tas poļu barčiks, ja? nu iedomājieties tacky neon signs, dahuja uzrakstu "polish" uz logiem, logi visi aplīmēti ar tonējošo hujetu. ir āra galdi un tie, protams, ka nebija aizņemti. mēs ar VZ nopīpējām, paskatījāmies viens uz otru, nolēmām, ka vienmēr var iet prom, uz to iepriekšminēto barčiku ar aziātu mūziku.

iegājām, tur ļoti nīgra poļu zaja aiz bāra bija. pāris paveci un drūma īsta mačo tēla poļu čuvaki. drusku noņirdzos un teicu VZ: "un tu vēl šaubījies, vai te būs actual poļi." piesēdām pie bāra un ļoti nīgrā zaja ļoti nepareizā nīgrumā apkalpoja mūs. paņēmām vienu poļu pivci, kas izrādījās, ka pudelēs. malkojām, darījām pēc giga postus, domājām visādas lietas un visādi vispār vienkārši iekārtojāmies. vēlāk runājām, ka abiem galvā tajā brīdī bijusi doma dadzert un iet prom, jo tomēr nepareizi viss.

tad uzradās cita zaja un nomainīja nepareizi nīgro bārzaju aiz letes. izrādījās, ka jaunā bārzaja tekoši runā angliski, par ko ballītes orgkomiteja izteikti nopriecājās. that's a first for us, really. vēl izrādījās, ka tā pati bārzaja ir flirtīga un ļoti patīkama. uzradās vēl kaut kāds lisijs polis, kurš drūmojās pie bāra savā nodabā, līdz sāka runāt ar bārzaju. mēs tikmēr tikām pie ieteikuma, ka labāk dzert poļu izlejamo pivci. tas bija level up indeed. viss pēkšņi gāja uz augšu.

ik pa brīdim bārzaja, kā izrādījās saucas Samanta, nāca ar mums runāties visādi jautri un forši. nīgrais polis, izrādās, arī runāja pietiekami ok angliski un arī iesaistījās šad un tad. apņirdzām augšā esošo penziju, vēl kaut ko parunājāmies. Samanta vispār diez gan tur visādi koļījās, lai mēs braucam vēl uz Berlīni un nākam uz barčiku. visai jestra zaja indeed.

ballītes orgkomiteja izrunājās visādu ļoti jestru huiņu un nosmējāmies konkrēti. bet ne es tā līdz galam precīzi atceros citātus, ne arī tie vairs meikotu sensu, I suppose. labs vakars. ap trijiem sākām gan miegoties un, ja ņem vērā, ka cēlāmies astoņos un bijām izveikuši jau visu ko, trīs nav slikts rezultāts. vēl mirkli pažūžojām un tad, par spīti Samantas protestiem tomēr gājām augšā uz penziju.


šeit prasās piebilst, ka, kaut arī es čehiski nespēju īsti parunāt. kā Skaistā saka: "valodas līmenis - suns. visu saprotu, neko nevaru pateikt." ok, es ne visu, visu saprotu, bet pietiekami daudz. pateikt nevaru neko nevienam, izņemot Petru, kura ir mana čehvalodas skolotāja. bet barčikā ar visiem tiem poļiem, sapratu diez gan daudz poliski. like, pārsteidzoši daudz. ar VZ pēcāk runājām un radās tāda pārdoma, ka... redz, mēs Samantai teicām, ka atbraucām no Prāgas un visi pieņēma, ka mēs esam čehi. kāpēc poļiem neradās jautājumi par to, cik ne-līdzīgā valodā mēs runājam savā starpā. un vispār, smieklīgi, ka tagad vairākiem poļiem iespaids par čehiem ir balstīts uz diviem latviešiem.

jebkurā gadījumā, es atkal noguru, bet atgādiniet uzrakstīt par poļu bāra tualeti, kas visaptveroši un pārliecinoši uzvar dīvainākās tualetes balvu.
tagad derētu savākties un aiziet pie vjetnamieša.