kihelkonna [entries|archive|friends|userinfo]
kihelkonna

[ website | kihelkonna - apdzīvota vieta sāremā salā ]
[ userinfo | sc userinfo ]
[ archive | journal archive ]

paleo snacks [26. Feb 2015|16:15]
[Tags|, ]

http://paleoforkids.com.au/recipe/schoolbars/
http://detoxinista.com/2014/06/raw-brownie-bites-vegan-paleo/
Linkir doma

paika + [26. Feb 2015|10:23]
[Tags|, ]

sojas pienu iegādājos.
pilnīgai diētībai man vēl trūkst tikai kaltētas aļģes. var būt visādas. nezināt, kur tādas ir? (ja neskaita tuvākās ūdenskrātuves.)

upd
internets atspēries piedāvā zivju barībai domātās
Link13 raksta|ir doma

bezglutēns bezpiens 2 [23. Feb 2015|18:10]
[Tags|, ]

paldies par ieteikumiem!

paskaidrojums visiem, kas neizpratnē par manu bezglutēnu un bezpienu.
nu, kā zināms, man ik pa laikam uznāk klikšķis uz diētām!
šai te dāmai https://www.youtube.com/watch?v=KLjgBLwH3Wc
nupat ir iznākusi grāmata. lasu, esmu pilnīgi breinvašota. http://www.amazon.com/The-Wahls-Protocol-Progressive-Principles/dp/1583335218 (dabonama torentos)
jūs, protams, automātiski tiekat ieskaitīti atbalsta grupā :)
tagad es katru rītu rakstīšu, kā dzēru kafiju, un roka tik un tik centimetrus pastiepās piena virzienā, tad es to atrāvu nost, pastiepās, atrāvu, pastiepās, atrāvu!

(to grāmatu es kaut kad konspektēšu, viss būs cibā. resp ciba tiks varmācīgi abgaismota.)
Link2 raksta|ir doma

paika [23. Feb 2015|16:43]
[Tags|, ]

jau nedēļu mēģinu pāriet uz bezglutēna bezpienaproduktu diētu. ir divas sāpes:
- auzu pārslas no rītiem;
- piens pie kafijas no rītiem.

pārslas var iepirkt arī pareizās, bet ko ar pienu? vai kāds ir mēģinājis kokosriekstu pienu šādam nolūkam?

citādi es vakaros nolemju, ka rīt viss būs pareizi, bet no rīta roka stiepjas un to pienu ielej. bez kafijas ar pienu nav dzīves tik un tā.
Link38 raksta|ir doma

piens 2 [17. Feb 2015|10:14]
[Tags|, ]

un te ļaudis uzskata, ka uz piena produktiem nepieciešami līdzīgi brīdinājumi kā uz cigaretēm. aptaukošanās, sirds slimības, kas tur vēl.



(nomirt veselam - tas noteikti ir tik patīkami. joks.)
Link5 raksta|ir doma

kafijas pauze [17. Feb 2015|10:08]
[Tags|, ]

labrīt





Link2 raksta|ir doma

kalcijs [17. Feb 2015|08:09]
[Tags|, , ]

Ir lasīts daudz par piena produktu sliktību, bet nesen vienā grāmatā bija skaidrojums, kas man likās pārbaudāms. Pienā ir kalcijs un ir ferments fosfatāze. Pienu pasterizējot fosfatāze sabojājas, un bez tās kalciju nevar uzņemt. Kaut ko jau uzņem, bet nieku vien. Tālāko daļu diemžēl jau aizmirsu - par to, kādēļ tālāk tas piens panāk kalcija skalošanos no organisma ārā. Tagad subjektīvi pameklēju, vai ir kādas ilustrējošas bildītes.

(Te nebūs par to, ka govs savu kalciju dabū nevis no citas sugas dzīvnieka piena, bet no zāles, un ka dabā pienu dzer jaundzimušie, nevis pieauguši indivīdi.)



protams, drīz bildes aiziet uz šitādiem






tur, protams, nav tā, ka viens pa taisno izraisa otru. varbūt vispār neizraisa. un man nav ne lūzumu, ne prostatas vēža, tfutfutfu.

DISKLAIMERIS
@%#@%$@%$@%$@%$ (isklaidējos)
Link4 raksta|ir doma

pašārstēšanās [28. Jan 2015|16:55]
[Tags|]

es tagad zinu, kā ir ar pašārstēšanos (un ģimenes locekļu pašārstēšanu).

