Trash panda

tātad Karls. tā ir totāla hipsternīca, bet tā īsti bez hipsteriem. I mean, kur jūs Dečīnā esat hipsterus redzējuši ta? bet tur ir silti. pirmā vieta, kurā ir ieslēgta apkure. Prinča bārā laikam cenas tik zemas, jo tā jau visi gudri, kad nemaksā apkures rēķinu.

Karlā dod kaut kādu hipsterainu pivci. sākumā piesēžam pie bāra tā dīvaini stūrī, jo visi galdi aizņemti. iebakstu VZ, ka vispār neatteiktos uzņemt kaut kādu snack type havčiku, jo ja nu palīdz sasilt? normālais menu ir principā burgeri. bet atnāk bārzaja un paskaidro, ka uz sienas rakstīts rekur šodienas menu un tur ir fish'n'chips, uz ko mēs saviebjamies. bet nē, vēl esot mexican bumbas un garneles un vēl šis tas. ballītes orgkomiteja padomā un nolemj, ka paņems tās bumbas un garneles un šēros. zaja apm ar mūsu izvēli. pēc brīža atnāk un saka, ja mēs gribam galdu, vispār viens tikko atbrīvojies. visi nopriecājas un iet sēdēt pie galda. tur ir mazmazliet vēsāk, bet joprojām silti, bet toties mazliet klusāk un mierīgāk.

javčiks bija bliss. dārzeņi bija svaigi un kraukšķīgi. asums bija efektīvs. un čilīši! oj, the čilīši. I need the name of their supplier. I loved it. mēs ar VZ konkrēti un absolūti apsitāmies ar čilīšiem un vēl apmēram stundu stulbi smaidījām :D vispār viss tas ēdiens bija amazing. abi aktīvi noskumām, ka šī iestāde ir slēgta svētdienās, pirmdienās un otrdienās. jo šausmīgi gribējās atnākt vēlreiz. es nebrīnīšos, ja ballītes orgkomiteja dosies uz Dečīnu klausīties Kvety gigu, lai varētu pēc tam aiziet uz Karlu.

tā nu mēs tur žūžojām. cilvēki apkārt nāca un gāja. es balansēju coasters uz melni nokrāsotās ķieģeļu sienas (teicu, ka hipsternīca!) un jutāmies tīri omulīgi. noņirdzāmies par visu un visiem. tas bija tāds totāls happy place brīdis. kaut kādā brīdī uzradās nepatīkami cilvēki pie blakus galda. bet mēs, hobana!, un pārvācāmies uz galdu citā istabā. tur bija divas nekaitīgas zajas un viss. zajām gan uzpisās kaut kāds pjanijs idiots, bet viņa kamrādi visu laiku viņu vilka prom no zajām, jo ņehuj traucēt zajas. bet nu, as with everything, ap diviem tiešām slēdza iestādi un lūdza samaksāt. tas bija skumīgāk. jo īpaši skumīgi dēļ tā, ka tas nozīmēja iešanu atkal aukstajā, vējainajā un nežēlīgajā pasaulē uz apmēram 20 min, lai aizietu uz paliktuvi.

un jāceļas atkal bija agri no rīta, jo jāčekojas ārā. es biju iepriekšējā vakarā atradusi kafejnīcu, kura vaļā no 9:30 am, kur dotu kafiju un, cerams, ka nebūtu auksti. tā, izrādās, bija kaut kādā iestādē. bet vispār, nebija slikti. kafija bija garšīga, homemade limonādes bija foršas un normāli apstākļi. pamiegojāmies tur, visi, protams, ohujā par to, ka pamodušies jobanā Dečīnā. bet nu, it is what it is. pēc pāris kafijām un tā, sapratām, ka jāiet risināt brokastis uz burgernīcu, kas blakus Karlam, kura solās būt vaļā. tad nu. visi atkal satinas visās iespējamajās drēbēs un iet salt ārā, cerēdami, ka burgernīcā būs apkure.

bet, pirms aizeju Karla stāstā, viena saruna ir jāizrauj pati savā postā.

tātad. ja kāds nezina, kopš es biju uz Rammstein konci pirms kādiem 4 gadiem, vai, esmu kļuvusi par azartisku Health and Safety Regulations fanu. it's a thing.

un ballītes orgkomiteja, lūk, sēž barčikā un apspriež liftus. un tad saruna, protams, ka novirzās uz to, kā visefektivāk nokilloties liftā, lai netraumētu pārējos cilvēkus liftā. un kādus priekšmetus vajag lifta uzturētājiem turēt liftā priekš šī te. tur, protams, ir par indēšanos. tas skaidrs. graizīšana liekas, ka sataisa tomēr baigo šmucīti.

VZ: var ieviest pie griestiem āķīti un turēt striķi.
kaķ: mani H&S iebildumi, ka tur tā tak neturēsies.
VZ: var tā pamatīgi, ar norm atbalstu no griestu otras puses, tā efektīvi.
kaķ: tagad mans H&S concern ir par to, ka tas līķis šūposies un iespers citiem lifta cilvēkiem. tas neliekas ļ droši.
VZ: nav jau tik augsti tie griesti un nebūs tik traki.
kaķ: bet what about disabled people? tiem, kas ratiņkrēslā?

ballītes orgkomiteja kaut kā ļ randomi dabūja ideju no VZ landlady, ka Dečín ir kļova vieta. nejauši pat piebukojām. kas atkal nozīmēja, ka sestdienā jāceļas agrāk nekā darbadienā. iekāpām vecajā labajā Berliner vlak un pēc pusotras stundas jau bijām tur. spriedām, ka vispār Berliner ir diez gan ok exp, ja tur tikai pusotru stundu jāsēž, nevis četras.

pilsētā, protams, ir vājprātīgi auksti. aizejam uz paliktuvi, nananā. viss norm. dzīvoklis ļoti patīkams, tikai boilera placement tualetē ir worrying. tas ir pie griestiem pieskrūvēts, tā gandrīz virs poda. nuok. visi mazliet pagrozās un saprot, ka nu laikam tak jāiet kaut kur. aizgājām randomā klīst pa pilsētu. piezīmēšu, ka pilsētai visapkārt ir tādi kalni, ka bail pat skatīties, kur nu vēl domāt, ka tādā būtu jākāpj. daži kalni ir arī pilsētā un mēs atsakamies tajos kāpt. tiek pamanīts barčiks un vēl ko, bet huiņa no vecpilsētas šajā upes krastā. jāiet pāri. un par laimi pilsētā ir veseli divi tilti!

