Trash panda

es vakar nejauši sasvilināju savu toast un pie viena arī mikreni un vēl plastmasu. un, vispār, ja jums ir tāda iespēja, es iesaku tomēr savā dzīvoklī nesvilināt plastmasu. the smell is so difficult to get rid of. also, turned my cotton wool filled brain (from the being ill shit) into a melted plastic brain.

bet man ir fantastiski draugi, kuri māk the proper comforting condescending hugs. fuck yeah, frog. un, par ko runājot, šodien grasos visu salauzt ar JBJ. viņš vispār kļuvis tik besīgi manipulatīvs, ka tas jau velk uz emotional abuse. and I'm not doing that shit again.

toties priecīgākās ziņās, Rūdītis safanojies par relationship anarchist konceptu. jūtos kā cilvēku ar gaismu iepazīstinājusi :D

tikai miegs nāk. un nekā nevaru atcerēties, ko no SpB izrunātā jestruma vajadzēja cibās ierakstīt.

par piektdienu varu pateikt to, ka ir la, ka draugi ir draugi un norāda reizēm uz lietām. bet vispār viss mierīgi. ja neskaita, ka likās, ka JBJ nomiris. (spoiler alert - nav.)

sestdienā bija ieplānots (haha, when will we learn) mierīgais vakars ballītes orgkomitejas sastāvā ar ķīniešu paiku un Preacher. bet pēc divām ep izrādījās, ka jāglābj Rūdītis. neko, izglābām. cik tur tā darba, vane. Rūdītis vispār ir daudz incantāka persona nekā man sākumā bija licies. also, vienmēr ierodas ar alkoholu, kas vienmēr much appreciated. vienīgais, ka VZ kaut kad nācās darīt the alcohol run tomēr. bet labi saballējāmies, indeed. jestri. noņirdzāmies par tik daudz ko. čupa jaunu šī setup inner jokes un tā. kaķītis vispār bija ohujā, ka tik daudz uzmanības dabū. atnāk paprasīt uzmanību un kāds no hjūmaņiem hobana! un iedod uzmanību. satrakojās biš, bet visi izdzīvoja. tikai ap sešiem gan nācās celties, lai atvērtu logu. laikam kaimiņi beidzot savas apkures ieslēguši. un jāatzīmē sev un citiem, cik dīvaini tomēr mēdz būt diognāles.

svētdien pamodos, piecēlos, lai ieraudzītu virtuves virsmu ar 17 tukšām sidra bundžām, vienu pustukšu, tukšu prosecco pudeli un gandrīz tukšu sarkanvīna pudeli. var arī tā, protams, var. diena, kas pamatā sastāvēja no 'not today'. un tad, to make matters worse, ja? ne tikai vjetnamietis bija bodi aiztaisījis pāragri ciet, bet SpB bija beidzies pivcis un Jana man paziņoja, ka vispār nahuj taisīs ciet, jo nav pivča. protams, zelta maliņa ir tā, ka es sapratu visu to tekstu čehiski, ko viņa teica, bez problēmām un katru vārdu. bet mākonis paliek mākonis. ballītes orgkomiteja tomēr nav īsti tik viegli dismisojami un aizdevās uz Brāļiem.

un, kā jau jūs manījāt, tad ne sestdienā, ne svētdienā nebija pieminēta strādāšana. tas nozīmē, ka pirmdien gan nohujārījos līdz totālam bļuram acu priekšā un zombja galvai.
bet vakar noskatījāmies Preacher līdz galam. O_O em. wut? pēc tam sēdēju barčikā un biju O_O (acis).

also, varat apsveikt mani ar to, ka sociālā taisnīguma vārdā arī es esmu saslimusi un mazais nabadziņš. gluži kā te daži jūzerneimi. hate you all.