(nu ķipa kad ārstē bronhītu ar mājas līdzekļiem un nevis antibiotikām.)

tie, kas pašārstējas, dzīvo labāk, bet nomirst agrāk.

jo pašārstējoties ir grūti noticēt vai vispār saprast, ka nupat ir tā robeža, kad noteikti jāiet pie ārsta. iespējams, ka pie ārsta viņi nokļūst ar kaut ko normāli ārstējamu, bet neārstējami ielaistu.

(un te nu mums nāk prātā sen un nesen nomirušas pašārstēšanās autoritātes un viņu ģimenes locekļi.)

(nē, man nekas nekait. tikai pirms dažām nedēļām ienāca prātā.)
Link14 raksta|ir doma

[27. Dec 2014|21:22]
[Tags|, ]

tikai tiem, kam ir priekšzināšanas iekš EFT )
Linkir doma

rij 5 [26. Dec 2014|08:30]
[Tags|, , , ]

nu tātad. vakar es visiem (tai skaitā vējam, lietum un apsei) prasīju, kāpēc esmu tāda rīma.
šodien zinu. tas saucas leptīna rezistence.

mūsu tauku šūnas ražo leptīnu (sadarbībā ar vēl dažādiem hormoniem un procesiem utt.). galvā ir hipotalāms, kas to novēro. ja daudz leptīna, ar hipotalāma palīdzību smadzenes uzzina, ka pietiek ēst, un laiks uzkrāto tērēt.

ja cilvēks kādu laiku ir pārlieku ēdis, hipotalāms sāk nedzirdēt leptīnu. attiecīgi tālākā sistēma nesaņem signālu, ka ir gana, un padomā, ka laikam ir baigais bads, un vajag ēst vēl. to sauc par leptīna rezistenci. ja nabaga rīma sāk badoties, leptīns samazinās, un to gan organisms pamana, un nospriež, ka ir iestājušies bada laiki, vajag ēst un taupīt resp nekustēties. rīma cenšas iedarbināt gribasspēku un ēst mazāk, bet ko gan var vienas rīmas sīkais gribasspēks pret to, ka organisms ir ieslēdzis visniknāko pašsaglabāšanās režīmu?

leptīna rezistence tiešām ir kas vairāk par iegribu. vienas šūnas smadzenēs kļūst vairāk, citas mazāk. uzšķēržot galvaskausu (žurkām) var redzēt, vai šeit ir darīšana ar leptīna rezistenci.

tomēr no leptīna rezistences var tikt vaļā. interesenti lai guglē leptine resistence reversed. es uz kādu laiku atteikšos no maizes un citiem graudu produktiem. no tā noteikti nemirst (no atteikšanās no maizes; zinu, ka lasītājs satrauksies, ka kā tā var), un pieredze rāda, ka manus ēdelības plostus patiešām iesāk kāds maizes produkts. kā izcili pagatavots speķa pīrādziņš aizvakar.


disklaimeris.
es zinu, tūlīt jūs satrauksieties, ka kaut ko esmu pārstāstījusi pavirši, banāli un nezinātniski. atļaušos neatbildēt jūsu satraukumam.
Link13 raksta|ir doma

rij 4 [25. Dec 2014|20:14]
[Tags|, , ]

http://articles.mercola.com/sites/articles/archive/2012/05/26/sugar-affects-leptin-signals.aspx

http://authoritynutrition.com/leptin-101/
Link3 raksta|ir doma

rij 3 [25. Dec 2014|14:06]
[Tags|, , ]

Sis jau ir garlaiciigaak

http://www.besthealthmag.ca/best-eats/diet/4-reasons-why-you-overeat

http://growinghumankindness.com/overeating-support/

http://www.mindbodygreen.com/0-6322/The-Physical-Spiritual-Meaning-Behind-Your-Cravings.html

http://garytaubes.com/2010/12/inanity-of-overeating/

Peedeejais bija gaumiigi dailruniigs, kaut arii nedeva nekaadas atbildes.
Linkir doma

Riisanas iemesli zinaami [25. Dec 2014|13:24]
[Tags|, , ]

Luuk
http://www.spiritualresearchfoundation.org/spiritualresearch/difficulties/ancestors/overeating-case-study
Tagad zinu paareesanaas iemeslus! Viss ir ruupiigi izpeetiits! kāpēc cilvēki ēd un ēd, kaut gan sen viņiem pietiek.

