni un lido viņam pakaļ. Kad līdz zemei ir palicis pavisam nedaudz, pirmais iztaisno slotu, bet otrais...
-Naivais?
-Jā naivais, negaidīdams to, nepaspēj atkārtot manevru un ar degunu tieši zemē iekšā. darbībā tas izskatās aptuveni tā...Strups jau bija pavisam tuvu, kad džeims nolika zemē slotu un pagrūda to Strupam zem kājām. Zēns to nepamanījis paklupa un iztiepās uz grīdas garšļaukus.Grāmatas un pergamenti izlidoja uz visām pusēm.Sirius un Džeims sāka smieties.
-Ek, ja viņu vēl pie visa uzsēdināt uz slotas...!-Džeims smējās.
Strups pakratījis galvu strauji piecēlās un sāka žigli vākt kopā mantas.Bija skaidri redzams, ka viņam negribas iesaistīties kautiņā.Tomēr kad viņš pastiepās pēc pergamenta Sirius izsaucās:
-Izsauktum, pergamentu!
Tīstoklis izslīdēja Strupam no rokām un pēc sekundes atradās Siriusa rokās.
-Tu tikai paskaties!- Viņš izsaucās kratīdams papīru.- Viņš ir izpildījis aizsardzības mājas darbu! Bet es vēl uztraucos, ka šīs muļķības dēļ nāksies palaist garām visas brīvdienas! rokraksts gan viņam...Nav līdzīgs maniem mākslas darbiem katrā burtā, bet tas nav nekas nelabojams.Džeims vecais draugs. ieliksim pie tevis, citādi man vairs nav vietas.
Pa to laiku kamēr viņi bāza pergamentu somā, Strups lēnām pienāca un caur zobiem nošņācās:
-Atdodiet man to.
Bet viņa vārdi izraisīja tikai jaunu Laupītāju smieklu lēkmi.
-Tu tikai paskaties viņš mums draud!
-Un ko tad tu izdarīsi? Skriesi sūdzēties direktoram? Ai, neuztraucies Dumidors vienmēr ļauj tādiem kā tu paraudāt uz sava pleca, bet neko vairāk!
Strupa seja kļuva pelēka. |
|