klīdām pa pilsētu, tur.. nejauši gar tūrisma objektiem, atradām neglīto māju. staigājām pa dažādām ielām, cenšoties neiet pa tām pašām, bet visas, visas ved uz vai nu neglīto māju, vai tur pie tā kluba. rodas tāda neliela feispalma sajūta. un sāc apšaubīt, vai uz šo vietu attiecas formālie fizikas likumi par time / space. bet vispār citādi tīri glīti tur.
also, VZ teica, ka te neviens nav pilsētu plānojis, te visi kaut kā kaut ko sapērk, kaut ko sabūvē, reizēm nākas paprasīt kaimiņmājai, lai nodrupina te vienu stūri, jo savādāk garām vispār nevar tikt. pārdomās aizgājām tik tālu, ja reiz esi iesprūdis, kur nekā vairs garām netikt, gan jau var dabūt, lai caur logiem padod vismaz havčiku. zinkā.

visur dod kaut kādus tizlus pivčus, piefiksējam dažas pilznīcas. viena izrādījās, ka ir kaut kādas viesnīcas reception, tur nelikās omulīgi. gājām atpakaļ pāri tiltam un uz pilznīcu, kas saucas Pie Tilta. jā nu. tā bija kļūda. tur bija ne tikai auksti un dārgi (priekš mazpilsētas), bet arī pabaiss havčiks. un sieviešu tualete bija tā pārsmaržināta ar 4 veidu gaisa smaržinātājiem, ka man izdedzināja deguna iekšpusi, bija jārij antihistamīns un jācer, ka neuzbruks astmas lēkme. pagūglējām citas iestādes un izveidojām priority plan: plāns A bārs pie prinča, plāns B Karls, plāns C zvaigznes sportbārs, kurā dod havčiku.

sākumā gājām pie prinča, tātad. tur tiek secināts, ka dod Krušovici pa 26 krōnām kausiņā. 26 krōnām kausiņā, biedri. izpētot dzērienkarti, tiek atklāts, ka Tatru Tēja tur maksā pavisam mazmazliet dārgāk nekā būtu veikalā pirkt. pie prinča gan arī ir ļoti feispalmīgs dekors un ļoti dīvainas huiņas teļikā. VZ aiz muguras kaut kādi nīgri čuvaki šausminās par Prāgas pivča cenām. grūti pārmest viņiem :D bet. Pie Prinča arī nekurina. like, vispār. visi sēž mēteļos. iekšā temperatūra ir tāda pati kā ārā. I kid you not. nosalām pamatīgi un sapratām, ka ir tomēr jārisina un jāiet sasilt kaut kur. pēc nelielas debates par to, vai zvaigzne, vai Karls, izlemjam, ka Zvaigznes barčiks nav redzēts, nav zināms, vai kurina, bet pie Karla gan likās, ka nesēdēja neviens mētelī, kad bijām gājuši garām. (btw, Karla iešanas pretarguments bija, ka tur tomēr daļēji restorāns.) neko, orgkomiteja samaksā mazliet vis 100 krōnām, satinas, cik vien var un dodas ārā, vējā, aukstumā un vispār nežēlīgajā pasaulē, dodas uz Karls barčiku.

cerams, ka par Karlu uzrakstīšu vēlāk.

Atkal lidmašīna. Jāuzraksta beidzot par svētdienu, lai var rakstīt par Lielmiesta bizniztripu, jajebu.

Svētdien mošanās bija dīvaina, bet nu neko. Es pat nesasitu galvu pret nevienu no tiem jumta slīpumiem istabā. Visiem pohiņa, visi saburzīti kaut kā savācas un izčekojas.
Tagad ballītes orgkomiteja atrod sevi Chomutovā, salā un pohiņā uz ielas. Pizģec. Neko. Ies uz vecpilsētu. Pariņķojām visādi, bet viss vēl ciet. Attapāmies gal’najā laukumā atkal. Tur kaut kāda kafijotava, bet tur baigi skaļā mūzika. Pretī, pāri laukumam ir kaut kāda cita. Neko, aizies tur. Kafija ir kafija ir kafija, koturdaudz.

Ledusskapī, protamska, pamanīju greipfrūtu dzērienu un nekavējoties pieprasīju arī tādu. Tam, protamska, ir 2%. Ok. Dzers pirms brokastīm, ko tur daudz. Bet vispār sagribas arī pašas brokastis. Ārā fucking freezing, vane, tad nu jāvelk ārā gūgle. VZ visādi gūglē un beigās nonāk pie secinājuma, ja mēs negribam iet atpakaļ uz texmex restorānu, labākā opcija ir Amerika. Nevis Pie Diviem Lācīšiem, prikiņ! Nolēmu ticēt.

Izejam tagad ārā un man pēkšņi salīmējās Chomutov ģeogrāfija. Es nez kāpēc zināju, kur jāiet, lai aizietu uz Ameriku, nu American Grill, vai kā tā iestāde saucas. Un, kas dīvaināk, es tiešām pareizi atcerējos, kur jāiet. Wtf? Mēs esam Chomutovā, kur nekas nemeiko sensu, viss ir wtf un depr un slikti, sals, mega sals un vispār neviens nevēlas atgriezties. Bet nē, mana smadzene brīvi pieseivojusi vecpilsētas karti atmiņā un māk pa to orientēties.

Aizejam uz Ameriku, kas atrodas Trendā vispār. Uz katra galda uzlīmēta lapiņa ar uzrakstu, ka te nedrīkst pīpēt un pelnutrauki ir tikai dekoratīvi, katrs pats par sevi atbildīgs! Te menu ir papīra, bet daily specials uz tabletes, wtf? Anyway. Izvēlamies kaut kādus havčikus, kaut kādus dzērienus. Un tad jau gaidīšanas svētki. Vispār nerekomendēju tur ēst. Interjers arī ir diez gan neomulīgs un ir konkrēti auksti. Also, uz mūsu galda nebija “dekoratīvā pelnutrauka”. VZ varēja žēli skatīties, kā citi barčikā pīpē, lucky I was facing the other way.

Pēc havčika iemocīšanas izlēmām, ka turpmāko dienas pļurkāšanu veiksim citur. Kopš nav vajadzīgs ēdiens, barčiku izvēle mazliet uzlabojas. Nu, nāk klāt opcija - Barčiks pie Bibliotēkas. Visi nopūšas un nolemj, gan jau sliktāk kā Amerikā nebūs, aizies vai. Tur gan man uz brīdi nebija skaidrs, kur tieši jāiet. Bet nu nonācām. VZ ārpusē vēl sanīgra, ka veco penšu barčiks, bet nolēmām, ka ieies, nav lifetime commitment.