**nožāvājas**

sarakstā ar lietām, kas nestas uz barčiku ir vēl jaunas pozīcijas:
. konservu attaisāmais tika aiznests atpakaļ otram,
. divas maizes šķēles,
. bundža sidra,
. iesākta superlīme,
. divas trauku mazgāšanas švammītes.

toties pagājušo trešdien bija ieplānots un izveikts norm vakars ar serčiku un SpB. Preacher ceturtā sezona ir lieliska, tāda nahuj šiza, ka ahujeļi :D
ceturtdienas vakara normālumu izjauca toties tas, ka TrakZ attriecās uz SpB man neko neteikusi un tupa lurkoja barčikā, līdz es tur uzrados. man sākās viegla mēroga panika, piezīmēšu. nekur tu, cilvēk, neesi drošs.

citās ziņās, negribas, lai JBJ brauc šurp, jo tas viss kļuvis bezjēdzīgs. man apnika. the itch he was scratching is not itching any more un tagad besī, ka baksta.

weekends bija.. busy.

piektdien visi pēc barčika aizgāja kaut kādos savos āfterpārtijos. sestdien pamodos pēc četru stundu miega, according to FB, sapratu, ka esmu alkohola kapsēta. iepingoju VZ un viņš teica, ka vispār same. man, protamska, bija jāstrādā. atradu pusizdzertu sidru, malkojot to, sabakstīju visādus darbus. tad jau iztaisījāmies un aizgājām zelta rudenī. neuzvilku zeķbikses, visa tāda sandalēs, jo nu pohuj, I'm still so drunk, it doesn't matter, vasara, bļaģ. zelta rudens jestri, bet obviously attapāmies āra barčikā, kur bija tik labi. nu, ja neskaita, ka man vēl bija jāpastrādā. bet nu, kaut kā vakarpusē gan palika pavēsi un aizgājām pie EtF uz Orindžu. kur lielākā problēma bija par to, kāpēc Orindža logo ir ar citronu? un kopīgajā āfterpārtijā, sastāvā kaķ, VZ, Prk, bija ļoti dīvainas sarunas. bet nu, alkohola kapsētas ir alkohola kapsētas.

svētdienā, jūs neticēsiet, man atkal bija jāpastrādā. bet nu, aizvedām Prk krūmos un mežā un uz picēriju, kura bija ciet, tāpēc gājām uz picēriju, kurā, surprise, surprise, wait for it, man atkal bija jāpastrādā. bet nu, visi izdzīvoja. SpB bija omulīgi un jauki. kaut ko kvalitatīvi noņirdzāmies, bet, kurš to visu pierakstījis? vienu gan es pateikšu, ja jūs sauc Aigars, iesaku pārāk netuvoties vilcienu sliedēm, there's a conspiracy, apparently, by local serial killers, kurus var sasvaipot speciālā serial killers appā.
un tad uzzīmējās Rūdītis ar kaut kādiem posh vīniem, saspertiem no megakorporācijas. ar VZ savācām no takša un iestūmām dzīvoklī. was a busy day. (es ceru, ka šodien ir trešdiena, ja godīgi, jo, ja šodien ir ceturtdiena, tad ir pizģec. jo it was so busy, ka nav vēl viss aftermath novākts.) nav īsti skaidrs, ko par to pateikt, bet nu, jauns zvēriņš jau nav slikti. (**iet ielikt dvieļus mazgāties, kamēr atceras**)

pirmdienā te lokāli bija brīvdiena, bet... miniet, vai tā uz mani attiecās? hehe, atkārtošos, man bija jāstrādā. VZ vispār arī, tas mierināja mazliet. Rūdīti aizsūtījām pļurkāt un centāmies katrs darbos. bet kaut kad pēcpusdienā kļuva skaidrs, ka te visi.. šitādi. savācos, savācu sidrus un gāju pie VZ žūžot darbadienā ar sidriem pirms Archive gig.

Me and Dave Pen, we're destined to be together.

y'know what was amusing me yesterday?

bija tāds tvīts kādreiz, kaut kur redzēju, ka aptuveni tā:
if there's a party in a bar and people decide to go somewhere else, I will join them only if explicitly invited by name and only now I realised that is how vampires work.

un secināju, ka man arī ir kaut kāda vampīra domāšana uz daudzām situācijām dzīvē.

---

dīvainā kārtā šodien secināju, ka esmu kļuvusi ļoti izolēta, kas ir vēl dīvaināk, ņemot vērā, cik daudz sanāk ballēties apkārt.
bet tā ir, es esmu ļoti, ļoti izolējusies.

