May. 27th, 2018 @ 09:56 am (no subject)
[Erenreich's] book sets out to refute the idea that it’s possible to control the course and shape of one’s own biological or emotional life, and dissects the desire to do so. “Agency is not concentrated in humans or their gods or favorite animals,” she writes. “It is dispersed throughout the universe, right down to the smallest imaginable scale.” We are not, that is, in charge of ourselves.

(..) She sees the ascent of exercise culture in part as a continuation of women’s reclamation of their bodies in the 1970s, and in part as an example of the retreat from public concerns and move toward individualism that many of her peers made around the same time. “I may not be able to do much about grievous injustice in the world, at least not by myself or in very short order, but I can decide to increase the weight on the leg press machine by twenty pounds and achieve that within a few weeks,” she writes. “The gym, which once looked so alien and forbidding to me, became one of the few sites where I could reliably exert control.” What was a consolation, however, quickly evolved into a prize. Working out became a status symbol, a form of conspicuous consumption for a professional middle class bereft of purpose; and it became a disciplinary device, part of a culture that inflicts “steep penalties for being overweight.”

Once associated with play, exercise is now closer to a form of labor: measured, timed, and financially incentivized by employers and insurers. Like any kind of alienated labor, it assumes and intensifies the division between mind and body—indeed, it involves a kind of violence by the mind against the body. (..) Exercise, for some reason, has become a struggle to the death. (..)

There’s the tacit lesson of Natural Causes, conveyed by the author’s biography as much as the book’s content: To sustain political commitment and to manifest social solidarity — fundamentally humble and collective ways of being in the world — is the best self-care.
Par šo pukstu
[info]saccharomyces
May. 27th, 2018 @ 08:20 am un par sportu
godīgi atzīšos, ka ČL finālu es neskatījos, viņš negaidīti izrādījās prioritāšu ziņā trešajā vietā, redzēju tikai hailaitus. žēl, ka salahs salūza, drošvien būtu ugunīgāks mačs ar faraonu. starp citu, mūsu starptautiskajā komjunitijā pa kluso atbalstīja liverpūli - nu, dēļ rafas, tad vēl kāds atcerējās, ka čelsija ir kopēji ienaidnieki, bet nu tas tā.

tā visa vietā aplūkoju, kā manis atbalstītā kiberatlētu banda fnatic tomēr nolej birmingemā pusfinālu optic gaming, žēl, vietām viņi ļoti kruta figačīja. atliek vēl vairāk trenēties un uzvarēt kvalifikācijās.

nu un par pirmo pozīciju topā, domāju, daudz nav jāstāsta. tur katrs mačs ir pilnīgi svētki, tie, kas to neredz, ir pilnīgi duraki. ak jā, arī lebrončegam būs septītā spēle.
Par šo pukstu
[info]martcore
May. 26th, 2018 @ 11:25 pm ***
SAUDZĒJAM VIDI UN IEPRIECINĀM SAVUS AUGUS – VEIDOJAM DĀRZĀ KOMPOSTA KAUDZI
Par šo pukstu
[info]unpy
May. 26th, 2018 @ 06:42 pm (no subject)
Padalies, lūdzu! Vai ir kaut kur kāda prezentācija/apkopojums/video, kur normāli un ne pārāk sarežģīti izskaidrota vispārīgā datu aizsardzības regula?
Par šo pukstu
[info]runcis, posting in [info]pajautaa
May. 26th, 2018 @ 11:44 am (no subject)
izskatās, ka varbūt tā arī netikšu atpakaļ pie sava Skype konta. ja jums ir kādi konti, kas izveidoti agrā jaunībā ar kaut kādu dīvainu lapu, kuras nu jau vairs neeksistē, e-pasta adresēm, nomainiet gan uz normālu e-pastu. jo atstatīt paroli ir vienkārši, bet iziet to "verify that you are the owner of this account" procesu, kad saproti, ka jaunā parole nosūtīta uz e-pasta adresi, kuras vairs nav, acīmredzot ir teju neiespējami. bet nu labi, aizpildīšu VĒL vienu formu, ja nu tomēr izdodas. eh.

labi, ka es to Skype tāpat vairs īstenībā gandrīz nelietoju.
Par šo pukstu
[info]saccharomyces
May. 26th, 2018 @ 10:05 am (no subject)
izrādās, izlikt savas dzīvesvietas fotogrāfijas visiem uz apskati nav ne uz pusi tik forši, kā izlikt kaķīšbildes vai pat savu jauno matu bildes (piemēram), jo tāda sajūta, ka ielaid svešiniekus savās mājās, un viņi iet un visu aptausta un bāž degunu aizvērtos skapjos un baksta ar pirkstu stiklos, un dara to visu ar neapmierinātībā sarauktu degunu.
bet citādi acis sludinājumam nepiesaistīsi.
Par šo pukstu
[info]f
May. 26th, 2018 @ 07:18 am (no subject)
esmu slima un sanīgrusi. un visam pa virsu šodien sola bezdievīgu karstumu.