Bibliotēkas barčiks bija puspilns ar orkiem. Kas svarīgi - klusiem orkiem. Piesēžam stūrī, atnāk vjetnamietis! O! Ķeramies pie Gambrinusiem. Tā arī žūžojām visu pēcpusdienu pa bibliotēkas barčiku. Tur orki nāca vēl un vēl, bet nevienā brīdī tur nebija Skaļš. Tur visi runāja pieklusinātās balsīs un nepurinājās. Pat čuvaks, kurš nemācēja maisiņu atsiet. Žūžojam, žūžojam, bet tad pielec, ja vlak atpakaļ ir astoņos, tad kaloriju jautājums jārisina te. Atcerieties, ka bibliotēkas barčiks ir pāri ielai no tās texmex iestādes? VZ ļ nofeispalmoja, kad es paudu šo domu skaļi.

Uzminiet, kur mēs aizgājām atrisināt havčika jautājumu? Un tikām pie pēdējā nerezervētā galda on the ground floor. Btw, unlike pagrabā, the ground floor restorāna daļa spēlē ļ stereotipiski sliktu Latin America mūziku. Bet havčiks atkal garšīgs un tur viss izdevies. Pivča liste nav improved since the night before.

Astoņos vlak, stacijā satikām Rūd, ar kuru visu braucienu tekstojāmies visi, jo viņai bija jāsēž citur, nerezervētā vietā. Gifkas bija episkos apjomos. Bet jūs pabakstiet pingvīnu vai trash panda gifkas? Kā nepadalīties ar līdzpilsoņiem?

Tad iesēdinājām Rūd tramvajā uz mā un aizgājām pie Jiržika, kur strādāja Verka un Vadīms arī jau bija atnācis, viss tāds komunikabls. Bet kaut kādā brīdī es totāli pārguru līdz tai Pacelta Roka un “Taxī!” stadijai. Par laimi Bolts risina to bez pārāk daudz kustībām no manas puses.

Btw, Lielmiestā tagad dod arī Boltu.

Was beautiful. Dakujem visiem.

Nuok, lidmašīnā ir garlaicīgāk nekā gribētos. Un, ja tiešām vienīgais havčiks, ko man te dod, ir crisps, es jūtos neapm.

Pierakstīs te ChSpB daļu weekenda stāstā. Mēs ieejam, cilvēki pīpē, ir diez gan skaļi, bārzaja liekas nīgra enough. Tiekam pie pivčiem un pēkšņi mums uzpišas kaut kāds totāls orks. Mēs atkal izliekamies, ka neprotam čehiski. Orks, izrādās, runā angliski. **nopūšas** orks sāk mūs iztaujāt par mums. Es tikmēr pieliecos tuvāk bārzajai un čehiski pajautāju, vai mēs arī varam iekšā pīpēt. Zaja atbild apstiprinoši. Orks te kaut ko saausās, uzpišas bāra zajai, ko mēs runājušas. Sāk pušot, ka es tak runāju čehiski. Bet es neko. Visu laiku angliski saku, ka ņihuja nesaprotu. Orks turpina piepisties. Ballītes orgkomiteja ir mega izvairīga. Bet orks neatpišas. Neatpišas un neatpišas. Tiek iemēģināti visādi “soft no” varianti. Orks neatpišas.

Starp citu, mēs teicām, ka esam English, vane? Un, kad orks teica, ka netic, es nīgri uzrūcu, ka es vispār no Notts ghetto rajona. Es tā arī nesapratu, kas tur notika orka galvā. Bet nav svarīgi.

Vienā brīdī man ļ, ļ apnika orks. Un es viņam teicu: “You know, you are very fucking annoying.”
Orks šokā, bet izliekas, ka tas bija joks.
Teicu: “You are annoying. Fuck off”
Orks šokā un izliekas, ka tas bija joks.
Sataisīju nopietnu grimasi un teicu: “go away. Fuck off. Now!”
Orks viss tāds, ka nuok, ies arī, bet nekur neiet.
Joprojām ar nopietno grimasi teicu orkam: “this is not going. Go away!”
Orks mēģina smaidīt un teikt kaut ko.
Es: “Go, go now”
Orks sāk taisnoties, ka šis neko.
Es: “this is not going.” Un ar pirkstu rādot randomā virzienā prom, “go now!”
Orks mēģina...
Es: “go away, fuck off”
Orks aizgāja uz tualeti, tad samaksāja pie bāra un paklausīgi aizgāja prom.
I think he’s in a desperate need of a dominatrix.

Apkārt tikmēr notiek ahujennā ballīte. Visi jestrojas, mūzika ir skaļa un (vismaz man) nesaprotama. Bet nu, kvalitatīvi noņirdzamies ar ballītes sastāvā. Cik labi, ka ballīte.

Bet nu. Ap trijiem visi sagurst un gatavi doties uz paliktuvi. Ārā, protams, ir vājprātīgi auksti. Stāvot pie paliktuves vārtiem, jāzvana zvanu bija kādas 5 reizes, līdz uzradās samiegojusies zaja mūs ielaist. Bet neviens nesasita galvu jumta istabā, kas vispār ir diez gan win pats par sevi.

Nākamās dienas stāstu gan tagad slinkums bakstīt. Bet tur tā Amerika un vēl nesaprotama huiņa gaidāma.

Un tiešām laikam neko vairāk par crisps te nedos. Bet blakussēdētājs lasa savu grāmatu un kreisās lapas header ir “everything is fucked” (all caps), bet labās lapas header ir “The Formula of Humanity”. Un man tetovējums ir dzīšanas niezes stadijā. Aaaaa. Kill.

VZ vispār piezīmēja, ka es esmu aizmirsusi uzrakstīt, ka, kad gājām no viesnīcas uz restorānu, gājām cauri stikla durvīm, kāpām pagrabā un nokāpuši attapāmies tualetes priekštelpā. no kuras varēja nokļūt uz actual restorānu. tāda, lūk ačgārna iepazīšanās ar telpu.

bet vispār mēs palikām Cafe Rouge. Jūnijs ir atombumba. es nezinu, kas ir ar visām mūsu paziņām, kuras nedzīvo Prāgās. they all seem to be totālas eksplozijas un viesuļvētras. anyway. Jūnijs bija hyper. Rūd toties mira nost dēļ sava uterus. Jūnijs visādi tur izpildījās. Mēs ar VZ pārsvarā acis un es noguris. Es uztaisīju art installation. To be fair, es to instalāciju pa starpām taisīju visu vakaru. Gala rezultāts apskatāms manā insta. Un atvainojos barčika staff, ka to tur arī atstāju. Eventually un gradually Jūnijam izdevās mūs to engage un visādi jestri sāka palikt. Mums ar Jūniju bija staring contest. She lost, I won. Ha! Vispār bija eksplozīvs un lielisks piesēdējiens barčikā. Rūd gandrīz tika savākta uz mā apmēram 3 reizes, bet beigās tomēr neizjuka ballīte. Grūti tā pastāstīt sīkāk, jo kā vispār aprakstīt eksploziju?