---

bet par weekendu grūti saprast, ko vispār uzrakstīt. es rīt padomāšu. un par Archive gigu jāuzraksta. un Bohuželu.
un sestdien es biju izgājusi ārā bez zeķbiksēm un uzvilkusi sandales. šodien uzvilku visbiezākās zeķbikses.
tā dzīvojam.

dakujem.

a very educational day today.

man jau ceturto dienu mājās dzīvo viena muša. gribētos, lai beidzas šitas, bet nu, apparently pat kaķītim netraucē, ko es te drāmu taisu, vane? kāpēc es šito stāstu?
es esmu atradusi, ka mušu uz ekrāna _var_ trollēt ar kursoru. ne gluži efektīvi aizdzīt, bet uztrollēt točna var.

un in the learn something new every day, šodienas otrais lesson ar Gā ir summarizēts šajā citātā:
kaķ: es tagad jūtos kā lūzere, ka man ne tikai nav precious dirt trousers, bet es pat nezināju, ka tādas vajag!

also, I'm giving something back too.
pārliecināju TrakZ, ja viņa jau uzvedas un domā kā feministe, pienācis laiks sevi par tādu arī saukt. zaja gan satrakojās un tagad taisīs no tā mākslu, bet laikam tas ir labāk nekā trollēt mani ar huiņu.

pie iepriekšējā posta varu papildināt ar vakardienas sarunu no SpB.

kaķ: es nemaz nezināju, ka šai problēmai vispār ir risinājums!
VZ: who knew, right?
kaķ: es vispār gribētu tagad risinājumu tam, lai vispār neiesmērētu tos krēmus acīs.
[dīvaina saruna par sejas krēma zieķēšanu, turot vienu aci ciet]
VZ: nu bet tak nesmērēs roku krēmu sejas krēma acī! tas.. tas kā zeķes sandalēs!

pēdējā laikā, kad man tinderī pajautā, ko es meklēju tinderī, nopūšos un saku, ka nemeklēju neko, nodarbojos ar antropoloģiski izklaidējošu pass-time. jūs būsiet pārsteigti, cik daudzi personāži to izlasa kā "looking for sex". un, so far, pilnīgi visos šajos gadījumos, sarunai turpinoties, man zudusi jebkāda vēlme to cilvēku satikt pat ar visām pasaules drēbēm mugurā, kur nu vēl tās mēģināt novilkt, lai darītu izklaidējošas lietas ar ķermeņiem. cilvēkiem tik efektīvi izdodas radīt manī to "eww, no" sajūtu by being unreasonably pushy, cringe-needy and wtf demanding jau kaut kādās pirmajās sarakstēs. piemēram, tā meksikāņu zaja, kas pie vācu robežas dzīvo, tiešā tekstā pieprasīja, lai es viņai pierādu, ka es esmu "mega sexy". es O_O.

vēl vakar SpB bija jāapspriež kulinārija.

kaķ: I didn't plan to burn my toast, bet tas notika, kamēr es Rūdītim mācīju dzīvot. izrādās, it took longer then I expected.
VZ: jā, tur bija tik laika tam, tik laika mācīt Rūdītim adulting, tad ņemt ārā
kaķ: **sighs** nujā, bet pats saproti par Rūdīti...

vakar tinderī atradu meksikāņu zaju, kas dzīvo tuvāk nekā Mexico City. parunājām mazliet. apparently mana jaunā orientācija ir "women wearing suits". ok, lai jau, var būt slikākas orientācijas.
pastāstīju JBJ, šis tur viss satrakojās un sāka spaidīt gifkas :D

bet vispār, dzīve ir darbs, darbs, darbs, darba mūžs un verdzība. Priekšnieks jau kā a given pieņem, ka es strādāšu after hours. laikam iešu uz ballīti šovakar, lai vienkārši parādītu attieksmi. mind you, laptopu laikam nāksies ņemt līdzi.

