|
Feb. 13th, 2006|02:25 pm |
Jau atrasdamies gultā Harijs ilgi domāja par Strupa teikto. Patiešām no kurienes Džeimsam Poteram bija Salazara Slīdeņa grāmata...?Vai patiešām viņš arī bija bijis tajā istabā...? bet tādā gadījumā kā viņš to atvēra...?Vai patiešām skolā bija vēl kāds šņācmutis...? harijs izvilka no lādes laupītāju karti un nočukstēja paroli. uz tīrā pergamenta parādījās zīmējums.Zēns to kārtīgi izpētīja, bet istaba uz kartes tā rī neparādījās.Četrotne bija atzīmējusi pilnīgi visu ko zināja, tātad Džeims nevarēja būt tajā pabijis...Harijs pakratīja galvu un nolēma atstāt šīs domas pusratā...un pārējaš visas domas arī.Pirmo reizi pa visu gadu zēns atcerējās, ka viņam ir jāpatrenējas Slēptprātībā.Viņš pacentās attīrīt galvu, aizmirst par savām jūtām, emocijām...nekas nesanāca. Atmiņas par istabu, Slīdeņa grāmatu...tēvu sadistu, visu laiku no jauna dzima galvā tā it kā būtu bites, kuras lido uz medu.Zēns nopūtās un pamēģināja no jauna.atkal nekas nesanāca.Tad Harijs izlēma nedaudz pastaigāties un pie viena pameklēt grāmatu.Viņš klusu piecēlās, apģērbās, paņēma paslēpni ar karti un pameta slīdeņa koptelpu.Līdz tam viņš pāris minūtes bija domājis, par to, vai nevajadzētu pasaukt līdzi drako, lai tas parādītu ceļu, bet peč tam pārdomāja un tā arī to neizdarīja. Tiesa bez malfoja viņš ilgi klīda cenzdamies atcerēties, kur tad īsti atradās Istaba, tomēr pēc kādām divdesmit minūtēm ātrada pareizo ceļu.
Slīdeņa apartamentos, kā vienmēr bija tumšs un mitrs. Harijs iededzināja nūjiņu un devās pastaigā gar grāmatu plauktiem. Viņas visas bija tumšos vākos, kuri bija izgatavoti no diezgan dīvaina materiāla un kurus klāja un kurus klāja daudzu gadsimtu putekļi. Pāris reizes nošķaudījies Harijs ziņkārības pēc nocēla no plaukta pirmo grāmatu kura patrāpījās un atvēra to.Slīdeņa rokraksts bija sīks tomēr bija perfekti salasāms.Harijs pāršķirstīja pāris lappuses un peč tam aizvēris nolika grāmatu vietā.
Zēns vienalga maz ko saprata- pārsvarā tur bija melnās maģijas lāsti un neskaidri rituāli. Izskatījis pirmo plauktu zēns pieķērās pie otrā.Tieši tajā viņu sagaidīja veiksme, tieši pašā malā stāvēja tā pati grāmata kuru viņš bija redzējis Strupa Domnīcā. Viņa bija tieši tādos pašos pūķa ādas vākos un ar tieši tādu pašu slēdzeni. Nenoturējies zēns iekliedzās aiz prieka un izvilka grāmatu no plaukta. Vāki bija samtaini un ļoti silti. Radās tāda sajūta it kā tie būtu dzīvi. Harijs atslēdza vaļā čūskas slēdzeni un atvēra agrāmatu. Pirmajā lapā bija milzīgs Slīdeņa paraksts, nākamajā bija rakstīts "Cilvēka prāta labirinti. Kā aizsargāt savas domas. A līmenis" Harijs iekārtojās ne visai mīkstajā krēslā kurš atradās istabas stūrī un lēnām sāka studēt to, kas bija rakstīts grāmatā. Tikai viņš tā arī neko ensaprata. tajā bija ļoti sarežģītu burvestību un mikstūru apraksti. Harijs aizcirta ciet "Ceļvedi, pa prāta labirintiem"- tā viņš jau bija paspējis nokrustīt grāmatu un sāka domāt. Jau tagad viņš nespēja sagaidīt, kad piektdien ieraudzīs Strupa seju, kad atnesīs reto grāmatu un noliks uz galda sava torņa vecākā deguna priekšā... |
|