Vienā brīdī pīpējot uzradās random Bruno un sāka visiem uzpisties. Mēs ar VZ izlikāmies, ka pat nesaprotam čehiski. Tā kā Bruno nemācēja English, tad ar Jūniju norm noņirdzāmies par Bruno, kad viņa izlikās tulkojot viņa sacīto mums. Norm. Tad Bruno gribēja paspiest visiem roku uz atvadām. VZ nez kāpēc piekrita. Bet I just stared at him. Jūnijs visādi centās savākt Bruno prom no manis. Kas mani vispār uzjautrināja. Bet eventually I stared Bruno down tā, ka šis atzina savu sakāvi un ar respect aizgāja, kur nu Bruno iet. Jūnijs atzinās, ka šajā shithole tas vispār esot norm, ka “people are friendly”. Visi saviebās.

VZ, cik atceros, sagudroja visādas jaunas pasaules kārtības, bet detaļas laikam lost in the void.

Bet nu kaut kad pienāca brīdis, kad mēs bijām pēdējie pacienti barčikā un visi nolēma, ka izklīdīs. Jūnijs savāca Rūd un devās pie Jūnija. Mēs ar VZ gājām uz iepriekšminēto ChSpB. Bija zināms atvieglojums, ka tur tiešām vaļā. Un ChSpB ir pelnījis pats savu cibpostu. Stay tuned.

Es tikmēr te pa lidmašīnu patirināšos. Pa ilgiem laikiem sanāk lidot uz LCY.

weekenda stāsts atkal būs vairākās daļās, I'm afraid.

karoč, ballītes orgkomiteja brauca uz Chomutov, tur Jūnijs. izrādās, ka arī Rūdītis bija attriecies uz šo vienu no baisākajām pilsētām kādā jebkad būts. ballītes orgkomiteja tādi nuokjā, bet vispirms aizies uz paliktuvi un uzņemt kalorijas, sagatavoties.

paliktuve Chomutovā.. **nopūšas** protams, ka jumta istaba, protams, ka viss ir mazliet wtf. protams, ka trūkst dvieļu. protams, ka grib maksājumu in cash, bet nav, ko izdot no 2tk banknotes. aizsūta mūs uz restorānu samainīt. tur arī visi nopūšas un plāta rokas. aizejot atpakaļ uz reception atstāstam šito, zaja tāda, nuok, vispār jau var ar karti. te tā nedaudz condescending gribas teikt, ka, redz kā, varam, ja gribam.

vispār ir pizģec auksti un drūmi un pelēki un salst tā, ka knapi vienu cig var izturēt nopīpēt. bet, es domāju, ka visiem skaidrs, ka ballītes orgkomiteja nevar vienkārši aiziet uz tuvāko ēstuvi un atrisināt kaloriju uzņemšanas problēmu. izstaigājāmies pa visurieni, vairākas reizes attapāmies galvenajā laukumā, kas izskatās kā laukums Boļeslavā, bet bez barčikiem un bez strūklakas ar skulptūrām. vobšem, viss ir downgrade. gandrīz viss ir ciet. klīstam pa pilsētas vecpilsētu randomā un atradām Ameriku. bet pie Amerikas atradām nejauši sportsbāru, kur rakstīts, ka līdz 4 am vaļā! iemetu sev gūglkartē pin, jo šitas noderēs, saprotiet. izstaigājamies visādi visapkārt uz riņķi, ievērojam barčiku pie bibliotēkas, bet tur nemaz nav bibliotēkas. ok. bet atrodam arī texmex ēstuvi, tiek nolemts, ka fuckthisshit, let's just do this. mums patīk texmex.

iestāde, protams, nav tik kļova kā Šumperkas Red Rat, bet nu. **nopūšas** derēs. tad, protamska, izrādās, ka tur visi galdi nahuj sarezervēti, bet uz stundiņu ar drusku mēs drīkstam piesēst pagrabā pie galda un aprīt kaut ko. havčiks bija dārgs pat priekš prādziniekiem, bet garšīgs. menu nez kāpēc bija planšetes, bet caur tām anyway nevarēja make the order, jāgaida apteksnis. toties varēja ielaikot feisbukos! pivča izvēles - poor. pie sienas teļikā rādīja to pašu, ko spēlēja tumbās, bet ar nelielu nobīdi. kas ir dzīve bez disonanses? sieviešu tualetē vienai no kabīnēm bija divas durvis.

tikmēr Jūnijs mūs nospamo, ka viņas abas esot Cafe Rouge (neļaujiet nosaukumam asociēt to iestādi ar Cafe Rouge in UK) un lai mēs tik nākam. tas tak turpat 3 mins away. bet ballītes orgkomiteja ir kaut kādi stubborn rebeļi un nolemj aiziet meklēt citu barčiku, kur iedzert, pirms iet uz barčiku. kā rezultātā ballītes orgkomiteja atkal atklāj Ameriku un vēl visu ko, bet viss ir ciet vai konkrēti restorāni ar galdautiem. izmetām vairākus lokus pa vecpilsētu. atradām kaut kādu Pilzenes iestādi, nolēmām ieiet tur. iestāde, mind you, ir tukša šobrīd, neviena pacienta. zaja mūs informē, ka mēs varam _tikai_ iedzert, bet tad pie šitā galdiņa un tikai uz pusstundiņu, jo rezervācija. kamēr izmalkojām vienu pivci katrs, šī iestāde jau bija pilna. ok. nvm. Jūnijs jau sāk strjomīt, vai mēs nomiruši pa ceļam. informējam, ka nosalām un piestājām uz pivci :D bet nu tagad laikam ies pie zajām, ko jau gudrāku.

Cafe Rouge, ja? pie barčika visi nopriecājas, ka tur dod kaut kādu ūberkļovo pivci ar kaķīša logo. nopīpē, ies iekšā. apmaldās, nejauši atrod Rūd un Jūniju trepjutelpā pīpējam. visi drusku noņirdzas, bet nu ies uz barčiku, paņems dziriņas un piesēdīs, vane? atspirdzinošos dzērienus pasūta un savāc pie bāra. aiziet pie sava galda un tur tos līksmi patērē. uz alus krāniem ir kaķīšpivča logo un uz otra ir Bernarda pivča logo. mēs gandrīz nevaram izvēlēties, bet bāra čuvaks mūs informē, ka vispār viņam nav ne viena, ne otra, ir cits. ballītes orgkomiteja noskumst, bet nu, dzers tad to, kas ir, kas atliek. paņem pivčus un dodas uz the back room pie zajām.
(mind, es īsti nesapratu, kā tieši tas čuvaks veda savu grāmatvedību pivču uzskaitē, bet I suppose not my problem anyway.)

also, pilnīgi nopietni - netetovējiet ribas, īpaši, ja jums nepieciešams valkāt krūšturi, bet tetovējums ir kaut nedaudz zem krūštura. just don't.