un šorīt.. pamodos pie ļ confusing mesidžiem darba čatā, piecēlos, aizgāju līdz laptopam paprasīt Northern Irish zajai, wtf tas viss nozīmē. zaja man tupa piezvanīja. nezinu kā jums, bet, ja mans rīts sākas runājot ar Northern Irish zaju, sāk palikt bail par pārējo dienu. bet tad man atveda paciņu un es sajutos mazliet atvieglota, ka rīts nesākās ar to tomēr.

vēl jāpieraksta par svētdienu, kad gāju pie VZ, lai ietu iet, nonācu pie secinājuma:
tu zini, ka vasara beigusies, kad sandalē ielien nevis akmentiņš, bet nokritusi lapa.

jā, es nezinu, kas te ir noticis, bet temperatūrā virs +10 bieži izvēlos nevilkt zeķbikses un kedas, kājas nemaz tik ļoti nesalst, kā izrādās. jaku gan velku, mugura tak salst.

Mother Nature ir dīvaina tāda padarīšana. mēs te salām un salām. un tad šoweekend beidzot iedeva siltu laiku atkal. visi tādā ohujā, ka pat iet ārā. vakar tā arī neuzvilku zeķbikses vispār. bija it kā līdzi somā, bet nesavajadzējās. vakardienas labākos citātus laikam likšu citā postā. beet.

kaut kā savācāmies un aizgājām uz kaut kādu sidra festu upmalā. bija tik forši iet iet atkal, kaut arī pa pilsētu. bet nu zilas debesis, prožektors, silti, karsti pat. saules baterija spēcīgi tika palādēta, jā. jutos līksma un jestri.

upmalā, protams, izrādījās, ka tas ir vairāk kaut kāda havčika fests un sidra teltis tikai trīs. **nopūšas** nu neko. iemalkojām kaut kādus dzērienus, kurus līdz galam negribas saukt par sidru, bet a ko citu ta? kaut ko noņirdzāmies par bezdarbniekiem gulbjiem, pīlēm, kuras izmisīgi grib iekļauties gulbju barā, un vēl visu ko iespējamo, kas nu sagadījās prātiņos randomā. īsi pirms sešiem tomēr palika vēsīgi. un sāka arī viss apnikt mazliet. mums tiek izkoļīts, ka pie teātra esot barčiks, kurā dod Aspalls. neko, ejam tur. ar līkumu un tā, bet vienalga, kamēr iet, tikmēr jau nesalst. aizgājām uz turieni, paskatījāmies un sapratām, ka huiņa ne barčiks. tā kā man sāpēja abi ceļi un vajadzēja uz tualeti, tiek izlemts, ka jāiet uz Orindžu, jo tas vistuvākais safe bet. izlavierējam cauri vecpilsētai. es apm secināju, ka mani skilli ik darbadienas rītu / vakaru tikt uz / no ofisu, kas atrodas Covent Garden tuvumā, cauri tūristu pūļiem, ir lieliski joprojām saglabājušies in muscle memory.

tiek secināts, kopš EtF sākusi tur strādāt, ir ļ dīvaini būt Orindžā, kad tur _nav_ EtF. un vēl noņirdzāmies, ka apteksne ar mums runāja angliski, mums bija bezmaz jāpiedomā, ka jāatbild arī angliski. un tur jau nekad nevar zināt, vai apteksne pati vispār runā valsts valodā. neko, iemalkojām pivci, parunājām par Pilzenes / Bernarda als fenšujiem. secinājām, ka fenšuji vispār ir ļ, ļ sarežģīta lieta un ne visi var atļauties kaķīšus noalgot, kuri tur visu sakārtotu pareizajā fenšujā.

bet piemetas kaut kāda dīvaina sajūta un tomēr gribas uz SpB. SpB tomēr ļ la.
vienīgais, ka mani izrāva no turienes runāt ekrānā ar JBJ.

in the light, ka JBJ tiešām grasās doties šurp novembrī, tomēr nevaru noturēties necitējot kaut ko, kas notika kadte the other day:
"Why do you get the good freaks? At the moment my only entertainment is a psychopath who (red.piez. - said he) wants to destroy me emotionally. don't get me wrong, it is great fun, obviously, but I want the (red.piez,. - good) freaks too!"