pateicības:
vasara, gaišs

darbi:
puķes pārstādīt?
Par šo pukstu
[info]jojo
May. 26th, 2018 @ 06:29 am Sestdienas rīta vērotāja piezīmes.
Pirmais, ko padomāju 5:40, kad gar logiem nogāja cilvēki(gribēju teikt, ka jaunieši, bet varbūt večuki vai jaunās māmiņas zīdaiņu pilniem ratiem, neredzēju), skaļi klausoties ne pārāk melodisku dziesmu "ja reaļnij pocsan, ja rosijan", bija tas, ka šajā pasaulē ir riktīgi par daudz trokšņa. Otrais - ka nav taču nemaz tik sarežģīti cilvēkiem no bērna kājas iedzīt galvās domu, ka absolūta sociālā harmonija slēpjas vienkāršajā tēzē - netraucē un neļaujies tikt traucēts, kālab tas netiek darīts, nav skaidrs. Tad sapratu, ka nav jēgas gulēt, tāpat jāceļas, lai dotos uz fizkultūru, iedzēru kafiju, izgāju uzsmēķēt un pamanīju, ka pienenes jau noziedējušas.
Par šo pukstu
[info]unpy
May. 25th, 2018 @ 09:30 pm (no subject)
Turu īkšķus par YES!
Par šo pukstu
[info]mazeltov
May. 25th, 2018 @ 10:24 pm (no subject)
Tags:

Es nevaru pārdzīvot par cilvēkiem, kuri kaut kur lido, lai 7 dienas novaļātos pa viesnīcu/baseinu. Un tad beigās ir pabijuši 7 valstīs, bet visur viens un tas pats skats.
Es šito nesaprotu. Nesaprotu un viss.
Un man skauž, ka var tā ceļot, bet dusma, ka var tā izniekot ceļojumu.
Nesen piesekoju ceļojumu grupu. Bet jāatseko, lai nečakarētu sev noskaņojumu. Un priekšstatu par cilvēkiem vēl vairāk.
Par šo pukstu
[info]vacatio
May. 25th, 2018 @ 11:05 am Mākslas piederumu veikals Rīgā ar dāvanu karti
Lielākais/centrālais mākslas piederumu veikals Rīgā? Vēlams ar dāvanu kartes opciju?
Par šo pukstu
[info]santa_be, posting in [info]pajautaa
May. 25th, 2018 @ 10:10 am (no subject)
Iespējams gribi apsvērt iespēju
Par šo pukstu
[info]str
May. 24th, 2018 @ 10:20 pm (no subject)
reizēm es domāju, ka dažreiz cilvēki mani nesaprot tāpēc, ka es kaut kā slikti paskaidroju, ko es ar to domāju
taču tā jau arī ir mana ticība cilvēkiem, ka viņi visu sapratīs
ja es kā zirgs bodžeks sāktu atkārtot jokus un vēl ar komentāriem, tā būtu zināma mizantropija

tiesa, zirgs bodžeks neko labu par cilvēkiem nedomā. bet cilvēki paši par sevi arī nē, tā, ka visiem ir status kvo
Par šo pukstu
[info]martcore
May. 24th, 2018 @ 10:07 pm nhl

nu, lūk
nu, lūk
nu lūk, uz lasvegasu var arī nelikt
taču vēl stulbāk būtu gruzīt uz vašingtonu
dedziet ellē

Par šo pukstu
[info]martcore
May. 24th, 2018 @ 09:31 pm (no subject)
Vakar vakarā nolēmu sākt jaunu dzīvi un sākt rītus agrāk.
Vispirms nevarēju aizmigt. Kad aizmigu, pamodos ar kasīgu kaklu, nācās slēgt gaismu un meklēt ķērpja tabletes.
Traušoties gultā, piefiksēju mesidžu no shvepa, nevarēju aizmigt, jo lammājos.
Aizmigu, pamodos no kaķa vemšanas, nācās slēgt gaismu
Aizmigu, pamodos no kaķa vemšanas, nācās slēgt gaismu
Aizmigu, pamodos no kaķa vemšanas, nācās slēgt gaismu
Aizmigu, pamodos no kaķa caurejas, nācās slēgt gaismu
Aizmigu, pamodos no kaķa vemšanas, , nācās slēgt gaismu
Nevarēju aizmigt, jo aiz loga histēriski brēca kāds putns (ap puspieciem)
Aizmigu, pamodos no kaķa vemšanas, nācās slēgt gaismu