Vakar ballītes orgkomiteja aizgāja uz zilo bāru un detalizēti apsprieda, brīžiem ar kustībām, kā barčikā esošos priekšmetus izmantot, lai killotu. Pieņemot, ka killojamais paklausīgi nepurinās. Nu tur neasais zobens, krēsli, cig automāts, grāmatplaukts, tā. Daudz ko gribējās notestēt, jo nu, tech people thinking, for science. Kad sāka aptrūkties priekšmeti (pēc šampanieša glāzēm, kurām nosist pamatni un stūķēt down their throat), visi padomāja un nobukoja vizinājienu uz totālu shithole. Tur Jūnijs dzīvo pagaidām. Neko. Tagad šitā. Vlak.

Vēl es varu dot gudra padomiņa, ka tetovējiet, kas nu ienāk prātā, bet ne uz ribām. It will kill you. Dakujem. **cieš**

Un satiku atkal EB. Nezinu, kas viņai kaiš, ka es viņai patīku, bet vot. Tagad arī šitā. Nē nu, lai jau cieš, kurš var aizliegt, pati gribēja.

Nākamtrešdien uz Lielmiestu. Urgh. Neapm. Besī. Bet jāsatiek laikam tie mani ducklings in person. Sāra Rīd gan uzaicināja mani uz drinku ar viņu un Betiju, and I fancy Betiju AF.

It kā nekas nenotiek, bet visu laiku attopies nezin kur.

tātad pagājušā svētdiena un mēs tikko izslīdējuši no Hurricane L skavām, nonākuši pie Granda un apjukumā par barčiku. VZ rodas ģeniālā doma iet atkal uz D123. tas netālu no stacijas un omulīgs. slidinamiies, ejam, tas viss. pie D123 uzzinam uzjautrinošo faktu, ka šī ir viena no iestādēm, kas nestrādā svētdienās. visi nopūšas un velk ārā gūgli atkal. tiek atrasts kaut kāds cits barčiks, bet arī tur aizejot, arī tas svētdienās ir ciet. nedaudz paskatoties, iepriekšminētā Šreka taverna ir the closest option. visi vēlreiz nopūšas un dodas uz Šreku.

Šrekā, izrādās, dod arī Radegastu. it kā 12 pivcis tik agri nav the smartest decision, bet pārlasiet visus smart decisions, kas ir šajā pagājušā weekenda cibpostu sērijā, kas pieņemti. atveru ČD appu un tagad skatos vlakus. pēc dažādām domām turpu, šurpu, tiek nolemts par labu vlakam īsi pēc astoņiem. piebukojam, nananā. cik labi, ka ČD appā tagad var maksāt ar apple pay! kaut ko tur iekrājušies visādi čati ar ļaužiem telepurķos, drusku aizejam uz brīdi katrs savos tajos. also, jāpastāsta Rūdītim tak, ka mēs Šrekā!

un tad kaut kāda pjana zaja no blakus galdiņa kaut ko pajautā. ballītes orgkomiteja visi "uh, what?" zaja tāda (čehiski, atkal visa saruna čehiski), ka davaj izejam kopā uzpīpēt. mēs tādi, čill zaja, mēs tagad nea. zaja tāda, a nu pēc 5 min? mēs tādi, nu hujzina, rekur dadzers pivci, dabūs nākamo, tad. zaja tāda, ka nu pēc 5 min? un kaut ko metās skaidrot, ka vispār jau var viena uzpīpēt, bet kompānijā jestrāk, tas viss. es tajā brīdī izzonējos, jo man bija jāčato kaut kādos čatos, jālasa tviteris un tas viss. un es tiešām, tiešām vairs nevarēju piedabūt savu čehvalodas moduli smadzenē darboties. galva jau tā visa buzzing pēc Hurricane L exp. zaj turpināja visādi runāties ar VZ. tur daudz un dikti. VZ ne sevišķi iesaistījās sarunā, bet zaju tas neatturēja runāt at him. arī tas, ka bārčuvaks zajai aizrādīja, lai beidz uzpisties random ļaudīm, neatturēja.

kaut kad jau tā pjanā zaja aizvilkās uzpīpēt tomēr. mēs ar VZ saskatījāmies un noskumām, ka mēs tagad nevaram uzpīpēt, jo prasās pēc tāda norunājiena. VZ paskaidroja, ka zaja stāstījusi kā bijusi kaut kādā negadījumā (vāgena, vai?) un seriously traumēta un tagad viņai ne tikai grūtības iet, bet arī smadzenē kaut kāda trauma. tāpēc viņa esot tāda. tikmēr atnāk bārčuvaks, parunājas ar hūmaņiem pie citiem galdiem (visi galdi mūsu tuvumā bija aizņemti). beigās viens čuvaks savāca savas mantas, atnāca apsēsties pie mūsu blakus galda un zajas priekšmetus tikmēr nolika pie viņa galda, kas bija divus galdus prom no ļ cien ballītes orgkomitejas galda. zaja atnāca no pīpēšanas un aizgāja pa taisno pie tā galda it kā nekas nebūtu bijis. visi atviegloti uzelpo.

tad jau ballītes orgkomiteja uzēd kalorijas, uzņem pivčus un nojestrojas sagurumā. iekāpj vlak, aizvizinās uz Prāgām, iegādājas cigaretes un dodas uz Jiržikbāru. tur Verka, atnāca ari Vadīms un īsi pirms pusčetriem, par spīti Verkas protestiem, ka jāpaliek, dodas pa mā beidzot pagulēt.

tāds, lūk bija pagājušais weekends.

otrdien toties notetovējos un šodien kļuvu par mentor diviem bulgāru ducklings who need to learn some cuntarsery.

starp citu, bija doma pastrādāt stundiņu tai svētdienā, vane. bet laptopam bija beigusies baterija. man bija bijusi doma, kad pamostas, pieslēgt laptopu lādēties un tad Žurkā pastrādāt bik. protams, ka Žurkā visi attopas, ka laptopu aizmirsu uzlikt lādēties. VZ gan ieraudzīja elektribas rozeti vēlāk, bet tad man jau atkal bija nuinah, izdarīs rīt :D

lūk. vīntoniki Žurkā, pēc tornado Hurricane L. visi ohujā, neviens nesaprot, kas notika. noņirdzāmies. iemalkojām pāris vīntonikus, atklāju, ka izliktas pirmās pikčas no The Watch serčika. bet nu, noskaņojums ir "equal parts of doom and drink".