runājām ar JBJ par to jocīgo pussapīšanās lietu. man nav ne cik skaidrāks, kas tieši ir tas, ko mēs daram, bet, ja es pareizi saprotu, tad šitā nesaprotamā huiņa ilgs līdz viņš te ieradīsies, tad domās tālāk.
man kā relationship anarchist it kā nav grūti eksistēt šādā setup. mums ir kaut kādi izrunāti boundaries un kaut kādi dīvaini implied boundaries. ir it kā tāda konkrēti konkrēta apziņa visiem, arī pausta verbāli, ka te nekādas nākotnes un happily ever after nav un nekad nebūs. bet reizēm kādam pasprūk kaut kādas bīstamas what-ifs idejas, bet tās parasti otrs vienmēr nokušina. metodes tādas, ka JBJ vienmēr piemin to beznākotni, bet, ja viņam pasprūk, tad mans go to nokušinājiens ir, ka we'll deal with that if and when it comes.

tad nu vakar kaut kādā brīdī, ekrānos, gulējām katrs uz savas sōfas, tērgājām, skatījos tajā sejā un domāju par to, ka vispār jau lielākā daļa visu to emociju un sajūtu ir iekšiņā nokillojušās. ir palicis kaut kas ļoti, ļoti dīvains, ko gribas izdzīvot un novest līdz neizbēgamajām, bet tomēr naturālajām, tā beigām.

un tad es uzrakstīju TrakZ. I shoudln't've done that.

- ... than when I met you first time.
- which first time?
jeb citiem vārdiem - es bez psihripām esot daudz labāka es. apm. ņurd. :)

bēēēt.. vakar. bičojos par jaunāko Microsofta Windows updeitu. tur.. tur.. sabāzuši, cik vien native apps varēja, iekš fucking Edge. besī ārā. bet nu, es nepāriešu uz linux, jūs ahujeļi? un āboļdatori arī īsti nav opcija. cik gadus jau samierinamies ar Microsofta visiem šitiem izgājieniem. šitas it kā ir a step too far, bet... nekas jau neatliek. VZ, protams, iesaka visus MS native apps, ko es lietoju, ieviest third party. to be fair, es ļ, ļ maz lietoju MS native apps. calc un snipping tool, principā.
anyway.

tad saruna derailed un bija nananā.
līdz es atcerējos un sāku stāstīt, ka man pa nakti bijis sapnis, kurā man bija sekss ar sievieti. bet es nespēju atcerēties, kuru. atceros tikai, ka ar IRL pazīstamu, bet nekā, nu nekā nespēju atcerēties, kuru tieši. tad nu stāvējām, pīpējām un es aktīvi cietu, cenšoties atcerēties.

VZ: jā nu, būtu labi zināt, kuras klātbūtnē tev tagad justies awkward. it kā varētu visu pazīstamo.
kaķ: nu nē, it's too much effort. enerģijas ir tik, cik ir. gribētos tomēr, lai zinātu to vienu.
VZ: es saprotu, jā.
kaķ: es nesaprotu, kā man tagad justies!
VZ: nu neko, sadzīvot ar to, ka tagad šitā.
kaķ: jā, tāpat kā ar Microsoft.

pēdējā laikā esmu mazliet nogurusi no tā, ka nevis iziet no komforta zonas, nevis tā neliekas brīva izvēle iziet no komforta zonas, bet es nezinu, where the fuck palika mana komforta zona. then again, varbūt tā ir jaunā komforta zona. šis totāli nesaprotamais haoss.

VZ: kāds sunītis, tāda pīlīte.

brīžiem konkrēti neatrodu galvā resursus sarunām ar cilvēkiem. tā, ka dienām. ar cilvēkiem, ar kuriem parasti tiek runāts katru dienu. un nav jau arī īsti nekā, ko teikt. ko tur pateikt? ka atkal šitāds te sql serveris nemāk pats sevi? vai disku cluster palidoja? vai atkal facepalmīgi bugi jāsaglāb? par koncertiem jau nav nekā daudz stāstāma, tas viss vispār ir "you had to be there". serčiki? reti kurš manā draugu lokā skatās tādus pašus serčikus. un nav arī tik daudz laika vairs pašai tos skatīties, skatīt tur par disku klasteriem un to visu. par mūziku nav vēlmes runāt, there be dragons.

