Gaidīju busu, apkārt diezgan kluss un tukšs. Nejauks vējš centās tikt cauri manam mētelim un klausījos Leonard Cohen diezgan klusu. Pārņēma tāda pamatīga rudens sajūta. Tāda apcerīga. Domāju ļoti dažādas domas par Lotiņu un par treneri. Domāju par to, cik jauki būtu izskatīties savādāk. Par to, ka pasaule griežas un grūti saglabāt sakarīgu galvu reizēm. Un šodien bija quality time ar kaķiem. Vakarā jāsaņemas uz divām Doctor Who sērijām. Viss iet, paiet un turpinās.