Un tev tas atbilst?

(Reply to this) (Thread)

diezgan stipri, pat loti stipri.

(Reply to this) (Parent)

bet zaraza piemetusies tiesi tagad, kad man labaak klaajas. nu, stradasu pie taa stresa.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Nu, lūk, tieši tas, ka tagad ir labāk ar psihi, bet sliktāk ar veselību, man liek uz šo visu skatīties drusku skeptiski - jo kurš gan dzīvē nevar atrast stresu vai nelaimīgus atgadījumus!
Protams, pie stresa menedžmenta vienmēr ir vērts strādāt, visiem :/

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Man arī bišķi ir skepse. Tostarp par metodiku - ir diezgan loģiski, ka pēc saslimšanas cilvēks var vairāk pievērsties negatīvajai pieredzei, būt nomākts un visu redzēt melnākā gaismā, tostarp pagātnes notikumus, it īpaši, ja slimība ir tāda, kas reāli ietekmē fizisko pašsajūtu un dzīves kvalitāti. Ja pētījums būtu veidots tā, ka tiek pētīta plaša grupa sākotnēji veselu cilvēku visa mūža garumā, daļai no viņiem kādā brīdī parādās MS vai kāda cita slimība un intervijas notiek gan pirms, gan pēc slimības parādīšanās, rezultāti būtu vērtīgāki. Tas tā - mani 2 centi.

Bet stresa novēršana nudien nāk par labu jebkuram:)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

bet es abosluti piekritu, ka nevar merit MS pacientu un kontrolgrupas PASREIZEJAS emocijas un tad ko secinat. Ar sadu metodi sanaak, ka tikai depresiiviem vecaakiem bernu mirst utt, seit ir sajaukts celonji un sekas

(Reply to this) (Parent)

tavs ieteikums par metodiku ir loti labs un pareizs, problema ir tikai ta, ka ms gadas ap 30-100 gadijumu uz 10 000, un veel nezinamaa laikposmaa, Lidz ar to ir DAUDZ vieglak panemt 30 MS un 30 non_MS un salidzinat (kas vispar nav pareizi). Kaut gan daudz pareizak butu monitoret 10 000 un skatities, kapec no tiem iznaak 30 MS. bet iedomajies logistiku - monitoreet 10 000 !

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Lai noteiktu cēlonību, pilnīgi pietiek apskatīt apakšgrupu, kura ir tikpat neirotiska kā MS slimnieki. Man šķiet, ka šāda apakšgrupa būtu milzīgi liela (varbūt 1000 no 10 000), un ja tikai <30 no viņiem var potenciāli saslimt ar MS, tad pat pie pozitīvas sākuma hipotēzes (ka stress ir 100% MS cēlonis), kopējais risks ir pieaudzis tikai līdz 3%. Pārāk niecīgs, lai satrauktos vēl vairāk.

(Reply to this) (Parent)

jaa, un tas piniigi noteikti tagad buus mans celjs :-)

(Reply to this) (Parent)

"Our data clearly indicate a link between the psychosocial factors and the pathogenesis of MS." man ka zinātniekam uzreiz gribas piekomentēt, ka tas nenozīmē to, ka psychosocial factors var izraisīt MS, kā to dabiski gribas interpretēt. Banālā patiesība ir tāda, ka korelācija nenozīmē kauzāciju, jo
var būt arī citi varianti, proti tādi kā slēpts mainīgais (kas izraisa gan stresu, gan MS), un reversā kauzalitāte (stress ir viens no agrīniem MS simptomiem). Bez tam, kā jau tikai komentēts, a priori varbūtība dabūt negatīvas atbildes no pacienta ir lielāka nekā varbūtība dabūt tādas no vesela cilvēka, līdz ar to korelāciju statistiskais nozīmīgums rakstā varētu būt pārspīlēts, ņemot vērā viņu izmantoto p-vērtību metodi, kura a priori varbūtības ignorē.
Statistikas mācību literatūra iesaka kauzācijas ticamākai noteikšanai ievākt dažāda veida pierādījumus. Faktiski tas nozīmē, ka labāk ir skatīties uz meta-studijām (review vai survey raksti), nevis uz vienu konkrētu pētījumu. Veiksmi!

(Reply to this) (Thread)

tu esi ists zinatnieks, respektiivi, es sito visu par citu ceeloni un apgriezto ceeloni studeeju un rakstu visu laiku :) BET - man ir sajuuta, ka soreiz taa ir tiesa

(Reply to this) (Parent)

paldies :-) sajaa gadiijumaa es nevis mekleeju zinaatnisko patiesiibu, bet tikai kaut kaadu nebuut apstiprinaajumu prataa ienaakusai hipoteezei. soreiz man ir ertaak ticeet tam, kam gribu ticeet :-)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Es te kādu brīdi nevarēju saprast, rakstīt šito vai ne, bet riskēšu, cerams, ka neapvainosies. Tu esi baigais malacis, ka spirinies un nenokar degunu, papildu metodes par skādi nenāks kaut vai tā paša stresa mazināšanai tagad. Pēc savas vēzīša pieredzes gan gribas piebilst, ka ir risks vienā brīdī sevi vainot par nepietiekamu cenšanos un justies ļoti nelāgi, ja slimība par spīti visai tradicionālajai ārstēšanai, EFT un veselam papildmetožu arsenālam neatkāpjas vai atkāpjas un tad kādā brīdī atgriežas. Ļoti negribētos, lai tev kādā brīdī būtu šādas sajūtas. Tāpēc es te rakstīju par tiem cēloņiem un sekām, jo ir iets līdzīgiem procesiem cauri pēc sākotnējām diagnozēm un sākumā ir liela, liela vēlme atgūt kaut kādu nebūt kontroli. Virtuālie apskāvieni un lai atgriežas veselība un mazinās stress :)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

paldies. es droši vien vēl esmu zināmā nolieguma stadijā un arī necenšos iepazīties ar visiem negatīvajiem scenārijiem. bet patureesu praataa, paldies :)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Varētu būt, ka tāda stadija, tas ir baigi normāli, gan jau esi par stages of grief lasījusi. Kas man personīgi šķita interesanti - tas process ne vienmēr ir lineārs no viena posma uz nākamo, posmi var samainīties vietām, mainīt virzienu un reizēm to var redzēt tikai "atpakaļskatā". Man šobrīd ir pieņemšana ar periodisku ielēkšanu atpakaļ depresīvajā posmā periodos, kad aktīvās ārstu vizītes, bet tagad ir vieglāk, jo zinu, ka pāries, vienkārši jāiztur tas periods :)

(Reply to this) (Parent)

man nenormaali no sita bail, jo es pat LOTI atbilstu un man aarsti jau diagnosticeeja aizdomas (kaut gan neapstiprinaajaas un nebija taa epizode, jo man bija skriemelji uzkritusi uz nerviem, MRI loti precizi izskaidroja simptomus un nekaa cita jociiga nebija), bet man ir family history arii