pēc kāda laika tiešām uzrodas Hurricane L, aphugo, piesēžas, pajautā, vai varot pagaŗšot VZ dzērienu, attopas, ka tas vīntoniks un burtiski pieplok pie tā. man tajā brīdī atraksta darba Mattie jautājumu, bet es nevaru atbildēt bez laptopa. zaja vēl pieplok pie VZ vīntonika. kaut ko runājam, bet Hurricane L runā tikai čehiski vispār. ik pa brīdim cenšas no manis izdabūt vārdus čehiski, bet es nevaru. man galvā bloks un tumbleweeds. bet es saprotu pietiekami it ka. tad pajautā, vai gribam aizbraukt uz kaut kādu barčiku kaut kur nekurienē. mēs tādi - nuok. jā. zaja esot ar vāgenu un davaj. nuokjā. samaksājam, aizejam uz vāgenu, kas izrādās ir busiņš, kravas, ar tikai trīs sēdvietām priekšā. visi sanervozējas, nopīpē cigas un neko. sarūmējas busiņā uz lācīšu sedziņas un Hurricane L mūs ved. nekurienē. uz barčiku.

pa ceļam uz nekurieni ir nekuriene. HurricaneL visu laiku saka "neboj" (nebaidies). ir zirgi un ragaini zirgveidīgie (goda vārds, es viņus neatšķiru). izrādās, ka barčikā vispār lielākā daļa barčika slēgta uz sezonu. ānuok. iedzers mazajā zālē. Hurricane L apdeito mūs ar saviem jaunumiem. piemēram to, ka vairs nedzīvo Šumperkā un mēneša beigās arī dzīvokļa līgums beidzas. dzīvojot Olomouc ar savu jauno čuvaku. tur esot labākas iespējas un vairāk cilvēku. zaja uzēd kūku, iedzer kafiju, mēs iedzeram vēl vīntonikus.visi noņirgušies. man nejauši izdevās actually tikt pāri blokam un pateikt vairākus relevantus teikumsu čehiski un aktīvi piedalīties sarunā. zaja sakoļī mūs aizbraukt pie viņas uz Šumperkas dzīvokli un tad pēc kafijas visi pa savām darīšanām.

tad nu mūs aizved (gar viesnīcu) pie Hurricane L veco dzīvokli. tur izvākts apmēram viss, palikušas tikai pamatvajadzības - virtuves virsmas, lecskapis, miga, rūteris un tādas lietas. mums uztaisa kafiju, zaja aizkurī, paņem pivci un tad nu mēs tur visi grozamies. zajas čuvaks ari tur ir. šis liekas viss tāds kluss un chill. turējās pa gabalu. tur ir jocīga lampa, vēl kaut ko noņirdzamies. tiekam pie kaktusa sulas, kas garšo tieši tā, kā es iztēlojos, ka kaktuss garšo. bet nupat gan mana, gan VZ galva jau ir totāli buzzing no čehvalodas un tā, ka Hurricane L ir pārlaimīga mūs satikt un, ja viņai būtu aste, tā vicinātos pa gaisu nepārtraukti un ātri. tiekam vēl visādi izhugoti. mani tur sabučo visādi.

bet nu ir kaut kādi četri un vispār ir gan nogurums, gan apziņa, ka jāsavācas kaut kā saprast, kā tikt atpakaļ uz Prāgām. ar mokām izraujamies no apskāvieniem un mums norāda tuvāko ceļu uz... Grandu. pie Granda visi nopūšas un nolemj, ka vlak situāciju domās barčikā. neko, ies uz barčiku, bet kuru?

un tagad man derētu ieiet dušā vispār.

tātad Šumperkas Dublin bar, ja? tikko ir ietiptapotas līnijas sniegā. VZ it kā drusku cieš par to, ka nekad neuzzinās, vai tā ir tā zaja, vai nav. bet izrādās, ka atbrīvojušās vietas pie bāra, uhti! also, šis ceļojums pa barčiku ir bijis arī lapiņai, uz kuras velk pivču strīpiņas :D tagad lapiņa kursā, ka there's more! bet nu jā, iekārtojamies pie bāra. es totāli apm ar šo, jo beidzot var izsēdēties visās pozās, kuras grūti nosaukt par sēdēšanu. jo, strādājot full time no mā, es esmu totāli atmācījusies sēdēt krēslā. like, actually Sēdēt Krēslā :D

tieši pretī mūsu vietām ir teļiks, kurā rāda Retro mūzikas kanālu. bet mums aiz muguras ir jukebox, kurā visādi idioti met naudu un aiztiek ekrānu un beigās cieš visi. bet kaut kādā brīdī saliktās dziesmas beidzas un aparāts aiziet randomā spēlēt dziesmas. un te mēs atkal nonākam pie disonanses, skatoties muted teļikā rāda viģiku vienai REM dziesmai, bet jukebox tikmēr spēlē citu REM dziesmu. pie tam, aptuveni vienlaicīgi sākās un beidzās. O_O

neko, ballējāmies Dublinā, viss nananā, visi līksmi. tiek aizsūtīta arī ziņa Hurricane Luckai, ka mēs pilsētā, davaj rīt sadzeram. bet nu barčikā kaut kad jau liek samaksāt un aizdzen prom. priekš cilvēkiem, kuri sāka dzert piecos, liekas, ka divos iet migt ir ok.
tikai kāpēc šie cilvēki pamodās pusdeviņos?

īsi pirms desmitiem izkasījāmies uz āru, atdevu atslēgu apkopējai un devāmies ļaunajā pasaulē. uz Sarkanās Žurkas barčiku. gūgle saka, ka vaļā no desmitiem, bet viņu websaits, ka no vienpadsmitiem. kam ticēt? neko, aizejam (gar Grandu) līdz Žurkai un tur pagalma vārtiņi ciet, baltie mēsli visur, beņķi salikti malā. neko, laikam vienpadsmitos tomēr. aizgājām pastaigā pa Šumperku. kaut kādā randomā virzienā. tur, pāri sliedēm un tad zem sliedēm un tā bija garākā stunda mūžā. nejauši attapāmies atpakaļ pie Granda. visi acis un nesaprot, wtf, kā mēs no turienes nokļuvām šeit? wtf? neko. aizejam līdz Žurkai, tur joprojām tāds pats statuss. neko, paejamies vēl it kā randomā, bet atkal nonākam pie Granda. **nopūta** neko. ies uz Žurku, nupat jau beidzot būs tie vienpadsmit. pie Žurkas izskatās tāpat. bet nu ieejam tuvāk ieejai un izrādās, ka ir citas durvis uz iekšas barčiku un uz tām rakstīts, ka vaļā no desmitiem. ballītes orgkomiteja safeispalmo par sevi un iet iekšā.