20% gadiijumu iemesli ir fiziski. Piemeeram, hormonu nekaartiibas.
30% psihologiski, depresija un stress.
Bet 50% gadiijumu vienkaarsi riimaa ir iemaajojis kaads spoks vai kaada senca gars, un tas liek eest par sevi! Taalaak gadiijumi iedalaas. Ja rijeejs pienemas svaraa, tad ir parastais gars. Ja nepienemas, tad kaut kaads augstaaks gars. Aarsteesana: sveetie pelni, sveetais uudens, specifiskas luugsnas.

Juutos tagad abgaismota!

Upd

Pievienotaa luugsna riimas Patrika aarstesanai bija saada:
Lai es eedu tikai to, ko veelas Patriks, un to, kas vinam nepieciesams! Lai neviens spoks neizmanto mani kaa savu eesanas veelmju apmierinaasanas liidzekli!
Linkir doma

[15. Dec 2014|19:03]
[Tags|, ]

vairs nav aktuāli, bet vēl daži nepārbaudīti atstāsti par kolu
http://h2g2.com/approved_entry/A12590327#footnote5

Some people use regular cola (apparently it must be fresh with bubbles, not flat) to save extermination bills, when they are troubled with rats. Rats can't belch, and they are attracted to the sweet smell and taste. Because they can't expel the gas from their digestive systems, they explode. Messy, but effective.

Aspartame
The 'diet' alternatives don't contain sugar: instead to maintain the sweet taste an artificial sweetener called aspartame is substituted. This is a dipeptide (aspartylphenylalanine methyl ester) which is one hundred to two hundred times sweeter than sucrose. The problem with aspartame is that it contains the amino acid, phenylalanine. Approximately one in ten thousand Northern Europeans are genetically unable to metabolise phenylalanine, which therefore accumulates in the blood. This condition is called phenylketonuria. Affected children become severely mentally defective, unless the diagnosis is made very early in life, and they receive a diet which is low in proteins containing phenylalanine. This means that people suffering from phenylketonuria need to avoid food and drinks that contain aspartame.
Link2 raksta|ir doma

dermatīts 3 [9. Jun 2014|20:11]
[Tags|]

iedomājos nedaudz palasīties par atopisko dermatītu (mazzaķim ir, noārstēts par 95%, bet tie 5% brīžiem vēl rēgojas)
un atradu šādu http://www.spiritualresearchfoundation.org/eczema/eczema-causes
autors ik pa laikam iespraužot kaut ko par zinātniskiem pētījumiem stāsta, ka konkrēto dermatītu izraisa velni un dēmoni, kā arī smalkas indīgas gāzes, un ka viņš savu dermatītu tiešām apskaužami ātri un efektīvi izārstējis skandējot "Shrī Gurudev Datta and Shrī Durgadevyai Namaha" un mērcējot slimās vietas ūdenī, kurā iemaisīti svētie pelni.

es atļāvos nopietni neiedziļināties šajā tekstā. tikai ienāca prātā, ka manas pēdējo dažu nedēļu darbības citiem varētu likties tikpat ērmotas kā man šis raksts. bet galvenais jau, ka tas onkulis izārstējās.
Link11 raksta|ir doma

[22. Maijs 2014|17:21]
[Tags|, ]

ko es pašlaik apgūstu:
Celtic Weave
http://www.youtube.com/watch?v=glyxTwx4f-0

( http://www.youtube.com/watch?v=sXKmUPHgziE )
un http://www.youtube.com/watch?v=9OcnjqlqsMQ
Linkir doma