it kā nekas nenotiek, bet tajā pašā laikā, visu laiku kaut kas notiek un man zudusi jebkāda izpratne un kontrole pār. jau kādu brīdi galvenais secinājums par visu ir tāds, ka nekas jau nemainītos no tā, ja saprastu, kas te notiek, tāpēc nav vērts pat mēģināt (saprast). es teicu, ka man bail no augusta un tā arī bija. ir. kopš sākās augusts viss ir kļuvis neaprakstāms un nesaprotams. it kā sākumā bija cerība, ka tas viss arī paliks augustā. bet nē. tagad laikam oktobris, ja?

kaķ: izrādās, ka atkal esmu uzvilkusi saplēstās zeķubikses.
VZ: nu a ko?
kaķ; nē nu, man likās, ka es viņas izmetu, on the account, ka saplēstas.
VZ: gan jau izmeti pilnīgi norm zeķbikses.
kaķ: gan jau!

ja atcerēšos to, kas bija smieklīgā saruna vakar, varbūt uzrakstīšu. pagaidām atceros tikai to, ka gandrīz nopisos no krēsla aiz smiekliem.

ā, vēl bija tā lingvistikas saruna kadte dienās. par iegaumēt vs atcerēties. uzskatu, ka tā ir ļoti ilustrējoša un būtu jāpielieto kā mācību materiāls.

kaķ: es gribētu iegaumēt nepieciešamo produktu sarakstu, kad eju uz bodi.
VZ: nevis atcerēties?
kaķ: da kā es varu atcerēties, ja neesmu iegaumējusi in the first place?

---
jap. this is a good enough illustration of my brain processes of late.

Ierakstīšu es arī par attiecībām.

When one thinks that I’ve finally calmed down and I like them and the thing we’re doing, that’s when I’ve actually gotten bored.

Dakujem.

I'm going to try and make this post the most raw and unedited as possible.

vispirms darbā viss bija tik slikti, ka es sāku dzert vēl pirms darbadienas beigām.

tad braucām uz Amanda Fucking Palmer gig. tas bija teātrī. seated gig. kurš sākās ar In My Mind. ā, ja jūs neesat dzirdējuši, jūsu loss, ejiet noklausīties. the best cheesy song ever in this universe. un then... wow, fuck. fucking fuck. all the stories. being tied to a table, the abortions, the misscarriage, Anthony, Ash, the everything. tik daudz plosošu stāstu, visi krietnā jestruma un joku dressingā, un tās dziesmas, kas izvelk ledus gabalu no manām krūtīm, saspārda gabalos un tad baksta ar icepick pa palikušajām soft places. and it did blow my mind, it dismantled me to bits, to molecules, then atoms. and... so human, so, so, so, so human. I love that woman. no. even more. I _admire_ that woman. un viss šis vājprāta haoss, visas šīs nenormālākās lietas, tas viss ir smieklīgi and the songs. thanks, AFP. it's not like _any_ gig. it never is. AFP is the most human human that I've ever met (yes, I have spoken to her, I've met her).

- I phoned Anthony and asked him, can you for once tell me what to do. he just put the phone down. what an asshole!

- so I forwarded his email to my sister. she Hated him. she replied with that you're not going to answer him? **makes a face** I did answer.

- we googled "abortion near shit hotel in midtown" [... bad exp story...] so, we went back to the shit hotel and googled "nice abortion near..."

un tik, tik daudz.

after the gig we went to Jiržikbārs. jo kur citur, tas tuvākais. steidzami vajag iedzert un overwhelm is the biggest one can imagine. there's feels and emotions and all the other human shit. so raw. so, so raw it hurts and heals at the same time.

pie Jiržika bija Alejandro, kas bija atvieglojoši. bet tur palika skaļš un es gribēju mājās. aizgājām pie pakistāņa pēc some essentials. gājām gaidīt tramvaju. kakbe 15 min vēl.