a tur neērti beņķi un galdauti! jajebu. neko. piesēdīs. Hurricane L, protams, ka sen atbildējusi, bet te nevienam nekas nav skaidrs un gribas pagūt kafiju un broakstis un iedzert, pirms dealot ar Hurricane L. cenšamies savākties par spīti visiem galdautiem un nezin kam. interjers tur ir diez gan absurds, bet nu. tam vispār kakbe visi bija puslīdz gatavi. ja neskaita, ka uz griestiem ir pulkstens, kurš actually funkcionē. kaut kādā brīdī savācamies uzņemt arī kalorijas un ļ rekomendēju turienes tacos el diablo!

bet īsi pirms tam VZ tomēr ir atbildējis Hurricane L, ka mēs te mēģinam savākties un tad davaj tiekamies? pēc dažāda exchange of messages, VZ vienā izkoļījies, ka mēs Žurkā. Hurricane L uzreiz tāda, ka o, es pēc 5 min būšu. ballītes orgkomiteja nervozi uzņem kalorijas un drusku wtf-ē. pirms brokastu beigām ierodas Hurricane L, ar totālu tornado aphugo mūs abus lidz nāvei, aphugo vēl, tad apsēžas, saka, ka vispār ies tagad pie vecākiem uz pusdienām, bet pēc stundas vai pusotras būs atkal brīva un davaj satiekamies. mēs tādi aphugoti un ap-tornadoed, mājam ar galvu un sakam, ka ok, jā, sure. Hurricane L aizdodas prom.
nez, kā tas no malas izskatījās?

bet toties mums bija iespēja nofinišēt brokastis un ķerties pie vīntonika. ar ko pagaidām noslēgsim part 2 of the insanity story.

ceturtdien ballītes orgkomiteja nīgrojās pa zilo bāru, vane. un tad ap vieniem naktī man radās random ideja - aizbraucam kaut kur weekendā? VZ it kā ohujā un wtf. teicu, ka kāda starpība būt te, vai citur, jo auksti būs visur. VZ viss tāds, ka nu, tā jau ir. pirmais listē bija Tābora, vane. iebakstīju bookingkomā, kas tur ar Dašu. secināju, ka ne tikai penzija Daša ir sold out, bet tur vispār apmēram viss ir sold out un palikušais maksā miljonu. kas ir otra loģiskā vieta, kas nāk prātā? protams, ka Šumperk! apskatamies, a tur dod kakbe norm istabu pa norm cenu. un nu. gudrofōni un mani trigger happy fingers ir dangerous combo. saprotiet paši, es turpat uz vietas nobukoju paliktuvi un vlak tix virzienā uz.

piektdienā pamostoties vispār bija pašai drusku ohujs, ka tiešām nobukojusi. bet nu neko. brauks, vai?

sestdienā tātad bija jāceļas 11, lai īsi pirms pusdiviem sēdētu vlak uz Šumperku. kā jau pierasts, man bija jāstrādā. neko, sabakstīju darbus vlakā. bet kaut kādā brīdī tiek piefiksēts, ka aiz loga rāda dahuja baltos mēslus, ne tikai uz grīdas un kokos, bet arī baltie mēsli turpina krist no gaisa. ballītes orgkomiteja vispār sāk aptvert, ka trips ir nobukots neizdarot pilnīgi nekādu research. un par baltajiem mēsliem piemetas nīgrums. ierodoties Šumperkā visi nīgrojas dažādos veidos un slidinās uz viesnīcu. ejot gar Grandu, rodas dīvaina sajūta, ka nepaliekam tur.

vispār tā paliktuve Pod Radnici ir kaut kā episki normāla. laikam pirmoreiz ballītes travel exp ir tāds, ka viesnīcā viss ir norm. nav ne mauzoleja, ne biedējošu items, ne totāli absurdu sisķiku, neurbj, viss ir vienkārši un norm. O_O tā arī var?

anyway, tiek secināts, ka man ir vēl jāpastrādā, bet gribas to darīt no barčika nevis paliktuvē. barčikā, draudziņi, ir omulīgāk un dod iedzert. tiek saprasts, ka uz Dublinu iet ir konkrēti par agru. neko, velkam ārā gūgli. tur tiek atrasts Šreka barčiks, bet dismissots, jo tur dod pretīga paskata zupu un vietējo Holba pivci, kas ir bvē. kaut ko atrodu, ka ir D123 iestāde, kura izskatās ļ omuliga un nananā. beet, tā ir tur pie stacijas. visi nopūšas un nolemj, ka vismaz kaut kāds iemesls paiet. izslidinamies tagad atpakaļ stacijas virzienā (gar Grandu). aizejam uz D123 un secinam, ja novāktu zsvētku dekoru, tur būtu ļ, ļ omulīgi. tagad ir tikai omulīgi. tur dod balto karstvīnu un.. Stellu. jajebu. neko. izvēlamies havčiku, es pieslēdzos darbiem. viss vispār diez gan omulīgi un ballītes orgkomiteja sāk lēnām atslābt. kad man beidzot beidzās laptopa baterija, izlēmām iet jau uz Dublinu beidzot.

Dublina toties atrodas netālu no paliktuves. slidinājāmies atpakaļ tajā virzienā (gar Grandu). bet šoreiz jau ir smieklīgāk. viss ir smieklīgāk. aizejot uz Dublinu,VZ pamana elektrības rozetes. padomāju par to, ka derētu apdarīt darbus līdz galam, bet nolēmu, ka nuinah. pivcis! vispār šoreiz Dublina bija piebāzta pilna, knapi atradām beņķus un kaut kādu sienas plauktu, pie kā piestutēties. malkojām pivci, vērojām un komentējām vienu overly drāmu pie cita galdiņa. jestrojāmies. smadzene arvien vairāk un vairāk aizgāja brīvdienu režīmā. nojestrojāmies par visu ko. betnu. 'you had to be there' un 'kurš to vairs atceras' :D

eventually tikām arī sēdēt pie galda, kur bija beņķi ar atzveltnēm. ohh, tas bija kļova. man liekas, ka mēs pat atrisinājām dažādas pasaules problēmas. bet nu, nevarēšu jums tā tagad loģiski pastāstīt. also, not giving them away for free, wtf. un tā drāma tur arī beidzot laikam aprima.
toties bijām uzpīpēt un viena zaja, par kuru VZ ir aizdomas, ka tā zaja te strādāja pagāšreiz un skaidroja viņam, kur ir bankomāts, ka jāiet gar soliņiem, bet tur nemaz nav soliņu :D tur tā zaja ar kaut kādu čuvaku stāvēja, tad zaja randomā aizgāja tip-tapot sniegā līnijas. satiptapoja līnijas. tad čuvaks laikam mēģināja pierunāt zaju iet mā, bet zajai bija svarīgāk iet tiptapināt kaut kādu vārdu. čuvaks atmeta ar roku un aizgāja viens. zaja tikmēr līksmi ietiptapināja vārdu, kuru neviens no ballītes orgkomitejas nekā nespēj atpazīt kā legit vārdu, un tad sajutās apm par padarīto un, ka beidzot var iet mā, jo šitas izdarīts.