Klīnikā kaķi sašpricēja un viņš visu dienu gulēja, es strādāju.
Kaķis vairāk nevemj, bet arī neprasa ēst un tas nav normāli.
Sēžu un nervozēju.
Kaķis guļ.
Man bail aizmgt.
Par šo pukstu
[info]mufs
May. 24th, 2018 @ 02:21 pm (no subject)
Aizsūtīju priekšniekam savu uztaisīto garadarbu. Un domāju par to, vai gadījumā Latvijā tomēr nevajadzētu legalizēt marihuānu. Pati nelietoju un nekad neesmu lietojusi, tāpēc nav viedokļa. Bet ja tas līdzētu, piemēram, paliatīvajā aprūpē - lai cilvēkiem nebūtu sāpju, tad varbūt tas būtu tā vērts. Vispār - kāpēc cilvēki pīpē marihuānu? Un kas ir sliktāk - marihuāna vai alkohols?
Par šo pukstu
[info]missalise
May. 24th, 2018 @ 07:18 am (no subject)
Kur Rīgas centrā/aapkaimē var kvalitatīvi salabot viedtālruni, proti, nomainīt priekšējo un aizmugurējo stikliņu?
Stikliņi visi ir, nepieciešama tikai operatīva un kvalitatīva nomaiņa
Par šo pukstu
[info]ttp, posting in [info]pajautaa
May. 24th, 2018 @ 12:27 am (no subject)
Tags: ,

es baigi ilgi dzīvoju ar ilūziju, kka neizskatos diži pāri 30. Bet pāris mēnešus atpakaļ biju uz feinu mazsemināriņu, kuru vadīja meitene drošvien padsmit gadus jaunāka par mani. Seminārs bija ļoooti šaurā lokā, tāpēc viņa tā laikā izmeta 2 man veltītas (laikam pat pozitīvi domātas) piezīmes, kuras cita starpā ietvēra arī frāzi “jūsu gados” .
un kopš tā semināra ilūzijas par sevi ir sagruvušas. vēl īsti neesmu izdomājusi tas labi vai slikti - būšana “manos gados”.
jā, tā kaut kā. Ieraksts bez jègas.
Par šo pukstu
[info]vacatio
May. 23rd, 2018 @ 09:47 pm Interesants juridisks precedents
Lai nu kāds būtu Tramps, bet nevar noliegt to, ka viņš ir devis savu ieguldījumu ASV juridiskās domas attīstībā.
Par šo pukstu
[info]pinjons
May. 23rd, 2018 @ 07:11 pm (no subject)
visas manas iekštelpas un ārtelpas nu ir zaļas, zaļas, katru dienu ēdu visu, kas jau ēdams, un skatos, kā aug tas, ko varēs ēst vēlāk, tāda liela, liela paradīzes sajūta, cik viss ir dzīvs. puķes, arī, protams, ir.
vakar cilvēks, ar kuru iepriekš biju runājusi tikai vienreiz, par alu, šampanieti, zobenu un stiklu, pateica, ka kopš pirmā mirkļa ir pilnīgi connected to me. viņam tagad ir māja meža vidū, un viņš man rāda bildes ar 300 un 460 gadus veciem milzu kokiem, un saka - kad vien tu gribi, tās ir tavas mājas, un es smejos, bet viņš saka, tas nav pieklājīgs teikums, tu esi vienīgais cilvēks, ko es tā uzaicinu un i mean it, any time, tu tur vari iet un būt, un visjocīgākā lieta tajā visā, ka ne mirkli man nebija creepy vai scary. es jutu tikai un vienīgi ļoti cilvēcīgu mīlestību, nekā vairāk.

man likās, ka pēc tās pēdējās nakts ar manu labāko draugu, kad labākais draugs pēkšņi kļuva. nu, labi. kas bija, bija. bet kopš tās nakts man likās, es vairs nemācēšu būt tik cilvēcīgi mierīga un paļāvīga ar cilvēku, kurš nav mana dzimuma, un kurš saka, ka ir mans draugs. bet man nebija bail vispār nemaz. tikai ļoti, ļoti mīļi. tik ļoti mani svešs cilvēks nekad nebija mīlējis, un izrādās, sveša cilvēka mīlestība var būt tik mīloša.

un es atradu abus trūkstošos podiņus un koka kasti. un drīz es vairs nezināšu, ko darīt tālāk, jo viss būs padarīts, iepriecini mani vēl, dzīve, man tik ļoti patīk dzīvot.
Par šo pukstu
[info]az