pienāk kaut kāda īsa zaja (ar čuvaku) un zaja flirtīgi diņģē no VZ cigu. visādi tur pieprasa, vai viņam nav Camel vai kas tāds. bet nu nē. nu, sorrz, zaja. un tad zaja sāk tincināt, no kurienes VZ. un nekā, nekā, nekā nesaprot, kur ir Latvija. a moš mēs gribot iet ar viņiem iedzert pivci? bet nu nē, kas the fuck ir Latvija? viņas čuvaks mēģina palīdzēt, šķiet, ka viņš kursā aptuveni, bet nu tas viss bezjēdzīgi. mēs ar viņas čuvaku vairākas reizes saskatamies, visi tādi nopūtas, nopūtas vien. zaja tikmēr flirtē, flirtē, bet nu... tad pievēršas man, (visa saruna notiek čehiski, ja kas.) paprasa man, vai es arī no tās pašas vietas. es saku, ka jā. zaja metas man ap kaklu, novelk (fiziski) līdz savam līmenim un skūpsta. es, protams, ka ohujā, bet kaut kā uz izbrīnu paķerta iesaistos kakbe. tad viņa atraujas, saka man, ka es skaista, un atkal metas skūpstīt. es atkal totālā ohujā. also, jūs esat mēģinājuši izlīst no kaut kā tāda, kamēr esat puspietupienā, ar muguru iespiesti sienā un jums uzmetusies zaja? bet nu, man izdodas kaut kā pieslieties pilnā garumā un zajai nekas neatliek, kā atlaist mani. viņa mēģina mūs pierunāt iet ar viņiem iedzert pivci, bet mēs nu ka nē tomēr. zaja tur flirtē tagad jau vienkārši in the general direction of. tad pieķeras čuvakam un saka, ka šis ir mans vīrs un viņš mani mīl. mēs tādi, ānuok. viņi sabučojas un zaja pieprasa, lai mēs ar VZ bučojamies. atrunājamies, ka neesam pāris. tad pieprasa, lai mēs sadodamies rokās, uz ko VZ (ļ korekti) norāda, ka nevar, jo viņam tuvākajā rokā pudele piena. tad zaja pieprasa, lai es atvados arī no viņas Sergeja, kurš man paspiež roku, tad apskauj. man likās awkward, bet padomāju, ka es nupat ar viņa sievu bučojos, laikam jau sociālais protokols prasa awkward hugu. tad zaja kaut kā sakabina mūsu ar VZ rokas un aiziet.

visi acis.

labi, ka atnāca tramvajs, kurā bija tikai aizmidzis čuvaks, kurš pamodās un dzēra caurspīdīgo printera tinti, tad enerģijas dzērienu. tad bija cits čuvaks, kurš ēda havčiku un es atcerējos, ka es tak badā. ā nē, vēl tramvaja vadītājs kompostrēja kaut ko.

tikmēr ballītes orgkomiteja noturēja sapulci, lai secinātu, ka normālākā lieta, ko mēs daram involvē VZ bāžam galvu mana dzīvokļa nosūcējā virs plīts. pēc tam pavadījām laiku domājot, ko vēl salīdzinoši normālu mēs daram. came up empty. well, not true tho. we came up with shitloads of jokes. those are worth more. might write some of them down, but when I have had a moment to gather my thoughts tho.

dakujem.

skatīties kā no lielgabala šauj cilvēkus pa pretējās mājas sienu ir savietojams ar matu griešanu, bet AFP koncis nav. - tādi ballītes orgkomitejas secinājumi vakar.


freelancera dzīve - jau kādas vairākas nedēļas esmu atcēlusi 99% visu ārpusdarba lietu, jo jāhujārī darbi. ap vienpadsmitiem parasti vienkārši aizeju uz SpB un tur zombējos nīgri.
šajā sakarā nonākts pie domas, ka

ir cilvēki, kuriem derētu pieņemt, ka mana dzīve ir random chaos un viss notiks, ja notiks, kaut kādos ad hoc režīmos. nu, vai pietiekami vēlu.
ir cilvēki, kuriem derētu tomēr pieturēties pie mūsu norunātajiem laikiem nevis raustīt mani visos virzienos, kad vien ienāk prātā ārpus šiem laikiem.
un man derētu beigt respondēt uz darba čatu ārpus darba laika. jā arī pusnaktī vai septiņos no rīta.