te es pagaidām iepauzēšu burtu rakstīšanu, jo noderētu actually apdarīt darbus.

es aizmirsu pastāstīt lūk ko!

mēs ar VZ bijām SpB, izejam tagad uzpīpēt, kaut kāda zaja izlaiž ārā Besinku. Besa ir bārzajas Gabinkas suns, kas nāk viņai līdzi uz barčiku strādāt. neviena cita ārā nav. Besa it kā nekur prom neiet, bet nu tusē pa āru tuvumā. mēs gribam iet iekšā, bet Besa nē. beigās es iegāju iekšā, VZ vēl mēģina pierunāt Besu. un tad!

es aizgāju pie Gabi, kura tusēja aizmugures telpā un čehiski pateicu, ka Besa izgāja ārā. Gabi pajautāja, vai tur kāds ir. teicu, ka VZ, bet Besa neklausās viņā. Gabi pateicās un aizgāja sasaukt sunci atpakaļ.

kur lepnums? ka es pusminūtes laikā saliku kopā divus teikumus čehiski, atcerējos visādus relevant vārdus un vispār izdabūju no sevis skaņas čehiski on the spot. pie tam, otro teikumu es vispār nebiju gatavojusi ne cik! ok, es tur nejauši darbības vārdu pateicu nepareizā locījumā, bet tas bija pietiekami saprotami. jūs pat iedomāties nevarat, cik es esmu lepna, ka saprotami nodevu informāciju čehiski ar vārdiem, kas manā ikdienas čehvalodā totāli nav populāri!

tas poļu barčiks, ja? nu iedomājieties tacky neon signs, dahuja uzrakstu "polish" uz logiem, logi visi aplīmēti ar tonējošo hujetu. ir āra galdi un tie, protams, ka nebija aizņemti. mēs ar VZ nopīpējām, paskatījāmies viens uz otru, nolēmām, ka vienmēr var iet prom, uz to iepriekšminēto barčiku ar aziātu mūziku.

iegājām, tur ļoti nīgra poļu zaja aiz bāra bija. pāris paveci un drūma īsta mačo tēla poļu čuvaki. drusku noņirdzos un teicu VZ: "un tu vēl šaubījies, vai te būs actual poļi." piesēdām pie bāra un ļoti nīgrā zaja ļoti nepareizā nīgrumā apkalpoja mūs. paņēmām vienu poļu pivci, kas izrādījās, ka pudelēs. malkojām, darījām pēc giga postus, domājām visādas lietas un visādi vispār vienkārši iekārtojāmies. vēlāk runājām, ka abiem galvā tajā brīdī bijusi doma dadzert un iet prom, jo tomēr nepareizi viss.

tad uzradās cita zaja un nomainīja nepareizi nīgro bārzaju aiz letes. izrādījās, ka jaunā bārzaja tekoši runā angliski, par ko ballītes orgkomiteja izteikti nopriecājās. that's a first for us, really. vēl izrādījās, ka tā pati bārzaja ir flirtīga un ļoti patīkama. uzradās vēl kaut kāds lisijs polis, kurš drūmojās pie bāra savā nodabā, līdz sāka runāt ar bārzaju. mēs tikmēr tikām pie ieteikuma, ka labāk dzert poļu izlejamo pivci. tas bija level up indeed. viss pēkšņi gāja uz augšu.

ik pa brīdim bārzaja, kā izrādījās saucas Samanta, nāca ar mums runāties visādi jautri un forši. nīgrais polis, izrādās, arī runāja pietiekami ok angliski un arī iesaistījās šad un tad. apņirdzām augšā esošo penziju, vēl kaut ko parunājāmies. Samanta vispār diez gan tur visādi koļījās, lai mēs braucam vēl uz Berlīni un nākam uz barčiku. visai jestra zaja indeed.

ballītes orgkomiteja izrunājās visādu ļoti jestru huiņu un nosmējāmies konkrēti. bet ne es tā līdz galam precīzi atceros citātus, ne arī tie vairs meikotu sensu, I suppose. labs vakars. ap trijiem sākām gan miegoties un, ja ņem vērā, ka cēlāmies astoņos un bijām izveikuši jau visu ko, trīs nav slikts rezultāts. vēl mirkli pažūžojām un tad, par spīti Samantas protestiem tomēr gājām augšā uz penziju.


šeit prasās piebilst, ka, kaut arī es čehiski nespēju īsti parunāt. kā Skaistā saka: "valodas līmenis - suns. visu saprotu, neko nevaru pateikt." ok, es ne visu, visu saprotu, bet pietiekami daudz. pateikt nevaru neko nevienam, izņemot Petru, kura ir mana čehvalodas skolotāja. bet barčikā ar visiem tiem poļiem, sapratu diez gan daudz poliski. like, pārsteidzoši daudz. ar VZ pēcāk runājām un radās tāda pārdoma, ka... redz, mēs Samantai teicām, ka atbraucām no Prāgas un visi pieņēma, ka mēs esam čehi. kāpēc poļiem neradās jautājumi par to, cik ne-līdzīgā valodā mēs runājam savā starpā. un vispār, smieklīgi, ka tagad vairākiem poļiem iespaids par čehiem ir balstīts uz diviem latviešiem.

jebkurā gadījumā, es atkal noguru, bet atgādiniet uzrakstīt par poļu bāra tualeti, kas visaptveroši un pārliecinoši uzvar dīvainākās tualetes balvu.
tagad derētu savākties un aiziet pie vjetnamieša.

y'know what was amusing me yesterday?

bija tāds tvīts kādreiz, kaut kur redzēju, ka aptuveni tā:
if there's a party in a bar and people decide to go somewhere else, I will join them only if explicitly invited by name and only now I realised that is how vampires work.

un secināju, ka man arī ir kaut kāda vampīra domāšana uz daudzām situācijām dzīvē.

---

dīvainā kārtā šodien secināju, ka esmu kļuvusi ļoti izolēta, kas ir vēl dīvaināk, ņemot vērā, cik daudz sanāk ballēties apkārt.
bet tā ir, es esmu ļoti, ļoti izolējusies.

---

bet par weekendu grūti saprast, ko vispār uzrakstīt. es rīt padomāšu. un par Archive gigu jāuzraksta. un Bohuželu.
un sestdien es biju izgājusi ārā bez zeķbiksēm un uzvilkusi sandales. šodien uzvilku visbiezākās zeķbikses.
tā dzīvojam.

dakujem.