Es te kādu brīdi nevarēju saprast, rakstīt šito vai ne, bet riskēšu, cerams, ka neapvainosies. Tu esi baigais malacis, ka spirinies un nenokar degunu, papildu metodes par skādi nenāks kaut vai tā paša stresa mazināšanai tagad. Pēc savas vēzīša pieredzes gan gribas piebilst, ka ir risks vienā brīdī sevi vainot par nepietiekamu cenšanos un justies ļoti nelāgi, ja slimība par spīti visai tradicionālajai ārstēšanai, EFT un veselam papildmetožu arsenālam neatkāpjas vai atkāpjas un tad kādā brīdī atgriežas. Ļoti negribētos, lai tev kādā brīdī būtu šādas sajūtas. Tāpēc es te rakstīju par tiem cēloņiem un sekām, jo ir iets līdzīgiem procesiem cauri pēc sākotnējām diagnozēm un sākumā ir liela, liela vēlme atgūt kaut kādu nebūt kontroli. Virtuālie apskāvieni un lai atgriežas veselība un mazinās stress :)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

paldies. es droši vien vēl esmu zināmā nolieguma stadijā un arī necenšos iepazīties ar visiem negatīvajiem scenārijiem. bet patureesu praataa, paldies :)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Varētu būt, ka tāda stadija, tas ir baigi normāli, gan jau esi par stages of grief lasījusi. Kas man personīgi šķita interesanti - tas process ne vienmēr ir lineārs no viena posma uz nākamo, posmi var samainīties vietām, mainīt virzienu un reizēm to var redzēt tikai "atpakaļskatā". Man šobrīd ir pieņemšana ar periodisku ielēkšanu atpakaļ depresīvajā posmā periodos, kad aktīvās ārstu vizītes, bet tagad ir vieglāk, jo zinu, ka pāries, vienkārši jāiztur tas periods :)

(Reply to this) (Parent)