dakujem.

te pēdējās dienas, protamska, atkal bijis jāstrādā arī vēlos vakaros (priekš darbadienas, priekš darbamūža). bet šodien kaut kā pamodos, piecēlos laicīgi uz darbu, apdarīju darbos visu ko. un nu. tagad sēžu un domāju, ka man bija kaut kas svarīgs manā personīgajā dzīvē diez gan steidzami jāizdara, ko es visu laiku atlieku, jo darbi. un tā es te sēžu un man nav ne jausmas pat par kontekstu vai jebko. un, kamēr es sēžu, tikmēr jau jauni darbi jādara.

bet tīri tādā local historian tradīcijā tomēr darakstīs to pagājušo weekendu.

tātad, es piecēlos tur ap vienpadsmitiem. kaut ko te grozījos pa māju. ārā ieslēguši spožu prožektoru, tas viss. nemierīgas domas, ka jāiet ārā. pohiņa, pārsteidzoši, ir krietni mazāka nekā gaidīts. bet nu organisms arī nav gatavs būt varonis un kāpt kalnos.
sakaros uzrodas arī VZ ar līdzīgām domām. visi tādi sataisās, sarosās un iet ārā. satiekamies pie VZ mājas un ejam. pēc kāda brīža rodas loģiskais jautājums: "kur mēs ejam?" pēc nelielas apmaiņas ar kapteiņa cienīgām asprātībām, ballītes orgkomiteja nolemj, ka vispār jau šovasar nav būts hipijnīcā, aizies moš tur, noķert pēdējo brīdi. (es pat neko neteikšu, ka nevienam neienāca prātā, cikos tā dīvainība vispār ver barčiku vaļā.) visi ejam.

aizejot kaut kur līdz Smichov, orgkomiteja vispār sāk justies kaut kā.. sagurusi. Višehradu atmetam, jo nav nevienas jaudas kāpt kalnā. visi aizdomājas, kas vispār tāds labs zināms un domīgi secina, ka viss ir kalnā. bet tad VZ atceras par bedres barčiku, kas, kā viegli iedomāties, ir bedrē nevis kalnā. turpinot iet visi apdomājas un saprot, ka bedres barčiks būs The Solution šodienai.

bedres barčikā viss la. pivcis la, saule la, viss la. bitch čatā iet izteikti jestri. viss vienkārši la. bet nu ap septiņiem visi nosalst un aiziet uz Brāļu barčiku. jestrs vakars indeed. smaidīga sejiņa.

svētdienā visi vispār kaut kā mistiski pamostas desmitos, bet kaut kā organisms pavisam saņurcīts un prasās kaut kāda mieriņa. ārā gan atkal prožektoru ieslēguši un ir neliela vainas sajūta par. bet nu VZ iedzīvojies kaut kādā Au un visi nolemj brīdi pačillot pa mājām. bet kaut kur kādā brīdī tomēr uzvar tā vēlme atrasties ārā, visi sarosās, sataisās un aiziet uz restaurace Kamera. sažūžojas tur ar pivčiem, atkal līdz nosalšanai, un aiziet parastajā takā uz SpB. nospriež, ka bijis fantastisks ceturtdienas vakars, kas faktiski beidzies tikai svētdienas datuma naktī. well, tehniski ņemot, datums laikam bija jau pirmdienas.

toties tā JBJ huiņa vispār ir kļuvusi par kaut ko totally unpredictable un es esmu nolēmusi, ka nav jēgas mēģināt tur kaut ko saprast vispār. da ko tā saprašana mainītu anyway? vienbrīd atkal aktīvi gribēju visu izbeigt pavisam un vispār. bet nu, pagājušoreiz, kad es visu un pavisam izbeidzu, viņš nopirka tix uz Prāgām. pagaidām esmu nolēmusi tajā neiedziļināties vispār, lai cilvēks dara, ko nu cilvēki dara. nē nu, I'm using the word "cilvēks" v loosely here. tur tā iekšējā emocionālā pasaulīte apmēram tik pat efektīva kā manējā.