Tātad mūzikas blodziņā.. nnu labi, cik ta tur tās mūzikas bija?
Amandas stāvoklis ir visai redzams. faktiski, tas bija otrais, ko es viņā pamanīju. (pirmais bija mati, man ir neskaidrības par viņas matiem.) Neils ir cēls. acīmredzami, ka anglis. (sorry, amerikāņi.) Nolasīja smuku rakstudarbu par ideju nemirstību. Tad aizrunājās par to Čārlija lietu un tā. un tad Amanda nodziedāja (jāsaka, ka ļoti pamatīgi) (pati piespēlējot sev klavieres) veco labo "The Killing Type".
Nu tur, izrādās, bija kaut kāda žurča vakars, kuru abi augstākminētie bija vadītāji (nu un salikuši vienu žurča numuru kopā arī), tātad bija arī visādi viesi. jocīga skata poēte, diezgan agresīvs kōmiķis (par kuru es nez kāpēc nekad neko nebiju dzirdējusi), džeks no Radio 4 un viena cita rakstniece (kas esot sarakstījusi grāmatu par Neilu). Neils un Amanda daudz runāja par vārda brīvību un pāpratumiem internetos un tā. Amanda uzdziedāja vēl ik pa brīdim. Bet vienā brīdī, kad Neils kaut ko runāja, viņa drusku atgūlās un apsedzās ar pledu :D Neils arī nodziedāja vienu dziesmu ("I googled you" bija biežākā rindiņa?). Nedzirdētajam komēdianam bija labs joks par to if you're something, clap your hands, nu tur versija "If you're depressed and medicated, clap your hands" un tādā garā. ļ. labi sanāca.
Beigās Amanda uzņēmās vēl "Ukulele Anthem", bet divreiz ņēma pauzi dziesmā, jo palika grūti. vienreiz pat skrēja ūdeni padzerties.
Izklausās sausi un neinteresanti, kad tā uzraksta, bet bija milzīgi lieliska atmosfēra un mēs visi vienojāmies biežās gavilēs un applausos.
Un, ja godīgi, drusku sajutos, ka tieku izglītota. Jo patiesībā cilātās tēmas bija nopietnas un skar mūs visus. bet šādā veidā tas likās lieliski un fantastiski.
es viņus abus briesmīgi mīlu un man briesmīgi jāturas neiegādāties visas Neila grāmatas uz kindles (jo man jau tā sapirkto un savilkto grāmatu tur pietiks vismaz pusgadam, ja daudz dzeršu - tad gadam).