20 minūtes 2 [5. Apr 2014|09:18]
[Tags|, , ]

pa laikam runājos par izlasītajām grāmatām.
kaut kad sen sāku

http://klab.lv/users/kihelkonna/404850.html
The First 20 Minutes: Surprising Science Reveals How We Can Exercise Better, Train Smarter, Live Longer
http://www.amazon.com/The-First-20-Minutes-Surprising/dp/0142196754
(no torentiem, epub)

esmu grāmatai tikai pusē. vairākas nodaļas bija ļoti interesantas. vai ar sportošanu var nomest svaru? ha, lika pagaidīt. pētnieki ik pa laikam noķer kādu baru mazkustīgu cilvēku, nosver, liek viņiem vairākus mēnešus ikdienā pa pusstundai sportot, un tad nosver vēlreiz. trenētie cilvēki parasti nav zaudējuši svaru. vairums sver tikpat cik agrāk, diezgan daudzi sver vairāk. izrādās, cilvēka organisms nav muļķis, un pats zina, kā uzturēt līdzsvaru. sportošana uzdzen apetīti, un tad nu cilvēks pēc nodarbības uzkož vienu batoniņu, un gatavs, kalorijas atgūtas. atsevišķi (ļoti reti) cilvēki tomēr zaudē svaru sportošanas laikā. tie ir tie, kas vienlaikus piedomā pie ēšanas un mēģina to samazināt.

(tur vēl nianses. tālāk )
Link10 raksta|ir doma

rosme [5. Feb 2014|07:01]
[Tags|]

un tagad visi kopā:
http://www.youtube.com/watch?v=4Jq_L48Jehg
6 Min Strength & Cardio Circuit @ Home
Linkir doma

turpinājums par pozitīvo domāšanu [31. Jan 2014|11:59]
[Tags|, , , ]

esmu jau agrāk ziņojusi par pētījumiem pozitīvās domāšanas ziņā. iepriekšējie ieraksti:
http://klab.lv/users/kihelkonna/243863.html un http://klab.lv/users/kihelkonna/388172.html


tagad par tēmu "iztēlojies, ka tev ir māja jūras krastā un mašīna tāda un šitāda, un daži miljoni kontā". izgriez bildes un salīmē pie sienām. uzzīmē dolāru un pielīmē pie griestiem. visu laiku iztēlojies, ka tev jau tas ir, un tad tev būs.

izrādās, zinātnieki pēta. izpētījuši. Mērķi var būt divējādi. Intrinsic un extrinsic goals.

Uz āru vērstie, extrinsic, mērķi, ir, piemēram, nauda, slava, skaistums, citu cilvēku apbrīna. māja, mašīna un tā tālāk.

Uz iekšu vērstie (varat ieteikt labāku terminu) ir, piemēram, labas attiecības, personiskā izaugsme, devums sabiedrībai.

pirmkārt, esot izpētīts, ka intrinsic (iekšējie) mērķi mēdz arī piepildīties. bet extrinsic (ārējie) sapņi mēdz nepiepildīties. izsapņoto miljonu mēdz nedabūt. bet ja sapnis ir darīt to, kas patīk, tad šis ir piepildāms.

otrkārt, esot izpētīts, ka extrinsic (ārējo) mērķu uzturētāji ir ar sliktu garīgu veselību. viņi ciešot no depresijas, sliktas sociālas funkcionēšanas un tamlīdzīgi. intrinsic (iekšējo) mērķu uzturētāji esot gan ar veselākām galvām, gan labklājīgāki.

to es noklausījos vienā Ted Talks, un stāstīja pētnieks. tālāk sāku meklēt avotus, bet apnika.

piemēram, cilvēki, kas iet uz fitnesa zāli. dažiem apmeklētājiem ir ārēja motivācija - daiļš rumpis. visi krīt ģībonī no uzlūkošanas vien. citiem atkal iekšēja motivācija - pašsajūta un veselība. pēc kāda laika otrajiem (iekšējiem) bija labi sasniegumi, bet pirmajiem (ārējiem) iestājusies amotivācija.
Link6 raksta|ir doma

How long will I live? Life calculator [29. Jan 2014|18:38]
[Tags|, ]

Fill in the following form then click the button labeled "Calculate Life Expectancy".
http://gosset.wharton.upenn.edu/mortality/perl/CalcForm.html

pārrēķunāt garumu un svaru http://www.manuelsweb.com/in_cm.htm un http://www.manuelsweb.com/kg_lbs.htm

=== mani rezulti ===

Life Expectancy Results
Life Expectancy: 88.06 years
Lower Quartile: 81.29 years (75% chance you will live longer than this)
Median Lifetime: 90.22 years (50% chance you will live longer than this)
Upper Quartile: 97.07 years (25% chance you will live longer than this)
Link4 raksta|ir doma

navigation
[ viewing | 40 entries back ]
[ go | earlier/later ]